Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_01_29-seq692> ?p ?o. }

• 2009_01_29-seq692 type Speech.
• 2009_01_29-seq692 number "692".
• 2009_01_29-seq692 date "2009-01-29".
• 2009_01_29-seq692 isPartOf 2009_01_29.
• 2009_01_29-seq692 spokenAs 37.
• 2009_01_29-seq692 spokenText "Jā. Dāmas un kungi! 6. priekšlikums. Visnotaļ laba lieta - cīņa ar „lokomotīvēm”. Vēl vakar es braucu elektriskajā vilcienā maršrutā Bulduri-Rīga un nevilšus noklausījos kādu pāri sarunājamies. Viņi teica: „Saeima tiks atlaista. ” Tā teica dāma - ļoti omulīga, simpātiska dāma. Kungs, cieši un nikni paskatoties uz mani: „Nē, tā tiks padzīta!” Līdz ar to, protams, mums ir jādomā par jaunām vēlēšanām, par to, kā šīs lietas kārtojamas tālāk. Ko mēs esam darījuši attiecībā uz vēlēšanu likumu? Salīdzinoši nedaudz. Augstākā padome noteica četru procentu barjeru vēlēšanās, ko 5. Saeima vēlāk pacēla vēl par vienu procentu uz augšu. Tas tika apstrīdēts, jo Satversmes 6. pants nosaka, ka mums ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka ir gandrīz neiespējami panākt, lai Latvijā būtu tā sauktā mažoritārā jeb jauktā sistēma, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”. Tas ir gandrīz neiespējami, bet „gandrīz”. Darīt to, protams, var. Tātad, man liekas, Ančāna kunga partija šo Augstākās padomes un Saeimas lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa pateica, ka šis ierobežojums neierobežo proporcionalitāti kā tādu, līdz ar to nav pretrunā ar konstitūciju un ir spēkā un, manuprāt, šobrīd jau vairs nav apstrīdams arī tur. Tad, protams, Augstākā padome to izdarīja… es nezinu, kā viņiem tas izdevās, bet viņi izdarīja izmaiņas vēlēšanu likumā, nosakot zemāku aktīvo vēlēšanu cenzu, tātad pārgāja no 21 gada, kas bija pirms kara, uz 18 gadiem. Un tas bija ārkārtīgi pareizs Augstākās padomes lēmums, jo laiki ir mainījušies. Un jaunieši ir jāiesaista politikā daudz ātrāk vismaz kā balsotāji. Ko vēl izmainīja… ne jau vairs Augstākā padome, bet 5. Saeima noteica… Turklāt tie mērķi bija ārkārtīgi skaisti. Arī šī procentu barjera tika ieviesta ar ārkārtīgi labiem mērķiem, jo tika teikts: mēs negribam sadrumstalot Saeimu, mēs negribam, lai Saeimā iekļūst vieninieki, kas, kā savās atmiņās rakstīja Šildes kungs, tā teikt, ir gatavi par zināmu naudas atlīdzību nobalsot par valdību. Tātad mums vajag stipras partijas, mums vajag partijas, partiju kandidātus un nevajag tā sauktos brīvos deputātus. Vai mēs mērķus sasniedzam - tas ir cits jautājums, jo jau 6. Saeimā bija 26 neatkarīgie deputāti. Šajā Saeimā ir vismaz 3 neatkarīgie deputāti un pilnīgi no jauna izveidota frakcija un partija. Un es galīgi neesmu pret to. Līdz ar to, manuprāt, mēs šos mērķus diez vai sasniedzam, vismaz tādā nozīmē, kā mēs to domājam. Tātad, ja mēs šobrīd runājam par vēlēšanu likumu… Vēlēšanu likumā mēs arī esam izdarījuši izmaiņas, kas atšķir pašreizējo vēlēšanu kārtību no tās kārtības, kas Latvijā bija, ja nemaldos, līdz 1932. gadam, kad bija tā sauktie atvērtie saraksti. Kad cilvēks, savācot toreiz minimāli 100 partiju biedrus (šobrīd, manuprāt, tai barjerai būtu jābūt vismaz 200), varēja izlikt savu kandidatūru ārpus partijām, jo mums visiem, katram pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, Saeimas vēlēšanās piemīt pasīvās vēlēšanu tiesības. Mēs visi varam būt ierobežoti nolūkā stiprināt partijas un nolūkā veidot un uzturēt politisku valdību. Ko mēs darījām? Mēs noteicām, ka deputāti ir ievēlami tikai no partiju sarakstiem. Paldies Dievam, ka tur nav ierakstīts, ka viņiem jābūt arī partijas biedriem. Bet patiesībā tā vajadzētu būt ierakstītam. Vai mēs sasniedzām stabilāku Saeimu, vai mēs ieguvām politisku valdību? Nē, šobrīd jebkurš vai ļoti daudzi ir gatavi atteikties no politiskas valdības par labu tā sauktajai profesionāļu valdībai. Labi, tas nav sasniegts. Tātad šobrīd es jau pat piedāvātu atgriezties pie tādas sistēmas, ka vēlēšanu listes var iesniegt arī partijās neiesaistīti cilvēki, kuriem tiek noteikti kaut kādi tā savācamie