Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_06_15-seq59> ?p ?o. }

• 2009_06_15-seq59 type Speech.
• 2009_06_15-seq59 number "59".
• 2009_06_15-seq59 date "2009-06-15".
• 2009_06_15-seq59 isPartOf 2009_06_15.
• 2009_06_15-seq59 spokenAs 139.
• 2009_06_15-seq59 spokenText "Jā, tā ir. Es nebiju vispār pieteicies, bet nu mani izsauca un man jārunā ir. Man jāsaka, ka… Nē, jautājums ir ļoti nopietns. Tas, ko teica Štokenberga kungs… Nu, jā. Ja mēs runājam par to samērīguma principu… Protams, ka, ja par 20 procentiem samazina algas, tas nozīmē, ka bāze pensijām samazinās. Un, ja mēs skatāmies valsts pārvaldē strādājošos… un, es domāju, privātie jau noteikti iet līdzi valsts pārvaldē strādājošajiem… Faktiski nebūtu pamata uzskatīt, ka, ja algas samazina, var pensijas noturēt visas tādā līmenī, kādā tās ir. Protams, jautājums par 10 procentiem, ko šeit arī ļoti nopietni kritizē. Ja mēs mēģinātu kaut cik ņemt vērā to, ka mums ir deflācija… Pēdējo mēnesi… Tagad katru mēnesi mums samazinās cenas. Vēl pret iepriekšējo gadu mums ir plus 4 procenti, bet nu jau mums ir tāds deflācijas temps, kas ir briesmīgi priekš uzņēmējdarbības, bet priekš patēriņa… Zinot, ka mums nestrādā likums pretējā virzienā, ka samazinās indeksācija uz otro pusi, ka mums iet tikai uz vienu pusi, runāt ar pensionāriem par kaut kādu, teiksim, deflācijas samazinājumu vispār ir samērā liela pašnāvība. Tāpēc es personīgi domāju, ka runāt par tiem 10 procentiem… ja ļoti nopietni un ļoti ilgi stāsta un mēģina stāstīt, ka… Kas tad ir pretējā svaru kausā? Mēs visu laiku runājam par to vienu pusi, bet es tagad paņēmu un par katru ministriju izrakstīju, cik lieli ir samazinājumi. Ārlietu ministrijā… iedod man to papīru… es tagad nerunāju par kaut kādu mistisku 2009.gada plānu. Es pat nerunāju par to budžetu, ko mēs decembrī pieņēmām smagos apstākļos… Es vienkārši ņemu 2008.gada faktus, kā mēs reāli dzīvojām 2008.gadā. Un mēs skatāmies… Ja mēs pieņemam šos grozījumus un paskatāmies, kā reāli ir jādzīvo tām iestādēm… starp citu, ne tikai birokrātiem, bet arī veselības aprūpei tai skaitā, kā ir jādzīvo Iekšlietu ministrijai… Un kādus ciparus tad mēs te redzam? Ja mēs neejam uz šo 10 procentu samazinājumu, kas izriet no 20 procentu samazinājuma algām, un sakām: „Labi!”… Tas, ko šeit es dzirdēju… Klementjeva kungs teica, ka nedrīkstam, neaiztiksim… Tad redziet, kādā mēs esam situācijā! Aizsardzības ministrijai mēs esam samazinājuši kopumā budžetu uz šodienu… 13 procentus samazinājām budžetu… piedošanu, 9 procentus mēs samazinājām decembrī uz 2009.gadu, bet tagad nāk klāt… Es atvainojos, 13 procenti bija decembrī, bet tagad samazinājums ir 16. Mums jau patlaban ir 33 procentu samazinājums, un mēs knapi esam pie 1 procenta no kopprodukta - 1,1 procents, bet mums vajadzētu it kā 2 procentus. Labi, ejam tālāk! Tas kopējais samazinājums aizsardzībai patlaban ir tuvu pie 76 miljoniem no 260 miljoniem. Viens no variantiem - samazināt tālāk. Es pieļauju, ka kreisā spārna politiķi varētu teikt, ka var iet arī zemāk, bet tā problēma ir ar mūsu aizsardzības saistībām. Paskatīsimies Ārlietu ministriju! Mums ir it daudz kā diplomātu, un tā tālāk, bet paskatieties: mēs jau samazinājām… mēs jau decembrī samazinājām Ārlietu ministrijai izdevumus par 18 procentiem, un tie bija 7 miljoni. Tagad ir vēl klāt vismaz 10 procenti. Tas nozīmē, ka 27 procentus mēs jau esam samazinājuši Ārlietu ministrijai. Pabrika kungs zina, par ko es runāju. Mēs esam atsaukuši vairāk nekā 100 