Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_19-seq237> ?p ?o. }

• 2009_02_19-seq237 type Speech.
• 2009_02_19-seq237 number "237".
• 2009_02_19-seq237 date "2009-02-19".
• 2009_02_19-seq237 isPartOf 2009_02_19.
• 2009_02_19-seq237 spokenAs 37.
• 2009_02_19-seq237 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms nedaudz par opozīcijas teikto. Ja runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, skaidrs, ka ilgtermiņā tas būtu pareizs solis. Un es domāju, ka Latvija pakāpeniski virzīsies uz to, ka šis iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāsamazina. Jāteic, ka jau šogad tas tika samazināts par 2 procentpunktiem. Taču mēs diemžēl ļoti labi zinām, ka jau martā būs jāpieņem jauni budžeta grozījumi par tā samazinājumu. Ja mēs tagad samazinām kādu nodokli un nepasakām, kur ņemt naudu vietā, jo šāds nodokļa samazinājums tikai ilgtermiņā var dot pozitīvu labumu, tad tas faktiski nozīmē, ka ir jāpaceļ kāds cits nodoklis, lai šo budžetā neieņemto naudu īstermiņā iegūtu. Un es neredzu vēl kādu citu nodokli, ko pašlaik varētu pacelt, tāpēc ir gluži loģiski, ka šodien Saeima šo priekšlikumu noraidīja. Par Saeimas šodienas sēdē lemto. Tātad ar nelielām debatēm tika pieņemti Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas paredz, ka no 1. jūlija Latvijā nevarēs lietot automašīnas, kas ir reģistrētas ārzemēs. Precīzāk: Latvijas pilsonim tad būs jāpierāda, ka viņš vai nu strādā, vai mācās ārzemēs. To varēs izdarīt elektroniski. Un šī norma ir vērsta uz to, lai Latvijā ilgstoši nelietotu automašīnas, par kurām netiek maksāti nodokļi. Jo citādi iznāk tā, ka lielākā sabiedrības daļa faktiski uztur šo automašīnu īpašniekus. Un tiek ekspluatētas automašīnas, kas nav izgājušas tehnisko apskati. Tāpēc es gribu aicināt vērst uz to uzmanību tiem cilvēkiem, kas, piemēram, Lietuvā lētāk ir nopirkuši automašīnu, un laikus to piereģistrēt Latvijā, lai pēc tam nav problēmu ar Ceļu policiju. Šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija diezgan kaismīga diskusija par to, kādā veidā veicināt Latvijā ražotu produktu pieejamību iedzīvotājiem, kādā veidā padarīt tos arī cenas ziņā lētākus, un Tautsaimniecības komisija uzdeva Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā izvērtēt vairākas būtiskas lietas. Viena no tām: vai būtu nepieciešams noteikt maksimāli pieļaujamo piecenojumu pārtikas precēm – pamatpārtikas precēm – mazumtirdzniecībā, jo Rietumeiropā šie piecenojumi vidēji ir zem 10 procentiem. Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, – no 19 līdz pat 50 procentiem. Jo, protams, šādos grūtos laikos solidāri daļa nastas būtu jāuzņemas visiem – arī tirgotājiem, nevis, teiksim, jāizmanto tas, ka pamatpārtikas preces visi cilvēki pērk neatkarīgi no tā, cik tās maksā. Otra lieta. Mēs uzdevām daudz lielāku uzmanību pievērst marķējumam un izstrādāt noteikumus, lai šis marķējums būtu labāk salasāms. Uzdevām arī PVD un citām institūcijām vairāk sekot līdzi tam, kas veikalos notiek. Un jāteic, ka jau ir pirmie rezultāti: ir aizturētas un no tirdzniecības izņemtas diezgan daudzas importa preces, kam neatbilst marķējums… kuru saturs neatbilst tam, kas ir rakstīts virsū. Beidzot tas notiek, un tas ir ļoti pozitīvi. Žēl, ka tas nav noticis agrāk, bet jācer, ka šīs institūcijas arī turpmāk tikpat konsekventi darīs šo lietu. Vēl esam uzdevuši izstrādāt noteikumus, lai mazie ražotāji varētu iekļūt lielveikalā, kas atrodas reģionā, „pa tiešo” – apejot tirdzniecības bāzes, un tas arī veicinātu vietējo produktu noietu. Un visbeidzot es tomēr nedaudz gribu vēl parunāt par kopējo politisko situāciju, arī par tā saucamo Zalāna plānu jeb Tautas partijas piedāvāto valdības reorganizācijas plānu. Es gribu teikt, ka diemžēl līdz šim plašsaziņas līdzekļos nav izskanējuši paši būtiskākie akcenti. Nav jau tik tiešām svarīgi, cik ministriju būs un kurai partijai kāda ministrija tiks. Ir runa par to, ka ir jāizveido efektīvāks un lētāks Ministru kabinets, kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus. Un pati būtiskākā šā plāna daļa ir dot lielākas tiesības pašiem ministriem, to skaitā izdot saistošus noteikumus, lai katrs, būtībā niecīgs, jautājums nav jāapstiprina Ministru kabinetā, jo caur Ministru kabinetu virzās milzīgs dokumentu daudzums, tāpēc ministrijām faktiski nav nekādu praktisku iespēju līdz galam ar tiem iepazīties. Mums vajadzētu šo atbildības slogu sadalīt un vairāk uzticēties ministriem un Ministru kabinetā skatīt tikai būtiskus jautājumus. Tāpēc, ja piektdien valdībā nevarēs vienoties par šo plānu, Tautas partija ir izstrādājusi attiecīgus likuma grozījumus, un mēs šos likuma grozījumus virzīsim Saeimā, lai notiktu nopietna, profesionāla diskusija. Varbūt tiešām nav nemaz tik ļoti jāsasteidz? Un lai nebūtu tā, ka nav izsvērti visi, teiksim, šie aspekti vienas vai otras ministrijas apvienošanas sakarā, jo, kā jau es teicu, tas nav pašmērķis. Mērķis ir izveidot efektīvāku, lētāku un ātrāku valsts pārvaldi, bet paralēli acīmredzot mums tomēr ir jādomā par jaunas koalīcijas izveidi, latviskas koalīcijas izveidi, jo pašlaik tiešām daudzi jautājumi buksē, un arī ekonomiskie jautājumi nevirzās tik ātri uz priekšu, kā tam vajadzētu būt. Vadītāja. Paldies Ventam Armandam Krauklim no Tautas partijas frakcijas. Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!".
• 2009_02_19-seq237 language "lv".
• 2009_02_19-seq237 speaker Vents_Armands_Krauklis-1964.
• 2009_02_19-seq237 mentions Q822919.
• 2009_02_19-seq237 mentions Q211.
• 2009_02_19-seq237 mentions Q37.
• 2009_02_19-seq237 mentions Q21625222.
• 2009_02_19-seq237 mentions Q1250133.
• 2009_02_19-seq237 mentions Q3899540.
• 2009_02_19-seq237 mentions Q6111458.