Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq63> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq63 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq63 number "63".
• 2009_02_04_a-seq63 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq63 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq63 spokenAs 5.
• 2009_02_04_a-seq63 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Augsti godājamais premjerministra kungs! Prezidija priekšsēdētāja kungs! Un visi citi klātesošie! Mēģināšu jums izstāstīt, kā man šķiet, kāpēc šī valdība zaudē uzticību un kāpēc šī valdība būtu jāmaina. (No zāles dep. A. Bērziņš (ZZS): „Nu labi!”) Un kāpēc būtu diemžēl arī Godmaņa kungs jāmaina. Mēģināšu paskaidrot. Vēl nav pagājušas 100 dienas, kad pagājušā gada nogalē mēs šeit diskutējām vienā no sēdēm un es jautāju Godmaņa kungam, vai viņš apzinās, vai viņš kontrolē situāciju valstī. Godmaņa kungs ne mirkli nešauboties nāca tribīnē un teica: „Jā, es kontrolēju situāciju valstī!” Nu, tanī brīdī, es domāju, ne tikai manā sirdī, bet arī daudzu citu klausītāju sirdīs ielija siltums, jo, raugi, kārtība valstī ir. Ko mēs redzam tālāk? Tālāk mēs redzam, ka Saeimas logos lido akmeņi, mēs redzam, ka zemnieki brauc uz Rīgu un mēģina ar ļoti aktīvu rīcību panākt savas prasības, mēs redzam, ka, piemēram, „Parex bankā” nauda tikai līst iekšā, un nevienam nav skaidrs, kad vienreiz būs kaut kāds risinājums. Mēs redzam arī to, starp citu, ka ļoti daudzās mājsaimniecībās, – es vēlāk detalizētāk pieskaršos tēmai par mājsaimniecību stāvokli –, turklāt ļoti daudzās mājsaimniecībās, briest nopietni bankroti, nopietnas problēmas briest. Un, ja Godmaņa kungs apgalvo, ka viņš joprojām kontrolē situāciju valstī, tad gribot negribot ir jāizdara secinājums. Kurā pusē tad Godmaņa kungs stāv: vai valsts pusē, vai iedzīvotāju pusē, vai kaut kādā citā pusē? Bet diemžēl izskatās, ka šābrīža situācijā… Vai, ja to apgalvo, tad nepasaka īsti līdz galam taisnību. Šis, manuprāt, kolēģi, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir zudusi ticība tam, ko runā šī valdība, un tam, ko runā Godmaņa kungs. Un šī ticība ir ticamība. Ticība, kas sākumā bija, ir zudusi ne tikai cilvēkiem, ne tikai man personīgi, bet arī koalīcijas partneriem. Diemžēl man ir jāmin tāds tēlains salīdzinājums, ka Godmaņa kungs šobrīd ir kā tāds papīra tīģeris. Sākumā bija tīģeris, kurš mēģināja panākt daudz ko, bet šobrīd Godmaņa kungs kā tāds papīra tīģeris mēģina saviem koalīcijas partneriem pierādīt daudzas lietas, mēģina dusmoties, šņākt un piespiest kaut ko darīt. Bet ko dara koalīcijas partneri? Pasmejas un vēl ļoti bieži savu eventuālo priekšnieku nostāda ļoti nelāgās situācijās. Tam ir neskaitāmi daudz piemēru. Atcerieties, pirms kāda laika Godmaņa kungs teica, ka vajadzētu šajā valdībā samazināt gan ministru skaitu, gan, iespējams, vēl kaut kādas izmaiņas veikt. Tas viss velkas garumā jau, paskatieties, cik