diplomātus, nepiedāvājot viņiem darbu. Diplomātus audzināt, kolēģi, - tie ir gadu desmiti! Atcerēsimies, kā mēs savā laikā vispār sākām ar viņu audzināšanu! Ja mēs tālāk pārejam uz tādām sfērām, kas ir vissāpīgākās… Nu, labi, var jau būt, ka ir iespējas tādā gadījumā samazināt izdevumus… Es vēlreiz saku: mēs paliekam pie pensijām, kādas tās ir, un mēģinām citur ņemt nost. Ņemam Iekšlietu ministriju. Iekšlietu ministrijā mēs jau samazinājām 17 procentus, tagad vēl samazinām klāt - vēl tagad klāt pie 17 procentiem! - mēs samazinām vēl 7 procentus. Mēs esam Iekšlietu ministrijā patlaban pie šā budžeta samazinājuši izdevumus par 24 procentiem, un tas ir tā… tāpēc ka principā vēl viens solis tālāk, un mums jau ļoti grūti būs ar drošību. Tas man ir pilnīgi skaidrs! Iekšlietu ministre to izstāstītu labāk par mani, bet arī es esmu bijis šis ministrs, es zinu. Izglītības un zinātnes ministrijā… Es runāju tagad tikai par centralizētiem izglītības izdevumiem… Mums patlaban kāda ir situācija? Mēs esam Izglītības un zinātnes ministrijā, ja runājam par šo centralizēto finansējumu, nevis par to, kas ir pašvaldībām mērķdotācija, patlaban samazinājuši budžetu jau par 36 procentiem. Un tur ir iekšā faktiski visas tās skolas, visas izglītības iestādes, kas ir centralizēti pakļautas, tajā skaitā arodskolas, tajā skaitā mūzikas skolas, un tā tālāk, kas ir zem Izglītības un zinātnes ministrijas. Vai mēs varam iet vēl tālāk - zem 36 procentiem? Nu tad gan es baidos, ka mums vispār proftehniskā izglītība saplīsīs pilnībā. Zemkopības ministrija… Atcerēsimies, kā mums gāja - ar briesmīgiem protestiem. Mēs esam tik un tā izdevumus Zemkopības ministrijā pret 2008.gadu - es runāju par dzīvi, es nerunāju par mūsu projektiem tur: 1., 2., 3.projektu - samazinājuši par 26,2 procentiem, tas ir, gandrīz par trešdaļu. Un tā es jums varētu… Un beigās es nosaukšu, protams, veselības aprūpi. Vot, veselības aprūpe… Es esmu daudz ko redzējis. Labi, Satiksmes ministriju pa ceļam paņemsim. Parasti saka - Satiksmes ministrija ir tas avots. Satiksmes ministrijā, kolēģi, saskaņā ar šo budžeta projektu samazinājums ir 31 procents. 31 procents! Tas faktiski nozīmē, ka ceļu fonda praktiski nav. Nav tur nekāda atbalsta. Ļoti minimāls palicis atbalsts. Mēs te spriedām Budžeta komisijā, teiksim, par to traģisko lietu - tas viss vēl nāk paketē -, ka valdība nevar vairs atbalstīt tos 35 procentus, kompensāciju dažādām grupām sabiedriskā transporta lietošanā, no kurām 65 procenti atbalsta pašvaldības. Pašvaldības uzreiz pateica - tad mēs savus 65 procentus arī ņemam nost. Mēs, protams, apelējam, ka tas nebūtu pareizi. Nu jā, mēs varam apelēt. Bet izrādās, ka ne visas pašvaldības ir sadalījušas atbalstāmos proporcionāli. Ir, piemēram, Rīgā, atsevišķas iedzīvotāju grupas, kurām tieši no valsts budžeta kompensē. Un, ja valsts budžets nav 35 procenti, tad viņām... ja nepārdala pašvaldība ar savu lēmumu, tad viņām ir nulle kompensāciju. Un tur ir studenti, strādājošie, tur ir pirmās un otrās grupas invalīdi. Ja mēs šeit samazinām vēl tālāk, nu tad es īsti nezinu, kā mēs varēsim vispār ar kaut ko pārvietoties. Ja mēs skatāmies uz veselības aprūpi, tad mēs redzam - ko? Mēs veselības aprūpes jomā ieraugām ciparus, kas ir briesmīgi. Es nerunāju par Vides ministriju, to arī samazinājām. Tieslietu ministriju… Visiem ir samazinājumi. Kultūras ministrijā uz šodienu mēs esam samazinājuši… Labi, varat pārmest manai valdībai. Mēs tajā brīdī vēl bijām pacēluši budžetu attiecībā pret 2008.gadu