Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_03_12_a-seq11> ?p ?o. }

• 2009_03_12_a-seq11 type Speech.
• 2009_03_12_a-seq11 number "11".
• 2009_03_12_a-seq11 date "2009-03-12".
• 2009_03_12_a-seq11 isPartOf 2009_03_12_a.
• 2009_03_12_a-seq11 spokenAs 37.
• 2009_03_12_a-seq11 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es aicinu deputātus turpmāk drusku konkretizēt tās lietas, par ko jūs runājat, jo to, ka situācija ir nopietna, mēs apzināmies, es domāju, katrs šeit, zālē, sēdošais. Cienījamie kolēģi! Vienotību stimulē skaidri mērķi. Un tad, kad sabiedrībai un valstij ir grūti, tad ir ļoti svarīgi izvirzīt šos skaidros mērķus. Un es nebaidos no salīdzinājumiem. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā mums bija skaidrs mērķis – valsts neatkarība. Un tauta bija vienota. Vēlāk politiskie spēki spēja vienoties par būtiskām lietām, gan stājoties NATO, gan Eiropas Savienībā. Un arī šobrīd mums ir jāizvirza skaidrs mērķis – stabilizēt valsts finanšu situāciju, apstādināt ekonomikas lejupslīdi un panākt tās augšupeju. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es šodien aicinu atmest tās runas par ārkārtas vēlēšanām, es aicinu atmest tās runas un sišanu pie krūtīm par to, ko mana partija šodien ir izdarījusi. . . Jo tikai, kā jau es teicu, skaidrs mērķis un vienotība ļaus mums šīs lietas atrisināt. Mums ir jāizvairās no lēta populisma, mums ir vispār jāizvairās no populisma. Un, lai gan mēs, katra valdību veidojošā partija, valdībā atbildam par savu jomu, es šodien domāju un arī turpmāk domāšu, ka būs nevietā nepārtraukti atgādināt: „Mēs tur, kultūras jomā, panācām to, mēs nepiekāpāmies, mēs atrisinājām to…” Katrai no valdību veidojošām partijām šodien ir jāatbild gan par kultūru, gan par izglītību, gan par valsts drošību, gan par ekonomiku un visām pārējām lietām. Un, protams, ir jāpanāk sabiedrības izpratne par tiem darbiem un varbūt arī par tiem ļoti nepopulārajiem, bet vajadzīgajiem darbiem, par ko mēs… pie kā mēs strādāsim, jo ir jāpanāk tāda situācija, lai pēc zināma laika mēs visi – politiķi, skolotāji, pensionāri, ārsti, uzņēmēji, visi, uz kuriem attieksies nopietni un bieži vien nežēlīgi lēmumi, – visi kopā varētu teikt: „Mēs izvedām valsti no krīzes!” Cienījamie kolēģi! Ja valstī ir krīzes situācija, tad nav iespējams izvairīties no radikāliem lēmumiem. Ja mums šodien viens no galvenajiem uzdevumiem ir sabalansēt ieņēmumus ar tēriņiem, tad mums jāizvirza galvenās prioritātes. Nu, es varbūt nosaukšu atsevišķas no tām: atbalsts uzņēmējdarbībai, obligātā izglītība, veselības aizsardzība, valsts drošība, atbalsts nacionālajai kultūrai. Mums šodien jānoliek tālākos plauktos varbūt svarīgas, bet tomēr tādas lietas, bez kurām mēs varētu izdzīvot. Mēs nevaram izdzīvot bez veselības aizsardzības. Es nezinu, vai šodien valstī prioritāte numur viens ir Tiesībsarga institūcijas finansēšana. Es pieļauju iespēju, ka mēs varam šai institūcijai samazināt finansējumu nevis par 20 procentiem, bet varbūt par visiem 80 procentiem. Un tādu lietu nav mazums. Cienījamie kolēģi! Mēs nekad nespēsim pieņemt lēmumus, ja mums nebūs sabiedrības vairākuma atbalsta. Un vairākums mūs sapratīs tikai tad, ja mēs centīsimies vadīties pēc solidaritātes principa. Algas nepārprotami būs jāsamazina gan medicīnas darbiniekiem, gan skolotājiem, mums būs jāiesaldē pensijas, bet tajā pašā laikā mums ir neatliekami ātri jāizpilda tas, kas ir rakstīts valdības deklarācijā (No zāles dep. J. Urbanovičs: „Vismaz viena būtu!”), – mums ir jāpanāk atalgojuma sakārtošana valsts pārvaldē. Es domāju, ka deklarācija varēja tikt papildināta vēl ar atsevišķām konkrētām, ļoti būtiskām lietām – ka mums ir maksimāli ātri jāpanāk arī pašvaldību savstarpējā solidaritāte pašvaldībās strādājošo atalgojuma jautājumā. Un šodien es nedomāju, ka ārkārtīgi liels pašvaldību vadītāju nopelns ir tas, ka pēdējos gados ir ārkārtīgi strauji pieauguši Rīgas pievārtes pašvaldību ienākumi. Galvenais iemesls ir ļoti vienkāršs: turīgi, vairāk vai mazāk turīgi, cilvēki šo teritoriju ir izvēlējušies par dzīvesvietu un tur maksā nodokļus. Tāpēc maksimāli ātri mums jāķeras pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājuma, jo ne Ludzas rajonā, ne kādā citā tālākā rajonā cilvēki nav vainīgi par to, ka viņi nedzīvo Rīgas pievārtē. Es aicinu, cienījamie kolēģi, būt arī diezgan radikāliem, jo krīzes apstākļi īstenībā ir zināmā mērā līdzīgi kara apstākļiem. Un es pat pieļauju iespēju, ka Saeimai vajadzētu – vismaz pagaidām – ar likumu noteikt algu griestus pašvaldību amatpersonām, jo – es ceru, ka jūs arī