Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_06_29_as-1-seq41> ?p ?o. }

• 2009_06_29_as-1-seq41 type Speech.
• 2009_06_29_as-1-seq41 number "41".
• 2009_06_29_as-1-seq41 date "2009-06-29".
• 2009_06_29_as-1-seq41 isPartOf 2009_06_29_as-1.
• 2009_06_29_as-1-seq41 spokenAs 139.
• 2009_06_29_as-1-seq41 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamo premjerministr! Deputāti! Man gan šķiet, ka šī ir viena no tām piecām tēmām, par kurām vajadzētu uzstāties gandrīz visai Saeimai. Es brīnos, ka ir pieteikušies tikai četri. Godīgi sakot, tās komisijas locekļiem, kura atbild par sociālajām un darba lietām, un Sabiedrības veselības apakškomisijas darba dalībniekiem, viņiem visiem te būtu jānāk un jārunā. Jānāk un jārunā elementāru iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, lai citi deputāti zinātu, kāda ir atsevišķu gan politiķu, gan profesionāļu nostāja (mūsu Saeimā ir arī profesionāli dakteri). Un, otrkārt, tādēļ, ka kandidātei, kas šeit sēž, būtu jādzird tas, kas viņu sagaida; viņai būtu tas jānoklausās publiski, nevis t?te-?-t?te sarunās, kur deputāti nāk ar savām nostājām. Es aicinu aktīvāk piedalīties šā jautājuma apspriešanā. No savas puses es varu teikt sekojošo (izmantojot arī to, ka šeit ir premjers): kolēģi, tas ir nopietns jautājums! Mums principā šie jautājumi, kas ir spriežami, līdz pēdējam brīdim bija četri, nu tie ir pieci: veselības aprūpe, izglītība, kredītņemšana un viss, kas saistīts ar kredītiem un situāciju bankās; ceturtais jautājums bija Eiropas fondu jautājums, un diemžēl piektais ir pensiju jautājums, kurš nav izņemts no darba kārtības. Ko es jums gribu teikt šodien? Es gribētu iesākt ar to, ka es tikos ar vienu savu dakteri, kura ļoti pašaizliedzīgi mani ārstēja, īpaši tajos brīžos, kad mums te gāja daudz smagāk, - 1990., 1991.gadā… Un es vispār, godīgi sakot, nāku šeit tribīnē ar ļoti smagu sirdi. Es vispār nebiju domājis, ka attieksme patlaban ir tāda… Viņi nešķiro, kurš ir opozīcijā, kurš ir pozīcijā. Kolēģi, to jūs varat aizmirst, tam vairs nekādas īpašas nozīmes nav. Es negribētu minēt ne slimnīcu, ne dakteri, bet, godīgi sakot, runa ir par vienu no visspecifiskākajām nodaļām… Faktiski republikā tāda ir tikai viena. Tur strādā pieci dakteri: četri ķirurgi ir pensijas vecumā, un tikai viens ir tāds, kas varētu turpināt strādāt. Jaunu cilvēku, studentu, kas varētu iet tur strādāt, vienkārši nav. Es runāju vakar ar izglītības un zinātnes ministri. Es domāju, kā izglītības un zinātnes ministre atrisinās jautājumu attiecībā uz tiem skolotājiem, kuri ir pensijas vecumā un kuriem tas, ka viņi zaudē tos 70 procentus, ir nāve. Viņi ies projām. Un, teiksim, atsevišķi mācībspēki… Es domāju, viņa atrisinās to ar stipendijām (jo neviens nav aizliedzis piešķirt stipendijas, es domāju) vai kaut kāda citāda veida atbalstu. Es nezinu, kā atrisināt attiecībā uz dakteriem šo jautājumu. Viens no iemesliem tam, kā mēs rīkojāmies pēdējos divus gadus veselības aprūpes jomā, bija tas, ka visu laiku uzskatījām, ka mums ir jādarbojas tā, lai mūs nepiemeklē Polijas liktenis vai atsevišķu citu valstu liktenis, kad notiek tādas lietas, ka dakteri cenšas atstāt valsti. Tas ir noticis Dienvidslāvijā, tas ir noticis Polijā. Meklē labākas darba iespējas. Un, ticiet man, mūsu dakteru sagatavotība… Es nezinu, kā ir pēdējā laikā, bet vismaz to mediķu sagatavotība, kuri vēl mācījās Medicīnas institūtā, ir viena no visaugstākajām. Un, proti, ko es gribētu teikt jums? Es domāju, ka varbūt kandidāte varētu drusku ieklausīties, kā mēs bijām plānojuši ar Eglīša kungu to lietu. Es, protams, ļoti nožēloju, ka Eglīša kungs neturpināja cīņu, bet viņam bija savi iemesli acīmredzot. Ja