Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_01_29-seq22> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2009_01_29-seq22 type Speech.
- 2009_01_29-seq22 number "22".
- 2009_01_29-seq22 date "2009-01-29".
- 2009_01_29-seq22 isPartOf 2009_01_29.
- 2009_01_29-seq22 spokenAs 5.
- 2009_01_29-seq22 spokenText "Godājamie kolēģi! Mazliet pārzinu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu, jo savulaik esmu strādājis šīs padomes pārraudzībā. Mēs paši Saeimā esam radījuši diezgan dīvainu šo padomi. Runājot par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, mēs esam padomei uzticējuši Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kapitāldaļu turēšanu - tai jārūpējas par viņu labklājību -, bet, no otras puses, esam uzlikuši tai arī tādus uzdevumus kā viņu darbības uzraudzīšanu. Un tie, lūk, ir absolūti pretēji un pretrunīgi uzdevumi. Un tomēr Nacionālās radio un televīzijas padomes iepriekšējie vadītāji kaut kā ar šiem grūtajiem un pretrunīgajiem uzdevumiem tomēr tika galā. Viņi saprata, ka padomes mērķis ir šis - veicināt izteiksmes un informācijas brīvību, mediju daudzveidību un uzskatu dažādību, līdzsvarotu mediju un jauno saziņas pakalpojumu attīstību informācijas sabiedrībā. Mēs visi ar lielām cerībām sagaidījām un padomē ievēlējām pieredzējušu, akadēmiski cienījamu pasniedzēju Ābramu Kleckinu. Bet kas notika? Padomes ligzdā, kurā Saeimas deputāti pēc rūpīgas izvērtēšanas ievietoja deviņas olas, izšķīlās visas, bet tā, kura pārņēma vadību, izrādījās padomju laika rēgs. Ābrama Kleckina vadībā pēkšņi padomes mērķos mainījās viens kritisks vārds - vārdu „veicināt” aizvietoja vārds „ierobežot”: ierobežot izteiksmes un informācijas brīvību, jo tika ieviesta cenzūra, ierobežot mediju daudzveidību un uzskatu dažādību, jo mums tak pietiek ar komerciālo raidstaciju sniegumu… Kam tad Latvijā vairs vajadzīgs tieši sabiedriskais audiovizuālais medijs? Ierobežot līdzsvarotu mediju attīstību informācijas sabiedrībā, jo mums tak pietiek ar to, ka dzīvojam tādas informācijas telpā, kura nāk no Maskavas. Jūs domājat, ka es pārspīlēju? Kas tad ietekmēja Latvijas Televīzijas darbu, liedza Krievijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā demonstrēt filmu „Putina sistēma”? Zvans no Kleckina LTV ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam, ar ko man arī ir bijis gods kopā strādāt. Un kas krita? Krita „horizontālais taimkods” un Holšteins, ne jau Kleckins. Kā jau padomju sistēmā pieņemts, nevis kā godprātīgā, demokrātiskā Rietumu valstī. Latvijas Radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics jau sen brīdināja padomi un tās priekšsēdi par sabiedriskās apraides finansiālajām grūtībām. Un arī ar Semēvicu es esmu kopā strādājis un uzskatu viņu par vienu no barikāžu laika varoņiem, kas toreizējā krīzes laikā parūpējās, lai sabiedriskais radio neapklustu, un noorganizēja slepenu apraides vietu, kuru čeka nekad neatrada, bet, kad viņš prasīja palīdzību no Nacionālās radio un televīzijas padomes, tieši no Kleckina kunga, tad Kleckins par to noklusēja un ļāva Latvijas Radio nonākt tuvu bankrotam. Un arī tagad viņa risinājums nebija glābt sabiedriskā radio raidījumus ar pieredzējušo Dzintri Kolātu, bet gan vairāk rūpēties par nekustamā īpašuma mahinācijām ar Radio namu. Bet Ābrams Kleckins ir labi mācījies no padomju laikiem: kamdēļ runāt patiesību? Un vai nav traģiski, ka visā viņa padomes vadīšanas laikā visbiežāk dzirdētais jautājums no žurnālistu puses ir viens un tas pats: „Kleckina kungs, kādēļ jūs atkal melojat?” Laikā, kad uzticības deficīts gan valdībai, gan Saeimai, gan tās pārraudzītajām iestādēm ir tik milzīgs, vai tiešām Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir vajadzīgs šāds priekšsēdis, kuram patiesības, taisnības un godprātības jēdzieni ir pavisam sveši? Viņš līdz ar to gremdē gan mūsu valsts varas iestādes, gan vispār Latvijas tēlu. Vēl vairāk! Vai Latvijā mums ir vajadzīga iestāde ar tādu vadītāju, kurš nemākulības vai varbūt pat ļaunprātības dēļ cenšas iznīcināt Latvijas valsts valodu? Un runa ir atkal par Latvijas Radio. Rīgā pirms ne pārāk ilga laika atbrīvojās trīs frekvences, lai raidījumus varētu sākt trīs jaunas radiostacijas. Brīvā tirgū šādas Rīgas radiostacijas vērtība ir aptuveni 1 miljons latu. Citās Eiropas zemēs te būtu skaidra 3 miljonu latu peļņa valstij. Latvija, saprotams, ir bezgala bagāta valsts, kam šāda nauda nav vajadzīga. Vismaz tā domā mūsu padome. Un ko dara padome? Padome rīko konkursus, izvērtē piedāvājumus, izvēlas divas raidstacijas ar latviešu valodas programmu, vienu - kas raida krievu valodā. Bet paiet laiks, un nāk atkal Kleckina laiks. Un šodien visas šīs raidstacijas raida nevis apsolīto programmu, bet pavisam ko citu. Un visas trīs šīs raidstacijas raida savas programmas krievu valodā, jo šis ir Kleckina laiks.".
- 2009_01_29-seq22 language "lv".
- 2009_01_29-seq22 speaker Uldis_Ivars_Grava-1938.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q822919.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q211.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q649.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q2660080.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q193089.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q159.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q872.
- 2009_01_29-seq22 mentions Q9393706.