Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_04_02-seq52> ?p ?o. }

• 2009_04_02-seq52 type Speech.
• 2009_04_02-seq52 number "52".
• 2009_04_02-seq52 date "2009-04-02".
• 2009_04_02-seq52 isPartOf 2009_04_02.
• 2009_04_02-seq52 spokenAs 139.
• 2009_04_02-seq52 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir pienākums informēt jūs par to situāciju, kāda ir šajā jautājumā, ciktāl to es zinu kā bijušais valdības vadītājs. Ja tā īsi paskatāmies uz šo jautājumu, tad redzam, ka mēs sākām ar ļoti ambiciozu mērķi, nosakot 10 procentu atskaitījumus tiem, kuri ir zem 35 gadiem, un tad līdz nepilniem 50 gadiem brīvprātīgi varētu maksāt. Mēs sākām ar 2 procentiem, pēc tam pielikām klāt vēl 2, tad 4 procentus… Mēs nonācām līdz 8 procentiem. 2008. gadā mums vajadzēja tālāk palielināt uz 9 un 10 procentiem. Mēs apturējām 8 procentu līmenī šīs iemaksas, jo mēs vienkārši finansiāli nevarējām nodrošināt šos 9 un 10 procentus. Jāsaka tā, ka mērķis Latvijai bija ļoti ambiciozs - daudz lielāks nekā Lietuvai un Igaunijai. Lietuvā un Igaunijā tik tiešām šis otrais līmenis, vismaz projektu līmenī, ir apmēram 3 procenti. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Ir pilnīgi skaidrs, ka otrais līmenis dod cilvēkiem pensijas papildu avotu. Pēc aptuveniem aprēķiniem, pirmie cilvēki, kas saņems pensiju no diviem līmeņiem, aizies pensijā 2016. gadā. Un tad viņiem nāks klāt vēl viens maksājums, kas fundamentāli palielinās viņu pensijas daļu un līdz ar to nodrošina viņu interesi maksāt. Tā ka pati ideja bija absolūti precīza. Es atceros, ka savā laikā Latvijas Banka ļoti strikti iestājās par 10 procentiem. Problēma bija vienā apstāklī. Problēma bija tajā apstāklī, vai mēs to varam finansēt. Ar ko 2008. gads. . . faktiski 2009. gads, jo 2008. gads vēl neparādīja ciparus… ar ko 2009. gads būtiski atšķiras no iepriekšējiem gadiem? 2009. gadā mums parādās deficīts sociālajā budžetā. Uz 30. martu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, mums pensiju budžetā deficīts ir 41 miljons un bezdarbnieku budžetā mums ir apmēram nepilnu 6 miljonu deficīts. Labklājības ministrijas prognozes paredz, ka mums varētu būt 12,7 procentus liels bezdarbs, kas ir vismaz par 2,5 procentiem lielāks, nekā ir paredzēts budžetā. Ir pilnīgi skaidrs Finanšu ministrijas plāns. . . no fiskālā viedokļa tas, neapšaubāmi, būtu atbalstāms, jo šī pāreja no apmēram 8 uz 2 procentiem varētu ienest aptuveni 160 miljonus, kurus tad varētu izmantot, lai zināma mērā kompensētu deficītu sociālajā budžetā. Īpaši runājot par bezdarbniekiem. Vēl man jāsaka tā: ja mēs skatāmies uz šo ienesīgumu, tad tur tā sistēma bija tāda, ka katrs cilvēks varēja brīvi parakstīt savu ienesīguma plānu, viņš varēja izvēlēties aktīvo vai pasīvo daļu. Pasīvā daļa nesa mazākus procentus, bet bija drošāka. Aktīvā daļa bija tīri zaudēta, ņemot vērā, ka akcija… opciju tirgus nokrita. Zaudēta! Ja paskatīsimies tos iznākumus, tad redzēsim, ka tie visi ir ar lielu mīnusu lielajos fondos, tāpēc šis priekšlikums, ka varētu arī valdības parādzīmes caur Valsts kasi iegādāties… caur šo shēmu… pēc manām domām, ir pareizs, jo tas zināmā mērā dod drošību cilvēkiem, bet, no otras puses, kasei likviditāti. Kur ir problēma sakarā ar steidzamību? Un te nu es uzskatu par savu pienākumu jūs brīdināt. Šeit ir arī bijušais finanšu ministrs, un viņš to tikpat labi zina kā es. Problēma ar steidzamību ir sekojoša. Mēs jau decembrī sākām šīs sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un ar Eiropas Kopienu, skaidri redzot, ka mums sociālajā budžetā veidosies deficīts, jo