Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_09_09_a-seq2> ?p ?o. }

• 2009_09_09_a-seq2 type Speech.
• 2009_09_09_a-seq2 number "2".
• 2009_09_09_a-seq2 date "2009-09-09".
• 2009_09_09_a-seq2 isPartOf 2009_09_09_a.
• 2009_09_09_a-seq2 spokenAs 49.
• 2009_09_09_a-seq2 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja biedres kundze! Godātie deputāti! Premjerministra kungs! Ministri! Jūs aptuveni zināt, kādā stāvoklī valsts bija nogājusi pagājušā gada beigās un šā gada sākumā gan pašu neizdarības dēļ, gan pašu pielaisto pārmērību dēļ, gan arī globālās ekonomiskās krīzes radīto apstākļu rezultātā. Jūs labi zināt, kādā stāvoklī mūsu valdība pārņēma valsti: diemžēl aizdevumu ņemšana, lai finansētu mūsu budžeta deficītu, bija nepieciešama un neizbēgama lieta, izņemot gadījumu, ja mēs būtu gatavi savu budžeta deficītu samazināt strauji un tūlīt vēl par aptuveni 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Straujā tautsaimniecības izaugsme pēdējo piecu gadu garumā, kas galvenokārt notika dēļ privātā patēriņa, dēļ ieguldījumiem nekustamā īpašuma un citos neeksportējamo preču sektoros, radīja papildu pieprasījumu un arī algu palielinājumu, kas pasliktināja mūsu valsts konkurētspēju, palielināja mūsu valsts budžeta deficītu, bet neradīja jaunu pievienoto vērtību, neradīja jaunu eksportējamu produkciju un radīja priekšnoteikumus ļoti krasai Latvijas ekonomikas reakcijai uz globālo ekonomikas lejupslīdi. Šajos apstākļos nebija vis tā kā Igaunijā, kur varēja visus gadus dzīvot ar sabalansētu budžetu un pēdējos gados pat veidot sev uzkrājumus nebaltām dienām; Latvija bija spiesta, lai nodrošinātu valsts budžeta finansēšanu un Valsts kases kontu likviditāti, aizņemties no starptautiskām organizācijām, Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un dažādiem divpusējiem donoriem. Ņemot vērā, ka Latvijā krīzes rezultātā būtiski ir samazinājusies kredītresursu pieejamība un tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos īpaši svarīgi ir nodrošināt arī kaut cik normālu funkcionēšanu banku sistēmā, šā aizdevuma ņemšana kļuva īpaši aktuāla un neatliekama. Protams, situācija Latvijas ekonomikā ir tāda, ka Latvijas budžeta deficīta un ārējā parāda finansēšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu iekšējā tirgū aizņemties nav iespējams. Tātad ārējais aizņēmums bija vienīgā reālā alternatīva šajos apstākļos. 2008.gada decembra beigās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai septiņarpus miljardu eiro apmērā, kuru paredzēts izmantot aptuveni šādiem mērķiem: valsts budžeta deficīta finansēšanai - 2,6 miljardi eiro jeb 35 procenti no kopējā aizņēmuma; finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai - aptuveni 2,7 miljardi eiro jeb 36 procenti no kopējā aizņēmuma; valsts parāda refinansēšanai - 1,6 miljardi eiro jeb 21 procents no kopējā aizņēmuma; valsts budžeta aizdevumiem pašvaldībām un atvasinātām publiskām iestādēm - 0,6 miljardi eiro jeb 8 procenti no kopējā aizņēmuma. Par pamatu aizdevuma līguma slēgšanai un aizdevumu izsniegšanai kalpo Latvijas valdības apstiprinātā apņemšanās - starptautiski apstiprinātā apņemšanās! - samazināt savu budžeta deficītu, īstenot virkni strukturālu reformu Latvijas valsts pārvaldē un tautsaimniecībā, būtiski palielināt Latvijas valsts konkurētspēju un radīt priekšnoteikumus jaunu darba vietu radīšanai, jaunu