Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq77> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2009_02_04_a-seq77 type Speech.
- 2009_02_04_a-seq77 number "77".
- 2009_02_04_a-seq77 date "2009-02-04".
- 2009_02_04_a-seq77 isPartOf 2009_02_04_a.
- 2009_02_04_a-seq77 spokenAs 66.
- 2009_02_04_a-seq77 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Klātesošie! Nu, pirmkārt, man tiešām ir jāizsaka tas, kas man jāsaka. Pats fakts, ka jūs esat sapulcējušies, lai runātu par valdības demisiju, konkrēti, par manu demisiju, rāda, ka acīmredzot mans darbs un valdības darbs nav pienācīgos augstumos, jo pretējā gadījumā mēs par šo jautājumu nerunātu. Tas ir viens. Protams, ir ļoti svarīgi… Noklausījies to, ko šeit dzirdēju, es mēģināšu nedaudz komentēt, vienkārši atbildēt uz jautājumiem. Pēc tam mēģināšu iezīmēt vairākas lietas, kuras pirms tam neesmu teicis. Bet pirmais uzstādījums ir ļoti svarīgs mūsu valstij. Mēs nevaram mētāties – vai ir šis vai cits parlaments, vai priekšā ir ārkārtas vēlēšanas, vai prezidents atlaidīs. Un, ja notiek tā, ka valdība zaudē savu mandātu, bet jauna valdība nav izveidota, tad tā, kas ir nobalsota, nav tiesīga pieņemt tos lēmumus, kas mums ir jāpieņem. Tikai nevajag arī pārāk baidīt ar tiem nākamajiem lēmumiem. Savukārt Saeima arī visu laiku atrodas vai nu atlaišanas, vai tik tiešām atlaišanas referenduma fāzē. Piedošanu, tad mēs esam tādā situācijā, ka to neatrisinās ne Valsts prezidents, ne sabiedriskās organizācijas, ne sabiedrība kopumā. Par to ir jābūt pilnīgā pārliecībā. Mēs nevaram būt tādā kvazibezsvara situācijā. Pie kam es šeit runāju pēc būtības, nevis pēc formas. Un tāpēc ir kaut kādā veidā jābūt vismaz prioritārai secībai. Man vienmēr ir bijusi prioritāra secība… mēs dzīvojam parlamentārā valstī, un es to esmu vienmēr uzsvēris, jo, ja man ir jāsalīdzina valdības un parlamenti, tad loma šajā valstī. . . Es, neapšaubāmi, vienmēr to esmu darījis – arī tad, kad 90. gadu sākumā es te stāvēju priekšā katru dienu. Katru dienu. Arī tad, kad sēdēju Augstākajā padomē katru dienu. . . Es vienmēr esmu uzskatījis, un arī tajā laikā tas pierādījās, ka parlaments ir tas, kas toreiz faktiski atrisināja valsts atjaunošanas jautājumus. Un man ir dziļa pārliecība, ka parlaments ir tas, kas spēj atrisināt arī tos jautājumus, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu. Es neesmu pārliecināts, ka to var izdarīt tikai viens parlaments. Var būt, ka daļa būs jāveic arī nākamajam. Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka to nevarēs izdarīt tad, ja mēs nonāksim tādā neskaidrā situācijā, ka mums nav ne parlamenta, ne īsti arī valdības. To pieļaut nevajadzētu. To es adresēju visiem, visiem, visām varas institūcijām. Šoreiz es varu teikt – arī Valsts prezidentam, arī pozīcijas partijām, arī opozīcijas partijām. Un arī, protams, sabiedriskajām organizācijām. Tas ir viens. Un tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tad, kad jūs runājat par pārejas valdībām, kad runājat par izlīguma valdībām un tā tālāk, par nākamo etapu valdības līmenī, ir ļoti svarīgi, ko jūs ar to saprotat. Ko jūs ar to saprotat. Un nebaidiet mani, Kampara kungs! Es esmu cilvēks, kas izgājis caur uguni un ūdeni, es nebaidos no tā, ko jūs man caur puķēm mēģināt