Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_01_29-seq229> ?p ?o. }

• 2009_01_29-seq229 type Speech.
• 2009_01_29-seq229 number "229".
• 2009_01_29-seq229 date "2009-01-29".
• 2009_01_29-seq229 isPartOf 2009_01_29.
• 2009_01_29-seq229 spokenAs 50.
• 2009_01_29-seq229 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes tiek dēvētas dažādi; proti, tās tiek dēvētas par silēm, tās tiek dēvētas par astoņkājiem. Un es gribētu teikt, ka pēdējos desmit gadus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes ir kā ļaundabīgs audzējs, kas ir grauzis mūsu valsts politisko un ekonomisko sistēmu. Un to, ka šīs valdes un padomes ir kļuvušas par varas politisko partiju būtisku finansēšanas avotu, publiski ir atzinuši atsevišķu partiju vecbiedri. Godātie kolēģi, es domāju, ka jūs nenoliegsiet, ka tas kropļo mūsu valsts demokrātisko sistēmu, jo no valsts līdzekļiem tiek segta pozīcijas partiju uzturēšana, bet opozīcijas partijām šādas tiesības tiek liegtas. Tas izraisa arī nicinājumu no sabiedrības puses. Cilvēkiem daudz neskauž šis neadekvātais atalgojums šajās valdēs un padomēs, cilvēkus vairāk skar šis pazemojums un bezspēcība šīs lietas priekšā. Jo izdevīgus amatus ieņem cilvēki bez nepieciešamās pieredzes un izglītības. Un šīs padomes un valdes lielā mērā ir arī par iemeslu tam, kāpēc sabiedrība neuzticas politiskajām partijām. Un tas, kolēģi, kropļo arī komercdarbību, jo valsts un pašvaldību pasūtījumus lielākoties saņem „savējie”. Šodien atšķirībā no iepriekšējām uzstāšanās reizēm es iespēju robežās centīšos neminēt skaitļus un uzvārdus, bet gan pievērsīšos likumprojekta tiesiskajām problēmām, kurās es lūdzu iedziļināties īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus, kā arī godājamo referentu Ārberga kungu. Visupirms. Šie likuma grozījumi neliecina, ka ar to palīdzību varētu tikt panākta pārvaldes efektivitāte un līdzekļu taupīšana. Un tātad visupirms ir jārunā par kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem ministrijās. Likuma 12. panta spēkā esošā redakcija noteic, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvji var būt divi. Pirmkārt, tas ir valsts sekretārs. Piemēram, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Zvidriņas kundze 2007. gadā ir bijusi 12 valsts SIA kapitāla daļu turētāja pārstāve. Otrkārt, kapitāla daļu turētāja pārstāvji var būt valsts sekretāra vietnieki. Šāda prakse līdz šim ir bijusi vairākās ministrijās, piemēram, Finanšu ministrijā. Tagad tiek precizēts - tiek paredzēta norma, ka valsts sekretārs ar rīkojumu šīs funkcijas var nodot citai amatpersonai. Var piekrist Ārberga kunga teiktajam un likumprojekta anotācijā norādītajam, ka ministriju pārziņā esošo kapitālsabiedrību skaits ir liels un vienam cilvēkam ir grūti tikt galā ar šiem darbiem, taču šo citu amatpersonu atalgošanai, godātie kolēģi, aizies ievērojami vairāk līdzekļu. Kāpēc? Es tūlīt paskaidrošu. Tāpēc, ka līdz šim saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 704, kas regulē darba samaksas apmēru valdēs un padomēs, valsts sekretārs vai viņa vietnieks, kaut arī kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis viņš darbojās 12 vietās, varēja saņemt ne vairāk kā 1500 latus. Tagad šī cita amatpersona saskaņā ar minēto noteikumu pielikumu varēs saņemt šos 1500 latus mēnesī par darbošanos pat vienā kapitālsabiedrībā. Aizvakar Pieprasījumu komisijā premjers apgalvoja, ka valdība konceptuāli nolēmusi, ka par šo darbu atalgojumu turpmāk vispār nesaņemšot. Taču šīs valdības iesniegtais likumprojekts par to neliecina, jo 12. panta piektā daļa, kas šo lietu regulē, nav nemaz skarta. Otrkārt. Par padomes un valdes locekļu kvalifikācijas kritērijiem. Lai par to runātu, ir jāņem vērā, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis, turētājs (tātad attiecīgā ministrija) apstiprina padomes sastāvu, kas savukārt ievēlē valdi. Pašlaik personām, lai tās varētu ieņemt valdes vai padomes locekļu amatu, likums absolūti nekādas prasības neizvirza. Praksē, kā mēs zinām, galvenais kritērijs, lai tiktu padomē vai valdē par locekli, ir politiskā piederība un lojalitāte pret attiecīgo ministru. Grozījumi attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību padomes locekļiem pieprasa tagad, kā teikts 60. pantā, valsts valodas zināšanas. Tā arī teikts - „pārvalda latviešu valodu”. Diemžēl arī tas nav precīzi. Ko nozīmē - pārvalda latviešu valodu? Kādā pakāpē? Bez tam ļoti diskutējams ir otrs kritērijs, proti, augstākā izglītība vai atbilstoša darba pieredze. Kā redzams, likuma grozījumu mērķis ir atstāt visu pa vecam. Pašreizējiem SIA padomes locekļiem nav nepieciešama augstākā izglītība, viņi tur turpinās balsot, kā partijas liks, un pēc tam parakstīs protokolus. Vēl vairāk! Joprojām absolūti nekādas prasības netiek attiecinātas uz valsts vai pašvaldību akciju sabiedrību padomes locekļiem. Pievērsiet, kolēģi, uzmanību tam, ka 89. pants netiek grozīts. Prasības tiek izvirzītas