Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_02_04_a-seq14> ?p ?o. }

• 2009_02_04_a-seq14 type Speech.
• 2009_02_04_a-seq14 number "14".
• 2009_02_04_a-seq14 date "2009-02-04".
• 2009_02_04_a-seq14 isPartOf 2009_02_04_a.
• 2009_02_04_a-seq14 spokenAs 50.
• 2009_02_04_a-seq14 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātais premjera kungs! Godātie ministri! Kolēģi! Valsts prezidents šorīt Latvijas Radio, raksturodams ekonomiskās un politiskās situācijas nopietnību, aicināja nemeklēt vainīgos. Es arī aicinu nemeklēt vainīgos, tomēr es aicinu valdību un mūs visus izvērtēt kļūdas, jo, neizvērtējuši Kalvīša, Godmaņa valdības pieļautās kļūdas, mēs nevaram pašreizējo situāciju vērst uz labu. Un tāpēc es vēlos valdībai uzdot jautājumus un dzirdēt uz tiem atbildes. Vai pie pašreizējās ekonomiskās situācijas mūsu valstī ir vainīga tikai pasaules ekonomiskā krīze? Vai šī ekonomiskā krīze tomēr nav vienlaikus vīģes lapa, ar kuru tā saucamie rīcības cilvēki un darītāji piesedz savu nekompetenci un savtīgās intereses? Un visupirms es lūgtu atbildēt uz ekonomiska rakstura jautājumiem. Man tiešām šo jautājumu būs daudz. Pirmkārt. Kāpēc Latvijā ir visstraujākais kopprodukta kritums Eiropas Savienībā? Kāpēc Latvijā bija un, šķiet, joprojām ir visaugstākā inflācija Eiropas Savienībā? Kāpēc Latvijas zinātnes attīstībai mēs atvēlam četras reizes mazāk līdzekļu nekā plāno Igaunija? Igaunija 2009. gadā šim mērķim plāno tērēt 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Bet mēs? Kā jūs domājat? Mazāk par 0,4 procentiem! Kāpēc Latvijai salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm draud visnopietnākā krīze veselības aizsardzībā? Kāpēc nedz Kalvīša, nedz Godmaņa valdība jau vismaz divus. . . pirms diviem gadiem neuzklausīja pašmāju un ārvalstu ekonomistu brīdinājumus par iespējamo Latvijas tautsaimniecības sabrukumu? Es arī krāju šādas tādas avīzītes, kā te viens korifejs visās lietās un mūsu visu mācītājs teica, un vakar ieskatījos, kolēģi, 2007. gada 27. aprīļa laikrakstā „Diena”, kur bija Stokholmas Ekonomikas skolas profesora Maikla Hadsona un Džefrija Samersa pētnieciskais raksts „Jauna ekonomika vai jauna verdzība?”. Es jums tiešām ieteiktu izlasīt. Mums ir… draud verdzība, un viņi ir it kā burtiski nosapņojuši visu to, kas šodien notiek. Nākamais jautājums: kāpēc valdība neanalizēja brīdinājumus, ka pieaugošās nekustamā īpašuma, akciju, vērtspapīru un privatizēto uzņēmumu cenas nav tā bagātības forma, no kuras gūst labumu visa sabiedrība? Vai jūs nezinājāt, ka kredīts var būt produktīvs tikai tad, kad tas tiek ieguldīts reālā ekonomikā, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus? Vai jūs neredzējāt, ka tad, ja kredīts tiek izmantots spekulācijas uzkurināšanai, bagātībā iedzīvojas tikai neliels pašmāju spekulantu slānis un jaunā birokrātiskā oligarhija? Proti, vai jūs neredzējāt, ka aizvien pieaugošā bagātība Latvijas ekonomiskās piramīdas augšgalā nepadara bagātāku visu sabiedrību? Vai jūs nezinājāt, ka 2008. gadā Latvijā preču un pakalpojumu imports par aptuveni 2,7 miljardiem latu pārsniedza eksportu? Šeit tiek nievāta opozīcija. Tad, kad es biju „Jaunajā laikā”, „Jaunais laiks”… nepārtraukti mēs runājām par nepieciešamiem eksporta veicināšanas, stimulācijas priekšnoteikumiem. Vai jūs nezinājāt, ka 2008. gada rudenī ārējais parāds jau bija sasniedzis gandrīz 21 miljardu latu? Un kāpēc jūs nepārskatījāt nodokļu politiku, par kuru neskaitāmas reizes ir runājusi opozīcija? Un kāpēc spekulatīvie darījumi netika aplikti ar nodokli? Kāpēc, piemēram, zemes transformācija netika aplikta ar nodokli? Es zinu vienu gadījumu: Rīgas apkārtnē nopirka lauksaimniecībā izmantojamo zemi par 3 santīmiem kvadrātmetrā, bet pēc transformācijas par apbūves zemi tā tika pārdota par 30 latiem kvadrātmetrā. Noprivatizējot vērtīgas valsts un pašvaldības zemes, piemēram, kāpu joslā Vaivaros, par 98 santīmiem kvadrātmetrā, 80 procentus maksājot sertifikātos un 20 procentus – naudā, tika… Jūs