Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_06_15-seq31> ?p ?o. }

• 2009_06_15-seq31 type Speech.
• 2009_06_15-seq31 number "31".
• 2009_06_15-seq31 date "2009-06-15".
• 2009_06_15-seq31 isPartOf 2009_06_15.
• 2009_06_15-seq31 spokenAs 50.
• 2009_06_15-seq31 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, ka šodien saistībā ar šo Pensiju likumu ļoti daudz tiks locīts Satversmes tiesas vārds. Es, godātie kolēģi, aicinu jūs šeit nekliegt uz šīs tribīnes un apsvērt visu šo situāciju tā, kā tautas priekšstāvjiem pienākas. Šo likumprojektu paketi mēs saņēmām pirms stundas, un es ceru, ka šajā laika posmā, zinot pašreizējo ekonomisko un sociālo situāciju, jūs esat daudzmaz iepazinušies ar to. Tomēr, ņemot vērā manu iepriekšējo nodarbošanos, es gribu izteikt atsevišķus apsvērumus, jo publiskajā telpā ir izskanējuši aicinājumi man kā Satversmes tiesas tiesnesei izteikt šajā sakarā savu viedokli. Un es arī godprātīgi centīšos to darīt. Visupirms, godātie kolēģi, es vērsīšu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta anotācijā ir iedota medusmaize Satversmes tiesas tiesnešiem, un proti, tas ir 6.lapaspusē. Tur ir teikts tā (es citēju): „Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pastāv risks, ka likumprojekta 2., 3., 5. un 6.panta normas ir pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošās tiesiskās paļāvības principu, kā arī rada risku pretrunai ar Satversmes 91.pantā noteiktajām personu tiesībām uz vienlīdzību un nediskrimināciju un 109.pantā noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.” Citāta beigas. Es šodien, kolēģi, negribu runāt par tiesiskās paļāvības principu, kas šodien tiek skandināts visās vietās. Protams, mēs neatrodamies vairs tādā situācijā, kādā atradāmies, teiksim, pirms pieciem gadiem. Un tomēr - es īpaši vēršos pie Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem… es aicinu pamatīgi iepazīties ar šo Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta spriedumu, īpaši ar tā 3.punktu. Es nepakavēšos pie tiesiskās paļāvības. Par to es šeit, šajā zālē, esmu diezgan daudz runājusi. Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību samērīguma principam, kas arī izriet no Satversmes 1.panta. Un samērība… Ko nozīmē samērīguma princips? Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas, valsts un sabiedrības interesēm. Un, lai izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību norma atbilst samērīgumam, parasti ir tāda īpaša formula un ir jānoskaidro… proti, arī šajā gadījumā jānoskaidro, pirmkārt, vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti šī leģitīmā mērķa jeb likumīgā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai šāda rīcība ir nepieciešama, vai mērķi var sasniegt ar citiem indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un, treškārt, vai likumdevēja darbība ir samērīga un atbilstoša, proti, vai labums, ko šādā gadījumā iegūst, ierobežojot pamattiesības, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Es gribu teikt, protams, tā: uz pirmo jautājumu es varu atbildēt apstiprinoši. Šie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo šajā gadījumā, kad valstī pastāv šāda ekonomiskā un sociālā situācija… Es neanalizēšu - kādēļ, mēs visi to zinām, tāpēc šeit nebūtu nepieciešams to atkārtot, kādu iemeslu dēļ šī situācija mums ir radusies… Mēs vairs nevaram turpināt dzīvot tā, kā dzīvojām agrāk, un nu, kā mēs sakām, visiem ir jāsarauj jostas ciešāk. Taču, runājot tālāk, vai šo mērķi nevar sasniegt ar citiem indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai šī likumdevēja darbība ir samērīga, visa atbildība gulstas uz mums, godātie deputāti. Arī tajā laikā, kad es biju Satversmes tiesas tiesnese, bija līdzīga