Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_06_15-seq51> ?p ?o. }

• 2009_06_15-seq51 type Speech.
• 2009_06_15-seq51 number "51".
• 2009_06_15-seq51 date "2009-06-15".
• 2009_06_15-seq51 isPartOf 2009_06_15.
• 2009_06_15-seq51 spokenAs 37.
• 2009_06_15-seq51 spokenText "Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākot sava viedokļa izklāstu par mūsu visu laiku jau debatēto likumprojektu, vēlos pateikt, ka es kā Saeimas deputāte šodien norobežojos no tā viedokļa, kuru pārstāv Tautas partija, jo es Saeimā pārstāvu reģionālo Liepājas partiju un savu viedokli esmu saskaņojusi ar savas partijas priekšsēdētāju Uldi Sesku. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Paldies Uldim Seskam!”) Tātad es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka jau 2002.gada 19.martā Satversmes tiesa tomēr pieņēma spriedumu lietā par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 26.punkta atbilstību Satversmes 91. un 109.pantam, kurā noteica, ka apstrīdētā norma (tātad - strādājošie pensionāri) piespiež nodarbinātos pensionārus izvēlēties: vai nu saņemt pilnu pensiju, vai arī turpināt strādāt. Tas savukārt nonāk pretrunā ar pensijas vecumu sasniegušu personu tiesībām iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Jau 1990.gada 4.maijā pieņemtās Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 8.punktā - un šo Deklarāciju pieņēma vairāki no mūsu Saeimas sēdē pašreiz esošajiem deputātiem - tika noteikts, ka valsts ir apņēmusies garantēt Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Līdzīga diskusija ir turpinājusies iepriekšējos gados arī Satversmes tiesā par vecāku pabalsta ierobežošanu strādājošiem vecākiem. Un es atgādinu, ka tas notika 2005.gada 7.oktobrī lietā par Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā ietverto nosacījumu. Ja šī persona nav nodarbināta, tā nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā - atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 91., 106. un 110.pantam. Cienījamie kolēģi! Abos šajos gadījumos - gan par strādājošiem vecākiem, gan par strādājošiem pensionāriem - Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, kas galu galā tika realizēts, pēc tam atmaksājot iepriekš nesaņemto naudiņu. Diemžēl tā tas bija. Un katrā ziņā Satversmes tiesa abos spriedumos norādīja, ka pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips. Diemžēl, kolēģi... Es kā deputāte teicu jau martā, kad aicināju valdību... un es domāju, ka ļoti labi to saprot arī „Jaunā laika” vadītā pašreizējā valdība, ka, ja tiek izdarīti tādi grozījumi likumos - valsts pabalstu likumos vai likumā „Par valsts pensijām” -, tad tomēr ir valdībai jālemj par to, vai mums ir ārkārtas situācija, vai mums ir krīze. Bet diemžēl nekur tādu normatīvu aktu neesmu redzējusi. Un tāpēc es domāju, ka arī šis likumprojekts ir nopietni jāizvērtē tādā ziņā, vai tiešām šīs tiesību normas un tajos noteiktais ierobežojums atbilst šādām prasībām. Vai tas atbilst leģitīmam mērķim, kuru valsts vēlas sasniegt, noteikdama šo ierobežojumu? Vai tas atbilst samērīguma principam? Tad, kad atsāku strādāt 9.Saeimas sasaukumā... Es ļoti labi atceros, kā šie jautājumi tika risināti, it sevišķi ar strādājošo pensionāru lietām, 7.Saeimas laikā, un diemžēl... Es biju viena no tām deputātēm, kuras arī diemžēl... Es biju arī viena no tām deputātēm, kuras toreiz aktīvi iestājās par strādājošo pensionāru jautājumu, un tāpēc nekādā gadījumā šādu likumprojektu atbalstīt nevaru un neatbalstīšu. Otrkārt. Es vēlos vēl jums, kolēģi, vēstīt, ka šajā gadījumā likumprojekts skar absolūti visus pensionārus. Tātad - 10 procenti no pensijas, arī no tām pensijām, kuras ir mazas un ļoti mazas. Tātad arī tiem pensionāriem, kuriem ir 100 latu pensija, 10 procenti tiek