Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_12-seq415> ?p ?o. }

• 2009_02_12-seq415 type Speech.
• 2009_02_12-seq415 number "415".
• 2009_02_12-seq415 date "2009-02-12".
• 2009_02_12-seq415 isPartOf 2009_02_12.
• 2009_02_12-seq415 spokenAs 40.
• 2009_02_12-seq415 spokenText "Cienītie kolēģi! Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK attieksme pret Satversmi ir šāda - jo mazāk kāds gar to grābstīsies, jo valstij būs labāk. Un būtu ļoti labi, ja kādu laiku gar Satversmi vispār negrābstītos, bet izstudētu visu to, kas tajā ir rakstīts. Patlaban jebkurš „uzbrauciens” Satversmei it tikai politikānisms, nekas cits. Jā, mūsu apvienība bija iniciatore diviem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē - tad, kad mums likās, ka ir apdraudētas latviešu tautas intereses. Paskatieties, lūdzu, bijušo Saeimu stenogrammās, tur viss ir iekšā! Mēs grozījām Satversmes 4. pantu - ierakstījām tur, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tas ir 4. pantā iekšā. To vajadzēja. Pirms Otrā pasaules kara tādas normas, protams, tur nebija. Otrkārt. Jūtot visas šīs aktivitātes Rīgā un daudzās citās pilsētās, kur latviešu procents ir ne sevišķi augsts, mēs bijām iniciatori tam, lai grozītu Satversmes 101. pantu un tajā ierakstītu skaidri, ka pašvaldības vēlē tikai pilntiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Jā, tad mēs tiešām centāmies grozīt Satversmi! Bet ar kādu nolūku? Ar nolūku stiprināt latviešu tautu! Ne ar kādu citu nolūku. Kas notiek 9. Saeimā? Nepārtraukti „uzbraucieni” Satversmei gandrīz vai kopš paša 9. Saeimas darbības sākuma. Ar ko tas ir izskaidrojams? Ļoti vienkārši. Vieni tika pie varas, otri netika. Tie, kas netika, arī bija finansēti ar nolūku kaut ko dabūt pēc tam atpakaļ. Netika… Tātad vajadzēja sabiedrību tracināt. Nu cita varianta taču nav! Un šoreiz izdomāja. Var būt, ka viens no galvenajiem iemesliem bija Satversmes 72. panta izmantošana, kā to darīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kad bija redzams, ka var iekustināt sabiedrību uz visādiem izgājieniem, atmodās daži malači un sāka sabiedrību tracināt. Tāpēc interesanti, protams, ja runā par to periodu… interesanti, ka vienlaikus divās partijās radās šķelšanās, divās Saeimā esošās… un pēc tam bija trešā arī… Un šodien kādam vajadzētu atcerēties, ka no partijas „Jaunais laiks” aizgāja deputāti, no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aizgāja deputāti un no Tautas partijas aizgāja deputāti. Un izveidojās trīs partijas, četras partijas, piecas partijas… es nezinu, cik… izveidojās no jauna. Un mierīgi tas notika, un sabiedrība to mierīgi uztvēra, un neviens īpaši satraucies par to nav. Diemžēl. Tātad skaidrs ir viens - tās bija kaut kādas intereses vienam, otram, trešam… Vienam gribējās tikt pie mazākas konkurences Eiropas Parlamentā, viens puisis stipri pārrēķinājās un tāpēc vispār nestartēs uz Eiropas Parlamentu, acīmredzot sponsori ir pateikuši: “Vecīt, tu esi vajadzīgs Rīgā, nevis Briselē, un tāpēc paliec mierīgs!” Jā, diemžēl tie ir fakti. Pēc tam sākās riņķadancis. Sākumā tā paklusi piesauca Satversmi, pēc tam - skaļāk. Un tad sekoja visinteresantākais. Nenostrādājuši ne pusi laika šajā Saeimā, Saeimas deputāti (Saeimas deputāti!) sāka brēkt: „Atlaist Saeimu!” Nu tad jūs man izskaidrojiet: ja Saeimas deputāts uzskata, ka šī Saeima ir jāatlaiž, kāpēc viņš šajā Saeimā sēž? Ar kādu nolūku viņš sēž un silda savu dibenu šeit? Skaidrs jautājums? Un visi tie, kas runā par ārkārtas vēlēšanām, par nezin ko, - viņi nerunā par strādāšanu Saeimā, viņi runā par ārkārtas vēlēšanām. Bet viņi ir ievēlēti uz četriem gadiem! Kas viņiem ir devis tiesības šādi bļaustīties? Lai kliedz uz ielas! Kāpēc kliedz Saeimā? Jebkura balsošana pēc tam ir tikusi politizēta, un šeit vairs nav konstruktīvu sarunu par likumprojektiem, tās ir stipri mazinājušās. Šeit ir politizētas sarunas. Te viena dāma teica par politiķiem kretīniem… Kretīni no dzimšanas un kretīni kaut kādā tapšanas laikā… Es saprotu, ka viņa savas ģimenes problēmas piedāvāja risināt visai Saeimai. Nezinu gan, kāpēc. Tālāk. Atcerieties šo īpatnējo parakstu vākšanas kampaņu! To uzsāka arodbiedrības. (Šodien arodbiedrības ar tiem parakstiem vairs nekrāmējas, par citiem parakstiem nerunā.) Un tālāk tur iesaistījās arvien vairāk un arvien vairāk, un arvien plašāks kļuva tas loks. Un bija šī tautas nobalsošana - 600 tūkstoši pret 900 tūkstošiem. Par šiem 900 tūkstošiem neviens opozicionārs nesaka nevienu vārdu, it kā tādu vienkārši nav… Visu laiku 600 tūkstoši - tie ir tie īstie. Tie ir dažādi cilvēki, kas baloja „par” vai „pret”, vai nepiedalījās. Kāpēc izcelt sabiedrības daļu, turklāt nevis lielāko