tikai SIA padomes locekļiem 60. pantā. Tātad likuma grozījumu struktūra par to liecina. Joprojām absolūti nekādas prasības netiek attiecinātas uz SIA un akciju sabiedrību valdes locekļiem. Diemžēl pēdējā laikā politizētas tiek arī šīs valdes, jo notiek personu migrācija no padomēm uz valdēm. Ja ir labas attiecības ar ministru vai partiju, par valdes locekli, kam patiešām būtu jānoteic uzņēmuma darbība un uzņēmuma attīstība, var kļūt politiskais ieliktenis, teiksim, piemēram, pat ar sākumskolas izglītību, boksa vai deju kursus beidzis cilvēks. Bez tam likums paredz, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes var vispār nebūt. Es nezinu, vai kāds no jums par to ir aizdomājies. Tomēr gandrīz visās valsts vai pašvaldību SIA šādas padomes lielākoties ir izveidotas maksimālā apmērā. Premjers otrdien Pieprasījumu komisijā apgalvoja, ka liela daļa aģentūru tikšot reorganizētas par valsts SIA. Ja nekas šajā jomā netiks mainīts, politiķiem pavērsies ļoti plašas iespējas pretendēt uz vietām atkal jaunās un jaunās padomēs. Nākamais. Kā redzams, grozījumi likuma 60. un 61. pantā paredz, ka kapitālsabiedrības padomes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tāpat arī kapitālsabiedrības valdes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Taču, godātie kolēģi, ierobežojums tiek attiecināts atkal tikai uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās 100 procenti kapitāla pieder valstij vai pašvaldībām, nevis uz akciju sabiedrībām. Likuma 89. pants un 94. pants netiek nemaz skarts. Man jājautā: kāpēc valdība ir izvēlējusies šādu risinājumu? Nākamais. Kompensāciju tiesiskā regulējuma valdes un padomes locekļiem joprojām nav. Protams, valdība teiks, ka uz padomes un valdes locekļiem ir attiecināms pagājušā gada 12. decembra naktī pieņemtais likums „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”. Taču šā „pusnakts likuma” 5. pantā, kur ir ierobežota pabalstu, prēmiju un naudas balvu izmaksa, nav paredzēts ierobežot tādus pabalstus, kādi ir paredzēti ar atsevišķu valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību iekšējiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, Valsts kontroles 2008. gada 23. decembra revīzijas ziņojuma 149. punktā ir atzīts, ka valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” darbiniekiem, tostarp valdes locekļiem, var tikt piešķirts, piemēram, tā sauktais laulības pabalsts - pabalsts, ko saņem, stājoties laulībā. Nav noteikts ne tā apjoms, ne arī tas, cik bieži precoties to var saņemt. Nākamais. Pabalsts bērnam, uzsākot mācības 1. klasē. Arī tā apjoms nav noteikts. Vēl ir paredzētas iemaksas pensiju fondā un pensijas apdrošināšanas iemaksas. Tā, piemēram, valdes locekļiem šī akciju sabiedrība ir veikusi iemaksas pensiju fondā iepriekšējos gados, sākot no 2277 latiem līdz 3085 latiem gadā. Bez tam atvaļinājuma pabalsts ir noteikts 5000 līdz 6000 latu apmērā. Arī citās kapitālsabiedrībās šādi pabalsti un kompensācijas tiek noteiktas galvu reibinošos apmēros. Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka ar likumu tas netiek regulēts. Šīs SIA un valsts akciju sabiedrības tiek uzskatītas par privāto tiesību subjektiem; tām ir tiesības darīt to, ko likums tām neaizliedz. Nu tad tās, ņemot vērā gan Komerclikumu, gan Civillikumu, gan Darba likumu, izdomā savu iespēju robežās dažādas kompensācijas un pabalstus. Un pēdējais. Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojekta pārejas noteikumu 19. punktam. Tur ir teikts, ka grozījumi, ar kuriem šā likuma 60. un 61. pantā tiek ietverts ierobežojums kapitālsabiedrību padomes locekļiem vienlaikus ieņemt ne vairāk kā trīs padomes un valdes locekļu amatus, stājas spēkā tikai 2009. gada 1. jūnijā. Anotācijā teikts (es citēju): „… lai dotu pietiekamu laiku kapitālsabiedrībām nepieciešamo izmaiņu veikšanai. ” Man ir jums, godātie kolēģi, jājautā: vai, liekot priekšā, piemēram, attiecīgos grozījumus PVN likumā, valdība apsvēra visas nepieciešamās problēmas, lai attiecīgās izmaiņas ieviestu tirdzniecības uzņēmumi? Kāpēc šāda nevienlīdzīga attieksme? Es varētu šos pārejas noteikumus raksturot apmēram tā: kā ilgāk palikt pie siles vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām. Bet, neskatoties uz iepriekš minēto, es tomēr aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, jo „Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi būtiskus priekšlikumus un papildinājumus šim likumprojektam, un mēs ceram uz jūsu atbalstu. Jo, godātie kolēģi, šodien ir īstais brīdis, lai šo ļaundabīgo audzēju ja ne izoperētu pilnībā (var būt, ka mediķi labāk zina), tad vismaz apstarotu, lai tas ar savām metastāzēm patiešām neiznīcina mūsu valsti. Paldies jums par uzmanību.".
• 2009_01_29-seq229 language "lv".
• 2009_01_29-seq229 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2009_01_29-seq229 mentions Q211.
• 2009_01_29-seq229 mentions Q4294791.
• 2009_01_29-seq229 mentions Q1419663.