Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq41> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq41 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq41 number "41".
• 2009_02_04_a-seq41 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq41 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq41 spokenAs 50.
• 2009_02_04_a-seq41 spokenText "Godmaņa kungs! Es jūs joprojām cienu un novērtēju jūsu intelektu un darbaspējas, bet es balsošu „par” jūsu demisijas pieprasījumu kaut vai viena vienīga iemesla dēļ. Un tā ir jūsu valdības attieksme pret valsts valodas politiku. Droši vien šajā brīdī jūs nodomājat: „Atkal par to… Cik var! Cik vajadzēs – tik arī varēs!” Ne Ministru kabinetā, ne Izglītības un zinātnes ministrijā netiek nopietni uzklausīti valodas politikas profesionāļi, tad nu atliek runāt vien otrā kapacitātē – kā opozīcijas deputātei. Un es ceru, ka tas, ko es tagad teikšu, netiks norakstīts uz opozīcijas tradicionālajiem iebildumiem. Jautājums ir pārāk nopietns, un galu galā tieši valsts valodas dēļ es iesaistījos politikā, un tādēļ man ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums norādīt uz tām dīvainībām un nejēdzībām, kas notiek tieši jūsu valdīšanas laikā. Ir dažas aksiomas, kuras šoreiz plašāk neiztirzāsim, – to, ka bez valodas nav tautas, ka latviešu valoda eksistē asas valodu konkurences apstākļos un ka valodas noturību šādā situācijā spēj garantēt tikai konsekventi īstenots valsts atbalsts, likumdošana, finansējums un pārdomāta atbildīgo institūciju sistēma. (No zāles dep. V. Orlovs: „Kāds sakars ar ekonomiku?”) Tieši par beidzamo tagad arī runāsim. Kāds varbūt iedomājas, ka civilizētā valstī 21. gadsimtā valodas politiku var atstāt stihijas ziņā, bet, redziet, pat vislabāk izstrādātās valodas politikas pamatnostādnes pašas neīstenosies. Ir nepieciešams, lai tās īstenotu specializētu izglītību ieguvuši cilvēki pārdomāti izveidotās institūcijās, kas veic konkrētas funkcijas. Lai Latvijā rastos šāda sistēma, ilgi un grūti esam gājuši ceļu, kas citās valstīs ir bijis pašsaprotams. Izdarīts ir daudz, bet pat tagad Latvijā finansiālais atbalsts valsts valodai un tās attīstīšanā iesaistīto profesionāļu skaits ir vismazākais Eiropas Savienībā. Mums priekšā ir pat Malta, par Lietuvu un Igauniju nemaz nerunājot, un šķiet, ka mums vajadzētu izjust kaunu par savas valsts netālredzīgo politiku. Bet tikpat labi ir iespējams, ka pašreizējo stāvokli pēc pāris gadiem mēs atcerēsimies ar skumju rezignāciju: „Redz, cik tad bija labi, kāds atbalsts bija mūsu valsts valodai!” Ir traģikomiski, ka pašlaik divas ministrijas un Ministru prezidents ir sagatavojuši plānu valodas institūciju reorganizācijai. Par tieslietu ministra Gaida Bērziņa konsekvento atbalstu valsts valodai un labo gribu šoreiz nerunāsim. Nerunāsim arī par izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes nu jau tradicionāli nelabvēlīgo nostāju pret valsts valodas politiku un tās īstenotājiem. Šoreiz runāsim par jūsu izstrādāto valsts institūciju reorganizācijas plānu. Vai nu jūs to apzināties, vai ne, gribat to vai negribat, bet šis plāns, kas ir publicēts Ministru kabineta mājaslapā, veselu nozari – valsts valodas politiku – draud aizraidīt „pa skuju taku”. Es nevēlos skart jautājumu par speciālistiem, par institūcijām. Ja kādam patīk uzturēt mītu par neskaitāmām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts valodas politiku, tad viņš vārdu „neskaitāms” lieto pēc mežoņu principa: viens, divi un daudz. Latvijā ir četras institūcijas, kuru funkcijas nedublējas. Ja bez jebkādas analīzes jūs atzīstat, ka tās jāapvieno, lai tā būtu. Strādāsim! Es gribu runāt par nozari kopumā – vienalga, vai tā ir viena, divas, trīs vai četras aģentūras. Zinu, ka jums vislabāk patīk skaitļu valoda. Tad nu lūdzu! Pēc jūsu pašu sniegtajiem