Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_07_16_as1-seq310> ?p ?o. }

• 2009_07_16_as1-seq310 type Speech.
• 2009_07_16_as1-seq310 number "310".
• 2009_07_16_as1-seq310 date "2009-07-16".
• 2009_07_16_as1-seq310 isPartOf 2009_07_16_as1.
• 2009_07_16_as1-seq310 spokenAs 33.
• 2009_07_16_as1-seq310 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas Prezidija locekļi un pārējie Saeimas deputāti! Šodien man jāsniedz neliels ziņojums par tiesībsarga aktivitātēm 2008.gadā un dažām šā gada darba prioritātēm. Neliels ziņojums tāpēc, ka pilnu ziņojuma tekstu mēs esam nosūtījuši Saeimai jau pirms laba laika, un es ceru, ka deputāti ar šo tekstu ir iepazinušies. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Jā!” Dep. V.A.Krauklis: „Cītīgi!”) Tiesībsarga birojs strādā vairākos virzienos - pilsonisko un politisko tiesību, krimināltiesību, sociālo tiesību, bērnu tiesību, diskriminācijas novēršanas un labas pārvaldības jomā. Tiesībsarga birojā 2008.gadā saņemti 2100 rakstveida iesniegumi par daudziem jautājumiem, un gada laikā kopā ar kolēģiem esam snieguši arī 2434 mutvārdu konsultācijas. Kopumā ir ierosinātas 579 pārbaudes lietas, arī 17 pārbaudes lietas pēc tiesībsarga iniciatīvas. Tiesībsargs 207 gadījumos pēc pieprasījuma ir sniedzis personām informāciju par personu tiesību aizsardzības iespējām. Savukārt 869 gadījumos personas vērsušās pie tiesībsarga nepamatoti un lietās ir sniegti atteikumi. Viens no visaktuālākajiem jautājumiem pērn bija tiesības uz taisnīgu tiesu. Šī kategorija ieņem pirmo vietu. Otrs jautājums, par ko iedzīvotāji visvairāk interesējušies, ir tiesības uz mājokli. Tālāk. Noteikti jāmin arī iedzīvotāju rakstveida iesniegumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu un sniegtās mutvārdu konsultācijas par šiem jautājumiem. Tiesībsarga biroja eksperti prognozē, ka šogad, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, sūdzības tieši par sociālajiem jautājumiem būtiski pieaugs. Tāpat starp aktuālākajām cilvēktiesību tēmām pērn bija arī labas pārvaldības princips. Nozīmīgu vietu ieņem dažādi diskriminācijas jautājumi. Tāpat iedzīvotāji pie tiesībsarga vērsušies arī par tiesībām uz brīvību un drošību. Un arī tāds jautājums kā spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un sodīšanas aizliegums ir bijis aktuāls jautājums. No pārējiem iesniegumiem jāmin iesniegumi par tiesībām uz īpašumu, par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī par bērnu tiesību jautājumiem. Šīs ir tās galvenās kategorijas, ar kurām mēs nodarbojāmies. 2009.gadā, tas ir, laika periodā no janvāra līdz jūnijam, jūniju ieskaitot, kopumā jau ir saņemti 988 rakstveida iesniegumi, tā ka turpat vai tūkstotis, un sniegtas ir vairāk nekā 900 mutvārdu konsultācijas. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī šogad viens no aktuālākajiem jautājumiem ir iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, piemēram, ir saņemti 156 jautājumi rakstveida iesniegumos. Nemainīgi aktuāli ir joprojām sociālo un ekonomisko tiesību jautājumi. Tā, piemēram, par tiesībām uz mājokli pirmajā pusgadā saņemti 67 jautājumi rakstveida iesniegumos, tikpat daudz - par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, bet par tiesībām uz veselības aizsardzību - 39 jautājumi rakstveida iesniegumos. Tāpat kā iepriekšējā gadā saņemts daudz jautājumu par labas pārvaldības principa ievērošanu (kopā 81 jautājums rakstveida iesniegumos), kā arī par