Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_08_27-seq19> ?p ?o. }

• 2009_08_27-seq19 type Speech.
• 2009_08_27-seq19 number "19".
• 2009_08_27-seq19 date "2009-08-27".
• 2009_08_27-seq19 isPartOf 2009_08_27.
• 2009_08_27-seq19 spokenAs 22.
• 2009_08_27-seq19 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Šogad es jau daudzkārt esmu izteicies par tematiku, kas tiek skarta valdības likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Divreiz tas notika pavasarī, kad PCTVL frakcija piedāvāja savus likumprojektus ar pilnīgi pretēju saturu, divreiz - vasarā. Pirmoreiz, kad likumprojekts vēl tika apspriests Ministru kabinetā, un otrreiz, kad tika lemts jautājums par tā nodošanu komisijām. Visumā varu teikt, ka likumprojekts nedara godu nedz tā autoriem, nedz Latvijai kopumā, tomēr sākumā teikšu par likumprojektu dažus labus vārdus, kurus nebija izdevies izteikt pagājušajā reizē laika trūkuma dēļ. Likumprojektā ir trīs pozitīvi momenti. Pirmkārt, tiek pagarināts tā saucamās minimālās pensijas aprēķināšanas piemērošanas termiņš, kurš beidzas šogad un kuru nosaka pārejas noteikumu 34.punkts. Lietas būtība ir tāda, ka pensijas apmēra noteikšanas pēc uzkrātā pensijas kapitāla mehānisms tikai uz papīra izskatās skaisti. Patiesībā aprēķinātais pensijas apmērs daudziem sanāk pat mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un tā tas ir pat tajā gadījumā, ja cilvēks bija godīgi strādājis daudzus desmitus gadu. Iepriekšminētajam pabalstam attiecīgi tiek ieviests koeficients, kas atkarībā no apdrošināšanas stāža svārstās no 1,1 līdz 1,7 personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem. Protams, ar to ir par maz, bet labāk tā, nevis nekā. Atgādināsim, ka tieši šo koeficientu apmērs arī kļuva par 2008.gada augusta pensiju referenduma iemeslu. Referenduma priekšvakarā Godmaņa valdība solīja paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 līdz 60 latiem. Ņemot vērā to, ka pabalsta apmērs netika pacelts kopš 2006.gada, tas tikai būtu kompensējis dažiem desmitiem tūkstošu... vistrūcīgākajiem vecuma pensijas un invaliditātes pensijas saņēmējiem patēriņa preču cenu pieaugumu. Ja Godmaņa valdība šo solījumu būtu izpildījusi, tad personām ar darba stāžu vairāk nekā 40 gadu minimālā pensija būtu nevis 76 lati mēnesī, kā ir patlaban, bet 100 latu. Diemžēl cerību uz to, ka šādu soli spers Dombrovska valdība, ir vēl mazāk. Tādēļ klusu teiksim tai paldies par to, ka valdība vismaz neatsakās saglabāt minimālo pensiju institūtu. Otrkārt. Tāpat sakarā ar pensiju referendumu Godmaņa valdība aktualizēja arī jautājumu par piemaksu pie pensijām - par katru apdrošināšanas stāža gadu pensionāram sāka piemaksāt nevis 40, bet 70 santīmus. Protams, arī šai piemaksai nav nekādas saistības ar pensijas kapitālu, toties tās mehānisms ir vienkāršs, saprotams un viegli administrējams. Tad, lūk, šis likumprojekts paredz ieviest grozījumus arī pārejas noteikumu 41.punktā, kas patlaban ierobežo šīs piemaksas saņēmēju loku tikai ar tiem pensionāriem, kuri dzīvo Latvijā. Tāda ir valdības pozitīvā reakcija uz Eiropas Kopienu komisijas brīdinājumu. Nu un pēdējais pozitīvais moments. Tā ir aktīvā militārā dienesta perioda stāžā ieskaitīšanas noregulēšana, ko visādā ziņā apsveic visi vīriešu dzimuma pensionāri. Cienījamās dāmas un kungi! Ja valdība būtu aprobežojusies ar šiem trim punktiem, tad pensionāri sagaidītu likumprojektu ar aplausiem, bet