Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_03_12_a-seq9> ?p ?o. }

• 2009_03_12_a-seq9 type Speech.
• 2009_03_12_a-seq9 number "9".
• 2009_03_12_a-seq9 date "2009-03-12".
• 2009_03_12_a-seq9 isPartOf 2009_03_12_a.
• 2009_03_12_a-seq9 spokenAs 40.
• 2009_03_12_a-seq9 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien ir ļoti nopietna diena. Un es savu runu gribētu sākt ar tautas parunu: „Ko sēsi, to pļausi. ” Ko mēs sējām, it īpaši pēdējā gadā, par pusgadu nemaz nerunājot? Tās bija bailes, nedrošība, stress – un nekas vairāk. Un pļāvām krīzi. Lūk! Klaigāšana bija drausmīga – jūs zināt, kas tie bija, – gan par Satversmes grozījumiem, kas… Ne jau tas bija galvenais! Pakārtots jautājums. Paldies Dievam, ka pašlaik ir apklusuši šie kliedzēji. Ne tas bija galvenais! Ja mēs nebūtu sējuši šīs bailes, stresu – ne jau šeit, politiķu vidū, bet tautas vidū –, tad mēs nebūtu nonākuši tik drausmīgā krīzē. Lūk, to es šodien gribu atgādināt. Es neko citu nedzirdu ne radio, ne televīzijā, ne presē, ne no politiķiem, tikai – krīze, krīze, vēlreiz krīze! Un izeja no krīzes… ziniet, tādi pussolīši, tāda tipināšana, tāda tipināšana vien. Bez mērķa! Vēl šodien tā arī nav saskatīts šis mērķis. Un kādi tad ir mūsu pamatuzdevumi? Krīzes pārvarēšana. Ak tu Dievs! Protams, pārvarēsim šo krīzi. Bet vai tad tas ir tas galvenais? Bez šaubām, pārvarēsim. Visa pasaule pārvarēs, mēs arī pārvarēsim. Bet aizmirsts ir pats galvenais, bez kā nav valsts, bez kā izzūd tauta, bez kā izzūd tautas. Ir taču kāds virsuzdevums tautai. Vai ne šā virsuzdevuma dēļ mūsu tēvi un vectēvi 1918. gadā dibināja šo valsti? Basām kājām gāja karot. Vai tādēļ mēs atjaunojām pirms 20 gadiem savas valsts neatkarību? Vai tādēļ, lai šodien aprobežotos tikai ar šīm finanšu, sociālajām un ekonomiskajām problēmiņām, kuras tā arī netiek riktīgi iezīmētas? Un te es gribu pateikt, ka… Vai kāds šodien, šajās dienās piemin tādu lietu kā ideālu spēks, tautas ideālu spēks, bez kā šīs valsts nebūtu ne 1918. gadā, ne pirms 20 gadiem būtu Atmoda. Ja nebūtu ideālu spēka, mēs, latvieši, nebūtu izturējuši 50 okupācijas gadus, draugi mīļie! Bet tagad, nepilnos 20 gados, esam pazaudējuši šos ideālus. Neviens vairs nerunā par to, kas notiek valstī. Arī deklarācijā ar vienu teikumu ir pieminēts – valsts valoda. Un viss! Nekā vairāk. (No zāles dep. N. Kabanovs: „Ir! Lasi uzmanīgāk!”) Tā jau mēs tālu netiksim. Tā jau mēs nonāksim pie tā, ko es allaž esmu teicis un par ko šodien droši vien jūs atkal nepārliecināšu. Bet lai paliek vismaz vēsturei tas, ko es esmu teicis šeit, no tribīnes, uz ko desmitiem reižu esmu jūs aicinājis un aicinu arī šodien – domāt par latviešu tautas izdzīvošanu. Tā ir apdraudēta. Vai to jūs nesaprotat? Cik tālu mēs esam nonākuši? Jā, es runāju un runāšu, kamēr vien dzīvošu šajā pasaulē, jo nav nekā svarīgāka par latviešu tautas izdzīvošanu. Tautai tas ir pats svarīgākais, tas ir virsuzdevums. Kur mēs esam nonākuši? 