iespējamu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu un dažiem citiem jautājumiem. Es gribētu norādīt, ka šo sūdzību, iesniegumu izskatīšana aizņem mūsu darba lielāko laiku, procentuāli tas ir visgrūtākais jautājums… tie ir visgrūtākie jautājumi, kuri diendienā ir jārisina. Tomēr bez tam mēs papildus iesniegumu pieņemšanai un izskatīšanai sniedzam arī savu viedokli un atzinumus dažādām valsts institūcijām, tostarp arī Saeimai. Tiesībsarga biroja juristi līdzdarbojas daudzās Saeimas komisiju organizētajās darba grupās, kurās sniedz savus atzinumus par noteiktiem likumprojektiem vai grozījumiem. Tāpat regulāri ir sniegti viedokļi un atzinumi Satversmes tiesai. Daži vārdi par starptautisko sadarbību. Aktīvi norisinās starptautiskā sadarbība. Tā kā starptautisko cilvēktiesību dokumentu ievērošanu uzrauga arī starptautiskās institūcijas, tiesībsargs veic aktīvu sadarbību jau ar tām, sniedzot dažāda veida informāciju. Regulāra sadarbība notiek ar Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Savienības institūcijām. Tiesībsargs starptautiskā līmenī ir nacionālais kontaktpunkts naida noziegumu jautājumos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, kā arī nacionālā līdztiesības iestāde diskriminācijas novēršanas jautājumos Eiropas Savienībā. Cieša sadarbība mums ir ar Eiropas ombudu, kurš pagājušā gada rudenī pēdējās septembra dienās un 1.oktobrī viesojās Latvijā, bija ļoti aktīvs, apmeklēja daudzas iestādes, organizācijas, sniedza priekšlasījumus un arī atbildēja uz jautājumiem. Īsumā par tādu jomu kā izglītošana un informēšana. Tiesībsarga likumā ir strikti noteikta arī sabiedrības izglītošanas un informēšanas funkcija par cilvēktiesībām, tāpēc tiek veikts aktīvs sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs. Katru mēnesi mēs esam devušies uz Latvijas reģioniem, kur cilvēkiem stāstījuši par Tiesībsarga biroja uzdevumiem un funkcijām, kā arī par cilvēku iespējām aizstāvēt savas tiesības. Informējam sabiedrību arī ar masu mediju starpniecību un mūsu interneta saitu. Šogad tai pievienojusies vēl jauna mājaslapa bērniem www.tiesībuabc.lv. 2008.gada nogalē tika organizēta tiesībsarga gada konference par tematu „Cilvēktiesības un drošība”. Tika organizētas arī diskusijas un izdoti dažādi informatīvi materiāli. Tāpat Tiesībsarga birojs organizējis mācības gan bāriņtiesu darbiniekiem, gan arī lasījis lekcijas bijušās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas organizētajos izglītojošajos pasākumos kopumā 34 Latvijas pilsētās. Organizētas arī 8 lekcijas bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ārpusģimenes aprūpes iestādēs, patstāvīgu dzīvi uzsākot. 2008.gada otrajā pusē Tiesībsarga biroja darbinieki vadīja apmācības policijas darbiniekiem cilvēktiesību jautājumos. Arī šajā gadā turpinās šīs apmācības, organizēti jau deviņi reģionālie semināri, kā arī skolās un jauniešu centros rīkotas nodarbības bērniem un jauniešiem par dažādiem bērnu tiesību jautājumiem. 