Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_09_09_a-seq56> ?p ?o. }

• 2009_09_09_a-seq56 type Speech.
• 2009_09_09_a-seq56 number "56".
• 2009_09_09_a-seq56 date "2009-09-09".
• 2009_09_09_a-seq56 isPartOf 2009_09_09_a.
• 2009_09_09_a-seq56 spokenAs 66.
• 2009_09_09_a-seq56 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti un deputātes! Ministru kabineta locekļi! Sākumā par to jautājumu, kas šajās debatēs vairākkārt tika uzdots pēc būtības, - kādi ir valdības galvenie darba virzieni, lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Un es šeit gribu uzsvērt trīs galvenos darba virzienus. Pirmais ir budžeta stabilizācija. Mēs labi zinām, ka budžeta situācija mums ir ļoti smaga, jo pat tā sauktajos treknajos gados, kad ekonomikas izaugsme bija divciparu skaitlis, budžets netika sabalansēts. Rezultāts ir tas, ka pašreiz mums nākas veikt šos ļoti sāpīgos samazinājumus. Taču, neraugoties uz visiem samazinājumiem, maksimālais pieļaujamais budžeta deficīta līmenis šogad ir 10 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas ir konsolidētajam budžetam, kurš ietver sevī arī pašvaldību budžetus. Tomēr tas aizvien ir ļoti liels budžeta deficīta līmenis salīdzinājumā ar Māstrihtas kritēriju, kas ir 3 procenti. Ar šo fiskālo stabilizāciju mēs pakāpeniski varēsim virzīties uz priekšu un nākamgad turpināt budžeta deficīta līmeņa samazināšanu, bet plānotais budžeta deficīta līmenis nākamgad ir 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Otrs virziens, pie kura valdība strādā, ir jau daudzkārt pieminētā ekonomikas sildīšana. Un te es gribu uzsvērt galvenos pasākumus, kas tiek veikti ekonomikas sildīšanai. Pirmām kārtām tā ir Eiropas Savienības fondu pārdale, paredzot līdzekļus uzņēmējdarbības atbalstam, īstenojot ēku siltināšanas programmu un veicinot kredītu resursu pieejamību caur Latvijas Hipotēku un zemes banku un arī caur Eiropas Investīciju fondu. Kas attiecas uz Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, tad, neraugoties uz ievērojamo budžeta izdevumu samazinājumu, kas tika veikts budžeta grozījumos, Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam (salīdzinājumā ar iepriekšējās valdības apstiprināto budžetu) papildus tika piešķirti 66 miljoni latu. Attiecībā uz nodokļu politikas pilnveidošanu, kā mēs zinām, strādā darba grupa ekonomikas ministra vadībā, kas risina jautājumus, kuri saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem, ar PVN maksāšanu pēc rēķinu apmaksas. Ņemot vērā to, ka valdība ir definējusi prioritārās tautsaimniecības nozares, tiek risināts jautājums arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm lielajiem investīciju projektiem prioritārajās nozarēs. Tie ir tie jautājumi, pie kuriem, protams, ir jāstrādā paralēli... jā, diemžēl arī pie nepopulāriem lēmumiem, kurus nākas pieņemt. Vēl, runājot par ekonomikas sildīšanas pasākumiem, minēšu tos līdzekļus, ko mēs novirzām energoefektivitātes pasākumiem, no starptautiskās emisiju tirdzniecības. Te man jāuzteic Vides ministrijas darbs, kura ir ļoti nopietni strādājusi, turklāt ļoti sekmīgi strādājusi pie šo emisiju tirdzniecības, kā rezultātā valsts budžetā tiešām ir piesaistīti būtiski līdzekļi daudzu desmitu miljonu latu apjomā, kuri pašreiz tiek novirzīti energoefektivitātes pasākumiem. Un vēl es gribu uzsvērt kādu pasākumu, kas ir sācis darboties no 1.jūnija, - ir iedarbināta eksporta kredītu garantijas sistēma. Šis pasākums