mēs… Es varu precīzi… varu kļūdīties varbūt atsevišķos miljonos, bet… Protams, ja mēs skatāmies uz pagājušo gadu, tad tas, kā veselības aprūpē mainījās budžets… Sākumā bija 7 procentu samazinājums (kopumā pret iepriekšējo gadu) decembrī… Taču jāņem vērā, ka 2008.gadā bija arī Eiropas nauda, tur nebija tikai tekošie izdevumi. Bet šie 7 procenti bija saistīti tikai ar to samazinājumu, kad mēs izdarījām divas citas lietas: mēs palielinājām pacientu nodevu līdz 12-15 latiem (es pasvītroju vārdu „līdz”!) un samazinājām kompensējamo zāļu izmaksu no valsts budžeta. Tas, protams, faktiski radīja iespēju mazāk samazināt izdevumu daļu uz tā rēķina, ka papildu finansējuma ieņēmums būtu no pacientiem. Šeit uzreiz parādās… Un patlaban, cik man ir zināms, lūk, šajās slimnīcās, par kurām runāja Circenes kundze… Es neesmu pārliecināts, ka tieši tajās, bet es zinu, kā tas notiek kaut vai Vidzemē, kur atsevišķas slimnīcas vienkārši pārstāja eksistēt, tās aizslēdza ciet viena iemesla dēļ - nevis tāpēc, ka kādu atbrīvoja, nevis tāpēc, ka atslēdza elektrību. Tās slēdza viena iemesla dēļ - tāpēc, ka pacienta nodeva ir tik augsta, ka tādā gadījumā cilvēki pieņem lēmumu braukt uz rajona centru. Konkrēti Vidzemē vienā rajonā tā tas ir. Un tas, ko neizdevās izdarīt… Te es nonāku pie galvenās tēmas, kurā es aicinu ieklausīties kandidāti. Mums neizdevās atrast pareizu sadarbību starp sociālo lietu jeb Labklājības ministriju un Veselības ministriju, jo tā ideja… Mēs vienmēr skatāmies uz Igauniju, un, ja nemaldos, Igaunija man vienmēr nosauc 11 slimnīcas. Un, ja tās salīdzina ar mūsu slimnīcu skaitu, kas ir pāri par 50, tad faktiski atšķirība ir piecas reizes, taču iedzīvotāju skaits mums stabili piecreiz neatšķiras. Un tas jautājums vienmēr palika: kas tad būs ar tām slimnīcām, ko šeit bijušais veselības ministrs nosauca? Viņš nosauca… Es visu laiku aicināju, un viņš nosauca šo aptuveno skaitli, ko pirms vēlēšanām nosaukt bija grūti. Bet vēlēšanas jau bija pagājušas, kad mēs te sēdējām un apspriedām budžeta grozījumus, to, kā panākt, lai šīs slimnīcas nepiemeklē tāds pats liktenis, kā kolhozu fermas, kuras perfekti labi atceramies, kādas tās bija un kādas tās ir tagad. Un katrreiz, braucot tām garām, nu nav tā pati labākā sajūta… Un tā ideja mums faktiski bija sekojoša. Tā stiepjas stipri tālā pagātnē, jo mēs vienreiz jau veicām ministriju apvienošanu. Tas notika 1991.gada novembrī, kad bija politiska prasība revidēt valdību. Un faktiski tās tika apvienotas vienā ministrijā. Protams, tam bija daudz pretinieku, un pēc kāda laika atkal atjaunoja Veselības ministriju, starp citu, ar visām tām struktūrām, par ko šeit runāja arī Circenes kundze, jo apvienotajā ministrijā, protams, to bija mazāk… Bet tā problēma faktiski, vienkāršā valodā runājot, bija sekojoša. Kā mēs bijām plānojuši ar Eglīša kungu? Plānots bija sekojoši. Tādā vienkāršā valodā runājot, lai nepieļautu situāciju, ka mazās slimnīcas tiek vienkārši aizslēgtas, turklāt aizslēgtas nevis tāpēc, ka VOAVA nenoslēdz ar tām līgumu, vai tāpēc, ka iedzīvotāji vienkārši tur vairs neiet stacionāri ārstēties, jo viņi labāk brauc uz rajona centru, jo tur ir labāks pakalpojumu klāsts… Doma bija šīs slimnīcas vienlaicīgi pārveidot par sociālās aprūpes centriem, pat nenomainot to nosaukumu. Dabiski, ka vieglāk to ir izdarīt vienas ministrijas ietvaros, jo vienas ministrijas ietvaros nav problēmas ar resoru pārdali caur budžetu. Un tur bija ideja uz reformas laiku apvienot šīs divas ministrijas, lai tajā brīdī, kad tās 20 slimnīcas, par ko Eglīša kungs šeit runātu, vairs neeksistē kā pilntiesīgas slimnīcas ar visu stacionāru un daļēji, starp citu, ar ambulatoro apkopi… lai