Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_09_10-seq64> ?p ?o. }

• 2009_09_10-seq64 type Speech.
• 2009_09_10-seq64 number "64".
• 2009_09_10-seq64 date "2009-09-10".
• 2009_09_10-seq64 isPartOf 2009_09_10.
• 2009_09_10-seq64 spokenAs 139.
• 2009_09_10-seq64 spokenText "Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu izdarīt ļoti vienkāršu lietu - aicinu aizstāt likumā „Par svētku, atceres un svinamām dienām” vārdus „4.maiju - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu” ar vārdiem „4.maiju - Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”. Jo, godātie kolēģi, man personīgi un, es ceru, arī lielai daļai Latvijas cilvēku mūsu kalendārajā gadā ir divas visnozīmīgākās svētku dienas. Tās ir 18.novembris - Latvijas Republikas proklamēšanas diena - un 4.maijs - diena, kad Latvija de iure atguva savu neatkarību ar Augstākās padomes balsojumu. Es domāju, ka atšķirībā no 18.novembra 4.maijam ir īpaši emocionāls uzslāņojums, jo 1990.gada 4.maiju, atšķirībā no 1918.gada 18.novembra, mēs paši esam piedzīvojuši un lielā mērā esam arī piedalījušies lēmuma pieņemšanā pirms 4.maija, balsodami par Tautas frontes izvirzītajiem Augstākās padomes deputātu kandidātiem. Vismaz tie, kas jau ir pārsnieguši 18 gadu vecumu. Ceru, ka šajā zālē tādu tik tiešām ir lielākā daļa no mums. Redziet, mans nodoms, iesniedzot šo priekšlikumu, nav nedz politisks, nedz kā citādi motivēts. Tas ir ļoti vienkāršs, var pat teikt, redakcionāls, ja tam nebūtu arī šīs emocionālās pieskaņas. Tas nav arī nodoms revidēt šīs dienas nozīmību. Gluži otrādi, tas ir vienkārši nodoms precizēt ierakstu likumā, tuvinot to vēsturiskajai patiesībai. Un es mazliet atgādināšu jums, kāpēc. Tāpēc, ka tajā dienā notika, kā mēs labi atceramies, Augstākās padomes sēde, kuras darba kārtībā pēc 131 deputāta pieprasījuma tika iekļauti vairāki dokumenti. Kopskaitā tie bija deviņi dokumenti. Būtiskākais, protams, bija Neatkarības… Toreiz tā saucās nevis Neatkarības deklarācija, bet tas bija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas projekts, kurā faktiski bija noteikts tiesiskais pamats pārejai no Latvijas PSR uz Latvijas Republiku. Tajā tika noteikts arī Latvijas oficiālais nosaukums - Latvijas Republika, saīsināti - Latvija. Tas noteica arī valsts konstitucionālo pamatu šajā pārejas periodā, atjaunoja Satversmes darbību, protams, ierobežotā apjomā, un - ļoti būtiski! - tas pasludināja par spēkā neesošu 1940.gada 21.jūlija Deklarāciju par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Kopumā, kā jau es teicu, Latvijas PSR - todien vēl Latvijas PSR! - Augstākā padome līdz ar šā dokumenta pieņemšanu kļuva par Latvijas Republikas Augstāko padomi, kas izskatīja vairākus dokumentus. Un šo dienu ļoti labi atceras tie Saeimas deputāti, kas toreiz bija šajā zālē un pat balsoja. Visa šī dokumentu pakete tika izskatīta otrā… tā bija pēcpusdienas sēde, tā bija ļoti saspringta, emocionāla sēde, taču tā bija demokrātiska procedūra, tā atbilda toreizējam Augstākās padomes kārtības rullim. Par šiem dokumentiem karsti, asi un polarizēti debatēja, un šo debašu noslēgumā, visiem Augstākās padomes deputātiem balsojot un arī tagadējās Saeimas ēkas ārpusē sanākušajiem cilvēkiem ļoti emocionāli piedaloties šajā sēdē un skaitot līdzi nobalsojušo deputātu, pozitīvi nobalsojušo deputātu, balsis, šis lēmums tika pieņemts. Balsojums notika! Un toreiz lēmumu pieņemšanai, kā jūs atceraties, bija nepieciešamas divas trešdaļas, 132 deputātu balsis. 138 deputāti nobalsoja „par”, un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija tika pieņemta. Es uzsveru vēlreiz - tika pieņemta! - nevis pasludināta. Tāpēc, neraugoties uz to, ka atbildīgā komisija, acīmredzot neiedziļinoties toreizējās Augstākās padomes sēdes stenogrammās un vairākos citos dokumentos, kas ļoti labi parāda šā nosaukuma vienkāršo loģiku, ka tā bija deklarācijas pieņemšana, nevis pasludināšana, nav atbalstījusi manu priekšlikumu. Taču, godātie deputāti, es ļoti ceru uz jūsu atbalstu! Izdarīsim šo vienkāršo lietu! Es gribu sava aicinājuma nobeigumā uzsvērt, ka atgriešanās pie vēsturiskās patiesības nekādā veidā nemazina šīs dienas emocionālo nozīmi mūsu atmiņās un šīs dienas nozīmi Latvijas vēsturē. Atgriešanās pie vēsturiskās patiesības - tieši otrādi! - šo nozīmi paaugstina un padara par īstu un neapstrīdamu. Paldies.".
• 2009_09_10-seq64 language "lv".
• 2009_09_10-seq64 speaker Karina_Petersone-1954.
• 2009_09_10-seq64 mentions Q822919.
• 2009_09_10-seq64 mentions Q211.