pateikt. Es nebaidos. Tiesa gan, es negribu būt arī tas cilvēks, kura dēļ nevar atrisināt to loģisko un, es domāju, konstitucionālo, un, patiesību sakot, arī to nepieciešamo, ja parlaments tā domā, lēmumu gaitu tikai vienpersoniski. Man tādu tiesību nav. Man problēma šeit ir viena. Un to es varu pateikt ar pilnu atbildību. Ja mēs arī ejam uz jaunu valdību un mainām, es atkāpjos. Es pilnīgi izslēdzu tādu situāciju, ka ir bezskaidrība kādu laiku. Tādā gadījumā pārstājiet runāt par kandidātiem, kuri kaut kur ir, bet kuriem nav konkrētas programmas. Jo tikai tad, kad ir konkrēts kandidāts un ir konkrēta programma, arī es savu necilo balsi varētu pielikt klāt un teikt – labi, es to stafeti esmu ar mieru atdot. Viena elementāra iemesla dēļ. Īpaši jaunie deputāti, jaunie deputāti, es pie jums vēršos. Vecie deputāti zina, par ko es runāju. Redziet, tā situācija ir tāda. Cik ilgi šis jaunais premjers un šī jaunā valdība izturēs sitienus? Tas, ko es šeit klausos no opozīcijas. . . Diemžēl varbūt es esmu retrospektīvs, bet man ir tāda sajūta, ka īstu sitienu no jums visiem, opozīcija, var izturēt tikai Einars Repše. Pārējie – es baidos, ka ne. Baidos, ka ne. Tas, ko es esmu dzirdējis līdz šim. . . Un man nav tiesību prasīt no jums programmas, jūsu piedāvājumus. Es to varu prasīt no nākamā premjera kandidāta. Ir taisnība – opozīcijai nav tik daudz informācijas. Tas ir loģiski. Viņi nezina tik daudz, cik zina valdība. Galu galā arī pozīcija nezina tik daudz. Es domāju, ka neatkarīgi no tā, kas vada valdību, ja mēs ieejam tādā stadijā, ka acīmredzot būs jāmaina tas rullis, kas tur ir, tad acīmredzot nāksies ziņot par situāciju ja ne reizi nedēļā, tad vismaz reizi divās nedēļās. Tāpēc ka tajā brīdī, kad jūs nesaņemat tiešu informāciju, šo informāciju jums mēģina iespēlēt nepareizi. Daļa to dara tīri politisku apsvērumu dēļ, ko es saprotu. Pie kam pieredzējuši bijušie ministri to dara. Tas nav godprātīgi. Es saprotu, to var izmantot konjunktūrai. Bet es baidos, ka mēs… es nebaidos. Es domāju, ka šis režīms ir pienācis. Augstākajā padomē tā bija. Tur gan katru dienu bija sēdes. Nedomāju, ka uz to režīmu mēs esam gatavi pāriet, bet domāju, ka reizi nedēļā, man tā šķiet, reizi divās nedēļās būs jāinformē par situāciju valstī. Un šeit ar masu informācijas līdzekļiem, žurnālistiem un ar televīzijas kanāliem nepietiek… Tur nav daudz laika, un tur arī cilvēki bieži vien negrib dzirdēt to nepatīkamo patiesību, kas ir jāizsaka. Ja mēs ejam vienu līmeni tālāk. . . Par to sitienu izturēšanu. Redziet, mēs neesam tādā mierīgā diskusiju stadijā, kā teica Repšes kungs. Šeit vairs nav laika diskutēt. Diemžēl. Diemžēl… Mums nav pārāk daudz brīvas izvēles, lai, kā es te dzirdēju no vairākiem deputātiem, mēs varētu tā brīvi spriest par nodokļiem, brīvi spriest par budžeta palielinājumiem un samazinājumiem… Tādas iespējas mums nav. Mēs esam pilnīgi citā situācijā. Man kā pašreizējās valdības vadītājam izšķiroša ir viena lieta: vai tā valdība, kas nāks manā vietā, mūsu vietā – tas ir pats pirmais un pats izšķirošākais –, vai tā turpinās to programmu izpildi, kuras mēs esam uzsākuši? Un šeit vienam otram bijušajam ministram varu pateikt… Redziet, tādas institūcijas kā Starptautiskais Valūtas fonds vai Eiropas Kopiena, arī Skandināvijas