par 1,9 procentiem. Tas bija saistīts ar būvniecību, un tā tālāk... Tagad ir 18,8 procenti nost. Tas nozīmē, ka Dziesmu svētkiem neko vairs nemaksās, arī tiem, kas nodarbojas, piemēram, ar pašdarbības kolektīviem, kas gatavojas. Mums Skolēnu dziesmu svētki ir 2010.gadā. Labi, mēs ceram, ka tos varbūt finansēs pašvaldības, nezinu, no kurienes ņems naudu. Mums šeit tālāk samazināt nav kur. Teātru samazinājums… Mēs skatāmies tagad vēl. Varētu teikt, ka ir kāds, kas dzīvo ļoti labi. Augstākā tiesa - 25 procenti nost. Visu mīļotā Valsts kontrole - 26 procentu samazinājums. Veselības ministrija… Veselības ministriju mēs taupījām. Mēs taupījām. Bet ir realitātes, un fakts ir tāds, ka patlaban samazinājums veselības aprūpē uz šodienu ir 21 procents. Faktiski mēs samazinām no 570 miljoniem... Kopā ar decembri - tuvu pie 100... pāri miljonam. Es domāju, ka tur vairs nekādas rezerves nav. Es īsti neredzu… es īsti neredzu rezerves arī tajā valsts aparātā slavenajā. Tur jau visu mēģina ņemt nost... 45 miljoni - pie nosacījuma, ka viņi visi vēl nāk uz Labklājības ministriju. Par 10 procentiem... Kur Štokenberga kunga piedāvājums ir samērā bīstams? Mēs varam… Mums ir krīzes situācija. Ja mēs vispār otro līmeni likvidēsim, aiziesim arī no 2 procentiem, jo pārejas noteikumos ir domāts atkāpties atpakaļ. Kāpēc Starptautiskais Valūtas fonds neļāva mums iekļaut to bilancē? Tāpēc, ka tie šajā valstī ir vienīgie uzkrājumi, ko veic cilvēki. Viņi atļauj mums likviditāti izmainīt, likvīdi tos izmantot caur parādzīmēm. Bet, ja mēs tos tērējam kaut kur citur, mēs uzkrājumus noēdam. Problēma ir, protams, vēl vienā apstāklī, ka… tāpēc jau atšķiras 11,5 procentu deficīts (pie šā samazinājuma) no Starptautiskā Valūtas fonda aprēķina, un tas ir tuvu pie 7 procentiem, ko rēķinām mēs. Plus vēl, protams, nāk klāt tas, ka 11,5 procentos iekšā ir pāri par 200 papildu miljonu, ko, kā paredz aizdevēji, mums nāksies maksāt klāt no oktobra bezdarbniekiem. To viņi redz tajā deficītā. Tāpēc viņi saka: jums tas papildus nāks rēķinā. Arī tur nebūs rezerves. Kas attiecas uz 10 procentiem? Es domāju, ja mēs tiešām visi kopā runājam ar pensionāriem... Jo tas viss jau ir cēloņsakarīgi. Referendums vasarā, jūlijā mēs grozījām budžetu, Budžeta komisija pieņēma lēmumu - palielināt piemaksu, turklāt ne tikai tiem pensionāriem, kas zemas pensijas saņēma līdz 1995.gadam, bet arī tiem, kam bija „augstais gals”, - 70 santīmi. Rezultātā tur aizgāja pāri par 80 miljoniem. Protams, tā bāze ir ļoti zema. Un teikt, ka tur būtu kaut kas īpašs dots... Nē, nav taisnība. Un, protams, realitāte. Tas pats skar skolotāju piemaksas oktobrī. Katru septembri mēs piemaksājam, mēs atceramies, mēs piemaksājam 60-70 latus. Nu tagad Izglītības un zinātnes ministrijai jāņem nost. Bet problēma ir citiem. Kāpēc es Budžeta komisijā nebalsoju? Es vienkārši nepiedalījos balsojumā nevis par tiem 10 procentiem, kurus... Uzskatu, ka acīmredzot, ja ļoti rūpīgi runā, varētu runāt par pensionāriem. Bet jautājums ir par tiem 70 procentiem. 