eksportspējīgu produktu ražošanai un mūsu eksporta ieņēmumu kāpināšanai. Šādi priekšnoteikumi no jebkura kreditora tiek saprātīgi prasīti, lai pārliecinātu aizdevēju, ka aizņēmējs būs spējīgs aizņemtos līdzekļus arī kaut kad atdot. Tāpēc šinī gadījumā starptautisko institūciju izvirzītie nosacījumi sakrīt ar Latvijas valsts pašas interesēm, proti, mazināt nesabalansētību, kas ir vērojama mūsu iekšzemē, mazināt budžeta deficītu, kas katru gadu palielina mūsu ārējo parādu, un palielināt Latvijas konkurētspēju, lai mēs spētu atgūties un izmantot pilnā apmērā iespējamo drīzo pasaules ekonomikas atveseļošanos. Tātad šīs starptautiskās apņemšanās, ko parakstījusi Latvijas valdība vai, pareizāk sakot, divas valdības pēc kārtas (te ir jārunā par Godmaņa kunga vadīto valdību, kura parakstīja pirmo Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam un pirmo Saprašanās memorandu ar Eiropas Kopienu, un arī Dombrovska kunga vadīto valdību, kura tagad parakstīja otro Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam un grozījumus Saprašanās memorandā ar Eiropas Kopienu)… tātad šīs starptautiskās apņemšanās ir fiksētas šajos dokumentos, un tās pamatā ir ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Tāpat Latvijas valdības un arī Latvijas parlamenta stingrā apņemšanās risināt ar valsts konkurētspēju saistītos uzdevumus ir fiksēta Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajā papildinātajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, ko pieņēmām kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem. Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, ko parakstīja mūsu valdība, tika parakstīta šajā gadā, bet pirmā vēstule tika parakstīta jau 2008.gada 18.decembrī, savukārt Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu tika parakstīts šā gada 28.janvārī. Papildu vienošanās starp Eiropas Kopienu un Latvijas valdību ir parakstīta 2009.gada 13.jūlijā, savukārt ar Starptautisko Valūtas fondu papildu vienošanās tika parakstīta šā gada 27.jūlijā, paredzot, protams, ekonomikas politikas papildu pasākumus un papildu kritērijus katras nākamās aizdevuma daļas saņemšanai, kā arī pārskata iesniegšanas noteikumus. Abi šie dokumenti ir publiskoti un tātad pieejami vispārējai zināšanai un analīzei. Maksājumi līdz šim ir saņemti divreiz no Starptautiskā Valūtas fonda un divreiz no Eiropas Komisijas. Līdz šā gada 31.augustam valsts kopumā ir saņēmusi 2,08 miljardus latu, no kuriem patlaban ir izlietots tikai 1 miljards 110 miljoni latu. Un šī nauda ir izlietota sekojošiem mērķiem: gandrīz 60 procenti ir izlietoti valsts parāda atmaksai, tātad valsts parāda pārfinansēšanai, 0,5 procenti - valsts budžeta aizdevumiem, 25 procenti - valsts budžeta deficīta segšanai, 14,6 procenti - atbalstam finanšu sektora stabilitātei. Pārējo naudu, atlikušos 0,97 miljardus latu, plānots novirzīt valsts budžeta vajadzībām, arī iepriekš nosauktajiem mērķiem, un arī finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai gadījumā, ja šāda vajadzība radīsies. Vienlaikus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem mēs daļu no pieejamiem finanšu resursiem - aptuveni 600 miljonus eiro - iezīmējam tieši rezerves izveidošanai finanšu sektora stabilizācijas vajadzībām. Šāda rezerve… labākajā gadījumā tā netiks izmantota un netiks notērēta. Un pat sliktākajā gadījumā, ja šāda likviditātes