diemžēl viss iepriekš minētais ir tikai medus karote darvas mucā. To pašu piemaksu tiek piedāvāts atcelt no 2012.gada vispār, ko valdībai neviens nebija lūdzis - nedz Latvijas Pensionāru federācija, nedz arodbiedrības. Iepriekš minētie sociālie partneri iebilst arī pret daudziem citiem jaunievedumiem, piemēram, pret darbu zaudējušu invalīdu tiesību ierobežošanu vai tiesību priekšlaicīgi aiziet pensijā ierobežošanu veselai virknei darbinieku kategoriju. Arodbiedrības iebilst arī pret visbarbariskāko valdības priekšlikumu - atņemt vēlētājiem tiesības uz tā darba stāža ieskaitīšanu, kurš tika uzkrāts padomju laikā ārpus Latvijas teritorijas. Tās pašas tiesības, kuras jau 13 gadus nebauda Latvijas nepilsoņi. Tiesa gan, tas attieksies tikai uz tiem vēlētājiem, kuri aizies pensijā pēc likuma stāšanās spēkā. Valdība liekulīgi apgalvo, ka līdz ar to tā izskauž diskrimināciju, kas tika konstatēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas februāra spriedumā lietā „Andrejeva pret Latviju”. Es, būdams Natālijas Andrejevas pārstāvis šajā lietā, kas bija sekmīgi uzvarējis grūto tiesas procesu pret valdību, no valsts augstākās tribīnes paziņoju, ka šis valdības apgalvojums ir bezkaunīgi meli. Tādā veidā nav iespējams novērst nepilsoņu diskrimināciju, un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija Latvijas teritorijā joprojām tiks pārkāpta. Lai izpildītu tiesas spriedumu tik perversā veidā, kādu bija izvēlējusies valdība, nepieciešams proporcionāli samazināt tekošo pensijas apmēru tiem vēlētājiem, kuri ir jau aizgājuši pensijā. Vēl vairāk - viņi būtu jāpiespiež izmaksāt atpakaļ valsts budžetā visu to naudu, kuru viņi bija saņēmuši par darbu padomju periodā ārpus Latvijas. Savā aprīļa likumprojektā PCTVL frakcija piedāvāja absolūti pretēja rakstura operāciju - palielināt pensijas nepilsoņiem un izmaksāt viņiem neizmaksātās summas. Runa bija par 80 miljonu latu izmaksu aptuveni 60 tūkstošiem cilvēku triju gadu laikā. Maijā mēs bijām piedāvājuši citu likumprojektu, kas attiecas vienīgi uz tekošā pensijas apmēra pārrēķināšanu un tikai tiem nepilsoņiem, kuri daļu sava darba stāža bija uzkrājuši tajās PSRS republikās, ar kurām Latvijai nav sociālā līguma. Šis projekts attiecās tikai uz apmēram 2000 nepilsoņiem un izmaksāja ne vairāk par 1 miljonu latu gadā, toties tas glāba Latviju no nenovēršama negoda. Gribētos atgādināt, ka jūlijā speciālais budžets sanāca ar pārpalikumu - 18 miljonu latu apmērā. Tātad mēneša nepieciešamās izmaksas, kas ir 80 tūkstošu latu apmērā un kas sastāda tikai 0,5 procentus no mēneša pārpalikuma, nekādi neietekmēs valsts finansiālo stāvokli. Dāmas un kungi! Valsts jau tā stāv ar izstieptu roku Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda priekšā. Valsts reputācijas graušana varētu izmaksāt vēl daudz dārgāk. PCTVL, iesniegdama divus iepriekšminētos likumprojektus, bija paveikusi visu iespējamo, lai varbūtēju starptautisku skandālu noregulētu Latvijas iekšienē, neiznesot mēslus ārā no mājām. Tikai pēc tam, kad visas mūsu likumdošanas iespējas tika izsmeltas, mēs palīdzējām iesniegt sūdzības pirmajiem sešiem pensionāriem nepilsoņiem. Pagaidām gan Labklājības ministrija pēc šo pensionāru darba grāmatiņām varētu droši studēt Aizkaukāza un Vidusāzijas ģeogrāfiju. Šo pensionāru dzīves laikā nekādas Latvijas sociālās vienošanās ar šo reģionu desmit valstīm principā nav iespējamas. Tas arī nav