Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_11-seq38> ?p ?o. }

• 2008_12_11-seq38 type Speech.
• 2008_12_11-seq38 number "38".
• 2008_12_11-seq38 date "2008-12-11".
• 2008_12_11-seq38 isPartOf 2008_12_11.
• 2008_12_11-seq38 spokenAs 66.
• 2008_12_11-seq38 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Deputātes! Klātesošie! Es atļaušos aizkavēt jūsu uzmanību, ceru, uz ne pārāk garu laiku. Īsi raksturošu galvenos momentus gan trīs gadu programmā, ko mēs esam izveidojuši kopā ar starptautiskajām finanšu institūcijām, gan arī tos pasākumus, kurus, pēc manas dziļas pārliecības, ir nepieciešams atbalstīt šeit, parlamentā. Valsts prezidents iezīmēja valstisko un politisko rāmi, kurā mēs patlaban darbojamies. Atļaujiet man būt precīzākam attiecībā uz konkrētiem likumprojektiem un uz konkrētajiem dokumentiem, kurus valdība ir uzdrošinājusies likt jums priekšā pieņemšanai un atbalstam. Pirmais, ko es gribu teikt. Paredzot, kā tas ir normālā demokrātiskā valstī, ka būs nopietna diskusija un kritika, kā es saprotu, gan par ieņēmumu, gan par izdevumu daļu budžeta grozījumos, es gribu pavisam īsi atgādināt vēsturi. Šeit tika izteikta tāda lieta, ka iepriekšējās valdības nav izveidojušas rezervi. Tas ir fakts! Rezerve netika izveidota, un tas ir pelnīts pārmetums. Taču man jāpasaka arī viena cita lieta - tas, ka 2007. gada septembrī valdība pieņēma lēmumu palielināt algas ne vairāk kā 10 procentu apmērā un ar šo dokumentu ieradās šeit, parlamentā, bet parlaments neatbalstīja valdību, nobalsodams par algu pielikumu atsevišķās pozīcijās 25, 27 un pat 30 procentu apjomā. Man ir liels lūgums neatkārtot šādu darbību šinī situācijā. Es vēršos arī pie opozīcijas partijām, kas atradās zālē tad, kad nobalsoja „par” šo algu pielikumu. Un arī tās partijas, kas 2006. gadā atradās opozīcijā, bet tagad ir pozīcijā, neizmantoja savu iespēju balsot par rezerves izveidošanu, bet diemžēl balsoja par izdevumu palielinājumu - it īpaši izdevumu daļā, to skaitā algu un uzturēšanas izdevumos. Arī pašreizējās opozīcijas partijas deputāti toreiz ieņēma ministru posteņus. Ne visi, bet daļa! Kolēģi! Pati būtība ir, protams, šāda: kāpēc mums ir nepieciešama šī programma un kāpēc mums ir nepieciešami šādi budžeta grozījumi? Manis vadītā valdība, uzsākot darbu, pamazām, bet konsekventi virzījās uz to, ka mums nāksies samazināt mūsu izdevumu daļu. Kā pierādījums tam bija arī jūlija grozījumi budžetā, kad deputāti atbalstīja mūs. Varbūt nepietiekami, bet tomēr izdevumos tika panākts vairāk nekā 4 procentu liels samazinājums. Tāpat arī 2009. gada budžeta pirmajā lasījumā, bet it īpaši otrajā lasījumā, kad būtiski tika veikts samazinājums gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, deputāti, izprotot šo situāciju, atbalstīja šo pieeju. Jautājums - kāpēc mums ir nepieciešams veikt izmaiņas, straujas izmaiņas, budžetā, kad burtiski mēnesis vēl nav pagājis kopš budžeta pieņemšanas? Tad, kad mēs pieņēmām budžetu, es no šīs tribīnes teicu, ka valdība jau dienu vēlāk sāks gatavot grozījumus jau pieminētajā budžetā atbilstoši tam, kā mainās ieņēmumi valstī. Izdevumi netika pārsniegti, un tie netiek pārsniegti arī tagad - 2008. gada budžetā. Valsts kase ziņo par to, ka 31. decembrī netiks pārsniegts neviens lats budžetā. Taču ieņēmumu daļa mums kopš oktobra un novembra ir strauji samazinājusies: attiecībā pret plānu mēs uz šo brīdi neesam ieņēmuši