Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq27> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq27 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq27 number "27".
• 2009_02_04_a-seq27 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq27 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq27 spokenAs 5.
• 2009_02_04_a-seq27 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamais premjera kungs! Cienījamie kolēģi! „Cenzdamies padarīt pēc iespējas jo vairāk, mēs maz ko padarām patiesi labi. Bez elpas skriedami no blāzmas līdz tumsai, mēs aizmirstam sasiet trešo mezglu. ” – Kārlis Ulmanis, 1927. gads. Nekas nav mainījies šodien. Haoss, kas ir pārņēmis Latviju, ir šīs valdības vadītāja tieša atbildība. Skaties, kur gribi. Paskaties uz Rietumiem – Liepājas slimnīca informē par draudošo bankrotu ar pasreizējo pusfinansējumu. Paskaties uz Zemgali – Īles sociālās aprūpes centrā izmisums – nespēja samaksāt rēķinus, nespēja nopirkt zāles. Zemnieki izkauj lopus un ved govju galvas uz Ministru kabinetu, jo valdības lēmumi un personīgās intereses ir viņus novedušas bankrotā. Denacionalizēto namu īrnieki 16 grādu salā nakšņo pie Rīgas domes, lai saņemtu kompensāciju, ko solījusi valdība, un priecājas, ka viņus ielaiž priekšnamā sasildīties. Lēmumi veselības aprūpē pārkāpj Satversmes 111. pantu, kur teikts, ka valsts aizsargā cilvēka veselību un veselība pieder pie cilvēka pamattiesībām. Tiek pārkāpti solidaritātes principi. Valsts negarantē elementāro medicīnisko palīdzību, ne nodrošina elementāro palīdzību, kad pēkšņi ir notikusi nelaime. Nekad Latvijā veselības aprūpei nav atvēlēti 2,8 procenti no IKP. Tagad ir. Zemākais kopprodukts Eiropas Savienībā un zemākais procents veselībai Eiropas Savienībā. Jau 2008. gadā mēs bijām 33. , nevis 27. vietā Eiropā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ziņā – ar 40 procentu līdzmaksājumu no pacientu kabatām. Tagad līdzmaksājums ir pacelts divas vai trīs reizes, reizēm – arī piecas reizes – kā onkoloģiskajiem slimniekiem. Maksa par gultasdienu slimnīcā sasniegusi 12 latus un 30 latus – par operāciju. Vienu nedēļu ilga ārstēšana ir līdzvērtīga pensijai. Pamatkontingents, kas nonāk slimnīcā, ir pensionāri. Ko viņiem iesākt pārējās trīs nedēļās? Neēst? Nekad Latvija vēl nebija piedzīvojusi kvotu sistēmu ambulatorajā pieņemšanā. Pieļauju, ka premjera kungs nekad mūžā nav sēdējis poliklīnikas koridorā, gaidot pieņemšanu pie ārsta, tādēļ varbūt arī viņam grūti novērtēt, ko viņa uzteiktais veselības ministrs ir reorganizējis. Kvotu speciālistiem nosaka ar apmeklējumu skaitu, ko apmaksā valsts. Piemēram, šodien jūs drīkstat veikt piecas elektrokardiogrammas. Ja jūs esat sestais, tad tas ir maksas pakalpojums. Ķirurgs drīkst pieņemt desmit cilvēkus. Tie maksā piecus latus par vizīti, agrāk – divus. Bet jums nav paveicies – jūs esat rindā vienpadsmitais un tādēļ, ka esat numur vienpadsmit, jums ir jāmaksā 15 lati. Kā krievu ruletē. Paveiksies – dzīvos, nepaveiksies – nomirs. Ja plāna operāciju var gaidīt arī divus, trīs vai sešus mēnešus, kvota ambulatorajā aprūpē ir tiešs vienlīdzības principa pārkāpums. Kādēļ maksāt nodokļus? Vakar Sabiedrības veselības apakškomisijā mums ziņoja, ka psihiatriskajā aprūpē Rīgā šodien ir 620 gultas. Akūtām psihozēm, kas ir drauds apkārtējiem iedzīvotājiem, ir vajadzīgas 480 gultas. Ministru kabinets, veselības ministrs ir pieņēmis lēmumu, ka paliks 200. Kur paliks 280 cilvēki, kuri apdraud pārējo drošību? Atbildi nesaņēmām. Premjera kungs svētdienas „Panorāmā” veselības ministra darbu nosauca par drosmi. Tad ir jāsaka, ka laikam, lai nogrūstu blakusstāvētāju no klints, arī ir vajadzīga zināma drosme. Ja slimnīcā diennakts medicīnas personāla dežūru nodrošināšanai ir vajadzīgas 4,5 slodzes, tad tagad, samazinot algu fondu par 15 procentiem, ir tikai viena iespēja, tas ir, pazemināt aprūpes līmeni vidējā medicīniskā personāla līmenī un ārsta pakalpojumu turpmāk uzskatīt par maksas pakalpojumu. Ja nauda makā ir, iztiks ne tikai ar medmāsu, bet varēs samaksāt arī par ārstu. Kompensējamo medikamentu sistēmas izmaiņas samazina ārstēšanās iespējas vairāk nekā 400 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā. Piektajai daļai! Samazinātās algas, ārsts par maksu, lai medikamentus nopirktu nepietiek naudas, slimnīcas ārstēšana nav samaksājama – tāds varētu būt kopsavilkums, rezumējums par drosmīgo veselības aprūpes reorganizēšanu. Tā tik uz priekšu! Bet ne jau tikai veselības aprūpe ir novesta līdz bankrotam. Tas pats ir noticis ar pasta pakalpojumiem laukos, lauksaimniecības iznīcināšanu, valsts resursu piesavināšanos ģimenes lokā un finansiālo jautājumu risināšanas pilnīgu mazspēju. Starptautiskais Valūtas