nepieciešams, jo sprieduma 90.punktā ECT atzīmē, ka (citēju): „Tiesa pilnībā apzinās šādu starpvalstu vienošanos nozīmi, risinot tāda veida problēmas, kas izriet no šīs lietas. Tomēr tā atkārto, ka, ratificējot konvenciju, atbildētājvalsts uzņemas nodrošināt atbilstoši tiesības un brīvības ikvienai tās jurisdikcijā esošai personai. Saskaņā ar to šajā konkrētajā lietā Latvijas valsts nevar tikt atbrīvota no atbildības par konvencijas 14.panta izpildi, pamatojoties uz to, ka tā ir vai tā nav saistīta ar atbilstošām starpvalstu vienošanām sociālās drošības jomā.” (Citāta beigas.) Tas, dāmas un kungi, attiecas arī uz līgumu ar Krieviju. Uz līgumu ar Krieviju, kurš jau gandrīz gadu pēc ratifikācijas tā arī pagaidām nebija stājies spēkā. Un, visticamāk, ātrāk nekā nākamā gada otrajā ceturksnī arī spēkā nebūs. Protams, nepilsoņi tiesāsies ar Latviju vēl dažus gadus, bet mēs centīsimies paātrināt šo procedūru, informējot Eiropas Padomes Ministru komiteju par Latvijas patoloģisko nevēlēšanos izpildīt tiesas spriedumu. Septembrī turklāt Ministru komiteja skatīs uzreiz 17 lietas, kurās Latvija zaudē. Lai būtu arī astoņpadsmitā! Nu, un pēc tradīcijas sesto reizi atbildēšu uz mūžīgo krieviem raksturīgo jautājumu - kas vainīgs? Ministru kabineta februāra slēgtās sēdes protokols nenoliedzami liecina par to, ka perversā ideja atņemt vēlētājiem tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi, pieder diviem toreizējiem ministriem - Godmanim un Šleseram. Pirmais par to jau stāstīja visas Eiropas mērogā, bet otrais, ja var ticēt baumām, drīz klusi dalīsies ar šo informāciju ar Vladimiru Putinu. Tā, lūk, mēs Latvijā aizstāvam jūsu tautiešu tiesības! Un pēdējais, kam gribētos pievērst uzmanību. Tātad tā ir vārda, kas pausts no Saeimas tribīnes, devalvācija. Godmaņa un Šlesera uzvārdus saistībā ar nelietīgo akciju attiecībā uz nepilsoņiem un arī vēlētājiem es šeit pieminu jau sesto reizi, bet neviens preses izdevums šo manas runas daļu ne reizi netika atzīmējis. Taču, ja es, teiksim, sekodams kolēģa Jāņa Ādamsona paraugam, paziņotu, ka abas iepriekš minētās personas ir pedofili, tad gan tas droši vien tiktu publicēts. Bet te īpaši perversā formā amorāli tika izvaroti 60 000 abu dzimumu pensijas vecuma cilvēki, un ir dziļš klusums. Cienījamie kolēģi! Dombrovska valdībai šīs Godmaņa valdības pieļautās kļūdas nav saistošas. Es aicinu Saeimu nenodoties perversijām un noraidīt likumprojektu jau pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 2009_08_27-seq19 language "lv".
• 2009_08_27-seq19 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q822919.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q211.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q1976817.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q193089.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q159.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q2167704.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q8880.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q2684.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q15180.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q8908.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q164226.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q122880.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q7804.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q1474490.
• 2009_08_27-seq19 mentions Q7747.