Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq45> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq45 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq45 number "45".
• 2009_02_04_a-seq45 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq45 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq45 spokenAs 50.
• 2009_02_04_a-seq45 spokenText "Godātie deputāti! Ministru kabineta locekļi un citi klātesošie! Vai var 9. Saeimā izveidot jaunu valdību? (No zāles: „Nevar!”) Es domāju, ka var un ka vajag. (No zāles: Un labu!”) Var izveidot labu un profesionālu valdību, tikai gribu vajag. Jo – kādas tad līdz šim ir bijušas visas šīs iniciatīvas? Kalvīša valdības laikā – par to jau mēs daudz esam runājuši – no īpašumu privatizācijas un valsts mežiem iegūtā nauda faktiski tika šķērdēta dažādās ballēs, tika iegādāta vislepnākā tehnika, tika ņemti ilgtermiņa un īstermiņa kredīti, un viss gāja uz urrā. Bet pēc tā lielā uzplaukuma – pēkšņi ekonomikas krīze! Mēs jau varam teikt, ka tā ir smaga un ka tā ir globāla krīze, un daļa taisnības tur ir. Bet kāpēc Latvijā tā ir vissmagākā? Un šeit tik tiešām ir vainīga gan Saeima, mēs visi kopumā, bet visvairāk – tā saucamā pozīcija, gan arī, protams, valdība. Godmaņa kungs pārņēma valdības vadību visgrūtākajā laikā, kad īstenībā jau bija ekonomiskā riska situācija: budžeta prognozes nepildījās. Kredītprocenti aug, darba algas un ienākumi slīd uz leju bezcerīgi. Darba vietas zūd, bezdarbnieku skaits aug. Un ekonomisti jau sen brīdināja, ka plīsīs tas nekustamā īpašuma tirdzniecības burbulis. Ka nevar mūžīgi pirkt un pārdot, uzpirkt un pārdot, un ka šis burbulis plīsīs! Būtu vajadzējis maksāt nodokļus par to, bet – nē, negribēja pozīcija tomēr mainīt nodokļu sistēmu, lai ienākumi nāktu arī valsts budžetā. Un kas tagad ir vainīgs? Tauta saka – Saeima un valdība. Sliktā Saeima iecēla sliktu valdību. „Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!” – tā te skan, un arī šodien cilvēki stāv ārpusē un lozungi skan apmēram tā: vienīgie, kas mūsu valstī strādā, ir nodokļi! Patiešām, vaina varbūt ir valstiskas domāšanas trūkumā. Aģentūras saauga kā sēnes pēc lietus, algas strauji pacēlās šeit, draugi, ģimenes locekļi, partijas biedri – visi tika labos amatos, uzņēmumu valdēs un padomēs. Par to jau daudz ir runāts. Bet pensiju fonds glāba valsts budžetu. Un tagad pensiju fonds ir gandrīz tukšs. Bet Augstākās padomes laikā – vairāki deputāti šeit ir vēl no tiem laikiem – bija cita sistēma. Visi mēģināja lauzt pastāvošo ekonomisko sistēmu, sākt privatizāciju, un likumdošanu šajā jaunajā atjaunotajā valstī faktiski vajadzēja radīt no jauna. Bet pēdējo Saeimu laikā tā stratēģija ir apmēram tāda: balstām tikai savējos. Es atceros, ka toreiz Godmanis iebilda pret sertifikātu ieviešanu. Un pareizi iebilda. Jo arī sertifikātu tirdzniecība, kas pēc tam notika, zināmā mērā noveda cilvēkus pie lieliem ienākumiem un izkropļoja sertifikātu sākotnējo būtību, ka par sertifikātu varēja iegādāties daļu no valsts mantas, kopīgi to sadalot. Tur Godmanim tik tiešām bija taisnība, bet viņa viedoklis netika uzklausīts toreiz. Bet tagad? Ko darīsim tagad? Valsts vadības stilam ir jāmainās. Pašlaik ir tā – un tas ir spēkā jau no Māra Gaiļa valdības laikiem –, ka ierēdnis ir melns un maziņš, ka viņš nedrīkst izteikt savu domu, pat ja tā ir radoša; ka viņam ir jāapspiež visas savas iniciatīvas un jāklausa, un jādara tā, kā priekšā sēdošais politiķis viņam pamāj un pasaka. Taču tā nedrīkstētu darīt! Un nedrīkst būt arī tā, ka viena trešdaļa deputātu no Saeimas sastāva netiek absolūti ņemti vērā; par ko jau arī ļoti daudz šodien runāja. Opozīcija – tie taču nav ienaidnieki, opozīcija – tie nav pretinieki, opozīcija