Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_03_12_a-seq5> ?p ?o. }

• 2009_03_12_a-seq5 type Speech.
• 2009_03_12_a-seq5 number "5".
• 2009_03_12_a-seq5 date "2009-03-12".
• 2009_03_12_a-seq5 isPartOf 2009_03_12_a.
• 2009_03_12_a-seq5 spokenAs 109.
• 2009_03_12_a-seq5 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ārsts saka, ka viens no cilvēka nelaimju cēloņiem ir ilga sēdēšana. Nezinu, vai manas sešus gadus ilgās sēdēšanas bērnu un ģimenes lietu ministra amatā vai kādu citu iemeslu dēļ, bet es biju spiests veikt mugurkaula operāciju. Un tagad varu stāvēt, drusku pastaigāt, gulēt, bet ne sēdēt. Un es arī novēlu deputātiem ilgi nesēdēt. Zālamans reiz sacījis: „Kas reiz bijis, tas atkal būs, un nekas jauns nav zem saules. ” Un pēc apmēram divarpus tūkstošiem gadu Osvalds Špenglers un Arnolds Toinbijs savos darbos apstiprināja, ka viss notiek cikliski jeb viss atkārtojas pa spirāli. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka esošā situācija, manuprāt, nav jauna. Un minēšu divus piemērus. Kad tika izveidota Einara Repšes valdība, arī tā sāka ar budžeta samazināšanu, ar tēriņu pārbaudīšanu, apcirpšanu, ar lielo būvju tāmju izvērtēšanu. Toreiz ministri brauca ar fordiem. . . Toties premjera Repšes laikā ministriem bija lielākas algas, tās nekad vairs nav bijušas tik lielas. Tagad esam samazināšanas priekšā. Tika izvirzīts Godmaņa, Zalāna, kā arī Valsts prezidenta plāns par ministriju skaita samazināšanu, taču visu plānu rezultātā beigās samazināja vienu – vismazāko ministriju. Starp citu, par e-lietu sekretariātu, man liekas, bija lielākas diskusijas, jo kā nekā tur ir 20 miljoni Eiropas naudas. Otrs piemērs. Šodien runā par sabiedrības un varas attiecību krīzi. Kārtojot savas lietas, paskatījos darba plānus 2004. gadā, kad sāku strādāt, un ievēroju, ka gandrīz katru dienu man bija kādas 5–6 tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām, jo valstī ir aptuveni 200 organizāciju, kuras nes bērnu, jauniešu vai ģimenes vārdu. Un, kad vairs nevarēju glābties no tām daudzajām tikšanās reizēm, es šīs organizācijas saaicināju kopā pa piecām un tad runāju ar visām uzreiz. Un toreiz pēc šīm sarunām un diskusijām izkristalizējās trīs pamatproblēmas. Pirmā. Nespēja piedzīt alimentus šķirtajās ģimenēs. Otrā. Bija ļoti niecīgs atbalsts ģimenēm pēc bērniņa piedzimšanas. Ja atceraties, tie bija 30 lati mēnesī. Un Latvijā bija katastrofāli zema dzimstība. Dzimstības koeficients toreiz bija knapi 1,2. Trešā bija bērnu ilgstoša atrašanās bērnunamos. Tā 2004. gadā radās šis termins, kas nav īsti precīzs, – māmiņu algas. Un pirmā doma bija pacelt šo bērna kopšanas pabalstu līdz minimālajai algai, kas toreiz bija 80 latu. Es tikos ar tālaika Igaunijas demogrāfijas lietu ministru, kas bija ministrs bez kabineta, jo biju dzirdējis, ka igauņi šo lietu jau īstenojuši. Un tad, kad ar viņu pārrunājām, kā tas Igaunijā īstenojas, es viņam jautāju: „Bet kur lai mēs ņemam tādus līdzekļus?” Un tad šis Igaunijas ministrs tā izbrīnīti paskatījās uz mani un teica: „Kā? Jums taču Latvijā ir daudz, daudz reižu vairāk naudas nekā mums Igaunijā. ” Un tad es pirmo reizi aizdomājos par to, ka īstenībā Latvijā nauda ir, bet tā kaut kur izkūst. Premjers Repše, vēlāk arī ministre Staķe par šo ideju teica: „Ejiet uz koalīciju un runājiet!” Es atceros, tas bija „Jaunā laika” frakcijas telpās. Kad stāstīju par šo ideju, vecie politikas veterāni tā līdzjūtīgi smaidīja un beigās teica: „Tas nav iespējams, mums nav tādas naudas. ” Nākamā lieta. Ķērāmies pie bērnunamiem. Piecdesmit gadus valdīja uzskats, ka bērnam labākā vieta ir bērnunamā, kur viņš ir apģērbts, paēdis un kur ir jumts virs galvas. Pamazām sapratām, ka bērnam bez šīm materiālajām vajadzībām ir arī intelektuālas, emocionālas, garīgas vajadzības, ka bērns gluži vienkārši grib sajust arī mīlestību. Sākām veidot audžuģimeņu kustību. Speciālisti un eksperti teica, ka tas nav iespējams, ka Latvijā tā nedarbojas. Tāpat ir arī ar adopciju: latvieši negrib bērnus adoptēt. Vienīgais. . . varbūt viņus var adoptēt uz ārzemēm. Par Uzturlīdzekļu garantiju fondu, par alimentiem. . . Izveidojām likumu, izveidojām fondu, kas uzsāka darbību. Tad nākamais lauks bija pagasttiesas un bāriņtiesas. Katra strādāja ar savu izpratni, ar savu pieredzi, diezgan daudzas – bez algas. Šajos