Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_12-seq419> ?p ?o. }

• 2009_02_12-seq419 type Speech.
• 2009_02_12-seq419 number "419".
• 2009_02_12-seq419 date "2009-02-12".
• 2009_02_12-seq419 isPartOf 2009_02_12.
• 2009_02_12-seq419 spokenAs 37.
• 2009_02_12-seq419 spokenText "Latvijas Republikas Satversme tāpat kā jebkurš Latvijas Republikas likums ir labojama likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas Satversme ir veidota, kā jūs zināt, no 1918. gada līdz 1922. gadam. Ārkārtīgi labs dokuments, atbilstošs tālaika modes tendencēm. Tajā ir ārkārtīgi daudz paņemts no Veimāras Republikas konstitūcijas, Vācijas konstitūcijas, kā arī no Šveices Konfederācijas. . . Likums ir labs, atbilstošs tālaika modei, kas ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, kura, starp citu, šeit ir nostiprināta ar 6. pantu. Taču teikt, ka Satversme nebūtu grozāma, - tas jau nu gan ir aplami. Nav jau tā, ka „rokas nost!” un ka neviens nevar iesniegt grozījumus. Jāteic, arī Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā ir šis tas labs. To es varu apgalvot. Un tas labums šeit saredzams… Ja drīkst, atļaušos nelielu atkāpīti. Tā nav, ka tauta jebkurā demokrātiskā valstī, ievēlējusi parlamentu, ir tiesīga to atlaist. ASV, brīvības un demokrātijas citadelē, tautai nav tiesību atlaist ne Senātu, ne Kongresu, ne arīdzan valsts prezidentu. Viņu var atcelt tikai par aizdomīgiem nodarījumiem un tikai likumā, pamatlikumā, noteiktajā kārtībā. Es to vārdu „impīčments” nespēju izrunāt, tas manai lauku mēlei ir par smagu. Protams, tā ir visās tajās valstīs, kuras ir parlamentāras republikas (šobrīd runājam par parlamentārām republikām). Ja runājam par ASV, tad jāpiemin Tomass Džefersons, viens no ASV „tēviem” jeb dibinātājiem. Amerikāņi bieži citē viņa teikto, ka tautai ir tiesības uz varas gāšanu, tātad arī uz vardarbīgu varas gāšanu; tas nozīmē permanentu revolūciju. Tautai šīs tiesības ir, jo tauta ir visas varas avots, bet ASV konstitūcijā tādas nav nostiprinātas. Ja runājam par parlamentārām republikām, tad jāteic, ka tiešām ir divas pieejas. Viena no tām - parlaments atlaiž pats sevi. Mums jāpieņem zināšanai arī tas, ka lielā skaitā Eiropas valstu tauta nav valsts varas orgāns, tai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Tauta ir varas avots, bet nav, protams, varas orgāns. Visos tajos gadījumos, kad parlamentārā republikā parlaments atlaiž pats sevi, tas notiek ar parlamenta balsojumu. Tautas partijas iesniegtajā grozījumā gan nav pateikts tas mehānisms - vai tas ir likums vai vienkārši lēmums. Tas droši vien nav svarīgi, jo to var vēlāk pielabot ar likumu, proti, iesniegt attiecīgu likumprojektu, kas jāizskata trijos lasījumos un kas tātad pārtaptu konstitucionālā likumā. Var arī ar lēmumu - vienu balsojumu. Taču parasti lēmumiem nevajag 67 balsis - divas trešdaļas. Var arī būt tā, ka parlamenta vairākums pieņem, kā tas ir Anglijā un citās valstīs… Kad parlamenta vairākums nolemj, ka parlaments vairs nespēs veikt savas funkcijas, un grib tam nevis ilgas mokas, bet ātru galu, tad parlamenta koalīcija izsauc pie sevis premjerministru un iedod viņam rokā tādu lielu grāmatu, ar ko viņam jāvēršas vai nu pie monarha, kā tas ir Anglijā, vai pie tāda paša nomināla valsts prezidenta, kas ir monarha atvasinājums, kāds Latvijas Republikā ir Valsts prezidents. Viņš paņem to grāmatu un aiziet un norunā vēlēšanu datumu. Ticiet man, vienmēr tad, kad parlaments nespēj strādāt… un visbiežāk tad… kā Tečeres laikā… Toreiz uztaisīja mazu kariņu Maldivu salās, aizgāja pie karalienes un teica - vajag jaunas vēlēšanas. Partija bija populāra, konservatīvie vinnēja, jo reformas bija jāveic. Tā tas ir. Līdz ar to tas labais, kas ir Tautas partijas iesniegtajos Satversmes pārgrozījumos, - ātrums, ka to var izdarīt ātri. Šobrīd mūsu Valsts prezidents var gan ierosināt, bet nevar atlaist, un tas arī ir normāli, esot pastarpināti vēlētam prezidentam. Otrs variants, ko piedāvāja arodbiedrības, bija visnotaļ murgainā formā. Paldies Dievam, tas netika akceptēts. Bet tas jau parādījās gan kā Āboltiņas kundzes vadītās komisijas produkts, gan arī kā konstitucionālo tiesību ekspertu piedāvājums, ka tauta var (ne tikai Valsts prezidents, bet arī tauta var!) ierosināt. Par to, ka tauta var atlaist, mēs nestrīdamies. Arī tas ir izskatāms jautājums. Ja mēs šeit vienojamies par kvorumu, tas var palikt. Tas var palikt. Ja man būtu šeit jāpasaka, kā rīkoties, ja parlaments grib ātru risinājumu un ja parlaments redz, ka ir situācija, kurā tas pēc būtības vairs nespēj nodrošināt atbildīgu un svarīgu lēmumu pieņemšanu, tad es šeit ierakstītu… Tajā konstitūcijas grozījumu projektā, ko iesniedza Valsts prezidents, paredzēts… Lai gan to ir rakstījuši konstitucionālo tiesību speciālisti, kas te tiek cildināti, tur tas Satversmes 48. panta grozījums, kurā ir runa par tām konsultācijām, ir tāds, manuprāt, diezgan nesaprotams priekšlikums - Valsts prezidents dodas konsultēties pie Saeimas priekšsēdētāja un pie premjera, un tad… Es nezinu, kāda lēmuma rezultātā vai nakts sapņa rezultātā viņš var atlaist Saeimu. Var. Bet viņam nav jāatlaiž. Es šeit rakstītu vienkārši, tā, kā mums Satversmē jau dažās vietās ir, - ka ne mazāk kā 67 Saeimas deputāti var ierosināt Valsts prezidentam atlaist Saeimu, un tad Valsts prezidents imperatīvi atlaiž… Tad tas ir imperatīvi: Valsts prezidents nevis vairs domā - atlaist vai neatlaist, bet gan Valsts prezidents 10 dienu laikā atlaiž Saeimu, un tad jaunas vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija. Īstenībā tas ir tas… es tikai nezinu… tā īsti es nezinu iemeslus, kāpēc Tautas partija savā priekšlikumā grib izvairīties no starpnieka. Jo, ja tas ir jāpieņem kā konstitucionāls labojums trijos lasījumos, paies jau divi trīs mēneši. Ja vēlāk tas ir jāapstiprina ar likumu, ar kvalificētu likumu, par kuru jābalso ne mazāk kā 53 deputātiem, ja 67 šeit ir klāt, tad, es jums teikšu, tas ies vēl ilgāk nekā referendums. Nu drusciņ lētāk tas būs gan. Jo neatkarīgi no tā, vai mēs būsim atlaisti vai nebūsim atlaisti, mums ir divu mēnešu darba kārtība jānosaka pašiem, un vēlāk to nosaka Valsts prezidents. Kas ir svarīgi no tautas līdzekļu taupīšanas viedokļa? Visu to laiku mums maksās algas. Bet precedenti ir bijuši. Bija vēl labāk! Tad, kad Ulmanis nevis atlaida Saeimu, bet izdarīja apvērsumu - padzina Saeimu (dažus ielika nometnēs), viņš deputātiem algu turpināja maksāt līdz pat 1940. gada 21. jūlijam. Es domāju, ka dažs labs ar šādu risinājumu būtu mierā. Paldies.".
• 2009_02_12-seq419 language "lv".
• 2009_02_12-seq419 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q822919.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q211.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q193089.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q183.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q2747600.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q39.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q1250133.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q130614.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q3955.
• 2009_02_12-seq419 mentions Q11812.