rezerve banku sistēmas likviditātes vajadzību papildināšanai būs nepieciešama, tā būs kā aizdevums bankām, nevis ieguldījums bankās. Tas būs aizdevums gadījumā, ja ekonomisku procesu vai kādu pasaules ekonomisku notikumu, vai kādas spekulantu izraisītas panikas, vai negatīvas finanšu tirgus reakcijas gadījumā mums banku sistēmā kontos iestāsies naudas trūkums tīri likviditātes ziņā. Un, lai atdzīvinātu naudas plūsmas, kreditēšanu un nodrošinātu normālu finanšu sektora darbību, tad šeit būs līdzekļi, kurus būs iespējams izmantot arī banku likviditātes palielināšanai. Tikai tādā gadījumā, ja tiks normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pieņemti arī kādi lēmumi par atsevišķu banku kapitalizāciju, tikai tādā gadījumā nauda varēs tikt uzskatīta par notērētu jeb ieguldītu atsevišķu kredītiestāžu kapitālā. Patlaban mēs tādu vajadzību neredzam bez jau līdz šim zināmām un apspriestām valstij piederošām bankām, kuru kapitalizācija jau ir veikta likumos un arī budžeta procedūrā paredzētajā kārtībā. Jāuzsver, ka šāda drošības rezerve ir ļoti nepieciešama un vēlama tieši no stabilitātes viedokļa, jo apstākļos, kad pasaules finanšu tirgi ir ļoti, ļoti nervozi un jebkura negatīva ziņa no Latvijas, tai skaitā iespējamā nestabilitāte valdībā vai koalīcijā, vai arī kādi citi faktori nekavējoties ļoti krasi atsaucas uz Latvijas reitingiem, aizdevumiem Latvijai un citiem privātā tirgus veiktajiem pasākumiem. Pats fakts, ka Latvijas Bankā vai arī Valsts kases kontos guļ nauda, kas ir paredzēta drošības rezervei, ir ļoti nomierinošs un jebkurus spekulatīvus spiedienus ļoti atvēsinošs faktors. Jebkuri atbalsta pasākumi finanšu sektoram neatkarīgi no līdzekļu avota ir iepriekš jāsaskaņo gan ar Latvijas parlamentu un valdību normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, gan arī ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Šobrīd noslēgtās vienošanās neparedz finanšu sektora stabilizācijai neizmantotos līdzekļus novirzīt budžeta deficīta segšanai. Pasaules Bankas aizdevums 400 miljonu eiro apmērā ir sadalīts divās daļās - finanšu sektora un sociālā sektora aizdevumā. Aizdevums finanšu sektoram tiks apstiprināts Pasaules Bankas izpilddirektoru valdē, domājams, šā gada 22.septembrī. Sociālā sektora aizdevuma pamatā ir sociālās drošības tīkla stratēģijas izstrāde un ieviešana, kuras mērķis ir samazināt negatīvo sociālo spriedzi un negatīvo ietekmi uz sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām - trūcīgajiem iedzīvotājiem. Un šādas grupas ir izveidojušās vai arī skaitliski papildinājušās gan globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, gan strukturālo reformu veikšanas rezultātā, gan arī kādu citu faktoru rezultātā. Sociālās drošības tīkla sistēmā ir paredzēti pasākumi veselības, izglītības un labklājības jomu atbalstam, un par šiem pasākumiem patlaban diskutē Latvijas Republikas valdība. Pasaules Bankas aizdevuma līgums finanšu sektoram balstās uz standartaizdevuma nosacījumiem un finanšu nosacījumiem. Viens no nosacījumiem turpmākai sadarbībai ar starptautiskajiem aizdevējiem, protams, ir Latvijas līdz šim uzņemto saistību izpilde. Un pirmām kārtām to, kas attiecas uz fiskālo politiku nākamajā - 2010.gadā. Atcerēsimies, ka uzņemtās saistības paredz fiskālā deficīta samazināšanu 500 miljonu apmērā, kas atbilst 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvijas