Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_12-seq393> ?p ?o. }

• 2009_02_12-seq393 type Speech.
• 2009_02_12-seq393 number "393".
• 2009_02_12-seq393 date "2009-02-12".
• 2009_02_12-seq393 isPartOf 2009_02_12.
• 2009_02_12-seq393 spokenAs 50.
• 2009_02_12-seq393 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kāda tad ir Tautas partijas piedāvātā redakcija Satversmes grozījumam, kuru lielākā daļa no komisijām ir noraidījusi? Proti, Satversmes 10. pantu viņi paredzējuši izteikt šādā redakcijā: „Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var saīsināt savu pilnvaru termiņu. Šādā gadījumā izsludināmas jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. ” Saeimas atlaišana un priekšlaicīgas vēlēšanas nenoliedzami ir viens no krīzes risinājumu mehānismiem. Kā pamatoti atzīts Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī, parlamentārajā demokrātijā (citēju) „(Uz noteiktu termiņu) ievēlētā parlamenta sastāva saglabāšana līdz leģislatūras perioda beigām nav pašvērtība un parlamentam nav uz to nedz politisku, nedz morālu tiesību. ” Ja jūs esat iepazinušies ar šo visnotaļ respektablo viedokli, tad redzējāt, ka parlaments atsevišķās valstīs var atlaist pats sevi. Tās ir Polija, Ungārija, Austrija un, iespējams, arī citas valstis. Taču atļaujiet man Tautas partijas izstrādāto Satversmes grozījumu aplūkot no divām pusēm - pirmkārt, no juridiskās puses un, otrkārt, no politiskās puses. Visupirms ir viens no svarīgākajiem jautājumiem - kas notiek ar likumdošanas darbu, ja Saeima (citēju) „saīsina savu pilnvaru termiņu”? Satversmes 49. pants noteic: „Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents. ” Taču Tautas partijas iesniegtajā projektā, kā jau Muižnieces kundze uzsvēra, ir paredzēts, no vienas puses, ka Saeima saīsina savu termiņu, bet no otras puses, ka tā tiek atlaista. Es domāju, ka šajā gadījumā Satversmei ir nācis klāt pilnīgi jauns termins - „saīsināt savu pilnvaru termiņu”. Nu, piemēram, sanāk kāda Saeima, ievēlēta, un nolemj, ka tā savu pilnvaru termiņu saīsinās, piemēram, uz trijiem gadiem vai uz diviem gadiem. Vai šodien nolemsim, ka termiņš tiks saīsināts uz trijiem mēnešiem vai sešiem mēnešiem? Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka Satversmes tiesas nolēmumos ir uzsvērts, ka Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments, proti, neviena Satversmes norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku, jo šāda izpratne sagrautu Satversmes iekšējo loģisko struktūru. Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks, referējot par Latvijas Republikas Satversmes projektu pirmajā lasījumā, uzsvēra (es citēju): „Katra abstrakta definīcija un katra plašāka frāžaina formula var izsaukt pārpratumus. To var uzskatīt par nepilnīgu, pret atsevišķām tēzēm var celt iebildumus. Lai šādu pārpratumu nebūtu, lai iebildumi netiktu celti, Satversmes komisija vienojās par to, ka Satversmes likumā ļoti noteiktā veidā atsevišķos pantos izteicamas noteiktas domas. Šis lietišķais raksts Satversmes projektā, pēc manām domām, ir uzskatāms par šā projekta pozitīvo īpašību. (Latvijas Republikas Satversmes sapulces stenogrammas, Rīga, 1921. gads, 14. burtnīca, 1309. lapaspuse.)” Taču šajā gadījumā rodas jautājums: ja Saeima saskaņā ar šādu redakciju tiek atlaista, vai ir piemērojams Satversmes 49. pants, kad Valsts prezidents ir tiesīgs noteikt Saeimas sēdes, vai Saeima arī vēl šajā laikā ir darbotiesspējīga? Kā mēs zinām, Satversmes 81. panta taču vairs nav un Ministru kabinets nevar izdot noteikumus ar likuma spēku. Turklāt projektā nav norādīts, kāds tiesību akts tiks pieņemts: vai tas būs likums vai tas būs lēmums, vai varbūt tas būs paziņojums. Projektā, godātie kolēģi, nav norādīts, cik bieži, kad, un pastāvot kādiem apstākļiem Saeima var pašsaīsināties un pašatlaisties. Jārunā par to, vai Saeimai ir tiesības sevi atlaist. Piemēram, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Satversmi to ir uzsācis Valsts prezidents saskaņā ar 48. pantu. Valsts prezidents nolemj atlaist Saeimu, tiek izsludināts referendums. Vai Saeima var pašatlaisties, pati aiziet projām un pateikt: „Nē, mēs negribam! Taupīsim naudu! Ziniet ko, mēs paši saīsināsimies un paši atlaidīsimies. ” Tālāk par politiskajiem apsvērumiem. Visupirms man būtu atklāti… man gribētos dzirdēt, lai Tautas partija atklāti pasaka, kāds ir šā pasākuma, šā priekšlikuma galvenais mērķis. Vai kazuistika šajā gadījumā ir labākais grozījumu iemesls? Nu, mēs varam minēt, kā Muižnieces kundze laikam teica: ātrāk, augstāk, tālāk! Apmēram līdzīgi ir šajā gadījumā. Bet jebkurš