parakstu griesti. Tātad, ja mēs skatāmies uz to, ko mēs saprotam ar tautas deputātu, mums nav mažoritāras sistēmas, un katrs deputāts pārstāv visu balsstiesīgo vēlētāju kopumu, respektīvi, Latvijas tautu, neatkarīgi no tā, kurā apgabalā viņš ir ieguvis mandātu un no kādas vēlēšanu apvienības ir iecelts. Un tas liedz, paldies Dievam… 7. Saeimā, manuprāt, bija mēģinājums noteikt partiju vecuma cenzu un mēģinājums panākt normu, likumisku normu, kas paredz tos cilvēkus, kas sarāvuši saites ar partiju, no kuras viņi tika ievēlēti, vienkārši izmest no parlamenta ārā. Bija tādi priekšlikumi, es pret tiem aktīvi cīnījos, un jāteic, ka šie priekšlikumi arī neguva nekādus panākumus, jo tie ir prettiesiski un antikonstitucionāli. Ko mēs šobrīd piedāvājam? Mēs piedāvājam, ka katrs kandidāts var tikt pārstāvēts tikai vienā apgabalā. Ja mums būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma, es to uzreiz pieņemtu un tam uzreiz piekristu. Bet man kā kandidātam ir tiesības tikt ievēlētam no visiem - no visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Man ir tiesības likt sevi priekšā kā vēlētājiem Latgalē, tā vēlētājiem Kurzemē. Un es nezinu, kāpēc, aiz kādiem iemesliem un cik labu gribot, mēs to gribam liegt deputātu kandidātiem. Man ne, es vairs nekandidēšu. Bet šādā nozīmē es to uzskatu par ļoti nopietnu konstitūcijā noteikto pasīvo tiesību aprobežojumu. Vai mēs šajā gadījumā aprobežojam… Es uzskatu… es nesaku, ka tā ir, Čepānes kundze! Vienvārdsakot, arī vēlētāji šajā gadījumā tiek aprobežoti, jo, ja politiskā partija nolemj, teiksim, Anatoliju Gorbunovu ielikt Kurzemes vēlēšanu apgabalā, tad tas Latgales vēlētājs, kam Anatolijs Gorbunovs vienmēr bijis tuvs, ir spiests, kamēr mums nepastāv vēlētāju reģistri, ko arī te bija mēģinājums ieviest, braukt no Daugavpils, teiksim, uz Liepāju vai Kandavu… Nē, Kandava ir Zemgales vēlēšanu apgabals! Uz Saldu, lai nobalsotu par sev tīkamo kandidātu, kam viņš uzticas. Un diemžēl uzticas vairāk nekā partijai. Kā pasaulē tās lietas dara? Pasaulē… Mums ir ļoti liberāla vēlēšanu sistēma arī tajā nozīmē, ka vēlētājiem ir iesniegts atvērts saraksts. Politiskās partijas saraksts ir atvērts, un vēlētājs var sarindot savus kandidātus ar plusiem un mīnusiem tai secībā, kura viņam liekas tīkama. Un Latvijā tas darbojas. Un šie diezgan daudzie, procentuāli ļoti daudzie, vēlētāju svītrojumi darbojas un ietekmē deputātu ievēlēšanu. Līdz ar to es uzskatu, ka šis nav pareizākais gājiens. Kāds tad būtu pareizs gājiens? Manuprāt, atkal es nevienam negribu uzspiest… Šobrīd Satversmes 7. pants nesākas ar imperatīvu normu. Satversmes 7. pants saka: „Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos. . . ” Es šo 7. pantu rakstītu daudz vienkāršāk: „Latvija netiek dalīta atsevišķos vēlēšanu apgabalos. ” Un visas politiskās partijas, visas vēlēšanu listes nāktu pie visiem Latvijas pilsoņiem ar vienu sarakstu. Nāktu visi. Ja partijā ir 60 kandidāti, tad nāk pie vēlētājiem ar 60 cilvēku sarakstu un vēlētāji paši izšķir visā valsts mērogā, kurš tad viņiem ir tas tīkamais deputāts un kurš ir tas, kas ievelkams no maza apgabala. Ja mēs šodien domājam, ka… Es varu piedāvāt…".
• 2009_01_29-seq692 language "lv".
• 2009_01_29-seq692 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q822919.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q211.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q2660080.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q1020384.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q2167704.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q80021.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q2600136.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q2498135.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q5244326.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q903671.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q6111970.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q6361344.
• 2009_01_29-seq692 mentions Q449618.