Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_06_15-seq43> ?p ?o. }

• 2009_06_15-seq43 type Speech.
• 2009_06_15-seq43 number "43".
• 2009_06_15-seq43 date "2009-06-15".
• 2009_06_15-seq43 isPartOf 2009_06_15.
• 2009_06_15-seq43 spokenAs 84.
• 2009_06_15-seq43 spokenText "Dāmas un kungi! Latvijas pensionārs šajā valstī nekad nav bijis prioritāte. Un to mēs varam pateikt jau kopš neatkarības atjaunošanas. Mēs esam bijuši ļoti naski runāt par nacionālajām tiesībām, par nacionālo neatkarību, un mēs esam ļoti naski bijuši, lai piesegtu mūsu nacionālās intereses ar mūsu nespēju būt sociāli solidāriem. Sociālā solidaritāte un pensionāru tiesības patiesībā ir neatņemama Eiropas civilizācijas tiesību sastāvdaļa visā to politiskajā spektrā. Tā ir neatņemama sastāvdaļa kreisajā politiskajā spektrā, jo tas nozīmē solidaritāti, tas nozīmē līdzjūtību, un tā ir neatņemama sastāvdaļa arī labējā politiskajā spektrā, jo tas, ko pensionāri ir savas dzīves laikā nopelnījuši, ir neatņemama viņu tiesību sastāvdaļa uz resursiem. Mūsu pēdējās desmitgades nespēja izveidot godīgu uzņēmējdarbības vidi, taisnīgu nodokļu sistēmu un labu pārvaldi, un tas ir bijis iemesls, kāpēc mēs vienmēr griežamies pie nabagiem, pie sociāli mazaizsargātiem un politiski mazaizsargātiem sabiedrības slāņiem, lai uz viņu rēķina izvilktu savu budžetu. Patiesībā šeit ir jāpiekrīt tiem, kas teica, ka tā ir sociālā diskriminācija valstī. Un tā ir ļoti lielas sabiedrības daļas diskriminācija. Mēs esam nabagi ekonomiskā un materiālā ziņā, un lielā mērā mēs esam nabagi ekonomiskā un materiālā ziņā tāpēc, ka mēs esam nabagi garīgā ziņā. Mēs nedomājam par nabagiem, un tādēļ mēs esam nabagi. Mēs nekad neesam šajā valstī bijuši sociāli atbildīgi, un krīzes apstākļos ir vēl lielāks grēks būt sociāli bezatbildīgiem. Mēs esam uzskatījuši, ka ekonomika - tā ir fizika vai matemātika. Ekonomika nav ne fizika, ne matemātika! Ekonomika ir sociāla, sabiedriska zinātne un domāšana. Man nekas cits neatliek, kā vien atvainoties kā politiķim visiem nabadzīgajiem Latvijas sabiedrības slāņiem un pensionāriem par to, ka ir neiespējami šajā Saeimā pārvarēt kurlumu un egoismu. Un patiesībā es būtu ļoti priecīgs redzēt, ka mūsu politiķi Saeimā un mūsu politiķi valdībā būtu pirmām kārtām spējīgi atvainoties sabiedrībai par to, ka viņi nespēj šo valsti normāli vadīt. Es domāju, tā būtu normāla parādība - pateikt: „Piedodiet! Ziniet, mēs gribējām labāk, bet mēs nevaram! Izrādās, ka mēs esam kurli ne tikai pret morāles normām, par kurām mēs ļoti daudz runājam, bet esam kurli arī viens pret otru, jo mēs nedzirdam, ko mēs viens otram sakām, un nedzirdam, ko sabiedrība saka.” Ja mēs būtu gribējuši šo valsti izvest no krīzes, mēs nebūtu ceturtdienas vakarā pēkšņi atraduši arodbiedrības, nebūtu ceturtdienas vakarā pēkšņi atraduši darba devējus. Mēs būtu sēdējuši kopā darba telpās jau mēnešiem ilgi ar visām šīm sabiedriskajām organizācijām un būtu nonākuši līdz vienam normālam risinājumam. Diemžēl tas, ko valdība sauc par sadarbību ar tā saucamajiem sociālajiem jeb - es teiktu latviski - sabiedriskajiem partneriem, ir patiesībā tikai dūmu aizsegs. Tā nav patiesa, demokrātiska sadarbība starp valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un arodbiedrībām. Tas it tas, kas mums ir jāiemācās. Ja mēs to neiemācīsimies, tad mēs tiksim par to bargi sodīti. Vispirms materiāli, pēc tam citādā veidā. Štokenberga kungs piedāvāja mirkli atpakaļ veidu, kā atrast pāri par 40 miljoniem. Es domāju, ka patiesībā jau tie diskriminētie pensionāri, kuriem ir tiesības nebūt nabagiem, būtu pat ar mieru savilkt jostas un vēl atteikties no tiem 10, 20 vai 30 latiem, ko jūs pašreiz gribat atņemt no viņu pensijām, ja kāds no jums spētu ne tikai atvainoties, ko jūs nespējat, bet arī iedot cerību, ka mēs, izejot no šīs krīzes, piedāvāsim kaut ko labāku. Patiesībā jau nav šīs cerības. Neviens šajā projektā, nedz runājot par budžetu, nedz runājot par valsts attīstību, nepiedāvā izeju, nepiedāvā cerību ne uzņēmējiem, kurus būtībā dzen pelēkajā zonā, paceļot PVN - un pašreiz nevarot pat aprēķināt, cik tad mēs no tā iegūsim! -, ne arī pensionāriem… Atlaiž no darba mūsu diplomātus, pensionārus. Vienam pensionāram varbūt pensija ir 130 latu un alga 120 latu. Un kā lai viņš izvēlas? Uz ko viņam cerēt? Vienlaikus apgriežot šīs pensijas, mēs atņemam mūsu izglītībai jau pēdējo naudu. Ja tas pensionārs zinātu, ka tad, ja viņam paņem nost 20 vai 30 latus no pensijas, viņa mazdēls spētu iegūt vismaz konkurētspējīgu izglītību šajā valstī, varbūt viņš būtu ar mieru paciest šādu samazinājumu. Bet tāda iespēja jau netiek piedāvāta! Mēs vienlaikus paaugstinām nodokļus. Mēs vienlaikus sabojājam savu izglītības sistēmu, kas nav konkurētspējīga. Mēs atņemam veselības aprūpi mūsu iedzīvotājiem, padarīdami to par iespējamu tikai bagātajiem un maksātspējīgajiem un tiem jaunajiem, kas vēl nav saslimuši. Un mēs atņemam patiesībā cerību šai valstij. Ja tas ir mērķis šim budžetam, ko mēs gribam iemantot uz šo 500 miljonu rēķina, tad tas ir ļoti slikti. Es gribu tikai atgādināt, ka prettiesiskums un cilvēktiesību, sevišķi sociālo cilvēktiesību, ignorēšana noved tikai pie prettiesiskuma. Ja mēs attaisnojam ārkārtas apstākļus sociālajā plāksnē, tad - kur ir atšķirība? - kāpēc mēs tos ārkārtas apstākļus nevarētu attaisnot arī politiskajā plāksnē? Atlaidīsim tad parlamentu! Lai valdība valda trīs gadus pēc parlamenta. Būs vienkāršāk pieņemt lēmumus. Ir taču krīzes apstākļi. Tā taču dažs labs teica arī 50 un 60 gadus atpakaļ. Pie kā tas noveda, mēs visi labi zinām. Šī ir tā dinamika, kā attīstās sabiedrības doma. Sociālais egoisms noved pie egoisma visur citur. Pretī jūs iegūsiet tikai egoismu. Bezcerība savukārt noved pie agresivitātes un nolieguma. Tas ir tas, kas sagaida šo valsti, ja mēs nebūsim spējīgi vienoties un iedot cerību. Šie budžeta piedāvājumi, šis griezums, nepiedāvā cerību, un tas ir pats ļaunākais, par ko šo valdību var apsūdzēt.".
• 2009_06_15-seq43 language "lv".
• 2009_06_15-seq43 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2009_06_15-seq43 mentions Q822919.
• 2009_06_15-seq43 mentions Q211.
• 2009_06_15-seq43 mentions Q193089.