valdība vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam par vienu no stratēģiskajiem mērķiem ir noteikusi pēc iespējas ātrāku valsts konkurētspējas atjaunošanu un eiro ieviešanu, par vēlāko termiņu nosakot 2014.gadu. Protams, mums būs jāstrādā visiem kopā, lai šos mērķus un galvenokārt valsts konkurētspējas atjaunošanu un eiro ieviešanu arī tik tiešām sasniegtu. Protams, vieglu risinājumu un kādu pēkšņu ģeniālu jaunu iespēju šeit nebūs. Būs cītīgi jāturpina tas, ko mēs esam jau iesākuši, proti, jāsamazina valdības tēriņi - gan nelietderīgie, gan atsevišķos gadījumos arī lietderīgie, bet ne prioritārie - un jāpanāk valsts budžeta deficīta samazināšana līdz pieņemamam līmenim. Atcerēsimies, ka pat tad, ja mūsu budžeta deficīts būtu tikai 10 procenti no iekšzemes kopprodukta, tie būtu vismaz 1,2 miljardi latu gadā. Un, ja katru gadu šo summu pievieno mūsu ārējam parādam un ja katru gadu par šo summu mums ir jāmaksā procenti, tad par 120 miljoniem latu tā summa var būt... es atvainojos, par 1,2 miljardiem latu šī summa labvēlīgos apstākļos būtu tikai 60 miljoni papildus procentu maksājumiem par valsts parādu, kas atbilstu aptuveni procentu likmei - 5 procenti gadā. Bet gadījumā, ja situācija sarežģās un ja mēs vairs nevaram mūsu slikto reitingu vai kādas citas negatīvas publicitātes dēļ aizņemties tik vienkārši, tad tādā gadījumā procentu likmes vēsturiski ir kāpušas un atkal var kāpt līdz 10 procentiem vai pat augstāk. Un tas nozīmē, ka mēs par 10 procentu deficītu varētu pievienot pat līdz 120 miljoniem latu klāt pie pilnīgi nevajadzīgiem izdevumiem katru gadu. Vēl aizrādīšu, ka nākamā gada budžetā kā absolūti nepieciešami izdevumi (un tie ir saistīti jau ar līdz šim uzbūvēto pārmērīgi augsto Latvijas valsts parādu) ir jāparedz līdzekļi procentu nomaksai vien aptuveni 318 miljonu latu apmērā. Tas ir jau par šobrīd esošo parādu. Skaidrs, ka tādā gadījumā, ja mēs būtu dzīvojuši līdzīgi kā Igaunija un nebūtu krājuši parādu gadu pa gadam, mēs varētu šobrīd vismaz dubultot sociālās aprūpes vajadzībām vajadzīgos budžeta līdzekļus. Tātad par šo summu mēs varētu darīt kādus citus vajadzīgus darbus, nevis maksātu šos procentus. Tālāka valsts budžeta deficīta palielināšana, tālāka valsts parāda palielināšana draud mūs novest vispār pie nekontrolējamas parāda procentu maksājumu un deficīta spirāles, kas var beigties tikai ar pilnīgu Latvijas valsts nespēju pildīt savas uzņemtās saistības. Līdz tādam līmenim mēs nedrīkstam nonākt. Mēs nedrīkstam pieļaut arī 10 procentu deficītu mūsu valsts budžetā, tāpēc mums steidzami ir jāveic pasākumi, lai šo deficītu samazinātu. Un atcerēsimies, ka tikai tad, kad mēs būsim budžeta deficītu samazinājuši līdz nullei un vēl mazliet, tikai tad mēs varēsim sākt domāt par parāda atdošanu, jo parādu var atdot tikai un vienīgi no pozitīvas finanšu plūsmas - tātad, ja budžetā ir nevis deficīts, bet pārpalikums. Un mums ir jāstrādā, lai šāda iespēja Latvijai rastos puslīdz pārskatāmā nākotnē. Tālāk. Godātie klātesošie! Presē ir izskanējuši dažādi valsts budžeta deficīta novērtējumi un ir izteikti dažādi minējumi. Tātad izskanējuši ir 13 procenti, 10 procenti, 8 procenti un 6 procenti. Vēlos norādīt, ka visi šie skaitļi savā būtībā ir pareizi, bet katrs no tiem ir rēķināts pēc atšķirīgas metodoloģijas, un būtībā runa ir par vienu un to pašu situāciju. Finanšu