pusmiljardu latu. Turklāt es gribētu vēlreiz atgādināt: ja mēs skatām precīzos Valsts kases datus, mūsu konsolidētajā budžetā vēl 1. oktobrī bija 34 miljonu pārpalikums, kas bija ļoti tuvs tam, kā mēs plānojam pabeigt šo gadu – ar pozitīvu rezultātu. Taču divi pēdējie mēneši - oktobris un novembris – rāda, ka situācija ekonomikā radikāli izmainās. Pagaidām ir ļoti grūti pateikt galvenos iemeslus, taču daļa iemeslu ir skaidra. Ir vairāki iemesli, kāpēc tas notiek. Ir pārtrūkusi banku līdzdarbība uzņēmumu kreditēšanā, ir palielinājušies nemaksu termiņi par uzņēmumu piegādāto produkciju, īpaši eksporta produkciju, un līdz ar to mēs piedzīvojam tādu situāciju, ka mums ļoti strauji samazinās ieņēmumu posteņi, nodokļi. Īpaši jārunā par pievienotās vērtības nodokli, jo, ejot pretim uzņēmējiem, tika veikta vesela virkne pasākumu - ne tikai atmaksāja PVN pilnībā atpakaļ, bet arī piešķīra zināmu ilgāku laiku PVN atmaksai situācijā, kad rēķins ir izrakstīts, bet no preču saņēmēja nav saņemta nauda. Nav jēgas iekasēt no uzņēmēja PVN, ja fiziski viņš nav saņēmis līdzekļus. Var būt, ka viens no iemesliem, kāpēc mums tieši oktobrī un novembrī strauji pastiprinās PVN iemaksas, ir tas, ka mēs speram soli pretim uzņēmējiem, cenšoties atvieglot viņu situāciju. Taču ar šiem soļiem nebūs pietiekami. Man ir dziļa pārliecība, ka mums nāksies jau tagad, ātrāk, izdarīt to, ko mēs solījām tajā brīdī, kad pieņēmām 2009. gada budžetu. Mēs bijām plānojuši to darīt februārī (iespējams, februāra beigās), tomēr nākam pie jums jau tagad, jo diemžēl tas jāizdara vēl līdz Ziemassvētkiem. Mēs nevaram nereaģēt uz šo situāciju tā iemesla dēļ, ka papildus tām problēmām, kas saistītas ar stāvokli Valsts kasē, mums šajā laikposmā parādījās vēl viena problēma, kas visprecīzāk izpaudās mūsu finansistiem, tieši banku sistēmā. (Es negribu šeit atkārtot to, ko jūs esat no manis jau dzirdējuši.) Tas ir piesaistījis vismaz 350 miljonus Valsts kases līdzekļu. Tiesa gan, šie līdzekļi ir depozīta veidā un pret absolūti nodrošinātām ķīlām, tomēr tie likvīdā ziņā ir piesaistīti. Un tas no likviditātes viedokļa rada mums problēmas, veicot mūsu Valsts kases maksājumus. Es gribu atgādināt deputātiem, ka mēs esam atmaksājuši mūsu ārējo parādu šī gada novembrī, iepriekšējo eiroobligāciju izlaidumu, un nākamajā gadā un aiznākamajā gadā Latvijas valdībai nav jāatmaksā ārējais parāds, tāpēc viens no iemesliem, kāpēc mēs pie jums vēršamies ar straujākiem budžeta grozījumiem, ir drīzāk saistīts ar to, ka mums ir jāreaģē uz ieņēmumu strauju samazināšanos, kas notiek pēdējos divus mēnešus, un mēs paredzam, ka labāka situācija nebūs arī decembrī. Un otrs. Mums ir ļoti svarīgi atbrīvot līdzekļus… nodrošināt likviditāti kasē, lai mēs varētu veikt maksājumus, jo līdzekļi mums uz laiku ir piesaistīti komercbankās. Vēl ko es gribu teikt. Cienījamie deputāti! Es diez vai uzdrošinātos nākt jūsu priekšā ar programmu, kura sastāv no konkrētiem likumprojektiem, kas ir šīs programmas sastāvdaļa 2009. gadā, ja šo programmu būtu izstrādājis tikai es (kaut gan pamatkodolu, sākuma projektu tiešām rakstīju es) un ja tā nebūtu ļoti nopietni izanalizēta un saskaņota ne tikai visās ministrijās, valdības institūcijās, bet arī starptautiskajās finanšu institūcijās ar… pēc manas dziļas pārliecības, ar pasaulē visaugstāko ekonomiski saimniecisko, finansiālo uzticības robežu. Tāpēc šie pasākumi, kas ir trīs gadu