Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq39> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq39 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq39 number "39".
• 2009_02_04_a-seq39 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq39 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq39 spokenAs 5.
• 2009_02_04_a-seq39 spokenText "Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Godātais Ministru prezidenta kungs! Es sākšu tomēr ar repliku iepriekšējam runātājam – par Sūnu ciemu un par laimes lāci. Ja mēs, Saeimas deputāti, uzskatām, ka sabiedrības vēlme pēc tāda premjera, kurš vieš ticību, atkal dod ticību politikai, kurš spēj saliedēt vairumu… ja viņu uzskatām par laimes lāci un to Latviju, kura vakar beidzot bija pamodusies un pieprasīja to, kas tai pienākas, par Sūnu ciemu, nu tad es tomēr gribu oponēt šādam viedoklim. Manuprāt, „Jaunais laiks” jau ilgāk nekā divus mēnešus publiski ir paudis to, ka mums ir viens, manuprāt, labs premjera kandidāts, kurš nav pateicis „nē”, kurš ir pateicis ļoti skaidri sarunā ar „Jaunā laika” pārstāvjiem, ka viņš būtu kompetents, ka viņš vēlētos ieņemt šādu amatu, tikai viņam ir atsevišķi jautājumi tiem varas pārstāvjiem, kuri ievēlē šādu Ministru prezidentu. Bet diemžēl izrādās, ka nedz Prezidenta tuvākā apkārtne, nedz koalīcijas pārstāvji šo cilvēku nav uzrunājuši. Mums nav runa par laimes lāčiem. Mums ir runa par to, ka mēs nevēlamies šādus premjerus. Mēs nevēlamies šādus premjerus, jo acīmredzot mums ir atkal kādi citi plāni un šādi cilvēki acīmredzot nav vajadzīgi. Bet, kolēģi, ne jau par to es gribēju runāt! Īstenībā es arī negribēju kritizēt esošo valdību un premjeru, jo, manuprāt, viņš ir kritizēts ļoti daudz, bieži pamatoti, reizēm arī nepamatoti. Bet tas, ko es gribēju šodien runāt, ir tādi varbūt cilvēcīgi Latvijas pilsoņa, Saeimas deputāta, nu nezinu, ieteikumi tam, kā Ministru prezidentam, manuprāt, būtu labāk strādāt uz priekšu un kā viņam būtu jārīkojas šobrīd. Es zinu ļoti labi, ka šādi ieteikumi no mūsu puses ir izskanējuši visa pagājušā gada garumā: gan Saeimas budžeta grozījumos pagājušā gada vasarā, gan budžeta izskatīšanas laikā rudenī. Nu diemžēl neviena no tām lietām, par kurām mēs esam runājuši un kuras ir piepildījušās un attaisnojušās, netika ņemtas vērā un uzklausītas, jo mēs esam opozīcija. Un, kā zināms, opozīcija nav uzklausāma pēc definīcijas. Jo opozīcija, lūk, ir kašķīga, konkurētnespējīga un principā iznīcināma un neuzklausāma. Tomēr realitāte diemžēl ir stipra līdzīga tai, ko mēs šeit uzbūrām pagājušajā vasarā un oktobrī, novembrī. Un jūs bijāt tie, kas to aizstāvēja. Un man šobrīd ir viena liela, liela iekšēja problēma, ko apliecināja vakar Godmaņa kungs. Redziet, opozīcijai ar parlamentārām metodēm līdz šim nav izdevies neko būtiski mainīt, un tas ir fakts. Mēs esam bijuši pārāk vāji, tas ir jāatzīst. Taču mums ir divas lietas, kas ir mainījušas situāciju valdībā. Pirmā ir 13. janvāris ar akmeņiem Saeimas logā. Otrā ir vakardienas zemnieku protesta demonstrācija, kurai izdevās ar šādām metodēm tomēr panākt ministra demisiju. Tā ir reāla situācija, Godmaņa kungs, šīsdienas Latvijā. Ja opozīcija nav spējusi to izdarīt, tad sabiedrība to sāk darīt ar metodēm, kas ir tai pieejamas, un šīs metodes ir efektīvas. Padomājiet par to, kas varētu sekot kā nākamie soļi, jo tiešām sabiedrība ieraudzīs, ka šīs metodes ir efektīvas. Es neaicinu uz to. Bet tā ir realitāte, un tie ir fakti. Nākamā lieta. Godmaņa