16. marts. Neatkarīgā Latvijā. Mēs nedrīkstam vairs doties pie Brīvības pieminekļa un godināt savus varoņus. Nedrīkstam! Tur atkal būs žogs vai barjeras. Redziet, mēs baidāmies! Mēs baidāmies no Latvijas vai latviešu ienaidniekiem. Mēs baidāmies no Krievijas provokācijām, kuras tiek gatavotas. Jā, tiek gatavotas. Bet mēs esam valsts! Baidāmies! Nācijas, tautas pilnvērtīga dzīve ir aizmirsta. Par to nerunā. Un, ja Tabūns šeit uznāk tribīnē un vēl kāds no „tēvzemiešiem”, tad jūs skatāties četrkantīgām acīm – neandertālieši… Neandertālieši! Vai ne? Kuri atkal un atkal runā par latviešu tautas izdzīvošanu. Draugi mīļie! Vai par to šodien nav jādomā? Tikai krīzes pārvarēšana. Un viss. Un tā šodien, tā pirms gada, pirms diviem (No zāles dep. J. Urbanovičs: „Tā līdz kapa malai!”), un nekā vairāk. Lūdzu, tur jau ir tā bēda! Un, ja mēs tā turpināsim, mēs aiziesim nebūtībā. Mēs turpināsim pakļauties, locīties visiem vējiem līdzi, un nekā nebūs. Nekā labāka nebūs! Vai to vienreiz mums, latviešiem, nevajadzētu ielāgot? Paldies, ka Dombrovska kungs šodien savā īsajā runā pašā sākumā gan pieminēja šīs nacionālās vērtības. Tas ir labi. Bet es saku, ka pēdējā gadā, pusgadā – vispār šīs lietas bija aizmirstas. Pilnīgi un absolūti! Un tāpēc atkal kārtējo reizi, lai gan jūs jocīgi skatāties uz mani, es atgādinu un atgādināšu mūžīgi mūžam, kamēr vien man būs iespēja runāt ar jums un ar tautu, ka nedrīkstam tā rīkoties. Tā mēs aiziesim nebūtībā! Un es runāšu atkal skaidri un gaiši. Krieviskums pārņem Latviju. Pārņem Latviju. Un viņi priecājas, viņi priecājas. . . viņi sit plaukstas. Tāpēc jau viņi prasīja ārkārtas vēlēšanas, jo viņiem, redziet, reitings ir tik liels, ka viņi nākamajā Saeimā cer jau uz 33 un 35. . . un vēl kādu partiju ar ne visai stingru mugurkaulu paņemt, tā sakot, blakus. Un uztaisīs valdību, un tad nu būs sarkano valdība. Lūk! Tādēļ, kolēģi, es vēl un vēlreiz atgādinu par to, kas latviešu tautai ir svarīgs. Kas bija svarīgs, kad dibinājām šo valsti un kad atjaunojām šo valsti. Un, ja mēs to aizmirsīsim, tad mūsu darbam ne tikai pusvērtības nebūs, bet nebūs nekādas vērtības. Jo no ekonomiskās krīzes mēs iziesim. ... Nu, būtu savādi, ja neizietu, tas ir pats par sevi saprotams. Vieglāk vai grūtāk, ātrāk vai lēnāk, bet iziesim. Lūk, to es šajā brīdī gribu pavēstīt un teikt Dombrovska kungam un „Jaunajam laikam”. Es esmu runājis šeit, kad bija runa par Godmaņa demisiju, aicināju jūs stāties kopīgā ierindā, tā sakot, ar pārējiem un cīnīties par šo valsti, darīt visu, un jūs, neba jau, protams, mani uzklausot, bet paši nonākot pie šā secinājuma, esat to izdarījuši. Un es vēlu visas veiksmes Dombrovska kungam un jaunajai valdībai. Paldies.".
• 2009_03_12_a-seq9 language "lv".
• 2009_03_12_a-seq9 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q822919.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q211.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q164247.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q159.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q1357342.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q337179.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q2484354.
• 2009_03_12_a-seq9 mentions Q4206574.