saprotat, par cik šī zeme tika pārdota pēc tam, kad tā bija transformēta? Šodien Eiropas Savienības direktīvas prasības… es domāju, šeit finansisti ļoti labi to zina… prasības aplikt apbūves zemes gabalus ar PVN ir nokavētas. Taču tas mums būs jādara, bet tas mums būs ļoti, ļoti sāpīgi. Kāpēc jūs pieļāvāt valsts budžeta, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļu izšķērdēšanu, nesamērīgi palielinot algas valsts sektorā, kad uzņēmēji privātajā sektorā vairs nevarēja samaksāt saviem darbiniekiem? Kāpēc tika pieļauts, ka valsts nauda bezjēdzīgi tika tērēta politiskam „tūrismam” uz hokeja čempionātiem, plenēriem, ziedojumiem, maziem un lieliem pārgājieniem Meža dienās? Mēs esam skatījuši šādus pieprasījumus. Godātais Godmaņa kungs un valdība! Ja jūs to zinājāt, tad kāpēc neveicāt ekonomikas ciklu līdzsvarojošus pasākumus? Kāpēc, Slaktera kungs, jūs šo akmeni kalna galā nenoturējāt, bet tagad ļaujat, lai tas veļas mums virsū? Šodien, izmantojot Godmaņa kunga klātbūtni, es īpaši viņam gribu jautāt: kāpēc valdības solītie grozījumi likumā, kas regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu tiesisko statusu, ir tikai fikcija? Es sliecos domāt, ka jūs, Godmaņa kungs, vienkārši esat maldināts. Pagājušajā Saeimas sēdē es minēju, ka sabiedrības nomierināšanai tiek plānots tikai neliels likuma „kosmētiskais remonts”, jo saskaņā ar Ministru kabineta iesniegtajiem likuma grozījumiem šīs politizētās padomes un valdes joprojām tiek saglabātas kā valdošo partiju finansēšanas avots. Kāpēc? Tāpēc, godātais Godmaņa kungs, ka iesniegtie grozījumi likuma 60. un 61. pantā tiek attiecināti tikai uz vienu kapitālsabiedrības veidu – uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Izbazūnētās kvalifikācijas prasības par augstskolas izglītību vai pieredzi tiek attiecinātas tikai uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību padomes locekļiem. Netiek aizskartas ne SIA valdes, ne akciju sabiedrību padomes un valdes. Ierobežojumi ieņemt amatus trijās vietās arī tiek attiecināti tikai uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. To jums pateiks jebkurš jurists: šīs lietas neregulē, Godmaņa kungs, Komerclikums! Es perfekti pārzinu likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Ņemot vērā likuma uzbūves struktūru… Šeit sēž tieslietu ministrs… ja viņš to paskatītos, tad redzētu, ka 60. un 61. pants regulē tikai SIA pārvaldi… šo pārvaldi, nevis valsts pārvaldi… Vai tiešām valdībai, ņemot vērā grūto ekonomisko situāciju, nekad nav ienācis prātā, ka atsevišķu valsts vai pašvaldību SIA un šīs akciju sabiedrības ar likuma grozījumu palīdzību varētu tikt pārveidotas par tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm? Tāpat kā ministriju pārvaldes struktūras savulaik tika pārveidotas par šīm SIA un akciju sabiedrībām. Es strādāju Satiksmes ministrijā tajā laikā, kad ministrs bija Krištopana kungs, un es ļoti labi atceros, kādā veidā ritēja šis process, kad šīs pārvaldes iestādes tika pārvērstas par SIA, par akciju sabiedrībām, par aģentūrām. Un, kā jūs domājat, kāds bija galvenais, slēptais, mērķis? Es par to daudzkārt esmu runājusi. Sākumā tas nebija tik spilgti redzams. Galvenokārt šajās valsts pārvaldes institūcijās strādājošie varēja noteikt sev daudz lielāku atalgojumu. Tas, nenoliedzami, tajā laikā valsts pārvaldes iestādēs bija nožēlojami, bet mums kaut kā vajadzēja saglabāt tomēr šos darbiniekus. Un pēdējais jautājums: kādai vajadzētu būt valdības atbildībai par šodienas sabiedrībai nodarīto kaitējumu? Jūs visi teiksiet – politiskai! Es varētu tam piekrist, ka politiskā atbildība ir jānes par cilvēku mānīšanu. Šeit Lāča kungs par to ļoti skaidri runāja. Es ceru, ka pie varas esošajām partijām būs jānes politiskā atbildība par to, ka tās ir nekaunīgi muļķojušas savus vēlētājus. Piemēram, es nezinu, vai jūs, premjera kungs, atceraties, ka savā 4 tūkstošu zīmju… savas partijas 4 tūkstošu zīmju lielajā priekšvēlēšanu programmā jūs esat solījuši iedzīvotāju ienākuma nodokli un PVN