ministrija prognozē, ka valsts budžeta deficīts šogad… ka valsts pamatbudžeta deficīts varētu sasniegt aptuveni 6 vai 6,5 procentus no IKP. Valsts budžets! Koriģēju: valsts budžets kopā ar sociālo budžetu. Jaunākie dati par budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos liecina, ka šobrīd uzkrātais budžeta deficīts ir aptuveni 4 procenti no iekšzemes kopprodukta jeb 502 miljoni latu. Taču tuvāko mēnešu laikā deficīts varētu palielināties, jo tiek plānoti papildu izdevumi sociālās spriedzes mazināšanai, sociālā tīkla stratēģijas finansēšanai, garantētā minimālā ienākumu pabalsta izmaksām, pacientu līdzmaksājumu segšanai trūcīgajiem, kā arī skolēnu transporta izmaksu kompensēšanai saistībā ar skolu tīkla reorganizāciju. Tāpēc budžeta deficītu ietekmēs izdevumu palielinājums šā gada pēdējos mēnešos, kā arī ļoti ticamā nodokļu ieņēmumu pasliktināšanās šā gada pēdējos mēnešos. Budžetā ir arī vērojams zināms cikliskums, un parasti tātad gada vidū deficīts ir mazāks nekā gada beigās. Ar to mums ir jārēķinās. Tālāk. Mums ir jāņem vērā arī prognozētā budžeta deficīta apjoms pašvaldībās, uz ko valdībai nav tiešas ietekmes, bet kas var sliktākajā gadījumā sasniegt aptuveni pusotru procentu no iekšzemes kopprodukta. Tad konsolidētā kopbudžeta deficīts, tātad valsts un pašvaldību, pieaug jau līdz septiņarpus, astoņiem procentiem pat pēc Finanšu ministrijas metodoloģijas un aprēķina. Ja šo skaitli mēs pārrēķinām pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, ko izmanto Eiropas Komisija, deficīts palielinās vēl par aptuveni pusotru līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta un sasniedz jau 10 procentus. Nodrošināt šādu maksimālo deficīta līmeni šogad esam stingri apsolījušies mūsu aizdevējiem - Eiropas Komisijai un arī Starptautiskajam Valūtas fondam. Metodoloģijas ir atšķirīgas, jo Eiropas Komisija savos aprēķinos izmanto uzkrājumu principu, tas ir, dažādas finanšu plūsmas tiek uzskaitītas atbilstoši maksājumu saistību rašanās brīdim, nevis fiziskā, faktiski veiktā maksājuma brīdim. Tas nozīmē, ka, ja mēs šobrīd uzņemamies ilgtermiņa saistības, kas mums prasīs izmaksas nākotnē, tad pēc šīs Eiropas Komisijas lietotās metodoloģijas ilgtermiņa saistības jau uzreiz ir iekļaujamas arī deficītā, kas pēc būtības ir pareizi. Savukārt pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem, kur pielieto vēl citu metodoloģiju, valdības un pašvaldību budžeta deficīts šogad sliktākajā gadījumā var sasniegt pat 13 procentus, kas atbilst aptuveni 8 procentiem pēc Finanšu ministrijas metodoloģijas un 10 procentiem pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas. Tie ir vieni un tie paši skaitļi. Atbilst vieniem un tiem pašiem procesiem. Šis nekādā gadījumā nav kļūdaini interpretējams, kā to atsevišķos gadījumos es dzirdēju presē, ka Starptautiskais Valūtas fonds, lūk, mums ir atļāvis palielināt deficītu līdz 13 procentiem. Nē, nekā tamlīdzīga nav! Mums ir jāsasniedz tas deficīts, par ko mēs esam vienojušies budžeta grozījumos. Starptautiskais Valūtas fonds lieto atšķirīgu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu, kā rezultātā ieņēmumi tiek prognozēti tradicionāli mazāki un konservatīvāki, bet izdevumi - lielāki, un tas veido šo aptuveno starpību. Papildus tiek paredzēts arī viens procents kā drošības spilvens, ja nu gadījumā kaut kur kaut kas aiziet pavisam