gados esam strādājuši ar pilnīgi visām 520 bāriņtiesām, ir pieņemts likums, ir izskatītas pilnīgi visas bērnu lietas 60 bērnunamos, kas toreiz bija. Un pašreiz bāriņtiesas, es domāju, arī ir pilnīgi gatavas iekļauties jaunajā valsts teritoriālās reformas rezultātā izveidotajā sistēmā. Bērnu tiesību aizsardzība. . . Lai gan jau Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija paredzēts, ka 1999. gadā vajadzētu izveidot Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, šo institūciju varējām izveidot tad, kad bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Inspekcija ir nevis kāda represīva iestāde, bet gan atbalsta instruments bērniem un vecākiem. Šis telefons, bērnu uzticības tālrunis, ir viens no pirmajiem, kas iekļauts visā Eiropas Savienības bērnu uzticības telefonu tīklā. Ir apmācīti neskaitāmi policisti, bāriņtiesu un sociālie darbinieki, skolotāji. Attiecībā uz jaunatni. . . Esam sakārtojuši jaunatnes politikas tiesisko bāzi. Ir Jaunatnes likums, ir izveidoti jaunatnes centri, apmācīti jaunatnes lietu koordinatori, izveidots jauniešiem paredzēts finansiālā atbalsta mehānisms. Zinot, ka bezmaksas izglītība nav tik lēta un ka tā joprojām prasa izdevumus, īpaši skolas gaitu sākumā, pagājušajā gadā sākām nodrošināt pirmajām klasēm brīvpusdienas, lai kaut nedaudz atvieglotu vecāku budžetu un tajā pašā laikā pieradinātu bērnus pie veselīgas pārtikas un dzīvesveida. Bija iecere ar šā gada septembri šo lietu turpināt ar otrajām klasēm. Iespējams, ka man nav buldozera caurstumšanas spēju vai spilgtu emociju kā dažkārt kultūras ministrēm, aizstāvot savas lietas, vai dzelžainas loģikas kā fiziķiem, vai politikas veterānu pieredzes. Taču, neskatoties uz to vai par spīti tam, es esmu centies iesēt kādas sēklas. Un pa šiem gadiem šīs sēklas ir devušas rezultātus. Dzimstība ir pieaugusi par 24 procentiem, un dzimstības koeficients Latvijā tagad ir 1,44, kas mazliet pārsniedz vidējo dzimstības koeficientu Eiropā. Bērnu kopšanas pabalsts vecākiem pirmajā gadā vidēji ir 380 lati mēnesī, caur Uzturlīdzekļu garantiju fondu vairāk nekā 18 tūkstoši bērnu saņem uzturlīdzekļus – atkarībā no vecuma 45 vai 54 latus mēnesī, savukārt parādnieki steidz atmaksāt parādus, jo saprot, ka vissliktākā lieta ir palikt par��dā valstij. Bērnunami ir palikuši tukšāki par vairāk nekā 30 procentiem bērnu, savukārt bērnu skaits audžuģimenēs šajos gados ir pieaudzis vairāk nekā 60 reižu. Apskatot arī jaunos valdības deklarācijā pieminētos datus par racionālu līdzekļu izmantošanu ģimenes politikas sfērā, derētu piebilst, ka bērni, kas viena gada laikā netiek ievietoti bērnunamos, bet tiek uzņemti audžuģimenēs, valstij un pašvaldībām dod pusotra miljona latu ietaupījumu. Un tie bērni, kas tiek gada laikā adoptēti Latvijas ģimenēs, dod valstij drusku vairāk nekā pusmiljonu latu ietaupījumu, jo, neapšaubāmi, mēs zinām, cik dārgi izmaksā bērns bērnunamā. Ģimenes politika ir kā dārzs, kas sācis nest pirmos augļus. Novēlu jaunajai valdībai to kopt, sargāt un pilnveidot. Bērni un ģimenes ir visdārgākā investīcija, bet reizē arī visvērtākā. Ģimenes ir valsts atomreaktori. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim labklājībā un naudas droši vien atkal būs pietiekami, taču tas maz līdzēs, ja mums nebūs šeit bērnu un ģimeņu, un tieši tāpēc pašreiz, kad nav viegli laiki, mums jābūt vienotiem, lai atbalstītu pašu svarīgāko – atbalstītu ģimeni, atbalstītu savu valsti. Tāpēc es arī aicinu atbalstīt jauno valdību, un lai tai izdodas lietas turpināt. (Aplausi.)".
• 2009_03_12_a-seq5 language "lv".
• 2009_03_12_a-seq5 speaker Ainars_Bastiks-1958.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q822919.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q211.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q79820.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q191.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q193089.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q458.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q8436.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q4459436.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q471678.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q1357342.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q3112425.
• 2009_03_12_a-seq5 mentions Q57112.