Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_09_10-seq179> ?p ?o. }

• 2009_09_10-seq179 type Speech.
• 2009_09_10-seq179 number "179".
• 2009_09_10-seq179 date "2009-09-10".
• 2009_09_10-seq179 isPartOf 2009_09_10.
• 2009_09_10-seq179 spokenAs 50.
• 2009_09_10-seq179 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas skar ienākumus valsts budžetā, pagājušajā nedēļā iesniedza pieci kolēģi. Diemžēl bez anotācijas. Tā kā Kārtības rullis prasa, ka gadījumā, ja likumprojekts paredz izmaiņas valsts budžetā, ir jābūt finanšu ministra atsauksmei, tā šodien formāli ir pievienota. Ministrs norāda, ka likumprojekts konceptuāli tiek atbalstīts. Man ir grūti spriest, kādu koncepciju viņš atbalsta, jo pamatota koncepcija šim likumprojektam nav bijusi pievienota. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs godājamais Bērziņa kungs ir devis īsu raksturojumu, ka tiks atjaunota iepriekšējā tiesiskā kārtība, ka valsts budžetā var zaudēt līdz 5 miljoniem latu un ka tiks veicinātas kultūras, veselības aizsardzības, labdarības, pilsoniskās sabiedrības un citas aktivitātes. Es atbalstu Muižnieces kundzes vakardien Saeimas sēdē pilnīgi pamatoti teikto, ka likumprojekti, it īpaši tie, kas skar valsts budžetu, ir rūpīgi jāizvērtē, un tāpēc atļaujiet man izteikt „Pilsoniskās Savienības” viedokli par šo likumprojektu. Un es vienlaikus aicinu arī kolēģus, īpaši šā likumprojekta autorus, debatēt par šo likumprojektu, un es ceru, ka debates būs ne mazākas kā par iepriekšējo likumu, kas regulē svētku un atceres dienas. Un tātad - kāda ir pašreizējā situācija? Pašreizējā situācijā valsts budžetā deficīts ir 432,3 miljoni latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ienākumi par 7,7 procentiem atpaliek no plānotā. Šā gada 16.jūnijā Saeima jau pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Pirms jūnijā veiktajiem likuma grozījumiem rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām bija tiesības uz nodokļa samazinājumu par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Savukārt jūnijā veiktie likuma grozījumi noteica ierobežojumus. Proti, pašlaik apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma. Tādējādi ir ierobežots ziedojuma apjoms, par kuru tiek samazināts maksājamais nodoklis, līdz ar to palielinot nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Un jūnijā veikto grozījumu likumprojekta anotācijā, uz kuru atsaucās godājamais Bērziņa kungs, ir norādīts, ka, salīdzinot ar iepriekš minēto regulējumu, valsts budžetā ik gadu papildus varētu ienākt līdz 5 miljoniem latu. Taču jums priekšā esošie grozījumi, atgriežoties pie vecās kārtības, cerībām papildināt jau tā „cauro” valsts budžetu pārvelk treknu svītru. Pat vēl vairāk! Ņemot vērā šā likumprojekta pārejas noteikumus, nodokļa atvieglojumiem tiek iedots pat atpakaļejošs spēks, un jūnijā veiktie grozījumi pazūd vispār kā nebijuši, turklāt, kā mēs redzam, steidzamības kārtībā. Kāpēc likumprojekta autori aicina atgriezties pie vecās kārtības, kas pastāvēja pirms likuma grozījumiem šā gada 16.jūnijā? Viens no iemesliem, kā teica Pētersones kundze referējot, nenoliedzami, ir palīdzība sabiedriskā labuma organizācijām. Šī palīdzība nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar cēliem mērķiem - labdarību, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu, tostarp bērnu, aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, palīdzību izglītības jomai, veselības un vides aizsardzību -, ir tikai viena medaļas puse. Par to likumprojekta aizstāvji noteikti runās. Taču, godātie kolēģi, ja runājam par šo iepriekšējo kārtību vai, pareizāk sakot, nekārtību, tad jāteic, ka ir arī otra medaļas puse, kas ir ļoti nepievilcīga. Visupirms par tā sauktajām sabiedriskā labuma organizācijām. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu organizācijas par tādām tiek atzītas ar Finanšu ministrijas lēmumu. Ja uzņēmumi ziedo šīm organizācijām, tiem ir tiesības uz būtiskiem nodokļa atvieglojumiem. Kā jūs, kolēģi, domājat, - cik Latvijā ir šādu organizāciju? Es ceru, ka vismaz Pētersones kundzei to vajadzētu zināt, kā arī autoriem, kas parakstīja šo likumprojektu. Es papētīju Finanšu ministrijas mājaslapā - pašlaik valstī ir aptuveni 1400 šādu organizāciju. Šeit ir apmēram kilogramu smags saraksts… Man žēl, ka es tērēju papīru, bet… Es gribēju parādīt Bērziņa kungam, kurš teica, ka varbūt nav kilograms, bet ir 800 grami… Šajā sarakstā, no vienas puses, mēs patiešām varam atrast sabiedrībā cienījamas organizācijas, kas rūpējas par bērnu, pensionāru un invalīdu aizsardzību, tādas kā, piemēram, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas Politiski represēto apvienība, misija „Pakāpieni”, fonds „Ziedot”, sieviešu aizsardzības organizācija „Marta”; organizācijas, kas veicina pilsoniskās sabiedrības veidošanos, - „Providus”, „Delna”, Vēlēšanu reformu biedrība, 4.maija klubs; pazīstamas vides un kultūras, lauksaimnieku aizsardzības organizācijas, kā arī ļoti daudz reliģisko un sporta organizāciju. Nākamajā pirmdienā daļa šo organizāciju pārstāvju ir tikuši uzaicināti uz Saeimu tikties ar deputātiem. Taču, godātie kolēģi, no otras puses, uz nodokļa atvieglojumiem uzņēmumi var pretendēt arī tad, ja tie ziedo, teiksim, tādai šajā sarakstā iekļautai organizācijai kā Laulāto tikšanās biedrība. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Laba lieta!”) Laba lieta, bet es domāju, ka mums vajadzētu padomāt. Var būt, ka vajadzētu nodibināt šķirteņu tikšanās biedrību (No zāles dep. K.Leiškalns: „Atkal apvienot!”), lai viņi varētu pēc tam laulāties. Šeit ir arī tādas organizācijas kā „Melnā muša” un „Melnais piens”, es nezinu, ar ko tās nodarbojas. Godātie kolēģi! Un tagad es īpaši pievēršu jūsu uzmanību tam, ka tur figurē arī tāds nodibinājums kā Latvijas parlamentāriešu debašu klubs. Cerams, ka tā nav Saeima. Varbūt kāds kolēģis tagad varēs debatēs pateikt… Varbūt kāds no jums to ir dibinājis vai tur iestājies. Šajā sarakstā, protams, visietekmīgākā ir Latvijas Olimpiskā komiteja, kaut gan tā faktiski zināmā mērā veic valsts pārvaldes funkcijas sportam paredzēto valsts līdzekļu apsaimniekošanā. Starp citu, Finanšu ministrijas mājaslapā es vakar, vēlu vakarā, paskatījos un uzzināju, ka vakar sabiedriskā labuma organizācijas statusu ir ieguvusi kristiešu draudze „Prieka vēsts”. 2007.gadā (jaunākas statistikas nav) ziedojumu summa, par kuru var tikt piešķirtas nodokļu atlaides, ir bijusi 35 miljoni latu. Pētu, kā šī summa sadalās, un man nākas, iespējams, apbēdināt godāto kolēģi Daudzes kungu un Līdakas kungu, kas ir likumprojekta parakstītāju vidū un, iespējams, cerējuši uz ziedojumiem veselības aizsardzībai un vides aizsardzībai. Diemžēl, Līdakas kungs, vides aizsardzībai no tās summas ir tikai 0,2 procenti. Veselības aizsardzībai un slimību profilaksei - tikai 2,7 procenti. Bet labdarībai, izglītībai un kultūrai, kopā ņemot, ir mazāk nekā, piemēram, sporta vajadzībām (No zāles: „Sports ir veselība!”), kam saziedoti vairāk nekā 15 miljoni latu. Kā zināms, minētajām vajadzībām ziedot tiesīgas ir arī valsts kapitālsabiedrības, kas līdz ar to var saņemt būtiskas nodokļa atlaides. Tā, piemēram, Valsts kontroles veiktās revīzijas materiāli liecina, ka valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” 2007.gadā ziedojusi gandrīz 2 miljonus latu - lielākoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un motosporta federācijām. Valsts kontrole ir secinājusi, ka ziedoto līdzekļu izlietošanas kontrole pat valsts uzņēmumos ir nepietiekama. Vai jums prātā ir palicis gadījums ar ziedojumiem, kas Latvijas Kultūras fondam bija no valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme”? Šķiet, tas bija 2002.gadā, kad Valsts kontrole atklāja, ka faktiski caur Latvijas Kultūras fondu, kas sev paturēja, tā teikt, sīknaudu, vairāk nekā 170 tūkstoši latu tika izmantoti valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” priekšnieka Okladņikova sievas dzīvojamās mājas restaurācijai. Ja sabiedriskā labuma organizācijām tiek ziedots no privātu uzņēmumu līdzekļiem, iespējamās nelikumības ir grūti uztaustāmas, arī kontroles faktiski nav nekādas, jo Valsts kontrole to nevar kontrolēt. Klasiska shēma, kas ir zināma, bet grūti atklājama, parasti ir šāda. Piemēram, SIA, sauksim to „Viltīgais”, ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, sauksim to „Mazais guvējiņš”, ievērojamu naudas summu. „Mazais guvējiņš” patur kā starpniecības naudu 10 procentus, bet atlikusī summa tā vai citādi atgriežas pie ziedotāja SIA „Viltīgais”, kas turklāt pēc šā likumprojekta spēkā stāšanās par ziedoto summu saņems no valsts 85 procentus nodokļu atlaidei. Un nestāstiet man, kolēģi, ka jūs par šādām lietām dzirdat šodien pirmo reizi. „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka visupirms vai vienlaikus ar šā likuma grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā... tātad paralēli šiem grozījumiem ir jānoteic prioritārās sabiedriskā labuma organizācijas, kurām ziedojot ziedotāji būtu tiesīgi saņemt paredzētās nodokļu atlaides. Un, otrkārt, ir jāparedz arī efektīva kontrole par šo ziedojumu izmantošanu. Šie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, atgriežoties pie vecās nekārtības, neliecina par godīgu un caurspīdīgu attieksmi pret valsts pārvaldi. Šie grozījumi, kolēģi, paredz nevalstiskās organizācijas aplaimot ar spīdīgiem stikliņiem, bet dažāda līmeņa blēžus - ar briljantiem. Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, aicinām neatbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 2009_09_10-seq179 language "lv".
• 2009_09_10-seq179 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q822919.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q211.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q4294791.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q2167704.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q6454285.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q1185588.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q29955809.
• 2009_09_10-seq179 mentions Q8413552.