greizi un nekontrolējami. It īpaši Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka varbūt mums būs kādi pasākumi jāveic, sagaidot pārmērīgas grūtības un nekontrolējamus procesus sociālajā jomā. Šis drošības spilvens nav uzskatāms kā papildu atļāvums pielietot vienu procentu no kopprodukta sociālās sfēras papildu finansēšanai. Nē, tas ir tikai drošības ventilis, lai gadījumā, ja nu tiešām šeit iestājas kādi pavisam ārkārtas apstākļi… lai mēs tādēļ vien, ka esam palīdzējuši vismazāk nodrošinātai sabiedrības daļai, formāli nenokļūtu situācijā, ka mēs neizpildām programmas nosacījumus un nevaram vairs saņemt nākamo aizdevumu. Bet visi tie pasākumi, par kuriem mēs esam vienojušies, arī tai skaitā Nodomu vēstulē un memorandā ar Eiropas Kopienu, ir jāīsteno pēc labākās sirdsapziņas, un pēc tam būs rūpīgi jāpierāda un jāatskaitās abām šīm kreditoru institūcijām, lai mēs vispār varētu turpināt tālāku sarunu par aizņemšanos. Atcerēsimies, ka mūsu mērķis nav iztērēt visus aizdevumu veidā pieejamos līdzekļus. Labākajā gadījumā Latvijai būs nepieciešama tikai daļa no teorētiski pieejamiem septiņarpus miljardiem eiro. Jo mazāks būs mūsu deficīts, jo mazāk līdzekļu mēs notērēsim un jo mazāk mums vēlāk arī būs jāatdod. Runājot par to, kādiem tad nolūkiem šī nauda tiek tērēta, es jau uzskaitīju to procentuālo sadalījumu. Gribētu uzsvērt, ka jebkuri tēriņi, kas notiek Latvijas valstī, ir atbilstoši Latvijas valsts budžetam jeb arī atsevišķos gadījumos citiem normatīvajiem aktiem. Bet neviens tēriņš nevar tikt īstenots, apejot Ministru kabinetu, Saeimu un/vai normatīvajos aktos paredzēto kārtību. Līdz ar to pirmām kārtām nav nekādu bažu, ka šie līdzekļi, kas ir domāti mūsu likumisko procesu finansēšanai, varētu nonākt kaut kur neceļos. Ja naudas asignējumi nebūs paredzēti budžetos vai ja tie netiks paredzēti citos normatīvajos aktos precīzi reglamentētā kārtībā, pēc Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, izsniedzot aizdevumus kādām pašvaldībām, atvasinātām publiskām iestādēm vai arī aizdevumus bankām finanšu sektora stabilitātes nodrošinājumam, tādā gadījumā tie netiks tērēti. Viss ir mūsu - valdības un parlamenta - kontrolē. Otrām kārtām. Ir pilnīgi aplami norādīt uz šobrīd Valsts kasē pieejamo līdzekļu rezervi vai uz kādu atsevišķu, piemēram, Pasaules Bankas, aizdevumu un teikt: „Redziet, tur ir nauda! Varat ņemt to un tūlīt pat tērēt, piemēram, neatliekamām vajadzībām veselības aprūpes nozarē.” Tā nevar! Jebkuri tēriņi Latvijā ir jāizlaiž caur budžetu, jāuzskaita budžetā, un tas, jebkuri tēriņi, palielina mūsu valsts budžeta deficītu. Šīs aizņemtās naudas knapi pietiks, lai mēs varētu nosegt vajadzības, kas saistītas ar mūsu pašreizējo budžeta deficītu un ar nākamgad plānoto budžeta deficītu. Visbeidzot - par mūsu budžetu kopumā. Redziet, lai mēs saprastu, ka samazināt budžeta tēriņus par 410 vai vairāk miljoniem latu nav vis triviāls uzdevums, es gribētu vispirms atbildēt, kur tad ir radusies starpība starp 2004.gada budžetu, kad mēs - atcerieties! - dzīvojām ar krietni mazākiem līdzekļiem, un 2009.gada budžetu. Šī starpība galvenokārt ir radusies sociālajā aizsardzībā, kur finansējuma palielinājums ir vairāk nekā divkāršojies - no 690 miljoniem latu 2004.gadā uz 1 miljardu 643 miljoniem latu šogad. Būtisks un gandrīz divkāršs palielinājums ir arī izglītībā, kur 259 miljonus latu