Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_03_12_a-seq20> ?p ?o. }

• 2009_03_12_a-seq20 type Speech.
• 2009_03_12_a-seq20 number "20".
• 2009_03_12_a-seq20 date "2009-03-12".
• 2009_03_12_a-seq20 isPartOf 2009_03_12_a.
• 2009_03_12_a-seq20 spokenAs 22.
• 2009_03_12_a-seq20 spokenText "Godātie kolēģi! Varbūt šodien bija dažas runas par neatkarību. Par to, ka 80. gadu beigās bija mērķis – Latvijas neatkarība. Bet šodien arī mēs apspriežam jautājumu par to, ka ir jāiesaldē valsts pensijas un ka to nenolēmām mēs, bet nolēma Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. Diemžēl mēs tagad nepieņemam neatkarīgus lēmumus, kuri varētu atbalstīt mūsu ekonomiku. Mums ir starptautiskie eksperti, mums ir kreditori, kuri diktē, un viņi ir pārliecināti, ka zina, kā būs labāk Latvijai, kā būs labāk Latvijas ekonomikai, kā būs labāk Latvijas sabiedrībai. Godātie kolēģi! Iepriekšējā valdība vadījās pēc tāda principa – nodzīvosim līdz pirmdienai! Diemžēl tāda taktika, tāda stratēģija noveda mūs tur, kur mēs tagad atrodamies. Galvenais, kā šodien Dombrovska kungs teica, ir tas, ka vajadzīgs, lai mums būtu laba prognoze. Bet kas notiks ar mūsu ekonomiku? Kas notiks ar pasaules ekonomiku? Jo mēs esam ļoti atkarīgi no tā, no tām tendencēm, kas notiek pasaulē, no tā, kas notiks ASV. Un šinī gadījumā mums jābūt vismaz diviem trim plāniem jeb scenārijiem, kā rīkoties gadījumā, ja nākamajā gadā sagaidīsim pasaules ekonomiku, vadošo ekonomiku atveseļošanos. Kad atsāksies IKP pieaugums šajās valstīs, tad šis scenārijs būs vislabvēlīgākais mums. Tas nozīmē, ka šī tendence palīdzēs arī mums izkļūt no krīzes. Bet mēs būsim… Šī tendence pie mums parādīsies daudz vēlāk nekā, piemēram, ASV un Rietumeiropas valstīs. Un tas novedīs pie tā, ka desmitiem tūkstošu mūsu iedzīvotāju brauks strādāt uz šīm valstīm un sūtīs savu algu saviem radiniekiem. Tas palīdzēs, protams, uzlabot situāciju uz eksportu orientētiem uzņēmumiem, jo izmaksas samazināsies un būs jauni tirgi. Un līdz ar to šis scenārijs, tātad budžeta deficīta ievērošana, izdevumu samazināšana, principā var būt arī attaisnojams. Bet, godātie kolēģi, ja šis plāns jeb šis scenārijs neīstenosies? Daudzi eksperti jau ir kļūdījušies. Daudzi paredzēja, ka šī… ka te vispār būs krīze, būs neliela lejupslīde, bet tagad visi runā par to, ka šī recesija būs diezgan ilgu laiku – varbūt trīs, varbūt pat piecus gadus. Godātie kolēģi, kāds ir jaunās valdības plāns gadījumam, ja realizēsies šis scenārijs? Tas nozīmē, ka nekādi ārēji faktori mums nepalīdzēs. Tik un tā neatvērsies jauni tirgi. Mūsu iedzīvotājiem būs grūti atrast darbu Rietumeiropas valstīs vai ASV. Kā tagad dzīvosim? Vai turpināsim „apgriezt” mūsu sociālo sfēru? Bet jūs droši vien zināt, ka, ja mēs samazināsim algas tiem pašiem valsts pārvaldē strādājošajiem vai tiem, kuri algas saņem no valsts budžeta, tad tas novedīs pie tā, ka pēc kāda laika mums atkal būs „jāgriež” budžets. Ja būs kārtējais nodokļu palielinājums, tas novedīs pie tā, ka daudzi uzņēmēji aizies „ēnā” un nemaksās nodokļus vispār. Un tad mēs atgriezīsimies situācijā, kāda bija 90. gados, kad liela daļa no