Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq31> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq31 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq31 number "31".
• 2009_02_04_a-seq31 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq31 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq31 spokenAs 5.
• 2009_02_04_a-seq31 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Cienījamie kolēģi! Tas velns varbūt nemaz nav tik melns, kā viņu mālē. Tas velns varbūt tiešām nav tik melns, kā viņu mālē. Kolēģi! Es nerunāju par mūsu valdības premjerministru. Es runāju par situāciju tautsaimniecībā kopumā. Tā grūtība mums valstī faktiski ir tā, ka tas cilvēks, kura galvenais uzdevums būtu rādīt mums visiem cerību un ceļu, kā iziet no krīzes, faktiski ir iezīmējies kā galvenais cilvēks, kurš visos medijos atkārtoti pēdējā viena vai divu mēnešu laikā ir uzstājies, skaidrojot mums, cik ir slikti, cik vēl būs sliktāk un cik mums visiem jostas ir jāsavelk. Un tā grūtība šajā premjera uzstādījumā ir tā, ka faktiski tiek salaistas kopā vai pat sajauktas būtībā divas atšķirīgas problēmas. Viena problēma ir tā, ko varētu saukt par fiskālo – par budžeta problēmu jeb krīzi. Tātad ieņēmumi valsts budžetā samazinās. Otra grūtība ir tā, ko varētu saukt par tautsaimniecības ekonomikas krīzi; proti, mazinās uzņēmējdarbības pieprasījums, tātad patēriņš samazinās. Viens risinājums, kas ir jāpiedāvā valsts pārvaldei, tik tiešām ir jostas savilkšana. Kad premjerministrs uzstājas un saka: „Ir jāsavelk mums visiem jostas!” – tas attiecas uz valsts pārvaldi, uz valdības funkcijām. Mūsu valsts pārvalde, nenoliedzami, ir pārāk dārga. Tā ir pati dārgākā visā Eiropas Savienībā – aptuveni 20 procenti no mūsu budžeta izdevumiem. Vidēji ir 14 procenti, kaimiņiem igauņiem – aptuveni 7 procenti. Nenoliedzami, šeit ir nepieciešama štatu samazināšana, darbu apvienošana, algu samazināšana, kā tas ir visā valsts pārvaldes sektorā, arī Saeimā. Un ir jāmeklē veids, kā palielināt nodokļu ieņēmumus. Bet tā savilkšana un tā knapināšanās faktiski attiecas uz valsts pārvaldi. Otrajā pusē, vienādojuma otrajā pusē, ir mūsu tautsaimniecība un ekonomika kopumā. Un šeit vajadzīga pretējā iedarbība. Mums vajag atrast veidu, kā stimulēt uzņēmējdarbību, kā stimulēt patēriņu, lai cilvēki vairāk aktivizētu, teiksim, preču pirkšanu un pārdošanu, kas, protams, dod tos pašus nodokļus, kuri ienāk pa otrām durvīm valsts budžetā. Un šeit ir vajadzīgi tādi risinājumi, kā, piemēram, valdības garantijas, sedzot daļu riska bankām, lai tās varētu atjaunot uzņēmējdarbības kreditēšanu. Tam vajag nopietnu pieeju galvenokārt no Ekonomikas ministrijas un no konkurences padomes puses, lai beidzot lauztu pārtikas jomā (bet ne tikai) šo pseidomonopolstāvokli, kur pāris tirgotāju uzdzen pircējiem ļoti augstas cenas, bet ražotājiem dzen uz leju. Un tam ir vajadzīgs nodokļu politikas risinājums, kas tieši veicinātu patēriņu, nevis to samazinātu. Patlaban valdība ir pieņēmusi un šī Saeima, Saeimas vairākums, koalīcija, ir apstiprinājusi izmaiņas nodokļu politikā, proti, pievienotās vērtības nodoklis ir paaugstināts no 18 līdz 21 procentam, bet daudzos gadījumos, tajā skaitā daudzos mūsu komunālajos