Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_01_22-seq99> ?p ?o. }

• 2009_01_22-seq99 type Speech.
• 2009_01_22-seq99 number "99".
• 2009_01_22-seq99 date "2009-01-22".
• 2009_01_22-seq99 isPartOf 2009_01_22.
• 2009_01_22-seq99 spokenAs 5.
• 2009_01_22-seq99 spokenText "Labdien, klausītāji! Tātad tiešām, lai arī šīsdienas sēdes darba kārtība mums Saeimā bija ļoti īsa, kā jau kolēģi pieminēja, vienu no nedaudzajiem likumprojektiem bija iesniegusi „Jaunā laika” frakcija, un šis likumprojekts – varbūt sīkāk pieminēšu to, lai ir tāda lielāka skaidrība arī jums – attiecas uz to, lai šie grozījumi Informācijas atklātības likumā būtu domāti tam, lai aizsargātu citu cilvēku drošību un veselību, ja to nav iespējams garantēt ar citiem līdzekļiem. Tas nozīmē to, ka tad, kad, piemēram, pedofils iznāk no cietuma… no apcietinājuma un sāk, piemēram, draudzēties ar kādu sievieti, kurai ir bērni… Valsts probācijas dienestam nav tiesību šobrīd informēt bērnu māti par šo cilvēku. Ir gadījumi, kad to ir obligāti nepieciešams darīt, un mēs esam par to, lai tādas iespējas būtu, aizsargājot jau šo bērnu dzīvību un veselību. Šeit arī nav pārkāptas pašu pedofilu cilvēktiesības, jo Satversme ļauj informēt, ja ir apdraudējums otra cilvēka dzīvībai. Tātad otrs jautājums, kas ir ļoti svarīgs un kas virmo mums gaisā, mūsu sabiedrībā, tas ir jautājums par Latvijas Radio, un šis jautājums… Mēs arī tam pievērsāmies vakardien mūsu, „Jaunā laika”, frakcijā, tas jautājums arī man pašai ir ļoti svarīgs, jo esmu 20 gadus nostrādājusi Latvijas Radio. Un, protams, visa sabiedrība bija satraukta par to, kas tālāk notiks ar Latvijas Radio, pastāvot šiem ļoti lielajiem parādiem, kādi šobrīd ir Latvijas Radio. Tie ir 810 tūkstoši. Mēs uzskatām, ka Latvijas Radio ir jāpastāv un ka tas nedrīkst bankrotēt. Tātad ir jādara viss, lai tas nenotiktu. „Jaunais laiks” savu pozīciju jau ir paudis, pieprasot piešķirt nepieciešamos līdzekļus un domāt par to, kā Latvijas Radio darbību noregulēt, kā to sanēt. Kā jau jūs zināt, mēs uzskatām tā, ka Latvijas Radio vadība ir vainīga pie šīs situācijas… protams, par šīm saimnieciskajām neveiksmēm, bet, tā kā situācija ir kāpinājusies un veidojusies pakāpeniski – ne jau vienas dienas laikā, ne jau viena mēneša laikā, bet visa aizgājušā gada laikā –, tad atbildība ir jāuzņemas arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei un, kā „Jaunais laiks” uzskata, arī tās priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam personīgi. Vēl pagājušā gada vasarā Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apvienotajā sēdē mēs sēdējām šeit pat, Sarkanajā zālē, no kurienes šobrīd mēs runājam ar jums. Šeit bija puses sapulcinātas, un situācija bija redzama, ka problēmas ir, jo vēl iepriekšējā vadība – Nacionālā radio un televīzijas padome – bija aizmirsusi iesniegt pieprasījumu nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem Latvijas Radio. Un Ābrams Kleckins personīgi uzņēmās atbildību un teica, ka šo situāciju risinās, jo tā tagad ir iezīmējusies un ir skaidra. Nacionālā radio un televīzijas padome ir uzraugošā institūcija Latvijas Radio, viņa apstiprina tā budžetu un pieprasa nepieciešamos līdzekļus. Latvijas Radio šobrīd strādā 312 cilvēki. Varētu vaicāt: daudz vai maz? Jo ir runas par to, ka daļa cilvēku būs arī jāatlaiž, tajā skaitā arī mūsu lepnums – Latvijas Radio koris. Tas, manā skatījumā, nav ļoti daudz, jo nekad valsts radio, sabiedriskais radio, nevarēs strādāt tā, kā strādā komercstacijas. Tātad, lai nodrošinātu četras programmas un visu to nacionālo pasūtījumu, kurā ir dzīvā – mūsu latviešu valoda, kur ir montēti raidījumi, daudzi runājoši raidījumi, kas ir svarīgs mūsu tradīciju, kultūras un valodas saglabāšanas instruments… kas stāsta par problēmām, to risinājumiem mūsu valstī un ir pieejams vairāk nekā jebkurš cits masu informācijas līdzeklis ikvienam, šāds Latvijas Radio ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, cik daudz cilvēkiem tur vajadzētu strādāt. Tātad mēs šobrīd un jau vakar, izzinot situāciju un tiekoties ar Latvijas Radio vēl neapstiprināto, bet tagad jau apstiprināto vadītāju Dzintri Kolātu, izteicām viņam arī, kā saka, atbalstu viņa darbam un arī cerību, ka šis ikdienas darbs un tas, kas ir svarīgs, kas ir jādara Latvijas Radio kā masu medijam, tiks atšķirts no politiskajām ietekmēm. Un vēl trešais jautājums, kam es pavisam maz un īsi gribētu pieskarties, bet kas ir svarīgs. Tas ir jautājums, kas arī virmo mūsu sabiedrībā, – par šīm ārkārtas vēlēšanām, par jaunu Saeimu, par jaunu valdību. Te mūsu frakcijas „Jaunais laiks” viedoklis ir tas pats vecais, iepriekšējais, ka valstī ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, jo uzticības mandāta atjaunošana deputātiem krīzes apstākļos ir nepieciešama. Vai tie būs tie paši, vai tie būs citi deputāti – tas jau ir vēlētāju rokās. Bet, ja Valsts prezidents uzskata, ka tāda situācija vēl nav nobriedusi, kā mēs te redzam pēc pēdējiem viņa izteikumiem, un arī vajadzīga… tātad vēl varētu glābt ar kādu jaunu valdību, tad „Jaunais laiks” uzskata, ka tai ir jābūt jaunai valdībai pēc būtības, nevis vecās valdības lāpīšanai. Mēs esam arī rosinājuši izvēlēties šīs valdības priekšgalā bezpartejisku premjeru, esam nosaukuši arī kandidatūras. Kā jau jūs zināt, tas ir Rimšēvičs, un tā ir Inguna Sudraba. Tātad „Jaunais laiks” ir gatavs strādāt, lai izvestu valsti no krīzes. Un jums, radioklausītāji, mēs vēlētos novēlēt 1991. gada janvāra dienu spēku, cerību un izturību! Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātei Silvai Bendrātei. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!".
• 2009_01_22-seq99 language "lv".
• 2009_01_22-seq99 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q822919.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q211.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q4445523.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q11712509.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q1807079.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q872.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q1357342.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q16352370.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q6435905.
• 2009_01_22-seq99 mentions Q9393706.