Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_26-seq120> ?p ?o. }

• 2009_02_26-seq120 type Speech.
• 2009_02_26-seq120 number "120".
• 2009_02_26-seq120 date "2009-02-26".
• 2009_02_26-seq120 isPartOf 2009_02_26.
• 2009_02_26-seq120 spokenAs 5.
• 2009_02_26-seq120 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Muižnieces kundzes kritiku par to, ka šāds priekšlikums trešajā lasījumā īsti tā kā nebūtu skatāms, zināmā mērā pieņemu. Tik tiešām fundamentāla un nozīmīga lieta, tāpēc droši vien diskusijai būtu jānotiek pietiekami plaši. Gan apgalvoju, ka tā diskusija jau sabiedrībā ir notikusi un daudzkārt par to ir runāts, ir nodibināta pat Vēlēšanu reformas biedrība, kas ar šo jautājumu strādā, un beigās varbūt arī pateikšu detaļās, kas tad ir nākamie soļi. Bet „Jaunā laika” priekšlikuma būtība ir sekojoša. Šobrīd parlamenta vēlēšanas notiek, kā jūs labi zināt, piecos vēlēšanu apgabalos. Tie ir Rīga, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Kurzeme. Tātad 9. Saeimas vēlēšanās - man ir pierakstīts - bija tāda situācija, ka Kurzemē bija 119 tūkstoši vēlētāju, Zemgalē - 130, Rīgā - 272, Vidzemē - 246 un Latgalē - 132 tūkstoši vēlētāju. Redzat, cik liela starpība ir, piemēram, starp Zemgali un Rīgu. „Jaunā laika” piedāvājums ir sekojošs: mēs piedāvājam dalīt vēlēšanu apgabalus. Mēs piedāvājam mazos apgabalus - Zemgali, Kurzemi un Latgali - sadalīt katru divos vēlēšanu apgabalos, turpretī Rīgu un Vidzemi - četros vēlēšanu apgabalos. Katru četros. Tā rezultātā mēs panāktu, ka, ja skatāmies pēc 9. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, katrā no jaunizveidotajiem vēlēšanu apgabaliem būtu apmēram 60 tūkstoši vēlētāju. Kāpēc šāda sadalīšana, mūsuprāt, ir nepieciešama? Redzat, pirmā un pati galvenā lieta ir tā, ka sabiedrība daudzkārt izteikusi neapmierinātību ar to, ka deputāti atsvešinās no vēlētājiem. Un šī ir viena no metodēm, kā panākt, lai deputāts būtu pēc iespējas pats ieinteresēts atrasties tuvāk saviem vēlētājiem, jo vēlēšanu apgabals ir pietiekami mazs, turklāt tas vēl notiek kontekstā ar to, ko mēs jau esam pieņēmuši. Proti, ar to, ka vēlēšanās vairs nav lokomotīvju sistēmas. Tad iznāk tā, ka tie deputāti, kas tiek ievēlēti no šiem salīdzinoši nelielajiem apgabaliem, ir tieši atbildīgi un tieši ieinteresēti uzturēt kontaktus ar saviem vēlētājiem. Un rezultātā, pieņemot lēmumus, viņi arī īstenotu savu vēlētāju gribu. Ticiet man, ka šāda izmaiņa, šāda vēlēšanu apgabalu samazināšana izmēru ziņā, ļoti nopietni atsaistītu tos deputātus, kuru lēmumus varbūt veido kaut kādi ārpus partijām stāvoši kungi, kas grib ar deputātu starpniecību panākt diezgan savtīgi savu lēmumu pieņemšanu. Es nedomāju, ka daudzi deputāti, kuri būtu ļoti tieši atkarīgi no saviem mazajiem vēlēšanu apgabaliem, censtos realizēt atsevišķu kungu intereses. Viņi daudz labāk saprastu, ko nozīmē, ka par viņiem atdod balsis tie cilvēki, kuru interesēs - tieši vēlētāju interesēs - viņiem jālemj. Otra lieta, protams, ir situācija, kad deputāts, piemēram, ir ievēlēts no Zemgales. Jau reizi no tribīnes šo piemēru minēju. No Dunavas, kas ir viens no Zemgales tālākajiem galiem, līdz, piemēram, Engurei ir pāri par 200 kilometru, bet tas ir viens vēlēšanu apgabals. Ja vienam deputātam ir jāspēj strādāt ar tiem pagastiem, ar cilvēkiem uz vietas ģeogrāfiski tik milzīgi lielā teritorijā, protams, tad darbs ne vienmēr ir kvalitatīvs. Protams, daudz ērtāk būtu strādāt un arī daudz vairāk deputāts varētu padarīt tad, ja vēlēšanu apgabals būtu, piemēram, trīs pilsētu, bijušo rajonu ietvaros. Piemēram, tā varētu būt Jēkabpils, Aizkraukle, Bauska. Tad daudz vairāk un arī daudz kvalitatīvāk varētu izdarīt. Viens risks, ko es gribu atzīmēt, ir tas, ka, ja mēs ejam vēlēšanu apgabalu samazināšanas virzienā, tad nedrīkstam arī pārcensties, jo pārāk mazi vēlēšanu apgabali, protams, arī draud ar zināmām problēmām. Jo, ja mēs tādā gadījumā neieviešam Vēlētāju reģistru, protams, arvien vieglāk ir manipulēt ar vēlētāju balsīm. Nu atcerieties kaut vai neskaitāmos piemērus ar autobusiem, ar kuriem ved vēlētājus uz saviem iecirkņiem! Ja ir pārāk mazi vēlēšanu apgabali, tad rodas arī risks, ka deputāts var kļūt par tādu „sagādnieku”, kas rūpējas tikai un vienīgi par bērnudārza jumtu vai skolas logiem. Tas arī nav īsti pareizi, jo lēmumi tomēr ir jāpieņem gan teritoriālā, gan plašākā mērogā. Uz karti jāskatās no lielāka attāluma. Tāpēc, dāmas un kungi, es aicinu šo grozījumu tomēr atbalstīt un gribu apgalvot, ka tas tikai uzlabos valstī demokrātiju. Bet, ja tomēr būsiet nolēmuši neatbalstīt, gribu teikt, ka Vēlēšanu reformas biedrība par šo jautājumu diskusiju turpinās un 4. martā pulksten 12. 00 Rīgas domē tā diskusija turpināsies, un es tik tiešām ticu, ka demokrātiju šajā valstī veidojam mēs paši un, labojot vēlēšanu likumu šādā virzienā, mēs tik tiešām iegūsim zināmus uzlabojumus. Paldies. Aicinu atbalstīt.".
• 2009_02_26-seq120 language "lv".
• 2009_02_26-seq120 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2009_02_26-seq120 mentions Q822919.
• 2009_02_26-seq120 mentions Q2660080.
• 2009_02_26-seq120 mentions Q2089528.
• 2009_02_26-seq120 mentions Q1357342.
• 2009_02_26-seq120 mentions Q23924694.