pamanījāt publikācijas presē vai papētījāt statistiku, – mums Rīgas pievārtē ir tādas pašvaldības, kuru vadītājiem alga ir lielāka nekā Ministru prezidentam, kaut arī pašvaldības teritorijā dzīvo 9000 cilvēku. Runājot par šo izlīdzināšanu, es gribu pieminēt faktu, ka Rīgas pievārtē ir pašvaldības, kas var maksāt sporta vai kultūras darba organizatoriem tikpat lielu algu, kādu saņem Saeimas deputāti, kas pagastā ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju bibliotēkas vadītājam var maksāt vismaz trīsreiz lielāku algu, nekā tā ir mūsu lielo pilsētu bibliotēkās, kur ir nesalīdzināmi lielāks grāmatu skaits. Visām lietām, kolēģi, ir jābūt samērīgām! Runājot par izglītības jomas sakārtošanu. Šeit presē pavīd tādi, es nezinu, no kurienes ņemti, skaitļi, ka nu it kā likvidēšot septiņas skolas. To, cik skolu likvidēs, noteiks, es ceru, saprātīgi pieņemtie jaunie finansēšanas noteikumi, saskaņā ar kuriem finansējums būs atkarīgs pirmām kārtām no skolēnu skaita attiecīgajā pašvaldībā un, protams, arī atbildīs teritorijas lieluma koeficientam. Un es varu teikt atklāti, ka Rīgā vien šodien bez jebkādām sāpēm, nepārejot nevienā skolā uz otro maiņu, nodrošinot ļoti labus apstākļus, varētu likvidēt nevis septiņas skolas, bet, es domāju, vismaz 17 skolas. Jo, piemēram, laikā no 1990. līdz šim gadam skolēnu skaits Rīgas krievu mācībvalodas skolās ir samazinājies divas reizes (No zāles dep. K. Leiškalns: „Dzintars zina, ko runā!”), bet skolu skaits palicis līdzšinējais. Jūs noteikti pamanījāt arī… par šiem datiem, ko es minēju savā publikācijā, bet daži varbūt ne… Es tikai atgādināšu, ka Rīgas Mežaparka vidusskolā šodien… starp citu, mācībvaloda tur ir krievu valoda, bet tas nav būtiski, jo tikpat labi šāda situācija varētu būt arī latviešu mācībvalodas skolā… tad gan matiem būtu jāsaceļas stāvus. Diemžēl Rīgas domes deputātiem mati nav sacēlušies stāvus jau vairākus sasaukumus… Bet šajā skolā ir sekojošs skolēnu skaits: no 1. līdz 3. klasei – nulle, 4. klasē – viens bērns, 5. – trīs bērni, 6. – septiņi bērni, 7. – seši bērni, 8. – divi bērni, 9. klasē – 17 bērni. Stipri līdzīga situācija ir Rīgas 20. vidusskolā, un daudz neatpaliek vēl vairākas citas Rīgas vidusskolas. Šo jautājumu var atrisināt bez lielām sāpēm, pārstrukturējot daļu šādu skolu par ģimnāzijām, daļu skolu – par sākumskolām, un es domāju… Protams, skolēnam, kam varbūt būs jāpāriet mācīties uz blakus esošās skolas telpām, tas būs sāpīgi. Taču to ir iespējams izdarīt bez lieliem ieguldījumiem. Arī perifērijā. Cienījamie kolēģi! Es visiem iesaku iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijā pieejamiem rādītājiem, ar Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā pieejamiem rādītājiem. Mums Latvijā ir skolas, kur mācās 10 bērni. Skola ar 30 bērniem Latvijas apstākļos jau skaitās tīri ciešama skola. Ja skolēni var iekāpt mikroautobusā un skolēnus ar šo mikroautobusu var aizvest uz varbūt 10 vai 20 kilometrus attālo skolu, pēc mācību laika atvest atpakaļ un izvadāt pa mājām, tad tas izmaksātu, es domāju, nu, reizes desmit lētāk, nekā tas ir šobrīd. Protams, mums jāpatur prātā, ka Latgalē, kur atjaunotas latviešu klases, it īpaši Krievijas pierobežā, ir jābūt savādākai pieejai nekā Rīgā, kur katrā kvartālā ir sava mācību iestāde. Es esmu pietiekami ilgi jau aizkavējis jūsu uzmanību, tāpēc nobeigumā vēlreiz atgādināšu tikai to, ka bez sabiedrības atbalsta mēs nespēsim panākt nepieciešamās reformas un reformu rezultātus. Un to mēs varam panākt… šo sabiedrības atbalstu mēs varam panākt tikai tad, ja mēs katrs būsim godīgs pats pret sevi: gan politiķi, politisko partiju pārstāvji, gan tie, kas pīpē kontrabandas cigaretes, gan tie, kas nemaksā nodokļus, un tā tālāk. Paldies, kolēģi, par uzmanību!".
• 2009_03_12_a-seq11 language "lv".
• 2009_03_12_a-seq11 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q822919.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q211.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q957126.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q2660080.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q193089.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q458.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q164247.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q159.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q2089528.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q7184.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q992046.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q1669018.
• 2009_03_12_a-seq11 mentions Q6454285.