Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_03_26-seq189> ?p ?o. }

• 2009_03_26-seq189 type Speech.
• 2009_03_26-seq189 number "189".
• 2009_03_26-seq189 date "2009-03-26".
• 2009_03_26-seq189 isPartOf 2009_03_26.
• 2009_03_26-seq189 spokenAs 139.
• 2009_03_26-seq189 spokenText "Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tiešām, kā Ābiķa kungs minēja, komisijā mēs šo likumprojektu vienbalsīgi atbalstījām, jo tajā ir vajadzīgās normas, kuras pēc iespējas ātrāk vajadzētu apstiprināt. Taču komisijā deputāti tomēr vairāk iesaistījās nevis debatēs par konkrētiem šā likuma pantiem, bet gan par to, vai noteikt, ka vajag obligāti uzsākt skolas gaitas, pieņemsim, no sešu gadu vecuma. Tas konkrēti šajā likumā nav… šajā likumā ir, bet grozījumos nav. Un kopumā, runājot par šiem grozījumiem, jāteic, ka, manuprāt, gan Juridiskā biroja viedoklis, gan arī daudzu deputātu viedoklis ir tāds, ka šie grozījumi pagaidām ir diezgan „zaļi”. Es mēģināšu minēt dažus konkrētus piemērus no šiem grozījumiem un nedaudz paskaidrot būtību, ja mēs tos pieņemam tādus, kādus tos mums piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir ierosināti, piemēram, grozījumi 14. pantā „Ministru kabineta kompetence izglītībā”. Šie grozījumi paredz 14. pantu papildināt ar 8. 1 punktu, kurā ir teikts par Ministru kabineta kompetenci izglītībā: „nosaka valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību”. Varētu tas tā būt. Bet ir jautājums: kas vispār notiek ar pārējiem reģistriem - pedagogu reģistriem un skolēnu reģistriem? Ja arī 15. pants ir skarts šajos grozījumos. . . Daļēji par izglītības iestāžu reģistriem atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Bet ir jautājums - kas konkrēti atbild par to, ka šie reģistri ir nekorekti, neprecīzi? Kurš Izglītības un zinātnes ministrijā var pateikt, cik pie mums, Latvijā, ir tādu bērnu, kas neapmeklē skolas? Kurš atbild par to, konkrēti atbild par to, un kurš veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti? Šajā likumā rakstīts, ka pašvaldības tikai koordinē. Tātad ir Ministru kabineta noteikumi, bet reāli atbildīgo nekādu nav. Tāpēc ar jautājumu par šiem reģistriem nākamajos lasījumos - otrajā un trešajā lasījumā - ir jātiek galā. Nākamais būtiskais jautājums. Grozījumi paredz 14. panta 18. punktu izteikt šādā redakcijā: Ministru kabinets „nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes. . . ”. Bet, ja salīdzinām ar iepriekšējo redakciju, tad interesanti sanāk, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai un valstij, Latvijas valstij kopumā, nav izglītības koncepcijas. Līdzšinējā redakcijā bija koncepcija. . . vārds „koncepcija”, un šo koncepciju tāpat kā stratēģiju un vadlīniju apstiprina Latvijas Republikas Saeima. Ja mēs pieņemam šo likumu, tad mēs uzticamies ministrijai un Ministru kabinetam un viņi vairs neapstiprina nekādu koncepciju. Iespējams, Latvijā kā koncepcija tad būs Lisabonas programma vai NAP programma un tā tālāk, bet nekādā gadījumā - izglītības programma. Es domāju, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ja mēs Saeimu gribam nošķelt nost no šīs koncepcijas apstiprināšanas. Konceptuālās lietas ir ļoti svarīgas. Es atceros, ka 1998. gadā, kad