Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq61> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq61 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq61 number "61".
• 2009_02_04_a-seq61 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq61 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq61 spokenAs 5.
• 2009_02_04_a-seq61 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man nav pieņemama tāda roku nolaišana, deguna nokāršana un tādas nevarības demonstrēšana, kādu raksturoja finanšu ministrs Slakteris, teikdams, ka tas, kas šobrīd mums traucē pārvarēt ekonomisko krīzi, tie ir sīkumi, kas nevieno, un tās drazas, kas uzpeld… Un tāpēc es domāju, ka mums būtu jāpievēršas tiem lielajiem mērķiem, kas varētu konsolidēt, kas varētu spārnot, kas ļautu šo situāciju pārvarēt. Kā vienu no lielākajiem mērķiem un prioritāti šīs situācijas pārvarēšanā es minētu to, ko mani kolēģi no manas partijas – vien divi runātāji – ir minējuši. Un tas ir darbs, tā ir nodarbinātība, kas jāliek šīs situācijas centrā. Mēs zinām, ka latviskā tikumiskā ideāla centrālā vērtība ir darbs. Šī ir īpaša vērtība, jo tā cilvēkos rada iekšējo līdzsvaru, bet bezdarbs ir tas, kas pazemo. Tas ir pazemojošs. Tas atņem pašapziņu. Tas atņem vērtības, pašu vērtības sajūtu un rimto attieksmi pret ārējām ietekmēm. Un kā tas izpaužas un ar ko tas beidzas, mēs jau redzējām 13. janvārī, kad notika šis sociālais sprādziens. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Tas pats no sevis neuzsprāga!”) Bet tādi sprādzieni var būt vēl lielāki. Kas notiek šādās situācijās, kad valstī ir bezdarbs, līdz brīdim, kamēr šī situācija tiek normalizēta? Iedarbojas sociālās drošības sistēma. Tāda mūsu valstī ir izveidota. Tomēr, ja mēs pētām tuvāk sociālās drošības sistēmu, redzam, ka tā nav spējīga izturēt ilgstošu bezdarbu valstī. Visu laiku tiek tērēta nauda bezdarba pabalstiem, ko maksā četrus, sešus vai deviņus mēnešus, kā tas ir noteikts atkarībā no darba stāža katram cilvēkam. Bet kas notiek pēc tam? Nav atbildes uz šo jautājumu. Tomēr mūsu sociālās drošības sistēma dara vēl vienu ļoti labu darbu, proti, piesaista sociālā fonda – Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai īstenotu aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvi bezdarbu šajā situācijā mazinātu. Un šajā ziņā, kad mēs pētījām, kā tas tiek darīts, tie gandrīz 13 miljoni, manuprāt, ir liela nauda. Tad, protams, ir ļoti labi, ka 52 tūkstoši būs karjeras konsultācijām, ka bezdarbnieki tiks motivēti, pārapmācīti un viņu kvalifikācija paaugstināta. Tomēr kāds būs rezultāts? Tas nav zināms. Protams, sociālā psiholoģija ir ļoti vajadzīga šajā situācijā. Tomēr vēl vairāk ir vajadzīgs reāli radīt šīs darba vietas. Šajā sociālās drošības sistēmā viena no programmām ir paredzēta pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, tomēr mēs redzējām, ka šī reālo darba vietu radīšana ir nepietiekama. Pagājušajā gadā bija 93 darba vietas šādas komercdarbības uzsākšanai. Šajā gadā ir plānotas 270 tādas darba vietas, tērējot 650 tūkstošus. Tā ir liela nauda, bet tā nevar atrisināt bezdarba situāciju valstī, kurā ir jau 83 tūkstoši bezdarbnieku. Mēs varam skatīties vienīgi tādā virzienā, kā aktivizēt savu ekonomiku, kurā atkal varētu veidoties jaunas darba vietas, un domāt, ko mēs šajā virzienā varētu izdarīt. Mēs zinām, ka šim nolūkam, kā mēs bijām cerējuši, mūsu valsts budžeta apjomā tiks tērēta arī tā starptautisko finanšu institūciju nauda, kura ir apsolīta valstij. Un tad izvirzās tas loģiskais jautājums, kā šo naudu labāk likt lietā. Varbūt dažas idejas, kas ir saklausītas un kas varbūt ir, tā domājot, izkristalizējuši, varētu arī minēt. Manuprāt, viens no tādiem virzieniem, kā šo naudu likt lietā, jo mēs tieši par to runājam, ir lielas, apjomīgas valsts nozīmes investīcijas kādās programmās, kuras varētu radīt, iesaistot nozares, kas varētu izveidot ražotnes, radīt daudz jaunu darba vietu. Tas, mūsuprāt, bija simpātisks piedāvājums, ko vienā tikšanās reizē minēja Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs, nosaucot kaut vai tādu programmu kā „Vislatvijas siltināšana”. Mums šādu siltināšanas vajadzību Latvijā ir ļoti daudz, tur var iesaistīt ļoti daudzas darba rokas, lai to īstenotu, un arī rezultāts būs labs – deficīto energoresursu taupīšana. Otrs