atņemti. Es domāju, ka tas būtu valdībai bijis jāsaprot, arī Finanšu ministrijai, ka tā nu darīt nedrīkst. Es zinu, ka katrā gadījumā nāks šeit kolēģi, augstas kvalifikācijas juristi, un stāstīs, ka šodien jautājumā par minēto likumprojektu uzstājas tikai pensionāri, tikai tie deputāti, kas ir pensionāri. Es pilnīgi atklāti varu pateikt: jā, tik tiešām, es arīdzan esmu pensionāre. Un diemžēl esmu pensionējusies piecus gadus ātrāk nekā noteiktais valsts pensijas vecums, tikai tādēļ, ka (pēdiņās) „pateicoties” ļoti „kvalitatīviem” mediķiem, kuri bija senos, jau ļoti senos laikos, pagājušajā gadsimtā, viena no manām meitām ir invalīde. Man gribētos atgādināt mūsu kolēģiem, ka, ja tiek pieņemts likumprojekts tādā tekstā, kādā tas ir pašreiz, tad mēs noteikti varam rēķināties ar to, ka daudzi no mūsu zinātniekiem būs tikai pensiju saņēmēji, daudzi no pasniedzējiem gan Latvijas Universitātē, gan Liepājas Universitātē, gan Tehniskajā universitātē būs tikai pensionāri. Arīdzan vairākās skolās, piemēram, Liepājas ģimnāzijā, es nezinu, kurš mācīs... Varbūt tie būs vizuālās mākslas vai mūzikas pasniedzēji, kuri pašreiz stāv uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā Liepājā. Un viņi sāks mācīt fiziku, ķīmiju, vēsturi un dabas mācību. Diez vai tas izdosies kvalitatīvi. Nākamā lieta, ko es vēlos atgādināt mūsu Ministru kabinetam. Ja mēs vadāmies pēc analoģijas ar darba algu samazināšanu, tad jebkurā valsts un pašvaldības iestādē, arīdzan jebkurā ministrijā un arī Saeimā, vispirms darbiniekiem tika samazināti tā saucamie bonusi, tas ir, piemaksas un prēmijas. Diez kāpēc uz pensionāriem šī analoģija neattiecas, un te mēs taisnā ceļā tūlīt ķeramies klāt pensijai, absolūti neiesaistot Latvijas Pensionāru federāciju un citas viņus aizstāvošas nevalstiskās organizācijas un nediskutējot par piemaksām - vai piemaksas atstāt cilvēkiem, kuriem ir mazākas pensijas, vai tiem, kuri ir pensionējušies līdz 1996.gadam, un tā tālāk. Cienījamie kolēģi! Strādājot ļoti ilgus gadus - jau no pagājušā gadsimta, no 1986.gada, sociālajā jomā, es pilnīgi atbildīgi varu pateikt, ka šodien, pieņemot šādu likumprojektu, mēs iznīcinām sociālās drošības sistēmu. Tātad mēs jebkuram jaunam strādājošam dodam ļoti nepareizu signālu, tas ir, vispirms pensiju otrajā līmenī mēs samazinājām iemaksas šogad no 8 uz 2 procentiem, bet tagad skaidri un gaiši pasakām, ka diez vai tev ir nepieciešams maksāt sociālo nodokli, jo tu redzi, kas tagad notiek ar taviem vecākiem un vecvecākiem. Nākošais, ko es gribu teikt. Mums vajadzētu ļoti nopietni - un šeit es atbalstu Dobeļa kungu - padomāt par to, kā valdības sagatavoto likumprojektu uzlabot līdz otrajam lasījumam, bet, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiks noteikts uz minūtēm 10-15, tad tur diemžēl neko nevarēs izdarīt. Tādējādi es vēlreiz vēlos vērst uzmanību uz atbildību, ko šādā gadījumā uzņemas Ministru kabinets, it sevišķi finanšu ministrs un Ministru prezidents. Paldies.".
• 2009_06_15-seq51 language "lv".
• 2009_06_15-seq51 speaker Aija_Barca-1949.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q822919.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q211.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q4294791.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q2498135.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q1357342.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q498407.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q5244326.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q613690.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q3498695.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q1250133.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q11813060.
• 2009_06_15-seq51 mentions Q4723918.