valstu valdības nav ar mieru parakstīt memorandus vai līgumus ar nekompetentām valdībām. Es nezinu, kādus punktus bijušais ministrs ir lasījis, bet tas lai paliek uz viņa politiskās konjunktūras rēķina. Mēs esam pilnīgi citā situācijā, kolēģi! Mēs esam programmā, un šī programma nav vienkārši mūsu izdomāta, tā ir starptautiski akceptēta. Un mēs esam situācijā… Jā, kopā ar visu pasauli… un mums ļoti strauji samazinās ekonomika. Ļoti strauji. Un te uzreiz ir pirmā atbilde uz Čepānes kundzes viedokli… uz Čepānes kundzes jautājumu, kāpēc mums tik strauji ir tāds kritums. Tāpēc, ka mums ilgu laiku bija visstraujākais kāpums. Elementāra atbilde! Es tiešām esmu priecīgs, ka Čepānes kundze izlaboja savu teikto… ko es nevaru teikt par Kalnietes kundzi. Jo, redziet, mēs taču visi zinām, ka tirgus ekonomika neiet visu laiku kalnup. Tā iet augšā un lejā, un, ja notiek tas, ko es te dzirdu no Kalnietes kundzes… Labi, ka Čepānes kundze kā juriste to izlaboja. Tad es tā īsti nestādos priekšā, kura valdība būs ar mieru strādāt situācijā, kad ekonomika pasliktinās. Tad uzreiz gatavoties cietumiem, tiesai, vai? Tad uzreiz runāsim par kriminālatbildību? Vajadzētu tomēr apzināties, ko runājam no šīs tribīnes. It sevišķi tad, ja grib risināt Eiropā lauksaimniecības lietas. Es varētu būt priecīgs, ja jūs būtu atnākusi uz mūsu sēdi, kura bija atklāta, kur jūs varējāt izteikt savu atbalstu perspektīvai Eiropā… tātad risināt jautājumus. . . Tās sēdes ir atklātas. Viens no bijušajiem ministriem mums tur veselu virkni priekšlikumu deva un referēja. Tiesa, pēc tam nobalsoja pilnīgi pretēji. Ir jāapzinās, ko šeit runā. Jo, ja jūs iedibināsiet tādu sistēmu, ka katra valdība, kura uzņemsies atbildību lejupejošā ekonomikā, stāv zem kriminālatbildības. . . Vai jūs apmēram apzināties, ko runājat no šīs tribīnes, ja gribat būt vēl turpmāk citā parlamentā? Ja mēs runājam tālāk, kolēģi… Jā, cerību pārdevējs es neesmu un atšķirībā no mana tēva, nu jau nelaiķa, drauga, cienījamā Lāča kunga teiktā… Jūs, Lāča kungs, mani nenoķersiet, ka es no pirmā brīža, kad sāku strādāt, ka es te būtu kādam solījis paradīzi un saldus sapņus… tāpēc, ka jau no pirmā brīža bija pilnīgi skaidrs, ka mēs uzsākam to ļoti rūgto ceļu, kad nepieciešams visiem spēkiem noturēties situācijā, kad ekonomika pazeminās… Un tāpēc es jau teicu, ka mēs esam tādā stāvoklī… ne mēs vienīgie. Jā, mēs krītam, mēs cenšamies pie klints noturēties, un es esmu pārliecināts, ka mēs noturēsimies, bet nekad nenoturēsimies, ja mēs viens otru rausim nost vai aiz rokām turēsim, vai kā tamlīdzīgi. Un diemžēl racionālisms, šoreiz racionālisms… un arī pietiekami ātra, operatīva reakcija būs tas, kas izšķirs, vai mēs ātrāk aizķersimies nekā citi. Diemžēl tā īsti arī starptautiskais atbalsts mums ir tikai viens. Tas, kurš sāk runāt apmēram tādas runas, ka varētu te visu ko pamainīt… Īpaši sāpina profesionālu ekonomistu, dziļi izglītotu ekonomistu publiskie paziņojumi par to, kāpēc vispār Starptautiskais Valūtas fonds… Varbūt varēja tā pa tiešo aizņemties? Es nezinu… Man šeit nav laika, lai es aizņemtu jūsu… nu, es negribu aizņemt jūsu uzmanību, lai teiktu, ka tas ir triviāli… ka mēs tā nevarējām izdarīt, bet, redziet, kā es stādos priekšā, ja man būs lemts vadīt valdības turpmāko