Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_04_23-seq64> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 2009_04_23-seq64 type Speech.
- 2009_04_23-seq64 number "64".
- 2009_04_23-seq64 date "2009-04-23".
- 2009_04_23-seq64 isPartOf 2009_04_23.
- 2009_04_23-seq64 spokenAs 50.
- 2009_04_23-seq64 spokenText "Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir ierosinājums liegt tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās personām, kas bijušas sodītas par darbību, kas vērsta uz valsts varas gāšanu laika periodā pēc 1990.gada 4.maija, neatkarīgi no tā, vai personai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Kolēģi! Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2006.gadā pasludināja spriedumu lietā „Ždanoka pret Latviju”, proti, pasludināja, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 3.pantu - „Tiesības uz brīvām vēlēšanām”. Svarīgs Latvijas okupācijas fakta starptautiskās atzīšanas elements ir tiesas atzinums par valsts attīstības vēsturisko kontekstu, ka Baltijas valstis ir zaudējušas neatkarību 1940.gadā pēc Austrumeiropas sadalīšanas atbilstoši Ribentropa-Molotova paktam. Ar šo viedokli tiesa noraida apgalvojumu, ka Latvija iekļāvusies PSRS atbilstoši tālaika tiesību normām. Ždanokas lietā tiesa atzina, ka tiesību kandidēt vēlēšanās ierobežojumu mērķis bija nevis sodīt tos, kas bija pret demokrātiju, bet drīzāk gan izslēgt tādu personu dalību likumdošanas procesā, kuras aktīvi darbojušās partijā, kas vardarbīgā veidā mēģināja gāzt no jauna izveidoto demokrātisko režīmu valstī. Kolēģi! Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Ždanokas tiesības, kura nebija notiesāta, bet tikai bija darbojusies partijā, drīkstēja ierobežot, tad vēl jo vairāk Latvijas Republikai ir tiesības ierobežot tādu personu tiesības kandidēt, kuras ir notiesātas par tīšu smagu noziegumu - mēģinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu. Par vardarbīgu valsts varas gāšanu notiesātajiem nav ko pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā. Tas var apdraudēt mūsu valsts iekšējo demokrātiju un būtiski sašķobīt Latvijas tautas atbalstu Eiropas Savienībā. Es neuzskatu, ka ir jāsoda par uzskatiem vai par principialitāti, taču man ir pilnīga un nepārprotama tautas priekšstāvja un latvieša pārliecība, ka persona, kura ir veikusi smagus kriminālnoziegumus, mēģinot ar Padomju armijas palīdzību, ar ieročiem, vardarbīgi gāzt demokrātiski ievēlētu Latvijas valdību, nedrīkst kandidēt uz demokrātiskās Eiropas parlamentu. Citēšu Augstākās tiesas lēmumu Alfrēda Rubika krimināllietā 1991.gadā: „Nolūkā panākt Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa apturēšanu Rubiks, lai destabilizētu stāvokli valstī un vardarbīgi gāztu likumīgo valsts varu, izveidoja pret Latvijas Republiku naidīgi noskaņotu sabiedriski politisku organizāciju - Rīgas OMON un PSRS militārpersonu grupējumu. Īstenojot Rubika nodomu par valsts varas vardarbīgu gāšanu, naidīgo spēku grupējumā ietilpstošā Rīgas OMON vienība laikā no 1991.gada 14. līdz 20.janvārim minētā mērķa sasniegšanai izdarījusi bruņotus uzbrukumus Latvijas Republikai uzticamā spēka - Iekšlietu ministrijas - struktūrām un brīvprātīgiem neapbruņotiem likumiskās valsts varas aizstāvjiem.” Kolēģi! Ir dzirdēti pretargumenti, ka personai, kura notiesāta, sodu izcietusi un kurai sodāmība ir dzēsta, vairs nekādi ierobežojumi nav uzliekami. Tāpēc šeit vēlreiz norādīšu uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Ždanokas lietā. Lielā palāta norādīja, ka vēlēšanu tiesības pēc sava rakstura atšķiras no citām cilvēku pamattiesībām, tāpēc šajos gadījumos ir attaisnojama lielāka valsts rīcības brīvība ierobežojumu noteikšanā. Kolēģi! Tāpat kā ikvienam no mums negribētos, lai mūsu bērnus vai mazbērnus skolā mācītu un audzinātu notiesāts, sodu izcietis pedofils, tāpat ikvienam no mums, Latvijas pilsonim, nevar būt vienalga, ka Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv sodu izcietusi persona, kas ir bijusi notiesāta par vardarbīgas valsts varas gāšanas mēģinājumu. Muižnieces kundze jau minēja par to, ka saraksti ir iesniegti. Un tā ir taisnība. Tāpēc manis iesniegtais 3.priekšlikums runā par to, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesības svītrot no vēlēšanu sarakstiem personas, kuras nekvalificējas pēc kāda no likuma pantiem. Tātad, ja mēs pieņemsim šos manus priekšlikumus - 2.priekšlikumu un 3.priekšlikumu -, tad juridisku problēmu šeit nebūs. Un vēl es gribu atsaukties uz Muižnieces kundzes minēto par 5.panta iepriekšējo grozīšanu. Nu, kā lai to saka… Es neatsaukšos uz to tieši, bet izteikšu tādu vispārēju vērtējumu. Kolēģi! Tikai muļķis paliek mūžam pie savām izdarītajām kļūdām un tās atkārto vēlreiz un vēlreiz, vēl un vēl. Kolēģi! Tūkstošiem cilvēku Latvijā būs neizmērojams kauns, ja mēs šodien nepieņemsim šo lēmumu. Paldies.".
- 2009_04_23-seq64 language "lv".
- 2009_04_23-seq64 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q211.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q4294315.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q2660080.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q193089.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q458.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q8889.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q39731.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q15180.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q2747600.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q724366.
- 2009_04_23-seq64 mentions Q122880.