datiem, valodas politikas nozarē pašreiz nodarbināti 84 cilvēki (Lietuvā un Igaunijā viņu skaits sniedzas pāri trijiem simtiem). Saskaņā ar reorganizācijas plānu darbu turpinātu 45 (No zāles dep. V. Orlovs: „Par daudz! Par daudz!”) – tātad jāatbrīvo 39 cilvēki jeb samazinājums ir 46 procenti. Salīdzināsim to ar citām nozarēm! Ja analizē tikai tās aģentūras, kas netiek pārsauktas par kapitālsabiedrībām, tad vidējais samazinājums šajā plānā ir 8 procenti. Tātad valodas joma cieš piecas reizes smagāk nekā citas. Vēlreiz atkārtoju: 46 procenti nodarbināto samazinājums valodas politikas nozarē un vidēji 8 procenti – citās. Es, protams, nevēlos atbildē dzirdēt, ka samazinājums ir 45,9 procenti, tātad tas, ko es saku, neatbilst patiesībai. Runa ir par principu. Un līdz ar to ir divi retoriski jautājumi pārdomām, atbildi negaidu. Vai tā ir nejaušība vai pārliecība? Un, ja pārliecība, vai šāds krass nodarbināto samazinājums ir vai nav jāpamato? Kāds no tā būs labums, un vai tiešām mums kādam ir ilūzija par mūsu valodas situāciju? Otrkārt, kuras valodas politikas funkcijas tad, jūsuprāt, varētu nepildīt, un vai sekos tikpat drakonisks finansējuma samazinājums? Ja nesekos, tad kāda jēga darbinieku skaita samazinājumam? Ja sekos, mūsu valsts nelabvēļi, protams, priecāsies. Prātā nāk vēl viena doma. Varbūt ar valodu saistītās iestādes tiek iznīcinātas tāpēc, ka to darbs ir reāli pamanāms? Cik aģentūru un centru ir citās jomās! Likvidē kaut pusi – neviens nepamanīs. Bet ar valodas lietām būs citādi. Kad neiznāks grāmatas valodas bagātināšanai, trūks vārdnīcu, gramatiku, neviens nerūpēsies par latviešu valodas mācīšanu gan Latvijā, gan ārzemēs. Eiropas dokumentu tulkojumi, kurus veiks neprofesionāļi, būs kļūdaini un ar nesaprotamu terminoloģiju. Kad latviešu valodu varēs ignorēt gan veikalos, gan valsts un pašvaldību iestādēs un kad valsts rīcībā nebūs kapacitātes to novērst, – jā, tad gan mēs pamanīsim, ka mums ir izdevies ietaupīt. Bet grūti gan iedomāties, ka tie, kas vēl labu Latvijas valstij, par to priecātos. Bet tad, kad to aptvers visi, tad jau būs par vēlu. Jārīkojas tūlīt! Un beigās pieminēšu vēl vienu aksiomu. Neprofesionāļi kļūdaini domā, ka smagā ekonomiskā situācijā sabiedrība kļūst vienaldzīga pret jautājumiem, kas neskar ekonomisko un sociālo sfēru. Var jau izmest frāzi: „Ko jūs tur ar savu kultūru un valodu! Tagad cilvēkiem maize jānodrošina. ” Taču pasaules pieredze rāda, ka ir gluži pretēji. Tautas pašsaglabāšanās instinkts liek apzināties, ka sagrautu ekonomiku agri vai vēlu mēs atjaunosim, bet, ja tiek sagrauta identitāte, tad tas ir neatgriezeniski. Un tieši tāpēc ir tā, ka grūtos laikos nacionālā identitāte, pirmām kārtām valoda, ieņem īpaši augstu vietu tautas vērtību skalā. Un saliedēšanās ap latviešu valodu notiks arī Latvijā. Ko tad jūs teiksiet? Godmaņa kungs! Visticamāk jūs amatu saglabāsiet. Tādā gadījumā es jūs vienkārši aicinu pārskatīt šo lēmumu un ieklausīties argumentos. Jums ir iespēja labot šo mūsu valodas pastāvēšanai bīstamo kļūdu. Vēlu jums labu veiksmi un solu atbalstu. Paldies par uzmanību.".
• 2009_02_04_a-seq41 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq41 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q1491211.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q79820.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q957126.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q37.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q191.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q193089.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q458.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q6111985.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q2167704.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q233.
• 2009_02_04_a-seq41 mentions Q7688157.