mēs samazinām algas. Līdz ar to arī sociālās iemaksas samazinās un pieaug bezdarbs. Tas nozīmē, ka arī bezdarbnieki nemaksās to nodokli, ko maksā strādājošie un tas viss atstāj iespaidu uz pensijām. Tas, ko mums neizdevās panākt… Es neesmu pārliecināts, ka jaunā valdība ir panākusi vienošanos. . . Es aicinu drīzāk izskatīt tādu situāciju - risināt šo jautājumu, bet nepieņemt to galavariantā, tāpēc ka atbilde mums no Starptautiskā Valūtas fonda un no Eiropas Kopienas bija sekojoša: „Mēs neatbalstām šādu pieeju!” Otro līmeni samazināja viena cita iemesla dēļ. Viņi saprot, ka fiskālā ziņā mums nav īpašu avotu, kur ņemt līdzekļus, lai mēs varētu sociālā budžeta deficītu nosegt, bet viņi saka tā: „Ja jūs no otrā līmeņa ņemat naudu nost…” Otrais līmenis ir uzkrājums valstī. Mūsu valstī uzkrājumi pārsvarā ir ārkārtīgi niecīgi, taču šis ir viens no tiem uzkrājumu veidiem, kas reāli, de facto, eksistē mūsu valstī. „Ja jūs šo uzkrājumu samazināt un izmantojat šo naudu izdevumos, tad jūs fiziski… faktiski palielināt izdevumu daļu tekošajā gadā, un to mēs kā kreditori jums negribam atļaut. ” Sarunās mēs tikām līdz tādai situācijai, kur… Es personīgi pārstāvēju tādu viedokli: ja no mums pieprasa 5 procentu liela deficīta saglabāšanu situācijā, kad kopprodukts ir nokrities divreiz vairāk, nekā sākotnēji bija paredzēts memorandā, tad mums vienkārši… Tie, kas saprot finanses un zina budžetu, redz, ka mums finansiāli nav citas iespējas… Mums faktiski paliek tikai divas iespējas, lai mēs varētu šo budžetu iesniegt. Viena iespēja. Būsim pilnīgi godīgi! Bez visiem šiem 20 procentu lielajiem algu samazinājumiem, kas… vēl ir tālu, diemžēl tālā nākotnē… un bez funkcionālā audita, un bez kārtīgas analīzes to darīt ir samērā bīstami, bet tomēr… Bez šiem 20 procentu lielajiem algu samazinājumiem… Tad klāt nāk divi faktori, kas sākumā bija nepieņemami. Viens ir tas, ka fondēto pensiju līmenī ir samazinājums uz 2 procentiem, un otrs ir nepilna Eiropas naudas apgūšana. Vairāk nekā 750 miljonus apgūt nevarēs, ja grib saglabāt 5 procentus lielu deficītu. Bet tā problēma ir, kolēģi, šāda: ja šo likumu šeit ar steidzamību pieņem galīgajā variantā un jau de facto ar šo likumu iet tālāk uz sarunām, lai veidotu memorandu un veiktu tā saucamo revīziju vai review, tad ir jānāk valdības vadītājam un autoritatīvi jāpasaka, ka tā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un aizdevējiem ir panākta, ka viņi principiāli piekrīt šādam pasākumam. Ja mēs to izdarīsim vienpusēji un nostādīsim fakta priekšā aizdevējus… To neparedz savstarpējais kreditoru un mūsu kā aizņēmēju memorands. Man ir pienākums jums to pateikt. Protams, parlaments ir suverēns savās tiesībās pieņemt lēmumus, bet, ņemot vērā iepriekšējās sarunas, vismaz man informācija ir tāda, ka līdz šim panāktā vienošanās par šā 5 procentu deficīta… Tātad šāda projekta iesniegšana, kurā tiek saglabāti šie vairāk nekā 700 miljonu samazinājumi, ar otrā līmeņa samazināšanu nav līdz galam saskaņota. Un tāpēc es drīzāk aicinu izskatīt šo jautājumu, bet nepielikt punktu. Paldies.".
• 2009_04_02-seq52 language "lv".
• 2009_04_02-seq52 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q822919.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q211.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q4294791.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q37.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q191.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q193089.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q687709.
• 2009_04_02-seq52 mentions Q7804.