darbu šajā gadā. . . Es runāju tikai par šo gadu, es to esmu teicis Valsts prezidentam arī. Visi tie pasākumi nekad netiks sagaidīti ar fanfarām. Gluži otrādi! Es pieļauju, ka reakcija varētu būt vēl asāka. Diemžēl. Bet tie ir absolūti nepieciešami. Tos vajadzēja veikt tad, kad bija daudz naudas, tagad tos veikt ir ļoti grūti. Ja ir daudz naudas, kāpēc vajag kaut ko samazināt? Mēs varam visu nofinansēt. Kāpēc mums vajag samazināt mazās slimnīcas? Tātad vairāk līdzekļu vajag koncentrēt reģionālās, īstās slimnīcās. Kāpēc? Mēs varam to nofinansēt! Kāpēc mums ir skolu skaits jāmazina un. . . ne jau tik brutāli, kā šeit dzirdu, jo tomēr ir atšķirīgi šie kritēriji. . . skolēnu nauda, kas iet līdzi skolēnam. Un tomēr! Ja ir labi laiki, mums ir nauda un mēs finansējam. Nu jā, tagad to izdarīt ir grūtāk. Tagad to izdarīt nav vienkārši. Ir tikai viens arguments: mēs to nofinansēt ar savu naudu, ar saviem ienākumiem nevaram! Mēs nevaram! Tāpēc es stādījos priekšā to situāciju… Kādi tad ir mūsu četri galvenie uzdevumi? Tas, par ko runāja arī Repšes kungs… Ir jau viss ļoti patīkami, tikai ir zināmas problēmas. Mēs vieni paši to izdarīt nevaram. Mēs tad, kad sākām strādāt, griezāmies pie darba devējiem, mēs tā arī uzdevām. Es teicu: ir zināma hartas shēma – Vācijas valdība tad, kad tā izgāja no 2004. gada krīzes, bija ļoti precīza, tā iecēla „Volkswagen” personāla šefu par hartas komisijas vadītāju, un viņš ceturtajā variantā lika priekšā programmu, kas tika akceptēta, un Vācija gan izgāja no deficīta situācijas, gan kļuva par eksportētājvalsti numur viens visā pasaulē un, pirms sākās globālā krīze, faktiski bija viena no vadošajām ekonomikām. Kā Vācija to izdarīja? Tā izdarīja drusku citādāk. Tas, ko es piedāvāju mūsu darba devējiem tad, kad mēs pagājušajā gadā sākām strādāt, bija: definēsim nozares! Definēsim nozares. Atbilde bija: „Nekādā gadījumā!” Es varu daļēji saprast, kāpēc nevar definēt eksporta nozares, kas ir ļoti izšķirīgi. Redziet, sevišķi no opozīcijas esmu bieži dzirdējis, ka mums vairs nav lielās ražošanas. Un tā tālāk. Jūs apmēram stādāties priekšā, kādā krīzē mēs būtu bijuši šodien, ja mums būtu lielražošana? Es domāju, labāk nemaz neiedomāties… Pie kam lielražošana, kas balstās uz ievestu izejvielu, uz ievestu enerģētiku un vēl daļēji uz ievestu darbaspēku… Mēs būtu tādās krīzēs, par kurām es esmu runājis ar cilvēkiem, kas dzīvo pilsētās, kur ir viena divas lielas rūpnīcas un nekā cita. Zināmā mērā tas, ka šajos 18 gados mums tas kopprodukts ir veidojies atbilstoši tur, kur mēs esam, – uz pakalpojumu rēķina, kur mums visas nozares ir sadalītas, mūs šinī brīdī glābj vairāk, nekā tas, ja mēs būtu monopolizējuši vienu otru. . . Mani ļoti uztrauc, piemēram, pēc lauksaimnieku problēmām, problēmas „Liepājas metalurgā” – lielā pilsētā, Liepājā. Un visiem spēkiem ir jāatrod variants, kā palīdzēt tiem cilvēkiem ekonomiski. Tātad, ja mēs runājam par to, ko vajadzētu izdarīt. Pirmkārt. Es kategoriski noraidu jebkādus tādus variantus, ka mēs nebūtu rīkojušies ātri. Mēs rīkojāmies ļoti ātri. Bieži vien nežēlīgi, bet ātri! Nežēlīgi pirmām kārtām pret sevi. Kā jau es teicu vakar, pie šādas rīcības mūs atšauj pa vienam. Bet ne jau par to ir stāsts! Stāsts ir par to, ka mēs, valdība, kas šeit sēžam… un