maksājumos, pievienotās vērtības nodokļa likme ir jau četrkāršojusies – no 5 procentiem līdz 21 procentam. Ja mēs domājam par to, kādā veidā vajag stimulēt patēriņu, tad mēs redzam, ka visās pārējās Eiropas dalībvalstīs (izņemot Lietuvu), arī Ziemeļamerikā, tiek meklēti dažādi veidi, kā samazināt nodokļus, un parlamenti tos apstiprina. Jo ir skaidri saprotams: ja jebkurš nodoklis tiek samazināts, vairāk naudas būs privātajās kabatās. Un vairāk iespēju, ka cilvēki varētu šo naudu arī tērēt. Mūsu valdība diemžēl līdz šim ir pieņēmusi pretēju virzību. Taču, ja mēs vērojam šāgada janvāra, tātad pērnā mēneša, nodokļu ieņēmumus, mēs redzam, ka pēc plānotā budžeta visi nodokļi apmēram ienāk tādā apjomā, kā tas bija cerēts, ar redzamu izņēmumu tieši pievienotās vērtības nodoklī. Tātad piepildās tā prognoze, ko es un citi kolēģi izteica: palielināta pievienotās vērtības likme uz papīra izskatās labi, jo paredz budžetā ieņemt vairāk naudas, taču reāli budžetā ienāk mazāk naudas. Ja nemaldos, par aptuveni 18 miljoniem latu mazāk naudas, nekā bija plānots. Tā vietā, lai mēs kā Saeima un kā politiķi debatētu, kādā veidā vislabāk, no vienas puses, mazināt valdības un valsts pārvaldes izdevumus, bet, no otras puses, efektīvi stimulēt tautsaimniecību, mēs jau vairāk nekā mēnesi esam iestrēguši vienā diezgan nopietnā politiskā krīzē, kur pat koalīcijas partiju vidū ir vērojams, ka partijas cita pēc citas saka, ka šī koalīcija ir rīcībnespējīga. Saka, ka valdībai ir jākrīt, saka, ka šādi turpmāk nevar strādāt, bet īstu, kā saka, seku šīm runām diemžēl nav. Lai valdība… jebkura valdība varētu nopietni ķerties klāt pie šo ļoti sarežģīto jautājumu risinājumiem, tai ir vajadzīga uzticība. Ne tikai parlamenta uzticība, tātad Saeimas deputātu vairākuma uzticība, bet arī sabiedrības, tas ir, tautas uzticība. Ja mēs domājam par šo valdību, es aicinu jebkuru deputātu piecelties, aiziet pie aizmugurējā loga un no šī otrā stāva pavērot, kas notiek ielā, kas iet gar Jēkaba baznīcu līdz „Trim brāļiem”. Jūs redzēsiet, ka pie „Trim brāļiem” ir uzstādīts masīvs dzelzs žogs, tam garām un pāri nevar tikt; starp žogu un Saeimas ēku stāv ne mazāk kā desmit vai piecpadsmit bruņotas policijas vai militārās mašīnas ar režģotiem stikliem, bet pa šo eju staigā zēni, kas tērpti melnās uniformās ar bruņām uz rokām un kājām un ar maskām, lai nevar viņus atpazīt, ar automātiem, stekiem un vēl diezin ko, kas viņiem ir… Šis ir viens baiss gads, kādu es līdz šim vēl pie šīs ēkas nekad neesmu redzējis. Tur nav demonstrantu. Es redzēju, ka tur viens tūrists skatījās un mēģināja saprast, kas te īsti notiek, gāja tālāk un nekur netika. Bet tas ir simptomātiski, kā valdība reāli baidās no tautas. Reāli baidās no tautas, jo drošībnieki saprot, ka tā tauta ir saniknota, un viņi nezina, kurā brīdī varētu sprāgt. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Tauta un pūlis nav viens un tas pats!”) Tās grūtības, draugi, nav tās, ka nebūtu deputātiem risinājuma, kā mēs varētu iziet no krīzes. Tie risinājumi ir, mēs varam arī redzēt, kas citās valstīs tiek darīts, arī mācīties no citu kļūdām, kā arī mācīties no viņu veiksmēm. Tā patiesā problēma ir tā, ka mēs netiekam un mēs netiksim līdz reālu problēmu risināšanai, jo nav šai valdībai un līdz ar to visai Saeimai nav tautas uzticības. Un tas ir ļoti simboliski redzams tajā līdz zobiem bruņotaj�� apsardzē, kas mūs šobrīd ielenc. Tas risinājums tātad ir meklējams tajā, kas ir arī šīs sēdes sasaukšanas mērķis, un tas ir – sastādīt jaunu valdību, kas ir iespējams tikai ar esošās valdības atsaukšanu. Tas nav jāuztver personīgi, Dievs pasarg! Es būšu pirmais, kas atzīs to, ka mūsu valdības premjers… es tik tiešām ticu, ka viņš vēlas… un viņš strādā savu iespēju robežās, lai situācija būtu labāka. Es nešaubos par to! Es arī nešaubos, un mums visiem ir skaidrs, ka viņa, kā saka, vienam otram komandas biedram ir ļoti jūtami trūkumi, publiskajā telpā aizstāvot un argumentējot loģiku. Tas arī ir skaidrs. Viņam tā komanda sen ir par švaku. Bet tas nav maināms ar to, ka mēs tagad uzsitīsim premjeram uz pleca kā ļoti patīkamam cilvēkam un teiksim: „Nu tikai turpini to darbu!”… Tā problēma un tas izaicinājums, lai atjaunotu tautas uzticību, ir nomainīt valdību. Tikai tad, kad šī valdība nepastāvēs, mūsu Valsts prezidentam būs iespēja, izmantojot savas konstitucionālās tiesības, izvirzīt jaunu premjera amata kandidātu. Tikai tad politiskajām partijām ir reāls pamats runāt par jaunas valdības un jaunas koalīcijas veidošanu. Un es zinu, ka vairākas koalīcijas partijas…. nu, tas sastāvs… gan Tautas partija, gan Zaļo un Zemnieku savienība atsevišķās reizēs un pēdējās nedēļas laikā ir teikušas, ka šai valdībai ir jākrīt un ka tā nespēj strādāt… Draugi mīļie! Tagad ir tā iespēja, ir piedāvājums izdarīt šo darbu! Nevis ar naidu vai ar dusmām pret valdības premjeru. Tik tiešām, Āboltiņas kundze savā uzrunā izteica viņam paldies, kas, man liekas, tiešām ir viņam jāizsaka, bet mums ir jāstrādā tā, lai tad, kad sanāks Saeima kopā ar valdību, nebūtu nedz dzelzs barjeru, nedz militāru bruņotu mašīnu, nedz niknu, bruņotu zaldātu un policistu (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Viņi nav nikni, viņi ir godprātīgi!”), kas mūs apsargā, bet lai tur būtu, kā parasti bija ierasts agrāk, miermīlīgi iedzīvotāji, kas staigā garām, izsaka savus viedokļus – kāds atbalsta, kāds neatbalsta… Bet cilvēki dzīvo savu dzīvi, jo saprot, ka pamatā valdībai un Saeimai ir tā uzticība un ka tās tiek galā ar saviem uzdevumiem. Bez uzticības netiks galā ne viens Godmanis, ne Zatlera piesauktie 10 godmaņi, ne tagad manis minētie 20 godmaņi. Nevar tādā veidā tikt ar problēmu galā, bet mēs kopējiem spēkiem to varam izdarīt, un mums ir jāsāk ar to, ka šī valdība ir jānomaina. Paldies.".
• 2009_02_04_a-seq31 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq31 speaker Arturs_Krisjanis_Karins-1964.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q822919.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q37.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q193089.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q458.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q21625222.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q1807079.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q1250133.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q16351812.
• 2009_02_04_a-seq31 mentions Q4723918.