fonds tiek likts priekšā kā bubulis: fonds prasīja samazināt algas, fonds prasīja iesaldēt pensijas, un tā tālāk. Nē! Starptautiskais Valūtas fonds prasīja sabalansētu budžetu. Un sabalansēts budžets nav sinonīms iedzīvotāju iedzīšanai nabadzībā un bankrotā. Lai sabalansētu budžetu, ir arī otrs ceļš – celt darba efektivitāti. Taču šāda pieeja prasa vairāk zināšanu un izpratnes. Kad trīs dienas Starptautiskais Valūtas fonds prasīja, cik naudiņas jūs īsti gribat, tad skaidru atbildi nesaņēma. Tādēļ arī šī valdība ir saņēmusi kredītu pilnā valsts budžeta apmērā, jo nespēja pateikt, ne cik grib, ne kādiem mērķiem grib, un nezina to arī tagad. Starptautiskajam Valūtas fondam tas ir bizness. Kādēļ nedot, ja par to maksā procentus? Katram Latvijas iedzīvotājam šī nekompetence ir maksājusi 3000 latu. Uzsveru – katram! Katram iedzīvotājam. Jau pusotru mēnesi pirmās saņemtās naudas summas ir ieskaitītas, taču Godmaņa valdībai nav konkrēta plāna ekonomikas atbalstam un stimulēšanai. Ir tikai gudras runas un paštīksmināšanās televīzijas ekrānos. Bilde kā greizo spoguļu karaļvalstī. Taču laiks iet, un nauda neizmantota guļ. Varbūt nevajadzēja mazināt algas un celt nodokļus, bet stimulēt ekonomiku, saglabāt darba vietas un nodrošināt sociālo aizsardzību? Latvijas iedzīvotāji taču it kā nav valdības lielākie ienaidnieki, kuri par katru cenu ir jāiznīcina. Godmaņa kungs un viņa ministri mīl ļoti bieži atgādināt, ka finanšu krīze ir visā pasaulē. Taču ne vārda nesaka par to, kas šajā pasaulē tiek darīts, lai krīzi pārvarētu. Pagājušā gada novembrī notika trīs būtiski starptautiski finanšu notikumi: 15. novembrī Vašingtonā notika 20 lielāko ekonomiski stiprāko valstu samits „G-20”, kur tika rekomendēts stimulēt ekonomiku, nodrošināt likviditāti un stiprināt finanšu institūcijas. Latvijā ekonomikas stimulācija trīs mēnešu laikā nav pat uzsākta. 21. novembrī Ženēvā sanāca Starptautiskās Darba organizācijas administratīvā padome, kurā pieņēma sešu specifisku pasākumu kompleksu, lai aizsargātu iedzīvotājus, atbalstītu ražotājus un saglabātu darba vietas. Latvijā šī sadaļa varētu būt Nothing special. Tādēļ izslēdzama kā nevajadzīga. Tajā pašā laikā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs paziņoja par nepieciešamo programmu ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzībai, lai mīkstinātu recesiju un reformētu globālo finanšu sistēmu. Kā būtiskākie pasākumi tika minēta vidējo un mazo uzņēmumu darbības stimulēšana, maksimāla infrastruktūras attīstība un bezdarbnieku apmācība. Arī Obama Pasaules ekonomikas forumā Davosā uzsvēra nepieciešamību investēt infrastruktūrā un veselības aprūpē un samazināt nodokļus lielākajai daļai amerikāņu ģimeņu. Pie mums viss ir pilnīgi pretēji. Pat Franklins Rūzvelts Lielās depresijas laikā bezdarba mazināšanai paredzēja apjomīgas investīcijas infrastruktūrā. Visos šajos starptautiskajos finanšu forumos tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt finanšu plūsmu caurskatāmību un atklātību, informētību par riskiem, kā arī augsta riska ieguldījumu novēršanu. To nevaram attiecināt uz procesiem, kas ir saistīti ar „Parex banku”. Visu šo pasākumu pamats ir pilnīga un nepārprotama likumdošana, kas regulē finanšu tirgu. Neskatoties uz krīzi, valdībai ir jānodrošina iedzīvotāju sociālekonomiskā un cilvēktiesību aizsardzība, kā arī jāgarantē iedzīvotāju uzticība savas valsts ekonomikai. Runājot par to, kā mēs – Latvija kā valsts – izskatāmies šajā globālajā krīzē un starptautiski, teiksim, salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem, kuriem ir divi miljardi eiro rezerves spilvens, tad mums ir gandrīz 8 miljardu parāds. Mūs raksturo starptautiskajā telpā 3 simboli: nothing special, Gaismas pils mēra laikā un dārgākais tilts pasaulē. Šiem izteicieniem parasti seko smiekli. Godmaņa kungs, man ir kauns par to, ko jūs un jūsu nekompetentā valdība ir nodarījusi Latvijai. Atkāpieties pats. Paldies.".
• 2009_02_04_a-seq27 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq27 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q2660080.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q193089.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q458.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q8436.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q2089528.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q2033921.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q8908.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q71.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q61.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q7804.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q298041.
• 2009_02_04_a-seq27 mentions Q8007.