situācija. Proti, 1999.gadā pensiju budžetā bija deficīts 57,6 miljonu latu apmērā un nopietni apdraudēta pensiju izmaksa vispār. Un tādēļ tika pieņemti šādi pasākumi, proti, visiem strādājošiem pensionāriem, ja jūs atceraties, izmaksāja tikai 60 latus - neatkarīgi no tā, kāds viņiem tajā laikā bija atalgojums. Taču Satversmes tiesa norāda savā spriedumā, ka ne Ministru kabinets, ne Saeima nav veikusi analīzi attiecībā uz to, kādas būtu apstrīdētās normas piemērošanas sekas, ja visi nodarbinātie pensionāri, kuru pensijas sasniedz 60 latus mēnesi, izbeigtu nodarbinātības tiesiskās attiecības un viņiem piešķirtās pensijas būtu jāizmaksā pilnā apmērā. Šodien es varu teikt: es neesmu redzējusi anotācijā, kas notiktu ar šīm darba vietām, ja visi šie pensionāri tagad nolemtu izbeigt darba tiesiskās attiecības. Tālāk es varu runāt arī par apstrīdētās normas efektīvu piemērošanu. Satversmes tiesa tajā laikā norādīja, vai ir veikta valstī, piemēram, obligāto iemaksu parādu aktīva iekasēšana, vai ir izvērtētas piešķirtās sociālās apdrošināšanas iemaksu atlaides un samaksu termiņa pagarinājumi. Tiesa uzskatīja, ka ir izvērtējams, vai nepastāv iespēja samazināt aizņēmumu, kredītu procenta likmes un maksājumus par nodokļa administrēšanu, kas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jāmaksā citām valsts institūcijām, piemēram, Valsts kasei, Valsts ieņēmumu dienestam. Un tāpēc Satversmes tiesa uzskatīja, ka viņa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pietiekami izvērtējusi, vai izvirzīto mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar citiem, alternatīviem līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu Satversmē garantētās personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, arī tiesības saņemt visu piešķirto vecuma pensiju. Kāds ir risinājums? Es domāju, ka šodien mēs nevaram runāt, lai varētu saņemt visu… strādājošie pensionāri visu pensiju. Iespējams, ka šie 70 procenti ir nesamērīgi. Iespējams, ka vajadzētu, manuprāt, paredzēt noteiktu naudas summu, kuru neatkarīgi no… kuru saņem attiecīgais strādājošais, piemēram, tie būtu 100 lati, pilnā apmērā, un pēc tam, varbūt sākot no šiem 100 latiem, noteikt procentus - vai nu 50 procentus, vai 70 procentus. Otra iespēja, protams, ir ierobežot arī lielās pensijas. Mēs zinām, ka valstī ir vairāk nekā 200 cilvēku, kuri saņem lielās pensijas. Jā, mēs šīs lielās pensijas varam ierobežot, piemēram, nosakot kaut kādu augšējo robežu. Jo pretējā gadījumā, ja mēs tikai šādā veidā rīkojamies - 70 procentus nogriežam strādājošiem pensionāriem, nemeklējot absolūti nekādas citas iespējas -, tad, manuprāt, mēs ļoti nopietni riskējam, ka Satversmes tiesa pateiks, ka tiek pārkāpts šis samērības princips. Visiem ir jāsavelk jostas, bet kādēļ strādājošiem pensionāriem, īpaši tiem, kas ir ar mazām pensijām, tiem, kam ir 150, 200 latu, būtu jānes šādi upuri, kā sakām mēs - konstitucionālo tiesu tiesību speciālisti? Šodien iznāk tāda situācija, ka, salīdzinot ar 1990.gadu… Pieņemsim, ja strādājošiem pensionāriem ir 150 latu, tad… Šķēles laikā, kad Šķēle atļāva maksāt tikai 60 latus… Šodien, piemērojot šo 70 procentu samazinājumu, šī persona saņem tikai 45 latus. Manuprāt, tas šodien nav taisnīgi un nav samērīgi. Tāpēc es tomēr aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, bet mēs, „Pilsoniskā Savienība”, iesniegsim priekšlikumus, lai mazinātu šo nesamērīgo attieksmi pret strādājošiem pensionāriem salīdzinājumā ar visām citām personām, kurām arī nākas ierobežot šīs pamattiesības. Paldies jums par sapratni.".
• 2009_06_15-seq31 language "lv".
• 2009_06_15-seq31 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2009_06_15-seq31 mentions Q822919.
• 2009_06_15-seq31 mentions Q2498135.