ilgi, bet reāla rīcība vēl nav izpaudusies. Tādu piemēru ir neskaitāmi daudz, es necentīšos atkārtot, jo jūs katrs pats labi atceraties, cik daudz ir solīts. Godmaņa kungs sākumā, kad nāca par premjeru, teica: „Es runāšu ar tautu. ” Tik tiešām – mēs ļoti bieži Godmaņa kungu redzam televīzijā. Bet diemžēl tās sarunas ir neauglīgas, jo daudz kas tiek solīts, bet ļoti maz kas izdarīts praksē. Rezultātā zūd ticība. Kolēģi, manuprāt, ir kāda ļoti zīmīga parādība šobrīd. Nav ātri pieņemtu lēmumu. Šī valdība diemžēl nespēj ātri pieņemt lēmumus. Atkal kaut kādi klasiski piemēri. Ja vecā gada pēdējā dienā tika noslēgts līgums par koncertzāles projektēšanu… Nu, godīgi sakot, janvāra pirmajā dienā, tādā gadījumā, ja to atzina par kļūdu, šo līgumu vajadzēja apturēt. Bet vajadzēja nekavējoties, zibenīgi pieņemt lēmumu. Punkts, un balle beigta! Vajadzēja paiet veselam mēnesim, lai beidzot saprastu, ka tomēr kaut kas nav riktīgi un kaut kas ir jāaptur. Tieši tas pats jau ir ar manis pieminēto valdības maiņu. Ja reiz lēma, tad – viens, divi un gatavs! Tikko dzirdēju televīzijā, ka Godmaņa kungs, tā tēlaini izsakoties, noslānīja vairākus ministrus, tajā skaitā satiksmes ministru. Bet kur ir tālākā rīcība? Ar slānīšanu vien nepietiek. Nepietiek nākt tribīnē un skaisti stāstīt par to, kā būtu, ja būtu, bet tālāk neko nedarīt. Vēl viena lieta, kas man šķiet ļoti būtiska, ir tā, ka netiek pietiekami ātri un kvalitatīvi pieņemti lēmumi. Tā ir ekonomikas sakārtošana. Iedomājieties, kas šobrīd notiek mazajos un vidējos uzņēmumos, bet, manuprāt, arī lielajos situācija ir līdzīga. Ir viens uzņēmums, kas normāli tirgo savu produkciju vai savus pakalpojumus. Normāls modelis daudzos pēdējos gados ir bijis tāds, ka šim uzņēmumam ir kredītlīnija vai kredīts, nu visbiežāk tā ir kredītlīnija. Bet tagad iedomājieties: bankas ļoti daudzos gadījumos ir nonākušas pašas savas vainas dēļ… Bankas pašas ļoti nopietni pārvērtēja tos kredītus, tos nekustamos īpašumus, pret kuriem deva kredītus, pašas centās uzpūst to burbuli un pašas nonāca ļoti nopietnās problēmās. Tāpēc šobrīd bankas šiem mazajiem uzņēmumiem, kuri vēl joprojām ir spējīgi maksāt, sāk samazināt tās kredītlīnijas un sāk likt arvien lielākus procentus par kredītiem. Nu ar ko tad ir vainīgs tas mazais vai vidējais uzņēmējs, ka bankas bija pārcentušās, finansējot hipotekāros darījumus? Un mazais taču nav vainīgs, bet viņam šobrīd tiek ņemts nost! Es nesen runāju ar vienu no lielāko banku vadošajiem ekspertiem tieši ekonomikas jautājumu jomā. Viens no tiem apgalvojumiem ir šāds: Latvijas bankās ir plus mīnus, bet apmēram miljards latu, ko bankas būtu gatavas iepludināt ekonomikā. Apmēram 200 miljoni varētu aiziet hipotekārajām lietām, vieni 800 miljoni varētu aiziet ekonomikas stabilizācijai. Bet bankas baidās. Bankas baidās dot uzņēmējiem naudu, jo šobrīd risks ir pārāk liels, un gaida, kad valdība nāks talkā un diversificēs vai sadalīs