man ir tas gods ar jums kopā strādāt, kolēģi, kamēr mēs to darām. . . Mani maz interesē citu domas par jūsu darbu, es esmu tas, kas visprofesionālāk spēj jūsu darbu novērtēt. Arī tos, kurus te piesauca ar ne pārāk glaimojošiem vārdiem. Mēs esam rīcībspējīga valdība. Tad, kad mēs nespēsim, mēs paziņosim. Vai tā valdība, par ko šeit runāja, ir rīcībspējīga – pagaidām neredzu pierādījumus tam. Es neredzu klasiskus pierādījumus. Tātad kas būtu jādara un ko mēs darām? Pirmkārt. Un tad ir tie mani jautājumi tam eventuālajam valdības vadītājam. Jā, es neizslēdzu, ka tas var būt. Kāpēc ne? Bet ir vismaz 5 jautājumi: vai spēj to izdarīt vai nespēj un vai būs tos sitienus spējīgs izturēt, kas ir jāiztur, nebaidoties no tā, ar ko Kampara kungs baida mani? Tas pirmais. Ir strikti… jā, budžetāri strikti, jāturas pie tās programmas, kas mums ir saskaņota. Tā ir ļoti smaga, un patlaban, janvārī, ļoti daudzas nozares to izjūt ļoti smagi. Mēs tam bijām gatavi. Nozares – ne! Valsts pārvaldes iestādes – ne! Gan 10 procentu ietaupījumi, kas ir rezervē, gan situācijas ar 21 procenta atvērumu, gan situācijas, kad ir par 15 procentiem jāsamazina atlīdzība, bet mēģina to vilkt uz nākamo gadu. Un visiem spēkiem mēģina iestāstīt arī man! Un šeit, pieskaroties Šadurska kunga teiktajam… Es tikos ar rektoriem, viņi saka to pašu, ka viss grūst. Bet, ja mēs paskatāmies, kas ir tā kritiskā… Es teicu: „Mani interesē tikai viena lieta – kritiskā masa. ” Cienījamie kolēģi, jūs zināt, ko nozīmē kritiskā masa, ko mēs nedrīkstam zaudēt! Tas, kas jums bija līdz šim, tā zināmu laiku jums vairs nebūs. Jūs esat gudrāki par mani. Rēķiniet savas kritiskās masas! Nenāciet ar uzstādījumu, ka, ja nebūs tā, kā bija 2007. , 2008. gadā, tad iestājas pilnīgs, kā es teicu, Armagedons. Tā nav taisnība! Būsim atklāti! Un, starp citu, cienījamie profesori saprata, ko es teicu. Tas nenozīmē, ka mēs nekoriģējam visas šīs lietas – gan likviditātē, gan arī naudā. Mēs to darām katru nedēļu, starp citu, finanšu ministra vadībā. Bet ir viena lieta. Mēs esam uzsākuši vienu tādu sāpīgu lietu, kas te netika darīta desmit gadus, – mēs sākām nepatīkamā veidā savus izdevumus pakārtot saviem ieņēmumiem. Ticiet man, tas ir ārkārtīgi smags posms, ņemot vērā to, ka mūsu ieņēmumi, tiešā veidā ņemot, daudzus gadus nebija mūsu. Tātad pirmais jautājums: vai to var izturēt jaunais valdības vadītājs, jaunā valdība, nevis momentāni sākot savā starpā strīdēties par nozarēm un sakot, ka man vajag vairāk, tev mazāk, un tā tālāk? Ja to nevar, tad vispār nav vērts par to domāt. Mēs to varam! Mēs to varam. Mēs to varam. Otrs… Vismaz līdz šim varam… Otrs jautājums ir saistīts ar daudz… ar divām ļoti, ļoti nepatīkamām lietām. Es jau vienai klasiski pieskāros. Ir jāpārtrauc sevi mānīt! Un sevi mānīt attiecībā uz izglītību un tāpat arī uz veselības aprūpi. Es visu to saprotu, ko teica cienījamais Laicāna kungs. Bet mēs to nofinansēt nevaram! Tas, kas mums ir jāizdara, ir jādara, es esmu to vairākas reizes teicis, un šis ir tas gads, kad tas jādara. Mums ir jāizdara šajās divās sfērās reformas. Un tas programmas punkts… un tie būs labākajā gadījumā 15–20 procenti no Pasaules Bankas ieteiktā, ne vairāk, un tur nav tādā veidā, ka ar vienu cirtienu tiek taisīts izglītībā… Bet tā