Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_26-seq30> ?p ?o. }

• 2009_02_26-seq30 type Speech.
• 2009_02_26-seq30 number "30".
• 2009_02_26-seq30 date "2009-02-26".
• 2009_02_26-seq30 isPartOf 2009_02_26.
• 2009_02_26-seq30 spokenAs 22.
• 2009_02_26-seq30 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Epopeja, kas saistīta ar tautas tiesībām pirms termiņa atlaist tai nepatīkamo Saeimu, šīs normas nostiprināšana Satversmē, tuvojas laimīgam nobeigumam. Atgādināšu ķēdītes trīs galvenos posmus. 2007. gada 18. oktobrī PCTVL iesniedza Saeimai likumprojektu, kas paredz Saeimas atlaišanu pēc vienas desmitās daļas vēlētāju iniciatīvas gadījumā, ja šo iniciatīvu atbalstīs referendumā, kurā piedalīsies ne mazāk kā puse no iepriekšējo vēlēšanu dalībniekiem. 2008. gada 2. augustā 600 tūkstoši vēlētāju nobalsoja „par” arodbiedrību atbalstīto likumprojektu. 2009. gada 26. februārī Saeima pirmajā lasījumā balso par likumprojektu, kas paredz Saeimas atlaišanu pēc vienas desmitās daļas vēlētāju iniciatīvas, ja šo iniciatīvu referendumā atbalsta divas trešdaļas no iepriekšējo vēlēšanu dalībniekiem. Es ceru, ka šodien Saeima nobalsos „par”, jo Juridiskajā komisijā likumprojektu atbalstīja visu frakciju pārstāvji, izņemot TB/LNNK. Kādēļ tad šāds likumprojekts ir nepieciešams? Cik plaši šāda parlamenta atlaišanas ar referendumu prakse ir izplatīta pasaulē? Gandrīz jebkurā citā mūsu planētas punktā atbilde būtu viennozīmīga: nē, tas nav nepieciešams! Cita šāda valsts man nav zināma. „Bet tā taču ir Latvija!” mēs varam lepni atbildēt. Kurā gan citā valstī ir iespējams izvērst pozitīvisma kampaņu, kuras vaininieki tā arī neatgrieza naudu atpakaļ valsts kasē, uz septiņiem mēnešiem padarīdami par vakantu KNAB priekšnieka amatu? Kur vēl ir iespējami bezjēdzīgi referendumi par nacionālās drošības likumiem? Kurā vēl citā valstī parlaments divas nedēļas pirms vēlēšanām vienbalsīgi balso „par” iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, bet divas nedēļas pēc vēlēšanām, saglabādams to pašu valdošo koalīciju un to pašu Kalvīša valdību, ar balsu vairākumu no šīs idejas atsakās? Kur vēl citur valdība pirms pensiju referenduma apzvērot sola paaugstināt sociālo pabalstu no 45 uz 60 latiem, bet uzreiz pēc referenduma, tāpat apzvērot, paziņo, ka naudas budžetā nav? Un šādus piemērus varētu minēt līdz bezgalībai. Taisnības labad atzīmēsim, ka šādi gadījumi mēdz būt arī citās valstīs, un tad šīs valsts parlaments tiek apmētāts ar akmeņiem. Mūsu pacietīgā un padevīgā tauta pie bruģakmeņiem - darbaļaužu ieročiem - ķērās tikai pirms mēneša, kaut gan, ja ticētu aptaujām, vismaz trešā daļa iedzīvotāju šo 13. janvāra akciju ir gatava atkārtot ar labpatiku. Es kā konsekvents un objektīvs parlamentārietis, kā godīgs savu vēlētāju priekšstāvis esmu gatavs apgalvot, ka šis vispārējais tautas naids pret deputātiem nebūt neizcēlās stihiski. To kurināja mākslīgi, sniedzot arī morālo, finansiālo un organizatorisko atbalstu no mūsu aizokeāna sabiedrotā puses. Teikšu atklāti un godīgi, ka mūsu 9. Saeima nebūt nav tik slikta, kā par to raksta avīzēs un demonstrē televīzijā. Tā ir tikpat, piedodiet par izteicienu, sūdīga, kādas bija arī visas pārējās pirms tās, sākot ar Augstākās padomes paraugu. Tieši šie parlamentārieši arī tika pieņēmuši visnotaļ divkosīgo 4. maija deklarāciju, atņemdami pilsonību un cilvēktiesības vienai trešdaļai savu vēlētāju. Tieši viņi atbalstīja pirmo Godmaņa valdību, kura mērķtiecīgi iznīcināja Latvijas rūpniecību un lauksaimniecību, novezdama Latviju līdz izmiršanas robežai, un kura kā trakus suņus vajāja 180 tūkstošus nevainīgu cilvēku ar apaļo zīmogu pasē. 9. Saeimā ievēlētie deputāti pēc šiem Latvijas Republikas „atjaunotājiem” (pēdiņās) šķiet kā eņģeļi ar spārniem. Lūk, šīs iepriekšminētās Latvijas parlamentārisma īpatnības arī padara par lietderīgām tautas tiesības pirms termiņa atlaist Saeimu. Lai tad šīs tiesības kā Dāmokla zobens karājas virs daudzu paaudžu deputātu kakliem, kamēr šie tā sauktie tautas priekšstāvji iemācīsies