programma, kura sastāv no konkrētiem likumprojektiem, likumu grozījumiem, šoreiz ir ne tikai mūsu valdības programmas sastāvdaļa… šie grozījumi, ko mēs liekam jums priekšā. Mēs bijām spiesti šajā īsajā laikā pārskaņot mūsu prognozi (un šoreiz kopā ar Latvijas Banku, kopā ar mūsu struktūrām Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā, piesaistot arī starptautiskus speciālistus) par to, ar kādu ekonomikas izmaiņas tempu (diemžēl uz slikto pusi) mēs varam rēķināties, pastāvot šīm straujajām izmaiņām. Tātad pēc ļoti nopietnām analīzēm trešais iemesls, kāpēc mēs nākam pie jums ar šo programmu un ar šiem likumprojektiem, ar šīm likumu izmaiņām, ir tas, ka mēs no mīnus 1 procenta esam pārskaņojuši savu prognozi uz mīnus 5 procentiem. Lūk, tas ir trešais iemesls, kāpēc nepieciešams pieņemt šos likumprojektus, kas skar konkrēti izdevumu un ieņēmumu daļu. Šie mīnus 5 procenti pārsvarā veidojās tā: galvenais iemesls šiem mīnus 5 procentiem ir fakts, ko mēs redzam mūsu nozaru griezumā šī gada trešajā ceturksnī (ar šiem datiem, ko Centrālā statistikas pārvalde aizvakar izplatīja publiski, varat iepazīties). Taču mēs domājam, ka decembrī situācija nenobremzēsies un labākajā gadījumā būs tāds pats samazinājuma temps, ja netiks veikti ārkārtas pasākumi ekonomikas stimulēšanai. Līdz šim valdība konsekventi pildīja to, ko es jums teicu, jau no marta sākuma. Ar mūsu rīcībā esošajiem iespējamiem līdzekļiem mēs veicām divas lietas. Mēs, maksimāli izvietojot savus pasūtījumus un slēdzot arī līgumus par pakalpojumu sniegšanu, esam centušies mūsu ekonomiku stimulēt, par ko liecina arī tas, ka vēl uz šodienu mēs esam priekšā plānā tieši šajos posteņos izdevumu daļā, bet nu gada beigās tie izies uz nulli, kā plānots budžetā. Taču šie soļi acīmredzot ir nepietiekami, lai varētu veikt uzlabojumus tajās sadaļās, kas ir dziļi ekonomiskas. Noteikti visās tajās nozarēs, kas ražo mums pievienoto vērtību, mēs redzam tomēr ļoti strauju samazinājumu. Šie soļi ir nepietiekami. Tāpat valdība arī šajā programmā, ko liekam jums priekšā, turpina to politiku, ka, neskatoties uz nopietnām finanšu ieņēmumu problēmām, mēs nevienu sekundi neesam paaugstinājuši tos nodokļus, kas ir tiešie nodokļi, uzņēmējdarbības attīstībā. Tās izmaiņas, kas stimulē peļņas nodokļa samazinājumu, ko cienījamie deputāti atbalstīja, paliek šajā programmā, neskatoties uz to, ka no fiskālā viedokļa ir iespējams, ka varētu izskatīt arī jautājumu par tādu nodokļa paaugstināšanu. To darīt valdība ir atteikusies, kopā ar deputātiem turpinot savu politiku, ekonomikas atbalstam kopumā. Taču tālāk seko jau ātrās reaģēšanas metodes, kuras mēs jums liekam šobrīd priekšā. Galvenais iemesls 5 procentu kritumam ekonomikā ir saistīts ar to, ka banku izsniegto kredītu apjoms no pozitīviem skaitļiem (50, 60 un 70 procenti, gads pret gadu, iepriekšējos četros gados) 2009. gadā pārvērtīsies mīnusa ciparos, kas, saskaņoti ar Latvijas Banku, ir apmēram mīnus 5 procenti: 5,6 kopējais apjoms un privātsaimniecībām… jā, tieši privātsaimniecībām, fiziskajām personām, - mīnus 11 procenti. Šis samazinājums automātiski izraisa ļoti nopietnu privātā patēriņa samazinājumu (apmēram tas pats skaitlis - 11 procenti), atstāj nopietnu iespaidu uz investīciju samazināšanos, kas plānā ir mīnus 21 procents, un diemžēl arī neveicina sabiedrisko patēriņu. Tas nozīmē, ka viens no visbūtiskākajiem pēdējo piecu gadu laika