Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq25> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq25 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq25 number "25".
• 2009_02_04_a-seq25 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq25 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq25 spokenAs 37.
• 2009_02_04_a-seq25 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es situāciju Latvijā varu raksturot kā pūķi ar trim, proti, ar ekonomiskās, ar sabiedrības neuzticības un ar politiskās nestabilitātes krīzes galvām. Par pirmajām divām viss ir skaidrs. Tās kompleksi vairāku gadu garumā uzaudzēja varas elites augstprātība, mazspēja veidot pozitīvu mijiedarbību ar sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem, kā arī mazspēja un dažkārt pat, es teiktu, nekompetence pārvērst Latvijas attīstības idejas konkrētos rezultātos. Palīdzīgu roku pielika arī banku nozares liberālā kreditēšanas politika, visu iedzīvotāju vēlme tērēt, nevis taupīt un visbeidzot – globālās finanšu sistēmas sabrukums. Taču trešo pūķa galvu diennakts laikā ar populismu iedvesmota mītiņa palīdzību un reaģējot uz bruģa revolūcijas grautiņiem uzaudzēja augstu amatpersonu un dažu politisko partiju ultimāti, diktāti un šantāža. Šī galva apdraud mūsu spējas nocirst pūķa galvas kopumā, jo izvirzās jautājums par politisko stabilitāti valstī. Vienubrīd pat šķita, ka nelikumīgi tiks izjaukta valsts pastāvošā iekārta. Šobrīd gan liekas, ka konstitucionālās krīzes pazīmes ir mazinājušās. Latvija ir parlamentāra, nevis prezidentāla republika. Tikai Saeimai ir tiesības noteikt darba kārtību un laika grafiku, kādā jāpieņem likumi vai jāpilda citi uzdevumi. Un noteikti tikai Ministru prezidentam vai šā amata kandidātam ir tiesības sastādīt valdību, noteicot, kādām partijām vai sejām tur būt vai nebūt. Dialogs ir vajadzīgs, ultimāti – nav. Es vēlos uzsvērt arī to, ka Latvijas parlaments, neskatoties uz kritiķiem, kuri tā īsti nesaprot, kā darbojas parlamentārā sistēma, no konstitucionālā viedokļa ir rīcībspējīgs. Komisijas strādā, kvorums sanāk, un likumi tiek pieņemti lielākoties ar Saeimas deputātu vairākuma balsīm. Ja darba kārtība kādreiz ir īsa, tas tāpēc, ka Ministru kabinets nav iesniedzis likumprojektus. Es vēlos vērsties pie tiem deputātiem, kuri varbūt nezina, ka Latvijas parlamentārā sistēma ir celta uz britu parlamentārās sistēmas pamatiem, par kuriem ir rakstīts (es citēju): „Britu parlamentam ir maz ietekmes uz valsts pārvaldes veidoto politiku tāpēc, ka valdība kontrolē norises parlamentā. Ministru prezidents var būt drošs, ka Ministru kabineta ierosinātie likumprojekti tiks laikus izskatīti, jo izpildvara ierosina likumprojektus un kontrolē iesniegtos priekšlikumus. ” Es beidzu šo citātu. Šī sistēma Lielbritānijā ir darbojusies simtiem gadu, un neviens nav kliedzis, ka britu sistēma ir nedemokrātiska un darbojas tikai kā Ministru kabineta balsošanas mašīna. Kolēģi! Protams, ir funkcijas, kuras Saeimai jāuzlabo, it sevišķi Ministru kabineta darbības kontrole un uzraudzība, neskatoties uz to, vai ministrijas ir koalīcijas partneru rokās. Tieši konkrētu darbu izpilde ir Latvijas valsts pārvaldes efektivitātes vājākais ķēdes posms. Arī valdībai ir savi uzdevumi. Pirmām kārtām nekavējoties īstenot ekonomikas glābšanas rīcības plānu. Šeit gan man jāsaka, ka mēs Latvijā dzīvojam it kā Bermudu trīsstūrī – atrauti no visa, kas notiek pārējā pasaulē. Pavadot vairākas nedēļas Amerikas Savienotajās Valstīs, konstatēju, ka tur problēmas ir tikpat nopietnas kā pie mums un ka pat jaunievēlētajam prezidentam Obamam nav zelta atslēdziņas krīzes pārvarēšanai. Arī bijušais britu Ministru prezidents Tonijs Blērs nesen komentēja (es citēju): „Prasi ekspertiem, prasi ekspertiem, ko darīt! Un patiesā atbilde ir: „Es nezinu. ”” Latvijā attīstības plānu ir gana, sākot ar Lisabonas stratēģiju, konverģences programmu un beidzot ar ekonomikas glābšanas rīcības plānu. Taču bieži vien konkrēti darbi neseko idejām. Reformējot valsts pārvaldi (un šeit Tautas partijai ir ļoti konkrēts piedāvājums), ir jārevidē ierēdniecība, atgriežoties pie principa, ka pieredze, zināšanas un produktivitāte, nevis jaunība ir galvenie kritēriji ieņemamiem amatiem. Un, ja ministrijām ir jāstrādā diennakti, tad noteikti problēma ir darba organizēšanā un kontrolē, nevis cilvēkresursu trūkums. Cienījamie kolēģi! Tikai ar konkrētiem rezultātiem nocirtīsim ekonomiskā un sabiedrības neuzticības pūķa galvas. Bet, ja dzīvos politiskās krīzes galva, kas ne vien rada apjukumu valsts institūcijās un sabiedrībā, bet arī kaitē Latvijas starptautiskajam tēlam, lēnām ataugs arī iepriekš minētās galvas. Tikai dzelžaini ievērojot Satversmes paredzētās varas dalīšanas principu, Saeimai un valdībai kopumā uzņemto atbildību par valstī notiekošo, uzvarēsim pašu radīto pūķi. Es domāju, ka nu ir laiks nolikt malā bērnišķīgos politiskos kašķus, aizvainotību un populistiskos taktiskos gājienus. Ministru prezidents Godmanis ļoti sarežģītā laikā uzņēmās vadīt valdību un turpina uzņemties šo atbildību. Valdībai ir jāstrādā, un mums ir tai jāpalīdz šajā darbā. Es balsošu „pret” neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam cerībā, ka Ministru prezidents nekavējoties veidos jaunu valdību ar plašas koalīcijas atbalstu. Paldies jums! (Aplausi.)".
• 2009_02_04_a-seq25 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq25 speaker Vaira_Paegle-1942.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q822919.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q23666.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q30.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q1250133.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q597.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q15379125.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q9545.
• 2009_02_04_a-seq25 mentions Q23635.