Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq55> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq55 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq55 number "55".
• 2009_02_04_a-seq55 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq55 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq55 spokenAs 50.
• 2009_02_04_a-seq55 spokenText "Godājamo priekšsēdētāj! Godājamais premjer! Ministri! Kolēģi! Latvijas televīzijā „Neprāta cena” ir beigusies. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „TV3 būs!”) Taču seriāls turpinās: sabiedrība maksā neprāta cenu Latvijas valdībā. Mēs ik dienas varam sekot līdzi tam, kā iemīļotie varoņi mīl, nīst, krāpjas un mazliet zog. Mēs ik dienas televīzijas ziņu raidījumos redzam, kā desmit godmaņi kā zirnekļi burkā rosās. Pretstatā tiem daudzajiem būtiskajiem jautājumiem, ko uzdeva kolēģe Čepānes kundze, es valdībai gribu uzdot vienu jautājumu: kāpēc, par kādiem latviešu tautas grēkiem Latvijas valdībai ir tikai divi režīmi – vieglprātība un panika? Kādēļ nav starpstāvokļa, normāla darba? Sāksim ar vieglprātību. Opozīcijai mēdz pārmest vai arī tā tēvišķīgi, labvēlīgi teikt: nu, tā jau ir tā mūsu mazā opozīcija, viņi dara savu darbu. Kad šī mazā opozīcija, runājot par 2008. gada budžetu, kategoriski pieprasīja reāli sabalansēt Latvijas budžetu, nevis mākslīgi nosegt pamatbudžeta deficītu ar sociālā budžeta pārpalikumu, kādēļ tajā neieklausījās? Kādēļ tērēja bez bēdu lielā 2008. gada budžeta ietvaros sociālo budžetu? Notērēja 800 miljonus. Kādēļ tad, kad PVN prognozes, šodien kolēģis jau teica, janvārī nepiepildījās par apmēram 20 miljoniem latu, kādēļ valdība, kad pagājušā gada sākumā bija katru gadu šī PVN neizpilde apmēram 20 miljoni latu, turpināja tērēt bez bēdu? Kādēļ gada vidū, vasarā, pieņemtajos budžeta grozījumos izdarīja tikai kosmētiskus labojumus? Turpināja tērēt bez bēdu. Notrallināja sociālā budžeta naudu, un, kā izteicās Valsts prezidents, decembrī Latvija bija dažas dienas no maksātnespējas. Un tad režīms pārslēdzas. Vieglprātība pārvēršas panikā. Un tad mēs pieņemam reālus budžeta grozījumus, kā tas notika pagājušā gada nogalē, un tad viss sākas. Tad sākas panikas režīms. Godātie kolēģi! Iestājoties šai panikai valdībā, visiem it kā vienādi, vienmērīgi samazināja finansējumu par 15 procentiem. Bet es uzsveru vārdus „it kā”. Tikai ne tiem, kas valdībai, ne valstij, ir īpaši tuvi un svarīgi. Repšes kungs uzdeva dažus jautājumus par gāzi. Un patiesi: visiem kurināmā veidiem palielina nodokļus, gāzei – ne. Tas ir valdības instruments. Nodokļu politika. Tātad skaidri tiek pateikta valdības prioritāte – Latvijas atkarība no Krievijas gāzes. Otra neprātīgā rīcība. Akcīzi palielina daudzām precēm, arī degvielai, kas ir katras preces un pakalpojuma pamatā. Azartspēlēm ne! Turpretī tām jomām, kuras valsts nākotnei ir vitāli svarīgas, bet acīmredzot valdībai ne sevišķi saprotamas, šo finansējumu samazina daudz vairāk. Šeit es gribu runāt par nācijas dzīvotspējai un ekonomikas turpmākajai attīstībai izšķirošām jomām – par izglītību, zinātni, kultūru. Augstskolas ir faktiski sagrāves priekšā. Zinātnei augstskolās – nulle, finansējums – apmēram mīnus 40 procenti. Turklāt rektorus piespiež pārkāpt likumu. Tā, piemēram, Rēzeknes Augstskolas rektoram jāizdod rīkojums par darba samaksas samazināšanu, un tiem, kuri nav brīvprātīgi iesnieguši iesniegumu par bezalgas atvaļinājumu, samazina algu par 25 procentiem. Bez jebkāda tiesiska pamata. Rīgas Tehniskajā universitātē visiem brīvprātīgi liek parakstīties par piekrišanu darba algas samazinājumam, turklāt nelikumīgi, jo tiek samazināts nevis algas koeficients, kas pēc Ministru kabineta noteikumiem nedrīkst būt mazāks par 1, bet tiek samazināta darba slodze, kaut arī apjoms nemainās. Tiem, kuri nepiekrīt, tiek uzdots uzsākt procedūru par darba attiecību izbeigšanu. Godātie kolēģi! Kultūra. Mūsu likums par Kultūrkapitāla fondu paredz budžeta dotācijas nesamazināšanu, un tas tiek klaji pārkāpts, samazinot Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Tātad kultūra, izglītība, zinātne, šķiet, nav valdībai saprotamas lietas. Mēs daudz runājam par jaunām sejām valdībā. Tik daudz, ka jau tā kā apnīk. Bet kā ir ar jaunām sejām zinātnē? Ja Latvijas zinātnē nebūtu bijis šā atkušņa perioda – 2004. , 2005. , 2006. gada (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Kalvīša labie gadi!”), kad jaunatne sajuta, ka tā ir normāla, reāla darba vieta, kad par palielināto finansējumu tā nodibināja starptautiskus kontaktus, kad bija kopīgi projekti ar citām Eiropas valstīm, kad bija kopīgas publikācijas, vai šīs sejas būtu? Kas motivēs šos jauniešus turpināt darbu un izaugt Latvijas zinātnei? Vai šis nav signāls – atvadieties no Latvijas un uz visiem laikiem? Man ir nopietnas bažas par to. Godātie kolēģi! Ko mēs šodien varētu darīt? Šeit bija daudz, es teiktu, programmatisku runu. Es teiktu – valstsvīru cienīgu runu. Vienu no tām mēs dzirdējām no bijušā premjera Repšes kunga. Tur ir ļoti daudz programmatisku jautājumu. Godātie kolēģi! Vakar viens no desmit godmaņiem – vārdā Roze – neuzmanīgi izkrita no burkas. Deviņi vēl rosās. Kolēģi! Laidīsim vaļā tos deviņus! Sāksim strādāt!".
• 2009_02_04_a-seq55 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq55 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q2660080.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q193089.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q159.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q1773319.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q411895.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q3801493.
• 2009_02_04_a-seq55 mentions Q4723918.