Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_12-seq462> ?p ?o. }

• 2009_02_12-seq462 type Speech.
• 2009_02_12-seq462 number "462".
• 2009_02_12-seq462 date "2009-02-12".
• 2009_02_12-seq462 isPartOf 2009_02_12.
• 2009_02_12-seq462 spokenAs 40.
• 2009_02_12-seq462 spokenText "Labdien, godātie radioklausītāji! Pēc valdības vadītāja iniciatīvas ir sākušās valdību atbalstošo frakciju diskusijas par izmaiņām valdībā – par ministriju skaita samazināšanu. Pirmām kārtām gribam uzsvērt to, ka runa jau nav tik daudz par ministriju skaitu un par to, ka būtu kāds pareizais skaits, kas ļautu atrisināt visas problēmas. Interese, ko sabiedrība pievērš šiem procesiem, ir mazliet cita: vai tā būs tikai vienu ministru pāreja no vienām ministrijām uz citām ministrijām vai valdībā parādīsies jaunas sejas, vai šīs izmaiņas ietekmēs valdības darba efektivitāti un kādā veidā. Jo tie uzdevumi, kas šogad ir jārisina, diemžēl valdībai ir stipri smagāki nekā vēl pirms gada vai pirms diviem gadiem. Tas ir saistībā arī ar to, ka budžetu acīmredzot nāksies koriģēt, jo prognozes par to, kāds šogad var būt bezdarbs un cik lielā mērā var samazināties iekšzemes kopprodukta pieaugums, diemžēl mainās salīdzinājumā ar decembri. Tās ir sliktākas šobrīd. Kā risināsies Starptautiskā Valūtas fonda un citu starptautisko institūciju un valstu aizdotās naudas izlietošanas gaita, kādā veidā notiks šīs naudas atdošana un cik tas Latvijai būs reāli – par to ir lielas neskaidrības pat Saeimas deputātu vidū. Kā notiks tautsaimniecības atdzīvināšana – tur, protams, Ekonomikas ministrijai ir savi plāni, tomēr varbūt ne visi procesi risinās tik ātri, kā to gribētu dažādu nozaru pārstāvji, kā to gribētu arī mēs. Kā tiks aizsargātas dažādas sociālās grupas, kurām šobrīd ir lielas problēmas sociālajā jomā? Arī mūsu apvienībai būs konstruktīvi priekšlikumi (caur Tieslietu ministriju) kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai līdzsvarotu to risku, ko bija uzņēmušās bankas, pārāk vieglprātīgi izsniedzot liela apjoma kredītus un neprasot to nodrošinājumu un pirmos līdzmaksājumus, nedz arī garantētus un Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātus kredītņēmēju ienākumus. Bieži vien tas notika samērā vienkārši: optimistiski pieļāva, ka ieņēmumi tikai augs un augs. Tie ir daudzi jautājumi, pie kuriem būtu jāstrādā – un tas ir tas, kas mums liekas ļoti būtiski, – līdztekus tam, ka tiek arī reorganizēta valdība. Galīgie lēmumi droši vien tiks pieņemti tuvāko dienu vai tuvākās nedēļas laikā. Bija plašāka diskusija par svētku un atceres dienām. Neapšaubāmi, tā atkal bija par 6. un 7. janvāri, jo „Saskaņas Centrs” rosina tātad noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus kā divas svinamas un svētku dienas. Tiešām šī diskusija nebija par attieksmi pret dažādām reliģijām, tā nebija par attieksmi pret pareizticīgo un vecticībnieku Baznīcu, jo, kā zināms, ne jau tikai krievi, arī latvieši ir šīs Baznīcas piederīgie un katrs var svinēt svētkus tā, kā to vēlas, un tā ir privāta lieta. Šeit bija runa par divām brīvdienām, par divām valsts svētku dienām, ko mēs arī neatbalstījām. Kalendārā šobrīd jau ir svētku dienas Ziemassvētkiem, pie šīm svētku dienām nekāda ticība nav norādīta, nekādas konfesijas nav norādītas. Mēs neredzam nekādu motivāciju ieviest tieši divām konfesijām citas šīs svinamās dienas, jo tad jau būtībā arī jebkura cita, šeit neminēta, varētu prasīt kādus savus reliģiskos svētkus padarīt par visas valsts svētkiem. Uzskatām, ka tas nav piemēroti arī no vienotas sabiedrības veidošanas viedokļa. Un notika arī plašāka diskusija par grozījumiem Satversmē, ko rosināja savukārt jau Tautas partija, – ka paši deputāti varētu lemt, ka saīsina Saeimas pilnvaru laiku. Uzskatām, ka pašlaik Satversmē sacītais, ka Valsts prezidents var ierosināt un tauta var nobalsot par Saeimas atlaišanu, ir pietiekami optimāli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Valsts prezidents šobrīd nav saistīts ar kādiem īpašiem nosacījumiem, kurā brīdī un ar kādu motivāciju viņš to drīkst darīt. Pašreizējā Satversmes redakcija ir Valsts prezidentam daudz brīvāka nekā tā, kuru pašlaik Saeima gatavojas apspriest un kurā Valsts prezidents būtu ierobežots ar četriem vai pieciem punktiem. Šobrīd arī tautai balsojot ir iespēja ar jebkādu kvorumu, kaut vai pašu vienkāršāko balsu vairākumu, izlemt Saeimas atlaišanu, nerunājot par pusi no visiem vēlētājiem vai divām trešdaļām no tiem, kas ir balsojuši pēdējās Saeimas vēlēšanās, kā tas ir pašlaik piedāvātajā; tas visā visumā it kā liekas labi, bet īstenībā tas… faktiski ir vēl daudz sarežģītāk. Tā ka mūsu apvienība šajās nostājās gan par Tautas partijas rosinātajiem, gan arī par citiem Satversmes grozījumiem ieņem konservatīvu nostāju un uzskata, ka Valsts prezidentam ir pilnīgas tiesības gan pēc 31. marta, gan arī citos apstākļos, ja tas redz, ka valdība un Saeima ir kļuvušas neefektīvas, rosināt Saeimas atlaišanu. Paldies par uzmanību. Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam. Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Miroslavam Mitrofanovam. Lūdzu!".
• 2009_02_12-seq462 language "lv".
• 2009_02_12-seq462 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q822919.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q211.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q21625222.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q1771611.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q2167704.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q903671.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q1250133.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q3899540.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q7804.
• 2009_02_12-seq462 mentions Q1971334.