Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_05_14-seq294> ?p ?o. }

• 2009_05_14-seq294 type Speech.
• 2009_05_14-seq294 number "294".
• 2009_05_14-seq294 date "2009-05-14".
• 2009_05_14-seq294 isPartOf 2009_05_14.
• 2009_05_14-seq294 spokenAs 37.
• 2009_05_14-seq294 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ja jau mēs runājam par šodienas sēdi, tad jāteic, ka pats apjomīgākais un visilgāk izstrādātais likumprojekts, kas tagad tika pieņemts galīgajā lasījumā, ir „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Darbs pie tā tiešām bija ļoti saspringts. Darba grupa daudzas stundas strādāja kopā gan ar zaļo ideju aizstāvjiem, gan ar tiem, kas vēlas arī kaut ko attīstīt šajās teritorijās. Tiešām kompromisu panākt nebija viegli, bet, es domāju, iespējami labākais variants ir atrasts. Es gribu akcentēt tikai pašu būtiskāko. Faktiski jau pēc līdzšinējā regulējuma bija tā, ka arī piecu kilometru joslā gar jūru faktiski neko nevarēja būvēt; izņēmums bija šajās vietās esošās dzīvojamās ēkas. Taču tagad šis kompromiss ir tāds, ka uz katra zemes īpašuma neatkarīgi no tā, cik liels ir attiecīgais zemes īpašums, un neatkarīgi no tā, cik zemes vienību ietilpst attiecīgajā zemes īpašumā, būs atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām vai arī tūrismam nepieciešamo skatu torni, infrastruktūras un inženierkomunikāciju būves, kā arī viesnīcu un tai līdzīga lietojama ēkas. Ja mēs, vadoties pēc klasifikatora, skaidrojam, ko nozīmē jēdziens „līdzīga lietojuma ēkas”, tās ir arī moteļi, pansijas, līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas, restorāni un kafejnīcas. Un tas nozīmē, ka faktiski nevis tieši pašā jūras krastā, kur, protams, ir jābūt ļoti stingram regulējumam, bet šajā piecu kilometru joslā būs iespējams izveidot arī nepieciešamo tūrisma infrastruktūru. Protams, ir vēl viens ļoti svarīgs faktors - tam jāsaskan ar vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānu. Tas nozīmē, ka, protams, nebūs tā, ka katrs nu tagad būvēs kur gribēs. Taču tur, kur, pēc loģikas viedokļa, ir nepieciešams kāds infrastruktūras objekts - stāvlaukums vai kafejnīca, vai viesu māja -, nu beidzot tiešām to varēs attīstīt, un, es domāju, ieguvēji būs gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, gan arī faktiski daba, jo šādas infrastruktūras neesamība bieži vien izraisa to, ka, teiksim, atkritumi tiek izmesti kur pagadās… Daba faktiski tiek piesārņota un tiek braukāts kur pagadās, ja nav izveidotas attiecīgās vietas. Turklāt būs pašvaldībām jāorganizē, lai būtu gājēju celiņi ik pēc noteikta kilometru skaita. Lai nebūtu tā, kā diemžēl ir pašlaik. Vietām gan Vidzemes jūrmalā, gan citur ir tā, ka visur ir dzeloņdrāšu žogi un cilvēki pie jūras netiek desmitiem kilometru garumā… tikai tur, kur ir autoceļš klāt… Tagad būs jāizveido gājēju celiņi. Protams, arī par šo celiņu izveidošanu attiecīgā pašvaldība varēs lemt, vai tur piesaistīt privātus līdzekļus vai pati varēs atļauties projektu finansēt. Gribu pastāstīt arī par Enerģētikas apakškomisijā lemto. Šonedēļ mēs Enerģētikas apakškomisijā spriedām par atjaunojamajiem energoresursiem, par atbalstu vēja, biomasas, biogāzes enerģijai. Mēs arī uzskatām, ka jauno Ministru kabineta noteikumu projekts nav līdz galam izsvērts, ka tur prevalē faktiski viena veida intereses, un tāpēc aicinām šo diskusiju aktīvi izvērst Saeimā. Faktiski nākamā Enerģētikas apakškomisijas sēde pilnībā tiks veltīta Ministru kabineta noteikumu projekta izskatīšanai, lai, pieaicinājuši visas asociācijas, mēs varētu nonākt pie tādas shēmas, kas ir skaidri saprotama, kas nedz izceļ, nedz noniecina kādu no atjaunojamo energoresursu veidiem un kas ekonomiski ir pamatota, tāda, kuru var valsts šajā situācijā atļauties. Un gribu pastāstīt vēl arī par to, ko mēs vakar runājām Tautas partijas frakcijas sēdē. Ļoti būtiska bija kārtējā tikšanās ar veselības ministru Ivaru Eglīti, jo skaidrs, ka šis budžeta samazinājums… te jau runāja par līdzekļu samazinājumu sociālajā sfērā, un tikpat sāpīgs tas ir medicīnas jomā. Veselības ministrs Ivars Eglītis valdības lēmumam ir pievienojis savu īpašo viedokli; viņš uzskata, ka tomēr šis samazinājums medicīnai ir par lielu. Un mēs diskutējām par to, kādā veidā varētu šo jautājumu risināt. Skaidrs ir tas, ka, protams, ir nepieciešamas strukturālas reformas, un ministrija pie tā ir aktīvi strādājusi. Šķiet, ministrija ir piedāvājusi visskaidrāko redzējumu, kādos gados un kādās slimnīcās notiks kādi samazinājumi. Ir skaidrs, ka, teiksim, ja kādā mazā slimnīcā dzemdību nodaļā notiek vienas dzemdības dienā vai varbūt vien divās dienās, tad šāda nodaļa nevar pastāvēt šajos ekonomiskajos apstākļos. Skaidrs arī tas, ka šīs slimnīcas jāpārprofilē, jo jāsaglabā pirmās palīdzības sniegšana vai arī, teiksim, palīdzība cilvēkiem, kuri ir gados veci un kuriem nav vajadzīgas sarežģītas manipulācijas. Šādai iespējai ir jāsaglabājas. Būtībā šīs reģionālās slimnīcas ir jāpārveido par medicīnas pakalpojumu sniegšanas centriem. Un tiešām ir jautājums - ja mēs, nu, tā vienkārši, matemātiski pieejam šim samazinājumam, vai beigu beigās neiznāks tā, ka attālāku rajonu iedzīvotāji faktiski paliks vispār bez medicīnas pakalpojumiem? Tāda situācija nebūtu pieļaujama, tādēļ mēs turpināsim diskutēt gan ar ministru un atbalstīt ministra nostāju, gan arī tad, kad budžets nonāks Saeimā. Šīs būs vienas no smagākajām diskusijām: kādā veidā samazināt šos līdzekļus, lai vispār medicīnu nepadarītu nepieejamu tādām iedzīvotāju grupām. Vēl mēs diskutējām arī par to, kas notiek ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku, un tikāmies ar kultūras ministru Dāldera kungu. Mūsu viedoklis ir tāds: kamēr nav uzcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, vispār nevar būt runa par to, ka Latvijas Akadēmisko bibliotēku varētu kaut kur pārvietot. Paldies, radioklausītāji!".
• 2009_05_14-seq294 language "lv".
• 2009_05_14-seq294 speaker Vents_Armands_Krauklis-1964.
• 2009_05_14-seq294 mentions Q822919.
• 2009_05_14-seq294 mentions Q211.
• 2009_05_14-seq294 mentions Q1250133.
• 2009_05_14-seq294 mentions Q16358260.