tās sinhroni varētu pārveidot par sociālās aprūpes centriem. Un, ja jūs daudzās no šīm mazajām slimnīcām ieiesiet - it īpaši ziemas laikā -, tad jūs ieraudzīsiet, ka tie cilvēki, kas tur ārstējas, lielākoties vismaz pēc vecuma… es jau esmu tuvu tam vecumam… tie cilvēki, kas tur ārstējas, pilnīgi atbilst šādai aprūpei. Tā problēma, starp citu, kad mēs pārspriedām, kāds ir izdevumu postenis… aptuveni runājot, tas ir 30 latu uz cilvēkgultu dienā… šī maksa slimnīcā… Varbūt tagad tā ir citādāka, kaut gan cenas ir mainījušās uz abām pusēm, un no 8 līdz 10 latiem maksā sociālās aprūpes centrā gultasdiena. Turklāt tā starpība, kad 85 procenti no pensijas tam cilvēkam, kas ir tajā centrā, ir kā daļējs finansējums, kura, protams, nav slimnīcā… Un tajā brīdī… Kurš zina, kā darbojas sociālās aprūpes centri, tas arī labi zina, ka pamatfinansējums tur ir arī to cilvēku pensija, kuri ir ar mieru tur uzturēties. Un tad, kad runa bija par to, ka bez zālēm veidot šos centrus nevar, jo vienkārši atstāt bez zālēm, bez feldšeriem nevar, tad, protams, jautājums palika par starpskaitli - no 30 latiem par slimnīcas gultu un 10 latiem par gultu sociālās aprūpes centrā. Starpskaitli, kas ir starp 30 un 10 latiem, veselības aprūpe varētu no savas daļas pārdalīt par labu labklājības daļai. Nu, lūk! Vai to tehniski var izdarīt - tas ir cits jautājums. Es domāju, ka to izdarīt var. Grūtāk to izdarīt ir tad, kad ir divas ministrijas… Barčas kundze, es klausīšos, kad jūs uzstāsieties… Nu, tad, lūk! (No zāles: „Nerunā ar zāli!”) Jā, piedošanu… Tā problēma tālāk ir sekojoša. To visu izdarīt var tikai tad, ja strādā vienota veselības aprūpes… neatliekamās veselības aprūpes dienests. To ir sākts veidot. Man īsti nav skaidrs… Var būt, ka nākamā ministre noskaidros to operatīvi. Bet ir jautājums, kas saistīts ar to, kā no atsevišķiem aprūpes dienestiem izveidot vienotu, inkorporētu Katastrofu medicīnas centru. Tas ir ārkārtīgi akūts jautājums, jo pretējā gadījumā pat šo lietu izdarīt nebūs iespējams, jo mēs nevaram 20-25 minūšu laikā... nu, maksimums - pusstundas laikā... pacientu nogādāt līdz slimnīcai. Mums šī reforma var pārvērsties tādā apstāklī, ka mēs būsim atbildīgi par cilvēku dzīvībām tieši šajā veidā. Tāpēc to ātrāk darīt vienkārši nevar. No turienes, protams, parādās jautājums, ko iesāka risināt savulaik Gundars Bērziņš un risināja arī pēc viņa... Tas ir par komplektu - ātrās palīdzības transportu, tehniku. Problēma parādās vienā apstāklī, ka tur bija paredzēts Pasaules Bankas kredīts. Formāli viņi par to runā un piekrīt, balstoties, protams, uz savu un Starptautiskā Valūtas fonda pētījumu, kas tika veikts 2007.gadā. Bet man nav sevišķas pārliecības, un es domāju, ka tieši veselības ministra amata kandidātei būtu ļoti svarīgi ar premjeru un finanšu ministru runāt, kā tomēr maksimizēt to kredīta porcijas daļu, kas saistīta ar Pasaules Bankas atbalstu, no kura viena daļa viennozīmīgi ir domāta kopējā veselības... neatliekamās palīdzības dienesta izveidei. Tas ir transports, tā ir visa nepieciešamā sakaru tehnika, un tā tālāk. Nu, un tagad pēdējais, kas laikam gan nav pēdējais. Tas ir jautājums par izglītību. Tas ir jautājums par kadru politiku, kura acīmredzot netiks līdzi, ņemot vērā pašreizējo algu sistēmu, un kura var netikt līdzi īpaši tajā gadījumā, ja būs nepieciešamība pēc ārstiem, ja pensionētie ārsti aizies no darba. Te ir viena lieta. Jūs labi zināt, ka... Ir dakteri šeit, es tiešām būtu priecīgs jūs šeit dzirdēt... Jūs labi zināt, ka šajās mazajās slimnīcās speciālisti visi ir dežūrējoši, viņi ir atbraukuši no rajonu centriem, viņi lielākoties tur nestrādā pastāvīgi. Un ir jautājums - cik efektīva ir šāda