šis likums tika pieņemts, šīs koncepcijas izveidē piedalījās gan kolektīvi, gan pašvaldības, gan arodbiedrības. Šobrīd izglītības koncepcija vispār neeksistē. Un vēl nedaudz par 54. pantu, ko jau Ābiķa kungs minēja, - „Izglītojamā pienākumi”. Atcerēsimies, ka Izglītības likums ir jumta likums! Var teikt, ka tā ir Satversme izglītības jomā. Diezgan nopietns likums! Jā, var teikt, ka tas ir novecojis. Tas tika izstrādāts 1998. gadā, un tajā izdarīti dažāda veida grozījumi. Jautājums šoreiz ir par izglītojamo pienākumiem. Ar izglītojamiem mēs saprotam visus izglītojamos, gan tos, kas ir pirmsskolas izglītības iestādēs, gan studentus, gan arī tos, kas ir citās izglītības iestādēs, un tā tālāk. Vai var aiz šiem pienākumiem likt punktu, kaut arī konceptuāli mēs atbalstām to, ka pienākumu lomu vajag nostiprināt? Tāpēc šeit ir tiešām jādomā par to, kā mēs varam likumu uzlabot. Es domāju, ka vairāk ir jāpievērš uzmanība tām normām, kas ir speciālajā likumā - Vispārējās izglītības likumā. Man bija iespēja iepazīties ar dažu valstu izglītības likumu saturu un struktūru. Kā piemēru mēs bieži vien minam Igauniju, jo viņiem ir tāds pamatskolu un vidusskolu likums, kur ir ļoti speciālas un ļoti vajadzīgas normas, kas ir vajadzīgas tieši tagad sakarā ar reģionālo reformu. Šādas normas Latvijā nedarbojas, jo tās tiek iestrādātas vai nu skolu nolikumos, vai dažādos skolu iekšējās kārtības noteikumos. Tie ir pārsvarā iekšējie normatīvie akti, un tos īpaši nopietni neuztver ne skolēni, ne vecāki, ne arī pašvaldības. . . Un bieži vien negrib pildīt pienākumus, ko tie uzliek. Tāpēc būtu labi, ja šie pienākumi, dažādas šādas normas, būtu kā, piemēram, Igaunijā. . . Pie mums Latvijā bieži ir tā, ka skolēns neatnāk uz skolu, bet neviens neliekas ne zinis. Labās izglītības iestādēs tiešām ir kārtības noteikumi un tam seko līdzi, bet ir arī izglītības iestādes, kurās neliekas ne zinis: „Varbūt ir pat ļoti labi, ka skolēns neatnāk uz skolu, viņš netraucēs kādu nedēļu skolotājiem darbu. ” Igaunijā jau otrajā dienā. . . Likumā ir noteikts, ka momentā ir jāziņo un kopā ar vecākiem jānoskaidro, kas noticis ar bērnu. Ja bērns skolā neierodas ilgāku laiku, tad jāceļ troksnis pašvaldībā, jāiesaistās visām institūcijām. Tātad tur ļoti nopietnas ir šīs normas. Kas atbild par skolēnu drošību, piemēram, starpbrīžos, ja viņi skraida pa kafejnīcām, pa ielām un tā tālāk? Skola negrib atbildēt. Dažās labākās skolās durvis slēdz, ierīko elektroniskās uzraudzības iekārtas, un tā tālāk. Tā, kā tas Igaunijā notiek. Mums nevienā likumā tas nav atrunāts. Igaunijā par šo uzraudzību atbild konkrētā iestāde, konkrētā skola. Un tur ir arī daudzas citas normas. Tāpēc man ir priekšlikums atbalstīt šos grozījumus, taču dot pēc iespējas ilgāku laiku, vismaz līdz aprīļa beigām, likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam un nopietni strādāt pie likuma normu uzlabošanas tieši pienākumu ziņā. Paldies.".
• 2009_03_26-seq189 language "lv".
• 2009_03_26-seq189 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2009_03_26-seq189 mentions Q822919.
• 2009_03_26-seq189 mentions Q211.
• 2009_03_26-seq189 mentions Q957126.
• 2009_03_26-seq189 mentions Q191.
• 2009_03_26-seq189 mentions Q597.