70 procenti ir pilnīgi cita lieta. Pirmkārt, 70 procenti... Galīgi nevar pamatot, kāpēc ne 50, ne 60, ne 40 procenti un tā tālāk. Jo faktiski tas ir fiskāls cipars, kas izriet no tās summas, ko mēs jau redzējām 37 miljonos. Otra lieta. Problēma ir tāda, ka šis samazinājums darbojas arī tad, ja jūs strādājat dalītu darbu - ja jūs, teiksim, būdams profesors, pasniedzat stundas... un kolēģe Baiba Rivža arī par to izteicās... Tas ir ļoti smagi! Labi, jūs varat nestrādāt pilnu slodzi, bet, ja jūs kā augsti kvalificēts mācību spēks gribat vēl pasniegt stundas kaut kādu dalītu laiku, arī tad jūs zaudējat pensiju 70 procentu apmērā. Es vienkārši atceros tos laikus, kad nomainījās valdība un Krištopanu nomainīja Šķēle. Ierazdamies mūsu frakcijā, Šķēles kungs tā arī teica: „Mums ir ļoti kritiska situācija. Strādājošu pensionāru ir apmēram 17 000, un mēs neko nevaram darīt. Ir jāiet uz pensiju ierobežošanu pilnībā.” Počas kundze uzdeva jautājumu, cik tas reāli atstās lielu iespaidu... Ne fiskāli, bet tā problēma ir tāda, ka mums nav īsti iespējams šos 70 procentus pamatot. Pie tam, ja vienīgais arguments ir tāds, ka ir milzīgs bezdarbs un ka tāpēc vajadzētu vairāk piesaistīt pie darba tos cilvēkus, kam nav citu ieņēmumu... Pensionāriem tie ir! Tad, protams, vienmēr atbilde būs tāda: bet tas bezdarbs jau ir integrāls! Bet, ja skatāmies diferencēti uz vietām, tad ir arī tādas, kur mēs vispār bez pensionāriem neiztiksim - izglītībā, fizikā, matemātikā, kā man stāsta... Ja mēs šo principu piemērosim, tad mums faktiski nebūs, kas māca. Tāpēc es principā esmu izteicis savas domas. Tās visas ir ļoti... tās nav... Ja mēs šeit par to visu runājam, tad būtu patīkami dzirdēt, kādi ir avoti. Jā, viens no avotiem ir sociālais nodoklis, un es tagad riskēju, ka „Dienas Bizness” rakstīs par mani vistrakākās lietas... Tik tiešām! Ja mēs ticam aprēķiniem, tad, apmēram līdz procentam palielinot nodokli - no 33 uz 34, mēs vismaz strādājošo pensionāru jautājumu varētu noņemt. Protams, es prasīju to finanšu ministram no rīta Budžeta komisijā, un finanšu ministrs atbildēja klasiski. Viņš teica: „Jebkura nodokļu paaugstināšana nav atbalstāma recesijas laikā!” Tam es piekrītu. Man īsti nav skaidrs, kāda būs situācija attiecībā uz sociāli ekonomisko vidi, kādā mēģinās to uzņēmējdarbību organizēt, ja vesela virkne ļoti aktīvu cilvēku, kas ir pensijas vecumā, sevišķi intelektuālajā daļā, nepārtraukti šaus pa šo parlamentu un valdību, kas jau notika 1998.gadā... 1999.gadā. Tad, protams, paliek vēl visdažādākie varianti. Tie visi ir nepatīkami. Tie visi ir nepatīkami. Mēs varētu izskatīt krīzes situācijā, iespējams, arī kādu starplikmi citam nodoklim... Es negribu šeit teikt - kurā, jo tad es dabūšu vēl kritiku, bet skaidrs ir viens: mums nav īpaša pamatojuma šiem 70 procentiem. Un diemžēl mums arī laika vairs nav. Un faktiski, ja mēs otrajā lasījumā skatām... Es principā... man ir jāsaka godīgi, ka es varētu arī neteikt to tāpēc, ka vairs valdībā neesmu... Par pirmo sadaļu - par 10 procentiem - es varētu mēģināt arī teikt, ka nu tāda ir dzīve... Tiem 70 procentiem, es domāju, ir jāatrod cits avots. Tas ir tas, ko es varu pateikt šodien. Paldies jums par uzmanību.".
• 2009_06_15-seq59 language "lv".
• 2009_06_15-seq59 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q4294315.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q957126.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q2660080.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q1020384.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q1771611.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q957137.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q15628977.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q4294480.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q1419663.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q16352368.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q7804.
• 2009_06_15-seq59 mentions Q16408655.