virziens, kur varētu šo naudu efektīvi tērēt, ir eksportspējīgu uzņēmumu un nozaru atbalstīšana. Tikai ir jautājums, vai mēs zinām, kuras ir tās eksportspējīgās nozares, kuras varētu atbalstīt. Tad ir jautājums arī par to, vai, piemēram, izglītība ir tāda eksportspējīga nozare, vai medicīna ir tāda eksportspējīga nozare. Pētot šo jautājumu, varu teikt, ka, piemēram, nupat oficiālā vizītē Latvijā uzturējās Šrilankas ārlietu ministrs, uzsverot tieši jautājumu par izglītības eksportu, par šīs ieinteresētības īstenošanu, jo pie mums šobrīd augstskolās studē 56 Šrilankas jaunieši, viena studenta apmācība vidēji maksā 7000 eiro. Viņus īpaši interesējot tieši medicīnas studijas. Ja būtu vismaz 200-300 šādu jauniešu, tad tie jau būtu 3 līdz 5 miljoni eiro. Tā tomēr arī ir nauda. Tāpat, piemēram, ir arī, runājot par medicīnas eksporta iespējām. Sociālās drošības apakškomisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēdē mums veselības ministrs teica, ka privātajā sektorā jau tas notiek, šo pakalpojumu pārdod. Bet valsts slimnīcās mums arī koncentrēti ļoti labi kadri, tāpat kā labas tehnoloģijas un laba aparatūra, varbūt varētu arī to labāk likt lietā. Šādas programmas pagaidām Veselības ministrijai nav. To atzina ministrs. Patiesībā vēl ir arī trešais virziens, kam mēs varētu pievērst uzmanību. Tas ir jau pieminētais struktūrfondu jautājums – kā šos fondus labāk tērēt tieši ekonomikas krīzes pārvarēšanas virzienā. Jāteic, ka šo projektu pārskatīšanai nemaz nebūtu tik ilgs laiks vajadzīgs. Tomēr Eiropas lietu komisijas sēdē uzklausot darba devēju organizācijas un Ekonomikas ministriju, pārsteidza divas dzirdētas lietas. Un pirmā ir tā, ka tika teikts, ka joprojām birokrātijas samežģījumi ir ļoti nepārvarami, tie ir ļoti lieli, ka šī birokrātija traucē šādus projektus īstenot. Latvija ir iemanījusies būt pirmajā vietā Eiropā dažādu Eiropas prasību īstenošanā. Un pārsteidza vēl arī tas, ka, redzat, ir jāmaksā pat desmitā tiesa, lai vispār dabūtu šādu projektu, naudu šādam projektam. Un tas bija pārsteidzoši un absolūti nepieņemami. Un ja to saka lielas darba devēju organizācijas, tad tam tomēr ir jāpievērš uzmanība. Kolēģi, lai pārvarētu šo ārkārtas situāciju mūsu valstī, tomēr ir jārīkojas ļoti ātri un neatliekami. Ir jārīkojas arī profesionāli, jo mēs zaudējam laiku, visu laiku mēs kavējamies. Ir nepieciešams, pirmkārt, koncentrēt valsts intelektu un visu iespējamo iesaistīt šajā procesā, bet tas nenotiek. Nevar paļauties tikai uz ministru intelektu, ja kas notiek, jo tas neko nedod. Un otrs, kā jau minēju, ir saliedēt sabiedrību. Vai sabiedrību var saliedēt ar to, ka mēs apliecinām, cik valdība ir laba, cik valdības vadītājs ir labs? Droši vien nevar. Mēs jau redzam, ka nevar. To nevar izdarīt reāli, lai kā gribētu, lai cik kāds no valdības locekļiem vai valdības vadītājs būtu simpātisks. To nevar! Sabiedrība tam netic, sabiedrībai ir vajadzīga cerība un gudri karavadoņi. Šādos gadījumos, lai uzvarētu kaujā, pārgrupē rindas, savas priekšējās rindas, virzot tur jaunas sejas, jaunus talantīgus šo rindu priekšposteņos. Tātad būtu jāpārslēdz šīs pārmijas, jo vairs nav ticības, ka pa vecajām sliedēm tiksim tur, kur mums jātiek. Ir jādod cerība, jādod sabiedrībai un cilvēkiem cerība, un to var izdarīt tikai tad, ja mēs pārgrupējam rindas un pārslēdzam pārmijas. Ir vajadzīga jauna valdība un jauns valdības līderis. Bet tā kā mums politikā tādu, kas apmierinātu visus, nav, un mēs nevaram atrast un ieraudzīt tādu, kam varētu uzticēties visi, kas varētu konsolidēt visus, kam varētu uzticēties sabiedrība, tad tomēr ir jāmeklē bezpartijisks cilvēks, un tādi piedāvājumi, tādi cilvēki mūsu valstī ir. Tātad intelektu koncentrācija, sabiedrības saliedēšana un objektīvu iemeslu dēļ jaunas valdības, jauna premjera meklēšana – tas patiešām ir objektīvi, ja mēs domājam par valsti un par sabiedrību. Un es aicinātu domāt par to.".
• 2009_02_04_a-seq61 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq61 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2009_02_04_a-seq61 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq61 mentions Q193089.
• 2009_02_04_a-seq61 mentions Q21625222.
• 2009_02_04_a-seq61 mentions Q687709.
• 2009_02_04_a-seq61 mentions Q957137.
• 2009_02_04_a-seq61 mentions Q854.
• 2009_02_04_a-seq61 mentions Q4723918.