nodokli samazināt līdz 15 procentiem, bezmaksas mācību grāmatas visiem skolēniem, māmiņu algas līdz bērna 3 gadu vecumam un atbalstu bērniem līdz pilngadībai. Savukārt Tautas partija, kas aicināja savā programmā balsot (citēju) „Par tiem, kas dara” (citāta beigas), ir solījusi palielināt atalgojumu skolotājiem, ārstiem un policistiem, kā arī īpaši rūpēties par zinātnes lomu. Es jums varu parādīt, ja kādam tas interesē. Man ir līdzi šī 4 tūkstošu zīmju programma. Kā jau teica Kalnietes kundze, pēdējā laikā, tiekoties ar ļaudīm, it īpaši Latvijas laukos… Mēs esam bijuši… es pati biju Limbažos, kolēģi bijuši Bauskā, Ogrē… Šie cilvēki teica, ka viņi ir spiesti dzīvot noziedzīga režīma apstākļos. Uz šīm tikšanās reizēm nenāk kā uz priekšvēlēšanām, kad tādi ir parasti 10 vai 15 dīvaiņi. Bet tagad auditorijas ir pārpildītas, un cilvēkiem – ticiet man! – vairs pat neinteresē pensijas. Viņiem neinteresē pabalsts, bet viņi baidās par Latvijas valsti, ka mēs varam to zaudēt. Viņiem ir tieši tādas pašas sajūtas, kādas bija man 1989. , 1990. gadā, kad mēs ar Godmaņa kungu bijām barikāžu vienā pusē. Un cilvēki pieprasa, ka bez politiskās atbildības ir jābūt arī kriminālatbildībai – kriminālatbildībai par sabiedrībai nodarīto kaitējumu, jo pie varas esošās amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību vieglprātīgi ir pieļāvušas visai būtisku ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pirms 13. janvāra un pirms vakardienas notikumiem es bieži esmu domājusi par to, kāpēc Latvijā cilvēki ir it kā nolēmēti un iet pretī savas valsts sagraušanai, kāpēc nenotika pretošanās šim ārprātam. Bet iespējams, ka tas ir tas… Es esmu pētījusi arī to, ko saka ārvalstu pētnieki, politologi. Ir iespējams, ka tas ir tās saucamās iekšējās korsetes jautājums, ko savulaik tēlaini ir aprakstījuši šie Rietumu politologi, piemēram, Sebastians Hafers. Autors savā grāmatā ļoti interesantā veidā raksturo pamatproblēmu postdiktatūras laikā; proti, cilvēki diktatūras laikā ir tikuši sistemātiski apspiesti. Viss viņiem ir ticis diktēts, viņi visu sava mūža lielāko daļu ir bijuši spiesti dzīvot korsetē, taču, kad viņus atbrīvo, viņi nav spējīgi apieties ar savu jauno brīvību, jo viņiem nav attīstījusies iekšējā korsete. Šodien sāpju slieksnis ir sasniedzis arī tautu, un, ja politiķi neatzīs savas kļūdas un turpinās imitēt demokrātiju, tautas un politiķu izlīgums nav iespējams. Un viens no izlīguma priekšnoteikumiem ir jauna valdība. Nevajadzētu izplatīt arī mītu, ka vienīgie izredzētie ir koalīcijas partneri, ka pārējie visi ir pajoliņi un pamuļķīši, trešie tēvadēli. Un es aicinu kolēģus, turpmāk runājot, neaizskart nevienu personīgi… neaizskart ar tādu indi, kā šeit to darīja viens no runātājiem, jo pretējā gadījumā jūs varat izlasīt aforismos… Ja es kādu esmu aizskārusi, es atvainojos! Es domāju… es centos to nedarīt, jo pretējā gadījumā… Es domāju, ka jūs visi esat lasījuši aforismu, ka ne visi politiķi ir kretīni kopš dzimšanas, bet daži tomēr ir kretīni pēc aicinājuma. Paldies par uzmanību. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Ļoti smieklīgi!”)".
• 2009_02_04_a-seq14 language "lv".
• 2009_02_04_a-seq14 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q822919.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q211.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q2660080.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q191.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q193089.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q458.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q39731.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q872.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q1357342.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q16362569.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q1754.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q1250133.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q6112588.
• 2009_02_04_a-seq14 mentions Q4723918.