mēs tērējām 2004.gadā, savukārt šogad tērējam jau 489 miljonus latu. Tāpat mums vairāk nekā divkāršs pieaugums ir pozīcijā „Atpūta un kultūra”. Arī veselības aizsardzības budžets no 232 miljoniem ir pieaudzis līdz 432 miljoniem, bet vides aizsardzībai ir pieaudzis vairāk nekā divreiz (nu te ir gan jāatceras, ka te ir iekļauta arī tā sauktā Kioto nauda). Arī ekonomiskajā darbībā, kas būtu sīkāk atšifrējama, ir ļoti būtisks pieaugums, bet tajā visi izdevumi ir attiecināmi uz galveno šīs valdības prioritāti - ekonomikas sildīšanu - un arī uz citu tēmu, ko tik daudz cilājuši ekonomisti un arī Saeimas deputāti. Tātad ekonomiskajā darbībā ir pieaugums no 283 miljoniem uz 818 miljoniem. Iespējams, šeit būtu meklējamas kādas ekonomijas iespējas, strādājot pie nākamā gada budžeta samazinājuma. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai palielinājums ir procentuāli mazāks, bet arī tas ir izaudzis no 155 līdz 255 miljoniem, aizsardzībai tas ir palielinājies no 90 līdz 164 miljoniem, bet valsts parāda procentu maksājumi un arī iemaksas Eiropas Savienības budžetā… šī pozīcija ir palielinājusies no 103 līdz 368 miljoniem latu. Vispārīgie valdības dienesti, dažādas iestādes, mums vajadzīgās inspekcijas un tā tālāk, arī ministriju centrālie aparāti un viss tas, kas saistīts ar formulējumu „vispārīgie valdības dienesti”… to līdzekļi ir pieauguši salīdzinoši nedaudz (tur pieaugums ne tuvu nav divkāršs) - no 184 miljoniem līdz 259 miljoniem. Arī tur droši vien ir ekonomija. Tātad, kā jūs redzat, galvenais līdzekļu pieaugums starp 2004.gadu un šo gadu ir bijis saistīts ar sociālo drošību, veselības aizsardzību un izgl��tību. Tālāk. Ja mēs paskatāmies valsts budžetu funkciju griezumā, kas ir pareizais veids, kā skatīties valsts budžetu, jo nav jau svarīgi, caur kādu resoru konkrētā nauda tiek virzīta, bet ir svarīgi, kādam mērķim un nolūkam tā nauda tiek izlietota... Un tieši funkcionālā griezumā mēs šogad faktiski pirmo gadu skatām budžetu un pirmo gadu mēs strādājam pie budžeta sastādīšanas, tieši domājot par funkcionālo griezumu, un tad nu atkal vislielākais finanšu ieguldījums mums ir sociālajā aizsardzībā, skaidri parādot, ka tā ir šīs valdības un arī visu iepriekšējo valdību prioritāte. Un sociālajai aizsardzībai mēs patlaban nākamā gada budžeta bāzē esam iekļāvuši 1 miljardu 540 miljonus latu šīs funkcijas nodrošināšanai. Nākamais stabiņš ir fondu naudas. Eiropas fondi, dažādi fondi. Tur mēs nākamā gada budžeta bāzē esam iekļāvuši 827 miljonus latu, kas, no vienas puses, būtu varbūt ļoti ērts avots, kur panākt finanšu līdzekļu samazinājumu, bet šo saskaņā ar mūsu starptautisko vienošanos mēs nedrīkstam aiztikt, proti, Eiropas fondu apguvei novirzīto līdzekļu samazinājums vai neizpilde netiks ieskaitīta mums deficīta samazināšanā. Un tam arī ir loģisks pamats. Jo galu galā šī ir nauda, ko mums dāvina Eiropas Komisija atmaksu veidā un kas, ja mēs to procesu reiz sāksim, katru gadu varēs turpināt sildīt mūsu ekonomiku, papildus finansēt mūsu konkurētspēju; tad šie nebūt nebūtu uzskatāmi par tiem nelietderīgākiem izdevumiem. Bet tātad ar ārvalstu finanšu palīdzību saistītos izdevumus mēs nedrīkstam aiztikt saskaņā ar mūsu starptautiskajām vienošanām. Valsts parāda vadība jeb procentu maksājumi 318 miljonu latu apmērā un iemaksas Eiropas Komisijā par dalību Eiropas Savienībā nav pakļaujami