ir daudz ceļojis no vienas valdības dokumenta uz nākamās valdības dokumentu, līdz nu beidzot atradās viens ministrs, kas to reāli arī ieviesa. (No zāles: „Kurš?”) Trešais darba virziens, kurā strādā valdība krīzes pārvarēšanai, ir sociālās drošības tīkls. Tātad, tiešām saprotot situāciju, kāda sagaida mūs rudenī, ziemā, kā arī saprotot situāciju, kāda ir ar bezdarbu, valdība ir apstiprinājusi sociālās drošības tīkla pasākumus, kas darbojas trīs galvenajos virzienos - labklājība, izglītība un veselība. Attiecībā uz labklājību. Tā ir garantētā minimālo ienākumu paaugstināšana līdz 40 latiem - pieaugušajiem un līdz 45 latiem - bērniem. Tā ir dzīvokļu pabalstu sistēma, kurai arī no valsts budžeta būs rezervēti līdzekļi, lai nepieciešamības gadījumā finansiāli palīdzētu pašvaldībām ar šo pabalstu izmaksām. Arī garantētajam minimālajam ienākumam, saprotot to, ka pašvaldībām var būt grūtības ar šo pabalstu izmaksu, 50 procentus no tā līdzfinansēs no valsts budžeta. Tā ir arī darba tā sauktā praktizēšana ar stipendijām jeb pagaidu darbi pašvaldībās. Šie ir pasākumi labklājības jomā. Attiecībā uz izglītību. Ir dota atbilde uz ļoti jutīgo jautājumu par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību, uz to, vai tā tiks nodrošināta. Jā, tā tiks nodrošināta, un te tiek paredzēta finansiālā palīdzība tām pašvaldībām, kuras ir skārusi skolu tīkla reorganizācija, transporta nodrošināšanai skolēniem, lai skolēnus varētu nogādāt tajās skolās, kurās viņi mācīsies atbilstoši skolu tīkla optimizācijai. Attiecībā uz veselību. Pasākumi ir vērsti uz veselības aprūpes pakalpojumiem un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Un pirmais pasākums šeit ir pacienta iemaksas atcelšana trūcīgajiem iedzīvotājiem. Otrs pasākums ir simtprocentīga kompensējamo medikamentu apmaksa, ja pacienta līdzmaksājums gadā pārsniedz 50 latus. Tie ir pasākumi, kas vērsti uz to, lai trūcīgie pacienti tiktu atbrīvoti no samaksas par tā sauktajām slimnīcu - viesnīcu gultām. Un tāpat ir vairāki pasākumi, kas saistīti ar mājas aprūpi un citi pasākumi. Šie ir trīs galvenie virzieni, tātad budžeta stabilizācija, ekonomikas sildīšana un sociālās drošības tīkls. Attiecībā uz sabiedrības iesaisti budžeta veidošanas procesā mēs zinām, ka ir izveidota reformas vadības grupa, kurā ir iesaistīti Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, un šajā grupā visi jautājumi, kas saistīti ar 2010.gada budžeta izstrādi un arī ar strukturālajām reformām, tiek detalizēti apspriesti. Jaunums šāgada budžeta izstrādē ir tas, ka, lai varētu debatēt par budžetu pēc būtības, ir sagatavots ļoti detalizēts budžeta izdevumu sadalījums pēc funkcijām, un te ir jāsaka paldies Valsts Kancelejas un Finanšu ministrijas kopdarbam, kura gaitā ir izstrādāts un nodrošināts budžeta sadalījums pa funkcijām. Tātad tiešām mēs varam diskutēt par budžetu nevis kā ierasti - lineāri vai kā tamlīdzīgi, bet varam diskutēt par budžetu, tiešām izvērtējot dažādu funkciju nepieciešamību. Tas attiecībā uz pasākumiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Tagad es pievērsīšos atsevišķiem pārmetumiem, kas ir izskanējuši pārsvarā no… faktiski tikai no Tautas partijas deputātu puses. Mēģināšu runāt par visiem šiem pārmetumiem pēc kārtas. Pirmkārt, par līdzekļu sadalījumu - par to, cik daudz līdzekļu tiek nodalīts budžeta deficīta finansēšanai, valdības parāda pārkreditēšanai un finanšu sektora stabilizācijai. Jāatzīst, ka