dežūru sistēma? Tas ir labs jautājums. Un, dežurējot vienā, otrā, trešā, ceturtā vietā, tas kontakts ar slimnieku, protams, ir pilnīgi cits nekā vienā slimnīcā. Bet speciālistu nepietiek... Kas notiks tajā brīdī, kad koncentrēs šos pakalpojumus atsevišķos rajonu centros jeb tā sauktajās reģionālajās slimnīcās? (Tur ir daudz visādu nosaukumu izgudrots, tikai tā reforma līdz šim nav gājusi uz priekšu.) Tas ir labs jautājums. Starp citu, es domāju, ka tie ārsti, kas vairāku apsvērumu dēļ neaizies uz centru strādāt, varētu arī palikt tajos sociālās aprūpes centros, vai nu atvērt ģimenes ārstu doktorātu, vai darīt ko citu, kas varētu palīdzēt. Es domāju, ka, neapšaubāmi, arī kāds vidējais personāls ir jāatstāj šajos sociālās aprūpes centros. Es neredzu citu iespēju. Ja mēs realizējam to, ko ir paredzējis Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Bankas pētījums... un principā Starptautiskais Valūtas fonds ar struktūras reformām saprot tieši šo dokumentu, kolēģi... ka tur ir 6000 gultu samazinājums un ka tur ir arī citi samazinājumi... paredzēts likvidēt Tuberkulozes slimnīcu... Tur ir tādi samazinājumi, kurus īstenot nevarēs ne šī ministre, ne nākamais ministrs, kas būs pēc viņas. Tāpēc ir jācīnās tomēr, lai šī reforma būtu kaut cik pakāpeniskāka un mierīgāka, jo tā realizēt to nevarēs. Un paliek, protams, jautājums - cik lielā mērā mēs varam igauņu pieredzi ņemt par pamatu? Jo rezultāts ir sekojošs: Igaunijā šī reforma ir pabeigta, tā ir izdarīta laikus. Es īsti nezinu, vai visi par to atsaucas pozitīvi, bet es neesmu dzirdējis, runājot ar Igaunijas premjeru... Es esmu dzirdējis visdažādākos jautājumus, bet es neesmu dzirdējis, ka tur veselības aprūpē šīs lietas būtu pilnīgi neatrisinātas. Samazinājums patlaban veselības aprūpē ir 27 procenti attiecībā pret 2008.gadu. 27 procenti! Pie tam pēdējie samazinājumi, kas kopumā ir 75 miljoni (30 un 45) tiešām ir briesmīgi, un es saprotu arī Eglīša kunga nostāju. Jautājums: vai mēs kaut ko varam izdarīt līdz šā gada beigām? Jo mums ir jārēķinās ar to, ka klimatiskie apstākļi diez vai būs tie pateicīgākie, lai veiktu šīs izmaiņas, to skaitā pāreju no slimnīcas statusa uz centra statusu. Tas ir jautājums. Tad ir jautājums par zālēm. Cik lielu zāļu daudzumu var atstāt tajās vietās, kas nav slimnīcas? Jo bez zālēm atstāt cilvēkus tur nevar. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un pats svarīgākais ir jautājums, ko fizikā sauc par komivojažiera problēmu: mums ir vienkārši jāatrod optimālais maršruts, kā varētu aizvest pacientu uz attiecīgo slimnīcu. Tas ir tikai samērā atrisināms jautājums matemātikā un arī fizikā. Vai to var atrisināt medicīnā? Es īsti nezinu. Tas pats, starp citu, attiecas arī uz izglītību. Viens pret vienu. Un tāpēc es tiešām, kolēģi, domāju, ka šī problēma ir svarīga. Es aicinu šeit deputātus uzstāties, izteikt savas domas, lai vismaz ministra amata kandidāte tās dzirdētu... Īpaši vēršos pie speciālistiem dakteriem un tiem, kas ir šajā komisijā atbildīgie. Paldies par uzmanību.".
• 2009_06_29_as-1-seq41 language "lv".
• 2009_06_29_as-1-seq41 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q822919.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q191.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q193089.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q8436.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q957137.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q36.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q36704.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q7164.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q7804.
• 2009_06_29_as-1-seq41 mentions Q5618600.