samazinājumam. Un nākamais stabiņš - 367 miljoni - ir paredzēts veselības aprūpei kā funkcijai. Gribu uzsvērt - kā funkcijai, jo nozarei kopumā būs pieejams augstāks finansējums - 3,4 procenti no nacionālā kopprodukta jeb aptuveni 405 miljoni latu, taču ne visa šī nauda aizies tieši veselības aprūpes funkcijai. Daļa no tās, protams, aizies arī ministriju centrālo aparātu uzturēšanai, tas ir iekļauts citā funkcijā pēc šā funkcionālā sadalījuma. Bet tieši veselības aprūpei aizies 367 miljoni latu. Un tas ir ceturtais lielākais stabiņš šajā grafikā. Nākamais stabiņš ir izglītība. Un tur aizies 345 miljoni latu. Tālāk seko ekonomiskā darbība - 255 miljoni latu, un te jau mēs varam sākt atšifrēt sīkāk, ko tas nozīmē, kādas apakšfunkcijas tas iekļauj, un, iespējams, domāt par kādiem samazinājumiem. Sabiedriskā kārtība un drošība - 165 miljoni; valsts pārvaldes iestādes, dažādas, bet ne ministrijas un ministriju centrālie aparāti, - 159 miljoni; aizsardzība - 137 miljoni, vispārīgie valdības dienesti - 98 miljoni; kultūra, sports, atpūta - 76 miljoni; neatkarīgās iestādes -Saeima, tiesas, Augstākā tiesa, prokuratūra, Valsts kontrole un citas - 73 miljoni; politiku veidošana (šeit ir ministriju centrālie aparāti) - 53 miljoni. Jā, daudz! Uzskatu, ka varam samazināt, it īpaši tām ministrijām, kas atšķirībā, piemēram, no Iekšlietu ministrijas ir līdz šim nepietiekami samazinājušas savas centrālā aparāta izmaksas. Mums, citām ministrijām, acīmredzot būs jāseko Iekšlietu ministrijas paraugam, un ne visām ministrijām šeit varēs piemērot vienādu samazinājumu. Es uzskatu, ka vairāk būtu jāsamazina tās, kuru administratīvie aparāti tērē vairāk. Bet šeit ir iespējams samazinājums. Taču, pat ja mēs pilnībā likvidētu visas ministrijas un visu ministriju centrālos aparātus, ievērojiet, ka mēs varētu panākt tikai desmito daļu no mums nepieciešamā deficīta samazinājuma nākamajam gadam. Tā ka, godātie deputāti un klātesošie, risinājums būs jāmeklē arī ārpus… arī citu funkciju samazināšanā. Visbeidzot - vides aizsardzība, tas ir pēdējais stabiņš. Funkcionālā griezumā mēs tai tērējam pavisam maz - 2 miljonus, un šeit tas stabiņš grafikā gandrīz pilnīgi pazūd. Ar to, godātie klātesošie, ļaujiet man beigt savu īso ziņojumu par valsts finanšu stāvokli, starptautisko aizņēmumu un tā izmantošanas mērķiem, un es labprāt vēlāk atbildēšu, ja būs debašu gaitā kādi jautājumi. Paldies.".
• 2009_09_09_a-seq2 language "lv".
• 2009_09_09_a-seq2 speaker Einars_Repse-1961.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q822919.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q211.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q4294791.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q4294315.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q191.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q193089.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q458.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q687709.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q8880.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q1092499.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q7164.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q34600.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q7804.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q488981.
• 2009_09_09_a-seq2 mentions Q4443451.