šo vienošanos konceptuāli panāca jau iepriekšējā valdība un toreizējais finanšu ministrs Slaktera kungs, un tur šī summa, jūsu pieminētie 2,7 miljardi eiro, ir iekšā. Un, kā es esmu jau vairākkārt teicis gan valdības sēdēs, gan Sadarbības padomes sēdēs, gan arī publiski, valdība tiešām risina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai gadījumā, ja finanšu sektora stabilizācijai tik lieli līdzekļi nebūs nepieciešami, daļu no šiem līdzekļiem varētu novirzīt tur, kur tie ir vairāk nepieciešami, un tā ir acīmredzot budžeta deficīta finansēšana. Otrkārt. Par izskanējušo pārmetumu par vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam parakstīšanu. Vēlos uzsvērt, ka šī vēstule un sarunu gaita tika vairākkārt apspriesta Sadarbības padomē, šī vēstule, pilnais teksts, bija pieejama jau divas dienas pirms parakstīšanas visām politiskajām partijām. Sēde notika sestdien, un tajā piedalījās arī Tautas partijas pārstāvji. Viņi kaut kāda iemesla dēļ tajā sēdē nekādus iebildumus neizteica, bet iebildumus pēkšņi sāka izteikt pirmdien īsi pirms parakstīšanas. Attiecībā uz pārskatīšanas motivāciju es aicinu mēģināt atšķirt Starptautisko Valūtas fondu no Eiropas Komisijas, jo problēma man bija tāda, ka Eiropas Komisija pirmdien, tas ir, tajā pirmdienā, kad notika Starptautiskajam Valūtas fondam adresētās vēstules parakstīšana, grasījās mums pārskaitīt savu maksājumu, kuru tā bija saistījusi ar šīs vienošanās panākšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas viss bija ļoti cieši saistīts ar 1,2 miljardu eiro pārskaitījumu, kuru mēs saņēmām no Eiropas Komisijas, un tas fakts arī Tautas partijai bija pietiekami labi zināms. Tālāk. Attiecībā uz Nodomu vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam publisko apspriešanu un publiskošanas kārtību. Pirmkārt, es neatceros, ka laikā, kad tika parakstīta pirmā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam un kad finanšu ministrs bija Tautas partijas biedrs Atis Slakteris, Slaktera kungs pirms parakstīšanas būtu rīkojis kaut kādas vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam plašas sabiedriskas apspriešanas. Un es šeit neko negribu pārmest Slaktera kungam, tāpat kā es neko negribu pārmest arī pašreizējam finanšu ministram, jo tieši tāds ir sarunu formāts, un es domāju, ka arī Tautas partijas deputātiem tas ir labi zināms. Otrkārt, attiecībā uz publiskošanu. Nodomu protokols ir publiskots pēc lēmuma pieņemšanas Starptautiskā Valūtas fonda valdē - precīzi tāpat, kā tas bija ar pirmo vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam. Un precīzi tāpat kā pirmajā vēstulē tās vietas, kuras satur ierobežotas pieejamības informāciju, nav publicētas. Procedūra ir precīzi tāda pati, un es kaut kā neatceros, ka toreiz Tautas partija būtu ļoti protestējusi pret šo procedūru… un pret toreizējā finanšu ministra Ata Slaktera šo procedūru… Es neatceros, ka Saeimas deputāts Kraukļa kungs būtu mēģinājis no Saeimas tribīnes deklamēt tirgusjutīgu informāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija… Mēs ievērojām precīzi to pašu procedūru. Tā ka šeit prasītos ievērot zināmu konsekvenci. Attiecībā uz šiem pielikumiem. Tātad šie pielikumi, precīzi tāpat kā saistībā ar pirmo vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam, ir publiski pieejami gan Starptautiskā Valūtas fonda mājaslapā, gan arī Finanšu ministrijas mājaslapā. Jā, šie pielikumi nav tulkoti latviski, šie