1.jūnijā Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas ietvaros apmeklēta Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Gaiļezerā. Tāpat Tiesībsarga biroja darbinieki piedalījušies vairākās zinātniskās konferencēs, diskusijas par dažādiem aktuāliem tiesību jaut��jumiem organizētas arī Tiesībsarga birojā, piemēram, diskusija „Vardarbība ģimenē: jēdziena izpratne un tā piemērošana praksē”, un bijusi arī diskusija ar vecākiem par pirmsskolas izglītības problēmām. Tālāk par dažām atsevišķām tiesību jomām. Bērnu tiesību joma. Vispirms daži vārdi par jēdziena „vardarbība ģimenē” izpratni. Tiesībsargs secināja, ka Valsts policijā un prokuratūrā trūkst vienotas jēdziena „vardarbība ģimenē” izpratnes. Līdz ar to nereti tiek pārkāptas personas tiesības uz drošību. Jēdziens „ģimene” tiek interpretēts, mūsuprāt, pārāk šauri, ar to saprotot tikai laulāto attiecības. Bet bieži dzīvē gadās tā, ka laulība gan tiek šķirta, bet tikai pēc tam tas karš tā īsti sākas starp bijušajiem laulātajiem. Ja pušu starpā laulība nav noslēgta, vardarbības gadījumā policija tāpēc atsakās uzsākt kriminālprocesu, un personai pašai ir jāvēršas tiesā. Tiesībsargs ir aicinājis gan Valsts policiju, gan Ģenerālprokuratūru veicināt vienotu izpratni par vardarbību ģimenē, kā arī novērst konkrētajos iesniegumos minētos personu tiesību pārkāpumus. Par vardarbību skolā. 2008.gadā tika veikts pētījums par mobinga jeb vardarbības izplatību Latvijas skolās. Šā pētījuma ietvaros, pirmkārt, skolās tika izvietoti plakāti, kas aicina informēt par mobinga gadījumiem. Otrkārt, tika izstrādātas aptaujas anketas izglītības iestāžu vadītājiem. Treškārt, sociālajā portālā draugiem.lv tika aptaujāti bērni un jaunieši vecumā no 8 gadiem līdz 18 gadiem. Un kopumā tika aptaujāti 3150 respondentu. Skolu vadītāju sniegtās atbildes liecina, ka 68 procentos skolu ir konstatēti mobinga gadījumi. 31 procentā skolu ir izstrādāts rīcības plāns, ja ir aizdomas vai jau konstatēts mobinga gadījums, bet 22 procentos skolu mobinga novēršanas plāns ir izstrādes procesā. Tomēr lielākā daļa skolu direktoru atzina, ka labprāt izstrādātu šādu plānu, ja būtu pieejams paraugs. Izpētes gaitā secināts, ka katrā izglītības iestādē jābūt mobinga novēršanas plānam, kas palīdzētu gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem skaidri zināt, kur meklēt palīdzību un kas ir atbildīgs par palīdzības sniegšanu. Tādēļ ir būtiski apkopot un popularizēt mobinga novēršanas labās prakses piemērus, kas jau veiksmīgi tiek īstenoti izglītības iestādēs. Mūsu atzinums par mācību grāmatām. Jā, pagājušajā gadā Tiesībsarga birojs sagatavoja atzinumu, vai mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā noteikto. Atzinumā tika analizēti nacionālie un starptautiskie tiesību akti, kas regulē valsts garantētās tiesības uz bezmaksas izglītību, to saturu un apjomu. Atzinumā tika konstatēts, ka nodrošinājums ar mācību grāmatām ir tiesību uz bezmaksas izglītību neatņemama sastāvdaļa. Līdz ar to valsts pienākums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā un starptautiskajos dokumentos paredzētās tiesības un nav pieļaujama situācija, ka bērnu vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par saviem personiskajiem līdzekļiem. Par diskrimināciju, diskriminācijas novēršanas jomu. Tiesībsargs 2008.gadā ir uzstājies kā pārstāvis trijos tiesvedības procesos diskriminācijas aizlieguma... protams, šā principa pārkāpuma lietās. Divas no tām ir izbeigtas ar pušu noslēgtu izlīgumu, bet trešajā tiesībsargs bija iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdza Augstāko tiesu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā ar jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kas ir būtiska izskatāmajā lietā. Par dažām nozīmīgākajām pārbaudes lietām. Nepilsoņu tiesības. 