Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_01_15-seq41> ?p ?o. }

• 2009_01_15-seq41 type Speech.
• 2009_01_15-seq41 number "41".
• 2009_01_15-seq41 date "2009-01-15".
• 2009_01_15-seq41 isPartOf 2009_01_15.
• 2009_01_15-seq41 spokenAs 37.
• 2009_01_15-seq41 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Šodien mums ir jāizskata svarīgi likumprojekti - „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” un „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Ņemot vērā, ka šie likumprojekti ir ļoti svarīgi un mēs neesam varbūt izcēlušies ar lielām debatēm, es gribētu tomēr šodien teikt kā ziņotājs arī ievadvārdus par šiem svarīgajiem likumu grozījumiem. Uz nepieciešamību izdarīt grozījumus likumos… uz to, ka tie joprojām netiek pieņemti, norādīja arī Valsts prezidents savā uzrunā Saeimas deputātiem jau pagājušā gada 6. augustā. Viņš akcentēja, ka līdz nākamajām vēlēšanām nepieciešams skaidrs, ar likumu noteikts politiskās aģitācijas finanšu regulējums. Līdzīgus uzskatus ir paudušas arī Saeimā pārstāvētās politiskās partijas, atsevišķas nevalstiskās organizācijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas nodarbojas ar partiju finansēšanas noteikumu izpildes uzraudzību. Kā atbildīgais referents es vēlos pakavēties pie tā, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir paveikusi līdz šim un kādi grozījumi tiek piedāvāti balsošanai. 2007. gada sākumā Saeima nobalsoja gan par grozījumu nodošanu komisijai, gan par to pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tika dots ilgs laiks priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Priekšlikumi tika saņemti no gandrīz visām frakcijām, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī no atsevišķām nevalstiskajām organizācijām. Tika rīkotas tikšanās ar ārvalstu ekspertiem, kas konsultēja deputātus par jautājumiem, kuri skar priekšvēlēšanu aģitāciju. Vairākkārt izskanēja viedoklis, ka Latvijā ir jāņem vērā ārvalstu pieredze par to, kā regulēt trešo personu jautājumus. Visbiežāk tika piesaukta Lielbritānija un Kanāda, tāpēc arī minēto valstu regulējums ir bijis par pamatu atsevišķiem priekšlikumiem, kurus komisija ir atbalstījusi. Likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kā arī likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” paredzētas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, tiks noteikts jauns 120 dienu ilgs priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Komisija ir vienojusies uzlikt masu medijiem pienākumu informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par noslēgtajiem reklāmas līgumiem. Un deputāti atbalstīja ierosinājumu noteikt raidorganizācijām un preses izdevumiem pienākumu aģitācijas perioda sākumā publiskot raidlaiku un laukumu izcenojumus reklāmas izvietošanai, liedzot tiesības pēc šā paziņojuma tos mainīt. Likumprojektos iekļauts arī nosacījums, ka līgumus par reklāmu izvietošanu varēs slēgt tikai tieši starp partijām un medijiem, izslēdzot starpnieku pakalpojumus. Komisijai ir arī izdevies nodefinēt tā sauktās trešās personas, kas līdz šim nebija atrunātas ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītajos likumos. Jāuzsver, ka komisija pēc Juridiskā biroja ieteikuma vienojās, ka termina „trešā persona” vietā likumprojektā tiek lietots jēdziens „ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona”, jo citā - Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā - jau tiek lietots jēdziens „trešā persona”. Izstrādājot ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītas personas jeb trešās personas definīciju, komisija ņēma vērā arī jau pieminēto ārvalstu pieredzi, lai nepieļautu atsevišķu normu apstrīdēšanu un atcelšanu konstitucionālajā tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Piemēram, Kanādā 1983. gadā Federālajā vēlēšanu izdevumu likumā pilnīgi aizliedza trešajām personām veikt darbības, kas saskaņā ar likumu tiek uzskatītas par vēlēšanu izdevumiem, bet jau pāris gadu vēlāk tiesa atzina šādu regulējumu par antikonstitucionālu. Lielbritānijā 1983. gadā Iedzīvotāju pārstāvības likums noteica, ka trešās personas darbībām, kas ir vērstas uz kāda kandidāta ievēlēšanu vai neievēlēšanu, nedrīkst tērēt vairāk par 5 mārciņām. Taču vēlāk Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo regulējumu atzina par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai neatbilstošu. Savukārt ASV Augstākā tiesa 1976. gadā nolēma, ka trešo personu izdevumu apjoms vispār nav ierobežojams. Ņemot vērā iepriekšminēto un apzinoties personu tiesības uz vārda brīvību, komisija nonāca pie kopsaucēja, ka trešās personas priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās mēnešalgas. Savukārt atbilstoši nacionālajiem likumiem ar trešo personu Kanādā un Lielbritānijā saprot jebkuru citu personu, kas nav politiskās partijas biedrs un vēlēšanu kandidāts. Tādēļ analoga ir arī mūsu izstrādātā definīcija. Tā nosaka, ka ar politiskajām partijām un organizācijām un to apvienībām nesaistīta persona šā likuma izpratnē ir fiziska persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju. Vadoties pēc trešo personu institūciju būtības, loģisks ir arī priekšlikums, ko atbalstīja gan KNAB, gan Saeimas frakcijas, - ka trešās personas priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksas nav uzskatāmas par ziedojumu, dāvinājumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē. Un tādējādi ziedojumi, kurus trešās personas priekšvēlēšanu aģitācijai saņēmušas no fiziskām un juridiskām personām, nav pieskaitāmi nevienai politiskajai partijai. Tajā pašā laikā likumprojekta 33. pants paredz, ka trešās personas, kas būs pārkāpušas likuma noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus, tiks sauktas pie likumā noteiktās atbildības. Kopsavelkot visu iepriekš minēto, jāsecina, ka mēs, no vienas puses, esam radījuši pamatu izteiksmes brīvībai, bet, no otras puses, esam uzlikuši saprātīgus un samērīgus ierobežojumus, tādējādi padarot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu skaidrāku un pilnvērtīgāku. Un tagad ķersimies pie priekšlikumiem. 1. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Artis Kampars un kas precizē likuma mērķi, nav atbalstīts.".
• 2009_01_15-seq41 language "lv".
• 2009_01_15-seq41 speaker Maris_Kucinskis-1961.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q822919.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q211.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q193089.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q16.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q8889.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q4459436.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q23666.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q1021632.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q122880.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q2576442.
• 2009_01_15-seq41 mentions Q11201.