palīdz domāt. Vismaz „Pilsoniskā Savienība” par sakarīgiem likumprojektiem balso „par” kopā ar pozīciju un izsaka savus ierosinājumus, bet par to ir jādzird tikai tādi ļauni vārdi, kādus, piemēram, šodien no pozīcijas ierindas biedra dzirdējām. Inde viņam pil no mēles kā klaburčūskai, kuras galva ir piespiesta pie zemes. Nu klabina viņš to savu mēli. Ko lai darām! Samierināsimies! Taču man ir tāda pieredze, kuru esmu guvusi, vadot nu jau likvidēto Agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, ka pozīcija un opozīcija tik tiešām lietas labā var strādāt kopā. Pat tik sarežģītajā Aizsargjoslu likumā (bija jādomā, kā realizēt Satversmes tiesas lēmumus Aizsargjoslu likumā) mēs varējām panākt labus kompromisus. Ir jāizmanto šis spēks, ir jāizmanto visas Saeimas potenciālās iespējas. Manuprāt, daudznozaru tautsaimniecība – tas ir spēks valstī. Un par to ir jādomā, un katra iniciatīva, kas dod pašlaik darba vietas, ir jāatbalsta, jo Latvijā zeme ir laba, meži ir izcili. Lauksaimniecība ir tik viegli iznīcināma, tik jutīga nozare! Nevar iznīdēt piena lopus, jo atjaunot šos ganāmpulkus būs pārāk grūti! Gan jau neapmierināti būs arī vēl graudkopji, dārzeņkopji un visi, kas vien Latvijā kaut ko pašreiz vēl dod Latvijas tautsaimniecībai un dod darba vietas. Es domāju, ka Rozes demisija – tas ir tāds cerīgs fakts. Ja Godmaņa kungs varētu panākt arī dažu Tautas partijas ministru demisiju – Slaktera, Segliņa un Zalāna, kas faktiski ir panācis piespiedu kārtā lielo Latvijas „globalizāciju”, pilnīgi pārvērzdams šo administratīvi teritoriālo reformu par cietumu –, tad, es domāju, šī valdība būtu varējusi strādāt, jo Godmaņa kungs ir darbīgs, bet nespēj salauzt šo ierūsējušo sistēmu. Un, protams, visgrūtāk viņam būtu salauzt savas partijas ministru ietekmi valdībā, par kuru jau daudz sūdzību ir arī sabiedrībā, turklāt Valsts kontrole ir atklājusi pārkāpumus, tāpēc Šlesera kungam jau nu vajadzētu savu krēslu atstāt labi ātri. Katra ministrija cīnās par sevi, un vislielākā „bremze”, manuprāt, šajā valdībā ir Finanšu ministrija. Ja Finanšu ministrija palīdzētu nozaru ministrijām… un šajā gadījumā visvairāk tas attiecas uz Zemkopības ministrijas problēmām… Lai arī kāds ministrs bija Roze, viņš nevarēja panākt atbalstu lauksaimniekiem, jo Finanšu ministrija nepiepalīdzēja un neatbalstīja. Eiropas naudas apguvē birokrātija ir kolosāla. Es gribu teikt, te arī ir zināma Finanšu ministrijas „bremze” un Lauku atbalsta dienesta „bremze”, lai to nesaņemtu. Te varētu saukt desmitiem piemēru, un tieši pēdējās dienās zemnieki sūdzas par to, kā tiek noraidīti viņu ierosinājumi saņemt Eiropas naudu. Jā, protams, varētu runāt arī par mazajām skolām, un tā tālāk… Bet viena iespēja, manuprāt, ir šajā situācijā. Laikam jau šī valdība savu laiku ir nodzīvojusi. Un, ja mums būtu „sudrabota” premjere, valdībā divi trīs Godmaņi un septiņi jauni profesionāli ministri ar kaskadieru iemaņām, tad gan tāda valdība strādāt varētu, tad nebūtu Saeima jānorobežo no tautas ar metāla žogiem un policijas papildspēki jāizsauc uz šādu ārkārtas sēdi. Paldies par uzmanību! Nu balsosim pret Godmaņa valdību!".
• 2009_02_04_a-seq45 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq45 speaker Anna_Seile-1939.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q822919.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q4294791.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q193089.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q8436.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q2498135.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q1250133.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q710198.
• 2009_02_04_a-seq45 mentions Q5517189.