riskus. Bet šim lēmumam, kolēģi, bija jābūt jau vakar! Šiem risku diversificēšanas lēmumiem bija jābūt jau vakar, lai uzņēmējs, kurš šodien strādā, var būt mierīgs par to, ka viņam rīt to kredītlīniju „neaizgriezīs” pavisam ciet. Tas ir megasvarīgi sevišķi tiem mazajiem, kuri ir dažādi lauku… Vai viņiem ir veikali, vai viņi ir pakalpojumu sniedzēji, vienalga, bet tas ir ļoti svarīgs jautājums. Un atrisināt to var! Es ticu, ka jūs varbūt martā, aprīlī, maijā, vai vēl kaut kad to atrisināsiet, bet to vajadzēja izdarīt jau vakar. Tam bija jābūt gatavam vakar! Un vēl pēdējā lieta, kolēģi! Jūs vakar pieredzējāt situāciju, ka uz Rīgu atbrauca zemnieki un pietiekami aktīvi panāca savu… Vienu no saviem mērķiem – atlaida Rozi, bet, kas vēl būtiskāk, panāca arī sev to atbalsta apjomu, ko vēlējās, lai zemkopība šobrīd nepaiet zem ūdens. Bet iedomājieties, kolēģi, kas šobrīd ir par precedentu atklāts! Iedomājieties: ja valdība zināja, ka naudu gan no „Latvijas Valsts mežiem” varēja paņemt zemnieku vajadzībām, gan arī kaut kādus miljonus pārcelt no subsīdijām – atbildot Leiškalna kungam, kur tā nauda ir, – gan panāca to, ka ir kaut kādi, laikam 17 miljoni, no budžeta dodamā nauda… Ja šī nauda bija, tad šo lēmumu vajadzēja pieņemt nekavējoties, nevis izraisīt situāciju, ka zemnieki atbrauc un pauž aktīvu rīcību pie Zemkopības ministrijas, pie Ministru kabineta un panāk šo lēmumu izpildi. Jūs iedomājieties, kādam maisam jūs tagad dabūjāt galu vaļā! Tagad ikkatrai no mērķgrupām, kuras ir Latvijā un kuras iedomāsies, ka tām vienā vai otrā jomā trūkst finansējuma, būs māksla rokā! Nāks pie Satiksmes ministrijas, pie Saeimas, nāks pie Prezidenta pils… Un tā tālāk un tā tālāk. Labi jau ir, no vienas puses, ka jūs iemācāt cilvēkiem, kā pareizi un aktīvi iesaistīties savas taisnības panākšanā. Bet es uzskatu, ka šeit atkal ir situācija ar ticības zaudēšanu. Ja reiz to situāciju bija iespējams atrisināt, to vajadzēja darīt nekavējoties, jau grozot budžetu. Bet, ja nebija to iespējams darīt, tad arī to nevajadzēja darīt. Nedrīkst darīt tā – pa vidam! Sākumā stāstu, ka man nav, bet beigās, kad uzspiež, parādu, ka viss ir kārtībā un var izdarīt. Šie visi iepriekš minētie iemesli ir tie iemesli, kāpēc šai valdībai būtu jāatkāpjas, kāpēc Godmaņa kungam pašam būtu jānovērtē situācija un jādemisionē. Noslēgumā minēšu vēl vienu frāzi, kuru reiz no šīs tribīnes jau esmu teicis. Tie ir Konfūcija vārdi, ka vadītājs ir cerību tirgonis. Godmaņa kungs, jūs esat vadītājs. Kādas cerības jūs tirgojat Latvijas iedzīvotājiem?".
• 2009_02_04_a-seq63 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq63 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2009_02_04_a-seq63 mentions Q822919.
• 2009_02_04_a-seq63 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq63 mentions Q3744607.
• 2009_02_04_a-seq63 mentions Q2660080.
• 2009_02_04_a-seq63 mentions Q1020384.
• 2009_02_04_a-seq63 mentions Q2033921.