Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_04_02-seq277> ?p ?o. }

• 2009_04_02-seq277 type Speech.
• 2009_04_02-seq277 number "277".
• 2009_04_02-seq277 date "2009-04-02".
• 2009_04_02-seq277 isPartOf 2009_04_02.
• 2009_04_02-seq277 spokenAs 66.
• 2009_04_02-seq277 spokenText "Taisnība, ir! Par šo priekšlikumu runājot, es varu pateikt sekojošo: būtu jau labi tomēr šīs debates pavērst plašāk… Es pilnīgi droši varu pateikt vienu lietu: es nepiedalījos sēdē tajā brīdī, kad šos priekšlikumus izskatīja, bet es varu pateikt tikai to… Kārtējo reizi uzskatu par savu pienākumu to ziņot jums. Memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu vienā no pantiem bija paredzēts, ka līdz 30. aprīlim ir jāizstrādā mehānisms, kā detalizēti apspriest situāciju, ja problēmas ar hipotekārajiem kredītiem sasniedz kritisku lielumu. Nekas vairāk nav pateikts! Angliski tas saucas debt burden sharing - tas nozīmē parādu nastas sadalījumu starp banku, kredīta ņēmēju un valsti. Tur ir trīs lietas! Pilnīgi izslēdzama ir situācija, kad valsts paņem kaut kādā veidā saistības uz sevi, kaut gan… Mēs te runājam par komunismu, nekomunismu, bet, piemēram, Zviedrijā tad, kad bija sociāldemokrātu valdība, kad Zviedrijā bija gandrīz vai dziļāka krīze, nekā ir šeit, ja skatāmies pēc visiem rādītājiem… Viņiem bija tāda situācija, ka hipotekāros kredītus neatdeva, tāpēc ka… tāpēc ka valdība pieņēma lēmumu atbalstīt pirmo hipotēku ņēmējus, dodot viņiem ienākuma nodokļa atlaidi. Un vienlaikus bija negatīva kredītu interese, jo likme… inflācija bija daudz augstāka nekā centrālās bankas likme. Reāli milzīgs daudzums zviedru paņēma hipotekāros kredītus un nespēja tos atdot. Tas faktiski izraisīja krīzi, par ko mēs maz zinām, jo mēs te 1992. gadā ar citām problēmām nodarbojāmies. Mums ir ļoti minimāla informācija par šo laiku, bet man, vadot „Latvijas Krājbanku”, bija padomnieki no zviedru „Handelsbanken”, kas principā izstāstīja to lietu līdz sīkumiem. Viņi bija spiesti iet to ceļu, kuru mums nevajadzētu iet, jo mums tādu resursu nav,- tātad koncentrēt sliktos hipotekāros kredītus vienā atsevišķā, valstij piederošā kredītiestādē un 10 gadus mocīties valsts iestādē ar šiem kredītņēmējiem, vienojoties ar bankām par diskontu, par kādu šī valsts iestāde atpērk no bankām sliktos kredītus. Dažādās situācijās par dažādiem procentiem. Bet viņiem bija resursi. Viņi pazemināja savu valūtas kursu, viņi aizgāja milzīgā deficītā un aizņēmās tirgū vēl naudu, lai varētu faktiski samaksāt bankām kaut vai daļu. Šeit šī situācija tāda nav, mums tādu resursu nav, un mums nav nekādas iespējas, teiksim, kaut kur aizņemties papildu naudu, lai varētu kā diskonta likmi nomaksāt eventuāli tiem… tām bankām kaut vai 50 vai cik tur procentus, kā tas būtu tad, ja tie kredīti netiktu atdoti. Es domāju, ka vissvarīgākais ir tas, ka visā šajā likumu paketē parādās tas, ka atsevišķi kredīta ņēmēji mēģinājuši īstenot savas intereses. Bet tās nav īstenojamas vienpusēji, ja mēs nostājamies banku pusē. Tajā likumprojektā, ko parlaments nesen skatīja (kā es sapratu, tas ir otrajā lasījumā), tā problēma ir tur, ka… Pieņēma lēmumu, ka bankas nevar pārvērtēt nekustamo īpašumu, bet problēma ir tā, ka to darīs auditori, to darīs citi, un līdz ar to būs problēmas bankām. Tāpēc es personīgi domāju, ka situācija ir tāda, ka, neapšaubāmi, Maksātnespējas likumā ir jābūt tām izmaiņām, kas šeit ir paredzētas un kas paātrina procesu, tās ir pareizas. Jautājums - vai mums neparādīsies pēc šā dokumenta apspriešanas… Un Finanšu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas strādā un kas valdībā ziņos (un nāks pēc tam, es ceru, arī uz parlamentu, ja būs tāda situācija, ka tas būs nepieciešams), kā sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu risināt šo jautājumu par parādu dzēšanu. Un tātad šeit nav runa ne par komunismu, ne par blēdībām. Runa ir par to, ka acīmredzot šajā likumā mēs nevarēsim tik radikāli iestrādāt vienas puses intereses. Tas man ir skaidrs. Bet tas, ka, nodalot tos kredītus, kas ņemti pirmā mājokļa iegādei, un nodalot hipotēku… Mums ar dievpalīgu līdz 2008. gada vidum uzkrājumi bija 0,65 procenti, 0,7 procenti tikai… Patlaban, kad mēs vēl nezinām… neesam redzējuši visu banku pārskatus, tie varētu būt tuvu pie 2 procentiem. Tas nav kritiski, bet tas ir daudz. . . Mēs zinām, ka bankas šos jautājumus individuāli risina ar saviem kredīta ņēmējiem. Tas saistīts ar maksātnespēju, ar šo priekšlikumu. . . Un principā es domāju, ka, protams, šie priekšlikumi ir radikāli, mēs nevaram vienpusēji tos pieņemt. Es tiešām uzskatu, ka, ja ne šajā likumā, tad likumā, kas saistīts tieši ar kredītu, nāksies atgriezties pie šiem jautājumiem, ja situācija pasliktināsies. Paldies par uzmanību.".
• 2009_04_02-seq277 language "lv".
• 2009_04_02-seq277 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2009_04_02-seq277 mentions Q211.
• 2009_04_02-seq277 mentions Q4294791.
• 2009_04_02-seq277 mentions Q34.
• 2009_04_02-seq277 mentions Q2984071.
• 2009_04_02-seq277 mentions Q7804.