daļu, bet mazāko daļu? Pusotru reizi mazāka nekā otra, bet tie ir tie īstie. Tālāk. Es atgādināšu, kāds bija Satversmes grozītāju sauklis tieši pirms tautas nobalsošanas. Leiškalna kungs, man tomēr… Es nedrīkstu runāt ar zālē sēdošajiem deputātiem (No zāles dep. V. Orlovs: „Nekas, nekas, turpiniet! Mēs klausāmies!”), būdams tribīnē, bet nezin kāpēc jums atļauj turpināt šito runāšanu! Tātad kāds bija sauklis? „Nebaidieties, pilsoņi, un ejiet! Lai viņi baidās!” Nu tie viņi laikam šeit sēž, vismaz daļa no viņiem. Tātad tika nostādīta viena sabiedrības daļa pret otru, turklāt apzināti tika nostādīta. Tāpēc tas, ko mēs šodien izskatām, nav nekāds sākums. Šie Satversmes grozījumi… es tos daļēji uztveru kā atbildi tam visam, kas notiek. Un, godīgi sakot, tiešām… Opozicionāri, kāpēc tad jūs negribat tos atbalstīt? Es tos neatbalstīšu, un mūsu apvienība (No zāles dep. V. Orlovs: „Jūsu pieci deputāti!”) tos neatbalstīs, jo mums riebjas krāmēšanās gar Satversmi un Satversmes plucināšana. Mums skaidri tas nepatīk, un viss! Bet šī liekulība, ka… „Mēs gribam ārkārtas vēlēšanas, bet šodien mēs tomēr nebalsosim!” Nu, atvainojiet, tas ir tā ļoti interesanti! Tas ir tas pats, ka ievēlē tevi no viena saraksta, tu esi izmantojis tās partijas resursus, ticis iekšā Saeimā, bet pēc tam tu mierīgi aizpēdo uz citu partiju, un tas ir godīgi un taisnīgi, un pieņemami, un visiem ļoti patīkami. Atgādināšu, ka ne tikai jaunās partijas… Tika mītiņi organizēti, atkal tika runāts par krīzi valstī. Bet vai pie šīs krīzes pirmie vainīgie reizēm nav bijuši paši Saeimas deputāti? Tie, kas visas ķildas Saeimā, visas nesaskaņas Saeimā aizstiepj kaut kur uz publiskiem izklaides namiem un pēc tam… pēc tam briesmīgi vēl gandrīz vai priecājas, ka ķieģeļi lido pa gaisu un vēl tur nezin kas. Lūk, tāpēc es aicinu nomierināties ar visu šo krāmēšanos gar Satversmi, gar visiem tiem grozījumiem. Labi, varam diskutēt vienādi, otrādi, trešādi, bet ne tie vieni grozījumi ir pieņemami, ne tie otri, ne tie trešie un ne tie piektie, jo tā ir galīgi nevajadzīga krāmēšanās šinī brīdī, brīdī, kad ir pavisam citi jautājumi jārisina. Pilnīgi citi! Tagad vieni saka: „Tagad rīkosim vēlēšanas!” Otri saka: „Nē, labāk augustā!” Trešie saka: „Ziniet ko, labāk septembrī!” Par ko tas liecina? Tas skaidri liecina, ka katrs gatavojas tā, kā viņam, viņa partijai, tas ir izdevīgāk, tas ir - interesantāk. Un tāpēc, ja mēs esam spējīgi runāt un skaidrot to, ko mēs paši domājam par Satversmes grozījumiem, tad tā arī darīsim! Ja paņemtu stenogrammas, pēdējo triju Saeimu stenogrammas, un vienam otram malacim parādītu, ko viņš ir teicis vienā, otrā vai trešā Saeimā, būtu ļoti interesanti salīdzināt viņa izteicienus - to, ko viņš ir slavējis, ko viņš nav slavējis, kurš likums ir atbalstīts un kurš nav atbalstīts. Un tāpēc, protams, ja mēs vispār gribam par Satversmes būtību runāt, labāk būs tad, ja mēs mazāk gar Satversmi grābstīsimies. Un vēl pēdējais. Tiem, kuriem ir dotas tiesības atlaist Saeimu, jāuzņemas arī pilna atbildība - pilna atbildība! - par to, kas notiks pēc tam. Šobrīd galvenais ierosinātājs ir… būtu Valsts prezidents. Šobrīd viņš var ierosināt tautas nobalsošanu. Jā, skaidrs! Bet tad parādiet, kas tanī posmā notiks, kā strādās tie Saeimas deputāti, kuri skaidri redzēs, ka pēc trim, četriem, pieciem mēnešiem būs jaunas vēlēšanas? Cik laika viņi veltīs darbam Saeimā? Cik laika viņi veltīs savam darbam? Piedošanu, es esmu norunājis patlaban vienpadsmitarpus minūtes. Šeit malači runā ilgāk par pieņemto laiku un vēl lūdz minūti, divas, trīs un pat piecas papildlaiku. Neviens… Es esmu četrās Saeimās un Augstākajā padomē strādājis (No zāles dep. V. Orlovs: „Pateicoties tādiem, mums ir krīze!”) un ne reizi neesmu pārsniedzis runas laiku. Tā ka jūs, visi muldētāji, apklustiet!".
• 2009_02_12-seq415 language "lv".
• 2009_02_12-seq415 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q822919.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q211.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q2660080.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q193089.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q1020384.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q8889.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q6111985.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q8436.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q4459436.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q1357342.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q9005.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q1250133.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q3899540.
• 2009_02_12-seq415 mentions Q151301.