Satversmes tiesas… jebkurš konstitucionālo tiesību speciālists jums pateiks, ka kazuistika nav labākais gadījums, ka Satversme tiek grozīta. Mēs savu Satversmi grozām ne tikai šai Saeimai. Mēs Satversmi grozām arī turpmākajam laika periodam. Līdz šim visos gadījumos saistībā ar Satversmes interpretāciju, kas ir bijuši, koalīcija ir pieminējusi vietā un nevietā Satversmes tēvus - to, ko viņi ar vienu vai ar otru normu ir domājuši un ko viņi ar vienu vai ar otru normu ir gribējuši pateikt. Iepriekš lemjot, piemēram, par tautas tiesībām atlaist Saeimu, koalīcija atrunas bija meklējusi Satversmes tēvu atstātajā mantojumā. Pēc referenduma, kā mēs zinām, mēnešiem ilgi tika atkārtots, ka tik vienkārši Satversmē grozījumi nav izdarāmi. Taču šis projekts ir radies, manuprāt, dažu dienu laikā, kad Tautas partija pēkšņi ir… pār Tautas partiju pēkšņi ir nākusi atklāsme, ka Saeimai un valdībai tauta vairs neuzticas. Izpētot Satversmes sapulces stenogrammas un 20. -30. gadu speciālo literatūru, ir redzams, ka nedz Satversmes tēvi, nedz Latvijas tiesību teorētiķi tādu lietu kā pašsaīsināšanos un pašatlaišanos vispār nav apsprieduši (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Pasaule mainās!”) atšķirībā no tautas un Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, kam, kā mēs zinām, pietrūka tikai dažu deputātu balsu, lai šāda norma tiktu Satversmē ieviesta. Toties šodienas konstitucionālajās tiesībās speciālisti norāda, ka partijas parasti pašatlaišanos (protams, valstīs, kur tas ir pieļauts) ierosina gadījumos, kad tām tas ir izdevīgi, proti, kad tām ir labas izredzes ārkārtas vēlēšanās gūt labus rezultātus. Tautas partijai šīs izredzes pagaidām… Tautas partijai šīs izredzes pagaidām, ja mēs vērojam reitingus, nav spožas. To varētu varbūt vērtēt drīzāk kā manevru pašreizējā politiskajā situācijā. Turklāt, pastāvot šādai pašatlaišanās un pašsaīsināšanās iespējai, Saeima atsevišķos gadījumos var šantažēt Valsts prezidentu; piemēram, ja Valsts prezidents Satversmes 71. panta kārtībā ir nolēmis prasīt kāda likuma otrreizēju caurlūkošanu vai ja 72. panta kārtībā ir nolēmis apturēt kāda likuma publicēšanu. Saeima teiks: „Ak tā! Jūs neizsludināsiet vai apturēsiet kādu likumu? Mēs pašsaīsināsimies un pašatlaidīsimies. ” Par taupību, godātie kolēģi, gan šeit liekulīgi nevajadzētu runāt. Es ļoti labi atceros. Kur tad jūs bijāt ar šo taupību, kad pagājušajā vasarā opozīcija vēlējās, lai referendumi notiktu vienā dienā, bet tomēr tika panākts, ka šie referendumi - gan par Saeimas atlaišanu, gan arī par pensijas reformu - notika divās atsevišķās reizēs? Es domāju, ka būs ļoti interesanti vērot, kā Tautas partija rīkosies ar Valsts prezidenta iesniegto Satversmes grozījumu projektu. Vai mums tagad būs Juridiskās komisijas sēde, jo iepriekšējā Juridiskās komisijas sēdē mēs nepaspējām izskatīt, bet tomēr jau atskanēja balsis, arī no Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa”, proti, ka ir jāpieiet šim jautājumam ļoti uzmanīgi un ka ir jāvērtē, vai šis priekšnoteikums varētu tikt attiecināts uz pašreizējo Saeimu. Ir jāvērtē vispār tas, vai Valsts prezidents, proti, Valdis Zatlers, vispār ir tiesīgs to darīt un vai mēs šo normu attiecināsim uz viņu. Var būt, ka mēs to attiecināsim tikai uz nākamo Saeimu un uz nākamo prezidentu. Tiešām būs ļoti interesanti skatīties. Es domāju, ka šis priekšlikums par pašatlaišanos un pašsaīsināšanos nav pietiekami izstrādāts. Es aicinu frakcijas vārdā noraidīt šo likumprojektu, jo mēs uzskatām, ka tiesības atlaist Saeimu ir jādod Valsts prezidentam vai arī tautai, kā to paredz Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi Satversmē. Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2009_02_12-seq393 language "lv".
• 2009_02_12-seq393 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q822919.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q211.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q2660080.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q40.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q25931626.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q36.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q2498135.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q28.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q1250133.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q182673.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q3401675.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q1507032.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q1390224.
• 2009_02_12-seq393 mentions Q4723918.