pielikumi ir pieejami angliski. Tā ka tas atsevišķiem kungiem, kas te runāja par slepenajiem paktiem un tamlīdzīgi… Tātad tik daudz par šo procedūru un par šo vēstules publiskošanu vai nepubliskošanu. Vēl atsevišķi es gribu uzsvērt jautājumu, kas attiecas uz nodokļu politiku. Dzirdējām arī retorikā, ka nodokļus palielināt nedrīkst, un tā tālāk. Nu tad laikam būs jānolasa daži citāti no pirmās vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam, kuru, cita starpā, ir parakstījis Tautas partijas biedrs, toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris un kura satur sekojošus teikumus: „Sākot ar 2010.gadu, tiks ieviests 10 procentu nodoklis visiem kapitāla ienākumiem. Sākot ar 2010.gadu, tiks palielināti nekustamā īpašuma un īpašuma nodokļi, kuri pašreiz ir zemāki par vidējo rādītāju OECD. To panāks, atceļot atbrīvojumus, lai paplašinātu nodokļu bāzi.” Tas ir tieši tas, ko arī mēs esam valdībā lēmuši, tikai ar to atšķirību, ka mēs piedāvājam likmi, kas ir 0,2 procenti - tātad piecreiz zemāka par pastāvošo likmi. Bet tieši tāpat, kā rakstīts Slaktera kunga parakstītajā dokumentā, ir atcelti atbrīvojumi, lai paplašinātu nodokļu bāzi. Bet ko dažas lappuses tālāk mums raksta šajā dokumentā: „Attiecībā uz 2011.gadu būs nepieciešami papildus konsolidācijas pasākumi. Tie sevī ietvers turpmāku PVN likmes palielinājumu, papildus darbinieku skaita un algu samazinājumu valsts sektorā.” Tas ir tas, ko mums ir rakstījis Tautas partijas biedrs Atis Slakteris. Tas ir tas, ko mēs esam izmantojuši par pamatu šīm sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu. Īstenībā, piemēram, attiecībā uz PVN, mūsu dokumentā vairs nav rakstīts, ka pasākumi ietvers sevī turpmāku PVN likmes paaugstināšanu, bet ir rakstīts daudz maigāks formulējums, ka tad, ja neatradīsim citus pasākumus, tad tiešām ķersimies pie PVN likmes paaugstināšanas. Tātad mūsu dokuments īstenībā valdībai un arī Saeimai dod daudz plašākas manevra iespējas nekā iepriekšējās valdības un Slaktera kunga parakstītais dokuments. Tā ka šeit Tautas partijai… Tā ir piekritusi pirmajai vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un parakstījusi otro vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam, tāpēc nevajadzētu tā mētāties uz priekšu un atpakaļ, bet tomēr derētu ievērot kaut kādu konsekvenci. Tā ka no savas puses es tiešām aicinu Saeimas deputātus, it īpaši koalīcijas partijas, uz konstruktīvu darbu, aicinu strādāt pie šiem trim galvenajiem darba virzieniem - pie budžeta stabilizācijas, pie ekonomikas sildīšanas un pie sociālās drošības tīkla -, lai sekmīgi pārvarētu ekonomisko krīzi. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2009_09_09_a-seq56 language "lv".
• 2009_09_09_a-seq56 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q822919.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q211.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q4294791.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q193089.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q458.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q41550.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q8880.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q2869357.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q22116518.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q1250133.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q7804.
• 2009_09_09_a-seq56 mentions Q16408655.