nemelot un nezagt, kā arī neaizmirst savus priekšvēlēšanu solījumus nākamajā dienā pēc vēlēšanām! Mums būtu jāpasakās Valsts prezidentam Zatlera kungam, kas iesniedza Saeimā savus grozījumus Satversmē un izvirzīja Saeimai ultimātu ar konkrēti norādītu termiņu. Godīgi atzīšos, ka neizjūtu īpašas simpātijas pret šo prezidentu. Iepriekšējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas savulaik kopā ar nacistiem bēga no Latvijas, mācījās krievu valodu un savas astoņgadīgās karjeras nobeigumā jau pārliecinoši spēja atšķirt krokodilu Genu no Čeburaškas. Toties šis dziļi padomiskais cilvēks, kas padomju laikā bez maksas ieguva augstāko izglītību un sekmīgi veidoja karjeru, paziņoja, ka vairs nerunās ar žurnālistiem krievu valodā. Vaira Vīķe-Freiberga uzsāka savu prezidentūru ar to, ka atgrieza atpakaļ Saeimā Valsts valodas likumu, apmierinādama daudzu simtu piketētāju prasības, kuri trīs diennaktis gulēja uz asfalta pie Valsts prezidenta pils. Mani (kas tolaik, nepilsonis būdams, apzinājos sevi kā Latvijas patriotu) līdz pat šim laikam bieži moka fantoma sāpes mugurā. Toties Valdis Zatlers, cienījams ārsts un sekmīgs menedžeris medicīnas lauciņā, atbildēja mums, kuri ieteica viņam atgriezt atpakaļ Saeimā barbarisko likumu par naudas sodiem valodas jomā, atsūtīdams nekaunīgi formālu atbildi. Tomēr, neskatoties uz to, viņš kaut vai nedaudz sekoja PCTVL padomam un izvirzīja nepieciešamību Saeimai pieņemt lēmumu. Juridiskā komisija sadalīja Valsts prezidenta ierosināto likumprojektu divās daļās, tā teikt, mušas - atsevišķi, kotletes - atsevišķi. Vismaz kotletes - tautas tiesības atlaist Saeimu - šodien ir mūsu ēdienkartē, bet mušas - Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, personīgi pašam neriskējot, - ir cieši iestrēgušas Juridiskās komisijas dzīlēs. Priekšlikums sadalīt likumprojektu divās daļās nāca no Saeimas priekšsēdētāja, un tas mani priecē, jo es personīgi jau pirms pusgada biju iesniedzis līdzīgu priekšlikumu attiecībā uz ļoti līdzīgu likumprojektu, kuru bija izstrādājusi pēc prezidenta iniciatīvas izveidota apakškomisija. Acīm redzams ir iespaids, kādu uz notikumu gaitu bija atstājusi frakcija no pieciem deputātiem, kurus neviens nevēlas ņemt valdīb��. Un nobeigumā par galveno iemeslu, kādēļ Juridiskā komisija neatbalstīja, bet arī nenoraidīja prezidenta iesniegto likumprojektu, atlikdama tā izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Lieta tāda, ka prezidenta piedāvātajam likumprojektam nav pārejas noteikumu. Tas nozīmē, ka prezidenta iesniegtie grozījumi Satversmē stājas spēkā vispārējā kārtībā, kas ir aptuveni pēc mēneša, kopš Saeima tos ir pieņēmusi. Attiecīgi viss, kas tajos ir rakstīts, tajā skaitā arī iespēja atlaist Saeimu, tautai par to nobalsojot, attiecas jau uz šā sasaukuma Saeimas sastāvu. Šai prezidenta iesniegtā likumprojekta pusītei, kuru mēs pašreiz apspriežam, komisija bija pievienojusi pārejas noteikumus, ka tautas tiesības atlaist Saeimu attiecas nevis uz mums, bet uz nākamā sasaukuma Saeimas deputātu sastāvu. Diez vai šāds pārejas noteikums iepriecinās arodbiedrības un tos 600 tūkstošus vēlētājus, kuri balsoja „par” sākotnējo projektu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu pēc tautas paustas gribas. Es personīgi komisijas sēdē tiku izdarījis visu iespējamo, lai šā pārejas noteikuma likumprojektā nebūtu vispār, bet tomēr šādā redakcijā, pastāvot šādam deputātu sastāvam, likumprojekts ir mazākais ļaunums no visiem iespējamiem, un tādēļ es aicinu balsot „par”.".
• 2009_02_26-seq30 language "lv".
• 2009_02_26-seq30 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q822919.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q211.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q25931626.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q1021632.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q164226.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q151301.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q182673.
• 2009_02_26-seq30 mentions Q1474490.