Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_06_18-seq2> ?p ?o. }

• 2009_06_18-seq2 type Speech.
• 2009_06_18-seq2 number "2".
• 2009_06_18-seq2 date "2009-06-18".
• 2009_06_18-seq2 isPartOf 2009_06_18.
• 2009_06_18-seq2 spokenAs 18.
• 2009_06_18-seq2 spokenText "Godātā Saeima! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, un par to, lai mēs visi būtu šeit kopā un runātu vienā valodā. Šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz divdesmit gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev: kāpēc, lai gan bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršajiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis? Un, manuprāt, mums visiem ir jāatzīst - un ne tikai jāatzīst, bet arī jāuzņemas atbildība -, ka mūsu lēmumi bieži ir bijuši kļūdaini, rīcība ir bijusi kļūdaina, mums trūcis politiskās gribas. Trūkusi ekonomiskā tālredzība, saimnieciskā tālredzība, mēs esam slikti pārvaldījuši savu valsti. Tas ir godīgi jāatzīst pašiem sev vispirms un godīgi jāpasaka savas valsts iedzīvotājiem. Jo mums ir viņiem jāatvainojas katram personīgi, ne tikai Ministru prezidentam tas jādara, bet katram personīgi, un jāpasaka, ka mēs atzīstam savas kļūdas un esam gatavi tās labot. Tas ir tas, ko sabiedrība gaida no mums, lai līdzdarbotos šajā valsts glābšanas procesā. Un jautājums tiešām skan: būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij. Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta, bet tā bija izvēle starp divām grūtām izvēlēm - mazināt šos izdevumus, tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē, un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielākām algu un pensiju samazināšanām. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno. Bet mēs nedrīkstam apstāties šobrīd. Mums ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai runātu un sarunātos ar jebkuru cilvēku mūsu valstī. Ne tikai ar organizāciju līderiem, ne tikai ar arodbiedrību līderiem vai darba devēju līderiem un uzņēmēju līderiem, bet arī to ierindas biedriem. Mums ir jāspēj viņus uzrunāt un uzklausīt, saprast, ka mēs visi esam atbildīgi par notiekošo. Un tāpēc mēs nedrīkstam uzkāpt uz kļūdu grābekļa trešo reizi. Krīze pārsteidza mūs decembrī pilnīgi nesagatavotus, un to vēl varētu piedot, bet mēs diemžēl pagājušajā nedēļā redzējām, ka joprojām esam nesagatavoti krīzes pārvarēšanai un divas reizes - gan decembrī, gan jūnijā - par iedzīvotājiem tik svarīgiem lēmumiem tiek lemts sasteigti, varbūt neguļot naktis, bet tas nav attaisnojums, lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī. Mūsu iedzīvotājiem gāžas virsū daudz pretrunīgas informācijas, viņi apjūk šajā situācijā, viņi ir gatavi atbalstīt mūsu valsti, bet viņi vēlas dzirdēt skaidrus lēmumus un skaidru perspektīvu plānu, ko mēs darīsim rīt, ko mēs darīsim nākamgad un arī aiznākamgad. Un šodien formāli ir Saeimas pēdējā sēde. Deputātu kungi! Es jūs lūdzu: strādājiet arī vasarā! Paņemiet dažas brīvas dienas. Es zinu, ka jūs strādāsiet. Un, lai arī tie lēmumi, kas būs jāpieņem, jums varbūt kādreiz liekas kaitējums politiskajai karjerai, ir jāsaprot, ka tieši jūs šobrīd esat lēmēji, tieši jums ir jāuzņemas atbildība, tieši jums ir jāpieņem šie lēmumi. Tas ir grūti, bet ļoti vajadzīgi Latvijas valstij. Un nākamā gada budžetu ir jāsāk izstrādāt tūlīt un ne vienatnē. Jo atcerēsimies, ko pārmeta cilvēki. Mēs jau janvārī zinājām: būs vēl nepieciešams samazinājums par pusmiljardu, bet skaidri tas tika pateikts nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Tas nedrīkst atkārtoties! Tāpat jūs saprotat, ka valsts ieņēmumus veido mūsu uzņēmēji, viņiem ir skaidri jāzina noteikumi, kas būs biznesa vidē tuvākajā laikā un arī nākamgad un aiznākamgad. Šī raustīšanās ap dažādiem nodokļiem, nodokļu likmēm kaitē uzņēmējdarbības videi, tā kaitē ne tikai uzņēmēju videi, tā kaitē katrai ģimenei plānot savus grūtos uzdevumus, plānot savus izdevumus, plānot, kā pielāgoties šai situācijai, tāpēc ļoti obligāts noteikums šajā budžeta veidošanas procesā, kam jāsākas rīt, ja ne šodien, ir tas, ka tajā jāiesaista no pirmās dienas sociālie partneri - gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Rūpniecības un tirdzniecības kamera, gan pensionāru padome. Nav pieļaujams, ka pensionāru padomi, kad tiek lemts par pensijām, pieaicina sēdes vidū. Šiem cilvēkiem bija jābūt klāt, lai viņi informētu tālāk savus biedrus par to, ko darīs Saeima, par to, ko darīs valdība, kādi ir mūsu mērķi. Ir jābūt jaunam lēmumu pieņemšanas procesam. Mēs nevaram atstāt to tikai varas gaiteņos šobrīd, kad valsts ir krīzē. Mēs nevaram atstāt to tikai ekspertu līmenī, mums ir jāiesaista plaši sabiedrības slāņi, un tikai tad, kad sabiedrība sapratīs, ka arī tā piedalās šajā procesā, ka jūs novērtējat tās ieguldījumu, tikai tad mums veiksies. Un, ja mēs gribam būt pilnīgi kritiski, tad mēs saprotam, ka arī mūsu alga - mana, prezidenta, alga vai jūsu alga - nākamajā mēnesī tiks veidota no nodokļu maksājumiem. Tikai vienu ceturto daļu nākamajā algā ieliekam mēs paši, pārējo mūsu maciņos ieliek nodokļu maksātāji un visvairāk tieši uzņēmēji. Un, ja šoreiz esam pieņēmuši lēmumu, ka netiek paaugstināti nodokļi, kad uzņēmēju vide sāk kaut nedaudz atkopties, jo ir saņemti pirmie signāli, ka tie Latvijas ražotāji, kas ražo eksportam, jūt kaut nelielu, bet tomēr nevis lejupslīdi, bet jau ražošanas apjoma pieaugumu - kaut vai par nedaudz procentiem, tad tieši šajā brīdī mums ir jāatbalsta viņi, jo tā ir mūsu nākotne, tas ir mūsu nākamā gada budžets. Ja mēs runājam par strukturālajām reformām, kas ir kļuvušas par modes vārdu, tad visiem jāsaprot, ko tas nozīmē. Tas nozīmē - labāk, efektīvāk, ar mazāku ierēdņu skaitu pārvaldīt mūsu valsti. Un, ja mēs paskatāmies uz pēdējā gada notikumiem, tad tiešām jāatzīst, ka valsts pārvaldē tauku slānis ir bijis sevišķi biezs, jo tikai šodien, kad ir ievērojami samazināti ministriju budžeti, mēs redzam, ka sākas darbs pie strukturālajām reformām - tātad pielāgot šo valsts funkciju veikšanu tiem budžeta apmēriem, kādi reāli ir pieejami. Un vēl mēs dzirdam arī tādas lietas: „Ārprāts! Tiks likvidētas mūzikas skolas, tiks likvidētas sporta skolas!” Bet dažas dienas vēlāk ministre skaidri saka: „Mēs atradām naudu!” Tātad strukturālās reformas faktiski, dāmas un kungi, vēl nav sākušās! Bet mums ir jābūt pilnīgi skaidriem skaitļiem, cik katra reforma mums ietaupīs nākamgad, cik ietaupīs 2011.gadā. Tie ir skaitļi un plāni, ko grib redzēt arī mūsu aizdevēji. Mēs nevaram paļauties uz šo aizdevēju - gan Eiropas Savienības, gan Starptautiskā Valūtas fonda - labsirdību, kuri grib mums palīdzēt. Mums ir jāparāda, ka mēs paši kontrolējam situāciju, ka mēs paši spējam pieņemt lēmumus un mums ir plāns - plāns nevis tikai vienai naktij, bet plāns vismaz trim četriem gadiem. Jo, kā pierāda daudzu valstu pieredze, kuras arī bijušas šādās krīzēs… Mums bieži patīk piesaukt Zviedriju, Zviedrijas modeli. Mums ir jāatceras, ka Zviedrija bija smagā krīzē deviņdesmitajos gados. Zviedrija