2008.gadā Tiesībsarga birojs veica apjomīgu pārbaudes lietu, kurā tika vērtēta nepilsoņu tiesību atbilstība cilvēktiesību prasībām. No cilvēktiesību teorijas un starptautiskajiem dokumentiem izriet, ka atkarībā no personas pilsonības statusa valsts ir tiesīga brīvi noteikt tikai politisko tiesību apjomu, bet attiecībā uz visām pārējām pamattiesībām, tādām kā pilsoniskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, valstij ir pienākums ievērot diskriminācijas aizlieguma principu uz pilsonības pamata. No tā izriet, ka būtībā šajās tiesību jomās valstij ir pienākums garantēt vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no personas pilsonības, izņemot gadījumus, ja atšķirīga attieksme ir noteikta ar likumu, tai ir leģitīms mērķis un tā ir samērīga. Daži vārdi par diskriminējošām un aizskarošām reklāmām. Pēc vairākām tiesībsarga norādēm pārbaudes lietās par diskriminējošām reklāmām reklāmas kampaņu pasūtītāji un veidotāji arvien biežāk vēršas Tiesībsarga birojā ar lūgumu, lai mēs vispirms izvērtējam iecerētās reklāmas atbilstību cilvēktiesību prasībām. Un šis jautājums, šī griešanās pie Tiesībsarga biroja liecina par to, ka būtībā ar tiesībsarga viedokli viņi grib rēķināties, un bieži arī, protams, šis viedoklis tiek ņemts vērā, kaut gan mēs esam ievērojuši, ka praksē dažkārt viena otra iestāde, kā ir darījusi, joprojām turpina darīt un ievietot reklāmas, kas būtībā pēc sava rakstura ir diskriminējošas. Sociālo un ekonomisko tiesību joma. Tiesību un sociālo nodrošinājumu jomā tika skatītas vairākas pārbaudes lietas par normatīvo aktu sociālajā jomā pretrunām ar Satversmē nostiprinātajiem principiem, piemēram, par vecuma pensijas pārrēķināšanas kārtību personām ar invaliditāti, par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku pensiju aprēķināšanas kārtību, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksu ieslodzītajiem. Veselības aizsardzības jomā tika skatītas vairākas pārbaudes lietas par zāļu kompensēšanas kārtību, piemēram, kompensējamo zāļu saraksta veidošanas pamatprincipiem un kompensācijas ierobežojumiem. Viedoklī Satversmes tiesai tika pausta nostāja, ka zāļu kompensēšanas apjoma ierobežojums individuālos gadījumos līdz 10 000 latu gadā vienai personai ir nesamērīgs. Daži vārdi par krimināltiesību jomu. Tiesībsarga biroja darbinieki pagājušā gada laikā ir veikuši vairākus braucienus uz ieslodzījuma vietām un konstatējuši tur diezgan būtiskus pārkāpumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šie pārkāpumi parasti ir tikai daļēji novērsti vai dažkārt pat atstāti novārtā. Piemēram, Jēkabpils cietums ir „izslavēts” mūsu valstī ar to, ka tur bieži tiek pārkāpti likuma panti un likuma normas. Interesants ir arī jautājums par atskurbšanas telpām. Arī mēs esam iegriezušies šajās atskurbšanas telpās, ko agrāk mēs vienkārši saucām par atskurbtuvēm, un skatījušies, kādi tur ir apstākļi un vai ir kādi normatīvie akti, kas reglamentē situāciju šajās telpās. Mēs esam konstatējuši, ka praktiski nekādi akti nepastāv un līdz ar to šīs telpas ir ļoti drūmas un cilvēkam nepiemērotas. Nav noteiktas prasības, kādām jābūt šīm telpām, nav noteikts, kādas personas te ir jāievieto un kāda ir medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība. Ļoti īsi par pilsonisko un politisko tiesību jomu. Par nepieciešamajām Civillikuma un Civilprocesa likuma izmaiņām attiecībā uz personas rīcībnespējas atzīšanu un rīcībspējas atjaunošanu. Izvērtējot Tiesībsarga birojā saņemtās sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem rīcībnespējas atzīšanas procesos un procesos, kas tiek ierosināti par rīcībspējas atjaunošanu, kā