Latvijas ekonomikas bija „pelēkajā sektorā” un valsts budžeta ieņēmumi bija niecīgi. Godātie kolēģi! Tomēr domāsim par šiem dažādajiem scenārijiem, jo, kā mēs redzējām, šī krīze bija mūsu valdībai, mūsu amatpersonām, mūsu ekspertiem diezgan negaidīta. Mēs tagad atkal pieļaujam to pašu kļūdu. Mēs dzīvojam „līdz pirmdienai”. Mēs pieņemam lēmumu, lai saņemtu kārtējo Starptautiskā Valūtas fonda vai Eiropas Komisijas kredītu. Bet, godātie kolēģi, domāsim arī, kā mēs rīkosimies, kādu vietu mēs ieņemsim tad, kad šī krīze beigsies, jo, ja mēs tagad pieņemsim svarīgus stratēģiskus lēmumus, tad. . . kad pasaules krīze beigsies, mēs ieņemsim svarīgu. . . normālu vietu pasaules ekonomikā. Lai to panāktu, mums jābūt stratēģiskām prioritātēm. Beidzās iepriekšējais. . . viens no iemesliem, kāpēc tagad ir ekonomiskā krīze, ir tas, ka beidzās iepriekšējais tehnoloģiskais posms, kas mums deva internetu, mobilos sakarus. Tagad top jauns tehnoloģiskais posms. Daudzi izgudrojumi, kas būs par pamatu šim tehnoloģiskajam posmam, jau ir gatavi. Un tagad būs liels, grūts ceļš, lai šos izgudrojumus ieviestu reālajā ekonomikā. Un mums ir jāsaprot, kur ir vieta, kur mēs. . . kādi mums ir speciālisti, kāda mums ir izglītība, kādi mums ir resursi, lai ieņemtu nišu, pareizo nišu, kā to darīja somi 90. gadu vidū, kad Padomju Savienības ekonomika sabruka un somu ekonomika bija orientēta uz Padomju Savienības tirgu. Un tad viņiem bija milzīgs bezdarbs, un viņi pārorientējās, viņi izvirzīja jaunus mērķus, viņi saprata, kādas tendences ir pasaules ekonomikā. Un tad viņiem parādījās Nokia, tad sākās tā saucamais somu veiksmes stāsts. Tā viņi pārveidoja savu izglītības sistēmu, tā viņi izveidoja tādu valsts pārvaldi, kas veicina inovāciju ekonomiku. Kamēr mēs dzīvosim „līdz pirmdienai”, nekāda labuma nebūs. Mums tagad jādomā par stratēģiskiem mērķiem. Varbūt. . . kādi šie mērķi varētu būt? Viens no mērķiem ir enerģētika. Alternatīva enerģētika. Ir biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas. . . Jo mums tagad ir izvēle – vai nu mēs virzīsimies uz priekšu, vai spersim soli atpakaļ. 90. gados mēs bijām konkurētspējīgi tikai tāpēc, ka mums bija lēts darbaspēks. Mums bija šuvējas, kas strādāja 12 stundas cehā un saņēma 120 latu uz rokas. . . lai pārstrādātu pusfabrikātus, kuri atvesti no Ķīnas, un galaproduktu aizvestu uz Vāciju. To mēs gribam? Mēs gribam spert soli uz priekšu vai atpakaļ? Dzīvosim „līdz pirmdienai” vai tomēr plānosim savu dzīvi? Tas būs ļoti atkarīgs no šīs valdības darbības. Ja mēs palaidīsim šo iespēju garām, tad citas iespējas var arī nebūt.".
• 2009_03_12_a-seq20 language "lv".
• 2009_03_12_a-seq20 speaker Juris_Sokolovskis-1976.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q211.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q193089.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q148.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q8880.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q183.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q15180.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q7804.
• 2009_03_12_a-seq20 mentions Q1418.