samazināja pensijas, Zviedrija samazināja algas, Zviedrija samazināja slimojošo un citus pabalstus un samazināja savus tēriņus, un veica strukturālas reformas. Un veiksmīgi! Arī mums jābūt veiksmīgiem. Arī mums tas ir jādara! Dāmas un kungi! Mēs nevaram arī pamest novārtā savas prioritātes. Bieži tiek jautāts: kādas ir valsts ekonomiskās attīstības prioritātes? Kāds vispār ir valsts mērķis un prioritātes? Mēs nevaram sūdzēties par ideju trūkumu. Ideju ir daudz, bet mums tomēr ir jāvienojas, kurp mēs ejam, kāda valsts mēs gribam būt. Un ir pilnīgi skaidri jāsaprot arī izglītības jautājums. Ja mēs esam noteikuši prioritātes, mums daudz vieglāk būs izšķirties, ka tām zinātnes un izglītības nozarēm, kas balsta mūsu ražošanu, kas balsta mūsu ekonomiskās prioritātes, ir jāpalielina finansējums, nevis jāsamazina. Varbūt citas nozares var palikt nostāk un var būt novārtā, bet tām, kas ir mums atbalstāmas, kas ir mūsu valsts nākotne - tām ir jāvelta līdzekļi. Tie ir grūti izdevumi, bet par tiem ir jāizšķiras. Un, jo ātrāk mēs izšķirsimies, jo agrāk mums būs rezultāti. Dāmas un kungi! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam to izdarīt, ka mums ir pietiekami spēka un drosmes to izdarīt, jo ir arī labi piemēri. Ja mēs paskatīsimies šāgada krīzi, tad redzam, ka visi tie lielie pasākumi, kuros nav iesaistīta politika... ka lielā Latvijas tauta, simttūkstoš dalībnieku, labdarības akcijā savāca daudz lielāku summu - gandrīz pusmiljardu. Brīvprātīgi, tāpēc ka redz mērķi un redz, kur šī nauda tiks izlietota, un redz, ka Latvija, to sakopjot, kļūst arvien skaistāka, zaļāka. Var paskatīties arī citur. Es jau minēju uzņēmēju veiksmes, viņi nepadodas. Mēs paskatāmies basketbola laukumā un redzam - tās ir emocijas, tā ir laba organizācija, tas ir komandas darbs. Mēs esam lepni par to. Bet tur nekur nav politikas. Mums ir jābūt lepniem arī par to politiku, ko mēs īstenojam. Mums ir jāmāk to pasniegt cilvēkiem un likt viņiem saprast, ka tā ir viņu labā veidota politika. Un nobeigumā es gribu teikt: katram no mums ir kaut kas jāziedo. Jāziedo šai situācijai, savai valstij. Un katrai ģimenei un katram cilvēkam būs kādi zaudējumi - algas samazinājums, pensijas samazinājums, privilēģiju samazinājums. Tas skars visus! Bet cilvēkiem ir jābūt sajūtai, ka visi šie zaudējumi ir sadalīti godīgi un līdzvērtīgi pa visām pilsoņu grupām neatkarīgi no tā, kāda ir viņu alga un kāds ir viņu ieņemamais amats. Ja mēs spēsim šo sajūtu panākt, visa tauta saliedēsies un mums izdosies pārvarēt krīzi. Jo mums ir skaista valsts, mums ir daudz, ar ko lepoties. Mēs mīlam savu zaļo dabu, mēs mīlam savas skaistās pilsētas, mēs mīlam savu kultūru un kultūrvidi, kuru jebkurš iebraucējs novērtē. Mēs mīlam arī savu pārtiku, jo tā ir visgaršīgākā pasaulē. Mums ir maza un skaista valsts. Es aicinu jūs visus strādāt šīs skaistās valsts labā! Jau no šodienas, tūlīt. Un šo runu es jums nodošu izlasīšanai. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2009_06_18-seq2 language "lv".
• 2009_06_18-seq2 speaker Valdis_Zatlers-1955.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q822919.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q211.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q193089.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q458.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q8436.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q4459436.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q34.
• 2009_06_18-seq2 mentions Q7804.