palikt, kā ir… Jūs nevarēsiet to izdarīt! Un, ja kāds no jums teiks, ka to var, tad es ar viņu vispār neesmu ar mieru runāt. Nu, nevar izdarīt to diemžēl! Tad mums ir jābūt godīgai atbildei. Tas ir ārkārtīgi smagi, jo tas ir daudzos gadu desmitos mums tā bijis. Mums ir jāaizstāj… Es teicu, veselības aprūpes jomā jābūt centralizētai ārkārtas palīdzībai… bez tā vispār, bez transporta vispār nekur. Ir, protams, jābūt izstrādātai tādai programmai, ka mazās slimnīcas, tajā skaitā tās, par kurām jūs runājāt, pamazām kļūs par sociālās aprūpes centriem ar pilnīgi citu finansējumu. Un tagad tāpat aprūpe tiek dota, un tāpat es stādos priekšā ģimenes ārstu… teiksim, kaut vai doktorātu… šajā mājā… es tāpat stādos… Bet tur nav! Tur nav vairs visu to programmu, kuras mēs nevaram nofinansēt un kuras kvalitatīvi nevar paveikt. Tas ir ārkārtīgi smagi latvietim, kas ir pieradis pie maza un skaista, nevis pie liela un sveša. Diemžēl. Tas pats ir izglītībā. Diemžēl. Tomēr attiecībā uz izglītību es esmu mierīgāks, jo uzticos izglītības ministrei. Un tas, ko viņa vēlas… jūs varat griezties… Jūs nākat no dažādām vietām, parunājiet ar sava rajona izglītības pārvaldes cilvēkiem. Tas tiek darīts nu jau gandrīz nepilnu gadu, un tā reforma, kas tur tiek paredzēta, ir pakāpeniska, bet absolūti nepieciešama. Jo vēlreiz… ja mēs tikai vienu brīdi stādīsimies priekšā, ka mēs to turpināsim, bet nevaram to nofinansēt, tad iebrauksim vēl lielākā deficītā. Trešais, par ko šeit daudz runāja, ir valsts pārvaldes samazināšana. Es varu pieņemt kritiku, ka es uzreiz nenācu un klaji, skaļi nesāku stāstīt, cik ministriju un cik aģentūru. Bet koalīcijas partneri zina, ka viens no maniem mērķiem, kāpēc es to darīju, varbūt lielākoties adresējot viņiem un dokumentu projektus iedodot viņiem, bija ļoti vienkāršs: nav vērts skaļi runāt, ja nevar neko realizēt. Un man jāsaka tā: šodien laikam es nesaņemšos, lai gan solījos, bet rīt centīšos kopā ar saviem speciālistiem, kuri man tiešām trīs mēnešos izstrādāja jautājumu, noturēt preses konferenci. Esiet tik laipni, ieejiet mājaslapā! Tur nav runas par ministriju skaitu – tā ir sekundāra, bet ļoti labi politiski diskutējama lieta, bet tā jau nedod to reālo valsts pārvaldes samazinājumu. Tas valsts pārvaldes samazinājums manā modelī reducējas tik tiešām uz 27 miljonu un 2,7 tūkstošu vietu samazinājumu. Tas paredz gan aģentūru apvienošanu, nevis kā es te dzirdēju… Es nepiekrītu, Čepānes kundze! Ir ejams pretējs ceļš! Aģentūras nevis jāvelk atpakaļ par tiešās pārvaldes iestādēm, bet jāpadara drīzāk par valsts SIA, kuras strādā pamatā uz maksas pakalpojumiem. Ja to budžets ir mazāks nekā 30 procenti, tas budžets ir jānoņem. Un aģentūras tiek apvienotas tādā veidā, ka atbrīvoti tiek tie cilvēki, kuri ir universāli. Katrā aģentūrā ir savs IT, savs juridiskais dienests, sava personāldaļa. Tie cilvēki darbu atradīs, neatradīs darbu tas, kas strādā tieši šīs aģentūras frontē, teiksim, vides inspektors. Šis princips šeit ir ielikts. Ja man to neizdosies izdarīt, es būšu ļoti priecīgs, ja to izdarīs kāds cits pēc manis. Bet… kāpēc es uzskatu, ka… kāpēc mans uzstādījums bija izdarīt to? Tāpēc, ka neatkarīgi no tā, kāda partija gribētu nākt valdībā bez manis vai ar mani, būs ļoti grūti pēc tam palielināt to