Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_26-seq353> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2009_02_26-seq353 type Speech.
- 2009_02_26-seq353 number "353".
- 2009_02_26-seq353 date "2009-02-26".
- 2009_02_26-seq353 isPartOf 2009_02_26.
- 2009_02_26-seq353 spokenAs 22.
- 2009_02_26-seq353 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas un kungi! Šis un divi pārējie mani priekšlikumi ir saistīti ar to personu tiesībām, kurām ir Latvijas nepilsoņa statuss, un paredz viņas tiesību ziņā pielīdzināt Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem attiecībā uz iespēju iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus un veidot ieroču kolekcijas, kā arī saņemt attiecīgās licences. Attiecīgie ierobežojumi nepilsoņiem tika ieviesti 1993. gada 23. februārī un darbojas jau 16 gadus. Sākotnēji visas augstāk minētās tiesības bija tikai Latvijas pilsoņiem, taču kopš 2004. gada tādas pašas tiesības ieguvuši arī Eiropas Savienības pilsoņi. Šajā sakarā gribētos pievērst jūsu uzmanību Latvijas tiesībsarga pērnā gada 30. septembra atzinumam pārbaudes lietā par atšķirībām starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Citēju: „Šobrīd pastāv vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās, nodarbinātība un citas, kur normatīvajos aktos Eiropas Savienības pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka Latvijā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citām valstīm. Nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas Eiropas Savienības pilsoņiem. ” Citāta beigas. Diemžēl šī pārvērtēšana netika izdarīta 2004. gadā, un mēs neredzam nekādus iemeslus, kāpēc tas nevarētu notikt šobrīd. Pirmkārt. Ir jānovērtē, vai aizliegumam ir leģitīms mērķis. Var pieņemt, ka šajā gadījumā leģitīmais mērķis ir sabiedriskā drošība, tomēr tādā gadījumā ir jābalstās uz faktiem, kas liecinātu par to, ka bruņoti Latvijas nepilsoņi varētu apdraudēt sabiedrisko drošību vairāk nekā bruņoti Latvijas pilsoņi. Par tādiem faktiem var kalpot, piemēram, statistikas dati par to, ka nepilsoņu starp bruņotu noziedzīgu grupējumu locekļiem ir procentuāli vairāk, vai arī par to, ka starp personām, kuras izdara noziegumus, izmantojot šaujamieročus, procentuāli vairāk ir nepilsoņu. Vai, piemēram, starp šā gada 13. janvārī aizturētajiem masu nekārtību dalībniekiem vairāk ir nepilsoņu? Tāda statistika, cienījamie klātesošie, neeksistē. Otrkārt. Ir jānovērtē aizlieguma samērīgums. Vēršu īpašu uzmanību uz to, ka likumā jau ir paredzēts tiesiskais mehānisms ierobežojumu leģitīmā mērķa sasniegšanai. Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 20. pantu valstij ir tiesības neizsniegt šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas ziņas, ka persona ieroci var pielietot ļaunprātīgi vai ka persona minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus, vai ka persona pieder pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām. Treškārt. Ir nepieciešams izvērtēt to labumu, ko dod šie ierobežojumi, un to kaitējumu, kuru tie nodara. Tie paši ierobežojumi nepilsoņiem attiecināmi uz alkoholiķiem, noziedzniekiem, un tā tālāk. Acīm redzams, ka šāda nepilsoņu un augstāk minēto personu pielīdzināšana jautājumā par tiesību ierobežojumiem neveicina tāda svarīga un oficiāli deklarēta valsts mērķa sasniegšanu kā sabiedrības integrācija. Minēto apsvērumu dēļ aicinu balsot „par”.".
- 2009_02_26-seq353 language "lv".
- 2009_02_26-seq353 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2009_02_26-seq353 mentions Q211.
- 2009_02_26-seq353 mentions Q193089.
- 2009_02_26-seq353 mentions Q458.
- 2009_02_26-seq353 mentions Q2167704.