Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_12-seq283> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2009_02_12-seq283 type Speech.
- 2009_02_12-seq283 number "283".
- 2009_02_12-seq283 date "2009-02-12".
- 2009_02_12-seq283 isPartOf 2009_02_12.
- 2009_02_12-seq283 spokenAs 50.
- 2009_02_12-seq283 spokenText "Cienītie kolēģi! Ja kāds nezinātu, par ko mēs šodien debatējam, pilnīgi iespējams, ka nomaļam vērotājam varētu likties, ka mēs šeit spriežam par ļoti eksistenciāliem jautājumiem. Varbūt nobalsojam - Dievs ir vai nav? Varbūt nobalsojam, kura reliģija tā labākā? Šīsdienas debates nav par sarunas priekšmetu. Mēs ļoti labi zinām, ka gan mūsu Satversmē, gan arī ikvienas sevi cienošas valsts pamatlikumā ir tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Mēs zinām, ka 21. gadsimtā demokrātija un tolerance ir lielākā vērtība un bagātība, kas var būt mūsu sabiedrībā. Ne par to ir stāsts. Un nevienam, kas pašreiz uzstājas pret šo svētku ievietošanu mūsu kalendārā, nebūtu jāpārmet necieņa ne pret Dievu, ne pret reliģiju, ne pret kādu konkrētu konfesiju, ne pret kādu tautību, ne pret kādu etnisku vai reliģisku grupu. Mēs šodien spriežam par grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Un runa ir par valsts svētkiem. Par mūsu valsts svētkiem mūsu valstī, kuras pilsoņi mēs, šeit klātesošie, esam un par kuras nākotni mēs visi esam atbildīgi. Šī ir mana pilna pārliecība, ka šis fakts Latvijas sabiedrības integrāciju neveicinātu. Pirmkārt, būtu pārkāpts princips, ka mēs savā kalendārā ievietojam valsts, tātad mūsu visu kopīgos svētkus, bet nu skaidri parādītos vienas vai divu konfesiju noteiktie svētki un līdz ar to būtu radīts precedents tam, par ko jau runāja pagājušajā nedēļā. Cilvēktiesību ievērošana nedrīkst būt atkarīga no kvantitātes. Kā zināms, mūsu valstī ir reliģijas brīvība, un mēs varam jau runāt par vismaz desmit vai divdesmit atšķirīgām konfesijām, kurām ir arī atšķirīgi svētki. Tātad jautājums par samērību cilvēktiesību īstenošanā. Bet iedomāsimies tīri praktiski. Tātad mums kalendārā parādās divu veidu Ziemassvētki. Mums, protams, tad būtu arī jāmaina formulējums, kuras konfesijas tad šos svētkus atzīmē 25. un 26. decembrī. Tad lūdzu tur arī precizēt: katoļi, luterāņi, baptisti, adventisti un tā tālāk. Vai tas vien jau nebūtu absurds? Otrkārt. Iedomāsimies, kā praktiski notiks šo svētku svinēšana. Sabiedrība gribot negribot būs spiesta sadalīties divās grupās. Protams, pa vidu būs trešā grupa, kam ir pilnīgi vienalga, ko svinēt, ka tikai ir brīva diena. Un nedomāju, ka šis fakts paliks nepamanīts mūsu sabiedrības informācijas līdzekļos, nedomāju, ka nenotiks konkurence, lai pierādītu, kurai svētku svinētāju grupai tad ir Latvijas iedzīvotāju vairākums, un nekādā gadījumā neuzskatu, ka tas mūsu sabiedrību vienos. Un tam nav pilnīgi nekāda sakara ar toleranci. Ikviens cilvēks ir aicināts svinēt svētkus tad, kad viņš to vēlas, bet šī ir Latvijas valsts, tie ir Latvijas valsts svētki, un, lai nu kur, bet svētku svinēšanā valsts iedzīvotājiem ir jābūt vienotiem. Un tādēļ es aicinu noraidīt šo likumprojektu un balsot „pret” arī gadījumā, kad izskatīsim jau Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtos grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Paldies. (Aplausi.)".
- 2009_02_12-seq283 language "lv".
- 2009_02_12-seq283 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2009_02_12-seq283 mentions Q211.