kungs, jūsu darbība tiešām no paša sākuma vienmēr atgādinājusi Servantesa Dona Kihota rīcību. Jo es nevienu brīdi neesmu apšaubījis jūsu godaprātu. Tiešām ne! Es tiešām ticu un redzu, ka jūs darbojaties, mīlot Latviju, ar cerībām un iespējām, ka jūs viens pats varat izdarīt visu, kas ir vajadzīgs Latvijas valsts tālākai attīstībai, ekonomikas atjaunošanai. Un tomēr tā problēma slēpjas tur, ka, lasot Servantesu, manuprāt, neviens lasītājs netic, ka šī Dona Kihota cīņa beigsies ar uzvaru pār vējdzirnavām. Es teiktu, koalīcijas vējdzirnavām, kuras maļ to pašu, ko ir malušas pēdējos astoņus gadus. Un arī šobrīd mēs arvien vairāk tuvojamies tam, ka šī jūsu cīņa, šķiet, beigsies līdzīgi kā vakar Mārtiņam Rozem. Vakar Mārtiņš Roze, lai arī četros publiski skaļi paziņoja, ka viņš ir gatavs strādāt, gatavs visu izdarīt, tomēr pulksten astoņos, pēc četrām stundām diezgan nožēlojami bija spiests pateikt: „Ziniet, es vairs neesmu spējīgs darboties tālāk!” Un tas vienkārši ir tāds cilvēcisks salīdzinājums. Vai jūs negribētu pārdomāt arī šo situāciju? Un pēdējā lieta. Par tiem ieteikumiem, manuprāt, kur tās lielākās problēmas ir bijušas. Pirmām kārtām par to, kā, manuprāt, demokrātiskā valstī veidojas visas sabiedrības grupas apmierinoša valsts pārvalde. Es gribu sākt tomēr ar pagājušā… šajā gadījumā ar jau aizpagājušā gada decembri, kad veidojās jūsu valdība un jūs divas reizes bijāt atnācis uz partijas „Jaunais laiks” frakciju. Jūs labi atceraties, ka te nebija nekāda lūgšanās uz ceļiem no Tabūna kunga puses, bet bija divas ļoti īsas sarunas, kurās „Jaunajam laikam” bija tikai divi lūgumi, es teiktu. Pirmais bija par KNAB vadītāju – lai tas būtu sabiedrībā cienījams un iecelts pietiekami ātri. Otrais bija Satversmes grozījumi – lai tautai būtu dotas tiesības atlaist Saeimu gadījumā, ja Saeima nestrādātu, kā tautai liekas. Tās bija divas lietas, ko mēs kā atbildīga partija vēlējāmies saņemt. Diemžēl saruna mums beidzās ar to, ka tika nolikts datums – līdz Ziemassvētkiem, jo, lūk, daudzi pozīcijas deputāti braukšot brīvdienās ārpus Latvijas un, lūk, nevarēšot balsot par šo jauno valdību. Un mēs principā netikām atbalstīti pat divās mazās mūsu politiskās pozīcijās. Mēs bijām gatavi strādāt, visa mūsu frakcija bija nobriedusi. Diemžēl atkal tika radīta ilūzija un teātris. Nākamā lieta. Godmaņa kungs! Mēs visu šo gadu esam gaidījuši, ka jūs kā premjers atnāksiet un parunāsieties ar opozīciju vienkārši par aktuāliem jautājumiem… Kaut vienu reizi! Ka jūs piezvanīsiet, teiksim, nu, kādam no mūsu partijas… kaut vai vadībai vai frakcijas vadībai un teiksiet: nu, parunāsimies par to, kas notiek valstī, kā mēs kopā varētu darīt, jo mēs jau gribam atbalstīt tās pareizās lietas, par ko jūs runājat. Bet mūs jau neviens nav uzrunājis! Ar mums neviens pat nav mēģinājis uzsākt koleģiāli cilvēcīgu sarunu. Ar mums ir runājuši tikai pa gabalu. Tajā skaitā pagājušonedēļ, kad mēs no rīta presē kārtējo reizi izlasījām, ka ar mums kāds runās. Visu dienu visi turējāmies ar telefoniem rokā un gaidījām, kad nu kāds zvanīs. Bet nu nezvanīja atkal. Un atkal kārtējo reizi tautai stāsta, ka „Jaunais laiks”, lūk, tiek uzrunāts, bet nekā. Atkal tas ir sabiedrisko attiecību gājiens, lai mēģinātu stāstīt, ka kaut kas tiek iesaistīts. Tā demokrātiskā sabiedrībā nekonsolidē politiskās partijas un Saeimas deputātus, kuri ir gatavi atbalstīt valsti. Par ekonomikas jautājumiem, godātais Godmaņa kungs. Man ir priekšā, es ļoti uzmanīgi izstudēju