Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_12-seq263> ?p ?o. }

• 2009_02_12-seq263 type Speech.
• 2009_02_12-seq263 number "263".
• 2009_02_12-seq263 date "2009-02-12".
• 2009_02_12-seq263 isPartOf 2009_02_12.
• 2009_02_12-seq263 spokenAs 50.
• 2009_02_12-seq263 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Nesen es saņēmu šādu vēstuli elektroniskajā pastā: „Kalnietes kundze! Kad es izlasīju Jūsu grāmatu „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Jūsu vērtība manās acīs ļoti cēlās. Taču pēc tam, kad Jūs nobalsojāt „par” krievu Ziemassvētkiem, es Jūs vairs necienu. ” Redziet, man būtu daudz ērtāk un parocīgāk balsot tā, kā to sagaida vairākums. Tomēr es balsoju „par” pareizticīgajiem Ziemassvētkiem tāpēc, ka es esmu dziļi pārliecināta, ka tiem 400 tūkstošiem cilvēku, kas šajā valstī pareizi vai nepareizi, pēc pašu gribas vai svešu ievesti, ir atbraukuši, ir tiesības svinēt svētkus. Un es arī saku: visi vai ne visi, bet ļoti daudzi. Un ja man būtu jāizvēlas balsot arī par kādas citas grupas, tikpat daudzskaitlīgas grupas, svētkiem, kas šajā valstī dzīvo līdzās mums, es to darītu. Jo liegt cilvēkiem svinēt savus reliģiskos svētkus, es uzskatu, ir bezdievīgi. Es gribu arī pakavēties vēl kādās personīgās atmiņās. Redziet, kā jūs to zināt, un to zina arī Latvijā ļoti daudzi cilvēki, bet tagad arī ārvalstīs, jo mana grāmata ir pārtulkota un izdota vairāk nekā desmit valstīs, es esmu dzimusi Sibīrijā, un es ļoti labi atceros tos Sibīrijas vakarus… divus, jo vairāk sava vecuma dēļ es nepaguvu iegaumēt… kad mana māte un tēvs atnāca pēc smagas, smagas darbadienas un mēs Ziemassvētkus tomēr svinējām. Padomju Savienībā Ziemassvētki bija aizliegti svētki, tāpat kā Lieldienas. Un par vienu no savas dzīves svarīgākajiem principiem es uzskatu iecietību pret citiem. Tas ir grūti. Bet arī tad, ja tas nav populāri, es palikšu šim principam uzticīga. Lāča kungs, tā intervija, ko jūs lasījāt „Dienā”, nebija gluži precīza, jo tobrīd es biju žurnālistei teikusi pavisam citādāk. Es teicu: vieniem es esmu pārāk kosmopolītiska, citiem - pārāk nacionāla. Un ir lietas, kurās ne mūžam es nepiekāpšos savā pārliecībā, un tas ir princips - latviešu valoda, oficiālā valsts valoda, vēlēšanās drīkst piedalīties un tikt ievēlēti tikai Latvijas pilsoņi. Tikai tie, kas ir naturalizējušies. Visi tie, kas naturalizējās. Viņiem ir jānoliek valodas pārbaudījums un jāpieņem šīs valsts vēsture. Es esmu par to, lai Latvijas valsts būtu nacionāla valsts, piederīga Eiropas vērtībām. Ne mūžam mana roka necelsies, lai balsotu „par” kādu lēmumu, kas Latvijas neatkarību un drošību apdraudēs. Atšķirībā no citiem patriotiem, kas vada ministrijas, kuras veicina „gazpromizāciju” Latvijā, es uzskatu to par daudz būtiskāku jautājumu. Es esmu ļoti daudz Eiropā izdarījusi, lai eiropiešiem pastāstītu patiesību par Latvijas vēsturi, par Austrumeiropas vēsturi. Es, protams, nezinu šo vēsturi tik detalizēti, kā to var izstāstīt Lāča kungs, bet es zinu vēsturi pietiekami labi. Un es arī vēsturē varētu minēt ne vienu vien epizodi, kur vēsturiskie fakti ir bijuši pavisam citādi. Bet šīs vēstures sagrozījums ir sācis dzīvot gadsimtiem cauri savu patstāvīgu, no patiesā notikuma neatkarīgu dzīvi. Tas ir ieguvis tradīcijas vērtību. Un tā šķelšanās, kas ir notikusi starp divām Baznīcām, tās atšķirības, kas pastāv kalendāros, - tām nav nekāda sakara ar tiem tūkstoš un tūkstošiem cilvēku, kas svēti tic, ka tas datums, kurā Krievijas pareizticīgie svin savus svētkus, ir vienīgais pareizais un īstais. Un arī šodien, lai cik tas būtu nepopulāri, es atkal nobalsošu „par” to, lai pareizticīgiem (No zāles dep. J. Dobelis: „Maskavas!”) cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tā ir Maskavas pareizticība vai kāda cita, būtu tiesības svinēt šos svētkus ģimenē, jo neviena reliģija neko sliktu nemāca. Atcerieties: tad, kad bija Tautas frontes kustība, es personīgi biju tas cilvēks, kas gāja pie dažādo Latvijas konfesiju vadītājiem un lūdza šo kustību atbalstīt. Toreiz mums bija vajadzīgs vecticībnieku un pareizticīgo atbalsts. Es uzskatu, ka šiem cilvēkiem ir tiesības svinēt savus svētkus (No zāles dep. J. Dobelis: „Ne jau uz valsts rēķina! Deutschland über alles!”), es nevienam neuzspiežu savus uzskatus, bet es esmu gatava tos aizstāvēt. Paldies.".
• 2009_02_12-seq263 language "lv".
• 2009_02_12-seq263 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2009_02_12-seq263 mentions Q211.
• 2009_02_12-seq263 mentions Q649.
• 2009_02_12-seq263 mentions Q193089.
• 2009_02_12-seq263 mentions Q159.
• 2009_02_12-seq263 mentions Q8436.
• 2009_02_12-seq263 mentions Q15180.
• 2009_02_12-seq263 mentions Q4803907.