arī izanalizējot esošo regulējumu likumos, mēs esam konstatējuši, ka Latvijā nav paredzēta daļēja rīcībspējas atņemšana. Likums paredz iespēju personai tikai pilnībā atņemt rīcībspēju. Tas izraisa dažkārt gluži neparedzamas sekas. Mēs esam uzsākuši arī pētījumu par tiesībsarga kompetenci, izskatot sūdzības par tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo, redziet, izskatot šādas sūdzības, bieži it kā nonākam pretrunā ar to, ko mēs drīkstam attiecībā uz tiesu darbu. Tiesas ir neatkarīgas, un iejaukties tiesu darbā mēs nedrīkstam. Bet kur ir šis robežpunkts, kur ir šī robežjosla, cik tālu mēs drīkstam iet un cik tālu mēs nedrīkstam iet? Lūk, tas ir jautājums, kas mūs ļoti interesē. Un visbeidzot par labo pārvaldību. Politisko brīvību īstenošana praksē nereti ir administratīvā procesa efektivizēšanas un tas pats vai tas pats labas pārvaldības jautājums. Tiesībsarga biroja ekspertu viedoklis pērn ir uzklausīts administratīvā procesa efektivizēšanas darba grupās. Taču vēršu uzmanību uz to, ka procesa efektivizēšanas resursi faktiski jau ir izsmelti. Un ir iespējams, ka nāksies palielināt administratīvo tiesu tiesnešu skaitu, jo rindas administratīvajās tiesās aug augumā. Vēl viena rezerve, ko vajadzētu izmantot, ir - tieši tagad, samazinātā budžeta apstākļos, censties izmantot, cik vien mēs varam likuma ietvaros, tiesnešu palīgu palīdzību šajos jautājumos. Pie 2008.gada labajiem darbiem pieskaitāmi konkrētie gadījumi, kuros ar tiesībsarga iejaukšanos tika atrisināti dažādi jautājumi, piemēram, par pareizu darbavietas izziņu izsniegšanu pensijas saņemšanai, neskaidrību un neatbilstību pašvaldības reģistros un Valsts zemes dienesta informācijā novēršanu un sakārtošanu, kā arī vēl vairāki citi jautājumi. Mēs esam ieskicējuši visās šajās jomās savas darba prioritātes arī šajā gadā. Gads jau ir pusē, jau ir jūlijs, pusgads jau ir pagājis… Mēs esam pievērsuši uzmanību arī tādiem jautājumiem, kas iepriekšējos gados netika aplūkoti. Es ar ļoti lielu interesi noklausījos, ka jūs tikko kā nobalsojāt par to, ka likumā ir jāuzlabo dzīvesvietas deklarēšanas kārtība. Mēs arī esam saskārušies ar šiem jautājumiem, un mums ir radušies savi priekšlikumi. Tas, godātie deputāti, īsumā ir viss, ko es tādā ļoti ātrā pārskrējienā varēju jums pastāstīt par to, ko mēs esam darījuši pagājušajā gadā un ko darām vai esam iesākuši darīt šajā gadā. Paldies jums par uzmanību.".
• 2009_07_16_as1-seq310 language "lv".
• 2009_07_16_as1-seq310 speaker Romans_Apsitis-1939.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q822919.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q211.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q3744607.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q193089.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q458.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q8436.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q4459436.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q1092499.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q2498135.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q81299.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q1065.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q215419.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q129677.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q8908.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q15218914.
• 2009_07_16_as1-seq310 mentions Q4723918.