to pasākumu plānu, kas ir pieņemts vakar. . . Paldies, tas ir viens liels solis uz priekšu. Paldies! Lai gan, cik es zinu, tas ir pieņemts tikai pēc ļoti intensīvas uzņēmēju organizāciju iešanas, pierunāšanas, draudēšanas un tā tālāk… Tas ir garš process, kurā pie manis decembrī griezās viens lielas organizācijas vadītājs, kas teica: „Ja man premjers paiet garām un pasaka: ko jūs te stāvat… tāpat mēs ar jums nerunāsim…” Tad pie manis viņš griezās tikai tāpēc, lai parunātos un saprastu, ka politiķis ir spējīgs stundu sava laika tērēt arī kaut kādiem nodokļu maksātājiem. Kā viņš teica – „kaut kādiem nodokļu maksātājiem”. Un tā ir būtiska problēma, Godmaņa kungs! Šī komunikācija gan ar darba devējiem, gan darba ņēmējiem šos pēdējos piecus mēnešus ir bijusi katastrofāli slikta. Tas nav mans viedoklis, tas ir principā viennozīmīgs šo uzņēmēju, darba ņēmēju pārstāvju viedoklis, ka šī komunikācija ir bijusi pilnīgi neiespējama. Līdz ar to es ļoti, ļoti ceru, ka šajā procesā tomēr radikāli kaut kas mainīsies tieši jūsu attieksmē pret tiem cilvēkiem, uz kuriem tas tieši attiecas. Vēl viena lieta. Par ekonomikas prioritātēm. Atkal. Šeit ir ļoti daudz pareizu un labu, es absolūti piekrītu – finansiālu… fiskālu soļu, kuri droši vien ir lietderīgi. Un tomēr. Šajā krīzes situācijā vai mēs nevaram analizēt krietni vienkāršāk, paskatoties, piemēram, Latvijas pēdējo desmit gadu eksporta bilanci un paraugoties, kuras nozares ir bijušas eksportspējīgākās Latvijā. Un to nav daudz. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt: mežizstrāde, pārtikas pārstrāde, mašīnbūve, metāli… Mēs neko jaunu gada laikā neizdomāsim. Atradīsim metodi un pateiksim, ka šīs 3–5 nozares ir prioritāte, ka mēs tām dosim šo naudu un ka tās būs tās nozares, kas to saņems, protams, pretī saņemot reālu eksporta palielinājumu, protams, pretī saņemot taustāmu rezultātu darba vietu atjaunošanai Latvijā. Šīs frāzes, šie abstraktie dokumenti – tie jau piecus gadus tiek rakstīti, lietoti un tiek pieņemti Ministru kabinetā, bet tie nav devuši taustāmu rezultātu, un tieši tāpēc šie uzņēmēji ir tik ļoti, ļoti, ļoti neapmierināti. Un nobeidzot, kolēģi, es tiešām novēlu jums, Godmaņa kungs, lai jūsu premjerēšanas laiks nebeidzas tāpat kā vakar Mārtiņam Rozem, jo Mārtiņš Roze vakar televīzijā paziņoja par savu atkāpšanos. Izskatījās, kā cilvēks no Marsa… izskatījās, ka viņš vispār nav sapratis, kāpēc viņš ir atkāpies un kas vispār ir noticis, jo viss ir labi. Viss ir kārtībā! Manuprāt, Godmaņa kungs, jūs esat saprātīgāks, un, manuprāt, jūs daudz labāk jūtat šo situāciju. Es domāju, ka jums ir īstais laiks šobrīd tautai pateikt: šī valdība vairs nebauda uzticību! Lai atjaunotu uzticību, valdība ir radikāli jāmaina! Ja mēs kavēsimies vēl mēnesi vai nedēļas, tad, ticiet man, vai nu tie būs autobusi, vai tās būs smagās mašīnas vai jebkas cits, bet Rīgā kāds brauks, un tad jums būs krietni grūtāk un sarežģītāk pateikt to, ko vakar izdarīja Mārtiņš Roze. Es aicinu jūs, Godmaņa kungs, ar godu, koleģiāli, kā demokrātiskā valstī tas pienākas, pateikt, ka strādāsim kopā. Paldies.".
• 2009_02_04_a-seq39 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq39 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2009_02_04_a-seq39 mentions Q822919.
• 2009_02_04_a-seq39 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq39 mentions Q2660080.
• 2009_02_04_a-seq39 mentions Q1021632.
• 2009_02_04_a-seq39 mentions Q1357342.
• 2009_02_04_a-seq39 mentions Q2625193.