aģentūru skaitu un to ministriju skaitu, īpaši laikos, kad finanšu nav. Diemžēl. Tad būs daudz grūtāk! Es ceru. Un tad – pēdējais. Es nezinu… es varu izteikt tikai zināmas bažas par vienu lietu. Es tiešām negribu… Vienu lietu es noteikti negribu. Lūdzu mani pareizi saprast. Man nav tādu ambīciju – sēdēt bezgalīgi ilgi. Man nav tādu ambīciju – kādam … sev vai kādam citam pierādīt, ka es varu nosēdēt ilgāk. Ka es esmu bijis, faktiski runājot, kopš neatkarības atjaunošanas tas cilvēks, kas valdību vadījis visilgāk. Nu jau ar šo gadu diez vai kāds… Nu, cerēsim varbūt, ka nākotnē. Stāsts nav par to. Stāsts ir viens. Atkārtošu galveno. Parlaments… Lai nebūtu tā, ka mēs paliekam bez valdības un bez parlamenta. To jūs garantēt nevarat! Tā ir tā lieta, ko jūs nevarat garantēt pat sev, cienījamie opozīcijas cilvēki! Mēs varam šeit mainīt dažādas kombinācijas. Parlamentā varbūt tas palīdz. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas pasliktināšanos, es neesmu pārliecināts, ka reakcija ārpus parlamenta radikāli uzlabosies. Baidos, ka ne. Tāpēc, ja jau ir jāpilda tas, kas ir jāpilda, man šķiet, ka sabiedrībai ārpusē nebūs pārāk svarīgi, vai šajā valdībā būs šīs vai tās partijas. Baidos, ka ne. Nevajag sevi mānīt. Nevajag sevi mānīt! Attieksme uzlabosies tikai tad, kad mēs ieraudzīsim kaut vai nelielu uzlabojumu. Kaut vai nelielu! Tāpēc, īsos vārdos, tas ir viens. Otrs. Ir šie sitieni jāiztur. Vai esat spējīgi? Apzinieties to. Un trešais. Es vienu lietu aizmirsu pateikt. Ļoti svarīgu lietu. Es runāju par parlamentu. Bet neaizmirsīsim, ka mums ir vēl viens varas atzars. Es šodien tikos ar pašvaldību vadītājiem. Patlaban smaguma centrs tiek pārcelts uz turieni. Viņu budžeta konsolidācija, viņu problēmas patlaban kļūst smagākas nekā valdības problēmas. Mēs to zinām, un mēs visiem spēkiem mēģināsim viņiem palīdzēt, lai arī kādi mums principā būtu resursu trūkumi. Bet, cienījamie deputāti, esiet atbildīgi un stādieties priekšā situāciju, kāda ir iespējama tad, ja nav ne Saeimas, ne valdības un vēl priekšā ir pašvaldību vēlēšanas. Es biju dziļi pārliecināts, ka viens no valdības uzdevumiem bija nodrošināt, lai pašvaldību vēlēšanas, kas notiks jaunos apstākļos, jaunā politiskajā klimatā, cik nu mēs to varam ietekmēt vismaz juridiskajā un finansiālajā ziņā, būtu tādas, ka mēs vēlāk pēc vēlēšanām, kas notiek četrreiz mazākā apgabalu skaitā, nesagaidītu dienu vai situāciju, kas pieliek šim haosam vēl vienu haosu klāt. Un, ja tur ir trīs haosi, tad runa par to, ka mēs kaut kādā veidā uz klints noturēsimies, ir absolūti bezatbildīga runāšana. Jūsu rokās ir lemt. Tas ir viss, ko es varu teikt. Paldies par uzmanību.".
- 2009_02_04_a-seq77 language "lv".
- 2009_02_04_a-seq77 speaker Ivars_Godmanis-1951.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q822919.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q193089.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q1020384.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q8436.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q183.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q471678.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q7164.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q5244326.
- 2009_02_04_a-seq77 mentions Q7804.