ekonomikas finanšu motoriem - banku kredītu mehānisms - ir apstājies; tas ir apstājies ne tikai Latvijā; tas ir apstājies ne tikai tuvākajās mūsu kaimiņvalstīs, bet arī Eiropas Savienībā kopumā. Un ne tikai Eiropas Savienībā! Tas nozīmē, ka mums ir ļoti strauji jāmeklē alternatīvi risinājumi, lai mēs: a) varētu kaut kādā veidā uz zināmu laiku aizstāt šī mehānisma trūkumu, b) varētu atrast iespēju pie šāda strauja ekonomikas krituma veikt tikai vienu lietu - pārfinansēt daļu no to izdevumu nepieciešamā samazinājuma, ko mēs uzsākam, lai mēs varētu šo samazinājumu mūsu izdevumu daļā konsekventi novest līdz atbilstībai mūsu ienākumiem, kas vairs nav saistīti ar ārējās naudas ieplūšanu kā vienu no avotiem. Tāpēc, sastādot šo programmu, valdība kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Zviedrijas valdības pārstāvjiem vadījās pēc principa, ka šī prognoze paredz visgrūtāko scenāriju. Tas, kolēģi, ir apmēram tā: pievienotās vērtības nodoklis absolūtajā vērtībā - mīnus 25 procenti; iedzīvotāju ienākuma nodoklis – mīnus 22 procenti; sociālās iemaksas - tuvu pie mīnus 21 procenta, uzņēmumu ienākuma nodoklis - mīnus 50 procenti. Diemžēl tikai akcīzes nodoklis ir vienīgais, kur mēs varam domāt, ka tur varētu būt 1 vai 2 procenti plus pret šo gadu. Ekonomikai piemīt tendence augt un krist, bet ļoti straujas izmaiņas šajās amplitūdās ir ļoti nopietnas, tāpēc uz šīm amplitūdām ir jāreaģē. Valdība, veidojot šo programmu, vadījās pēc diviem principiem. Ir skaidrs, ka tā sastāv no ieņēmumu palielinājuma daļas un no izdevumu samazinājuma daļas. Bet ir vēl trešais princips. Mēs tomēr, veidojot šo programmu, maksimāli centāmies kaut kādā veidā turpināt to tradīciju, kas šajā valstī jau ir iedibināta, mēģinot kaut vai daļu… kaut vai daļu no tām saistībām, ko mēs esam uzņēmušies, iekļaut arī šajā programmā. Tāpēc, kad mēs runājam par izdevumu daļu, zinot to, ka tieši izdevumu daļā atalgojuma sfēra būs tā, kas būs būtiski jāmazina, mēs mēģinājām atrast variantus, kā varētu atbalstīt tos cilvēkus, kuri saņem vismazākās algas šajā valstī. Starptautisko institūciju atbalstītais un noteiktais jautājums par kopējā atlīdzības atalgojuma samazināšanu nav diskutējams viena elementāra iemesla dēļ - tādēļ, ka šis 15 procentu samazinājums kopējā atlīdzībā ir noteikts ar diviem principiem, no kuriem viens ir tīri fiskāls, tāpēc ka uzturēšanas izdevumos atalgojums sastāda ļoti lielu procentu. Un nav alternatīvu avotu, tāpēc nemānīsim sevi! Savukārt otrs iemesls ekonomiski ir daudz nopietnāks. Tas ir tas, ko es jums jau teicu, - produktivitātes attīstība un algu attīstība ir divas nesavienojamas lietas šajā valstī. Mēs vienkārši vairs nevaram atļauties tādu algas pieaugumu, kādu atļāvāmies iepriekšējos gados, un tāpēc šī valdība nāca klajā ar ļoti smagu priekšlikumu - sākumā algas vienkārši iesaldēt. Mēs cerējām, ka ar to pietiks, taču, lai mēs saņemtu atbalstu, atlīdzības samazinājumam ir jābūt absolūti viennozīmīgam noteikumam. Mēs varam mazināt ļoti daudzus citus posteņus, bet, ja mēs nesamazināsim šo atlīdzību, tādā gadījumā mēs nebūsim izdarījuši to, lai mūsu produkciju un mūsu pakalpojumus padarītu konkurētspējīgus. Tāds ir starptautisko institūciju vērtējums par mūsu algu un atlīdzības attīstību pēdējos piecos gados, kas pamatā balstījās uz resursiem, kuri nebija šeit uz vietas nopelnīti. To katram cilvēkam ir grūti pieņemt, tāpēc ka katrs uzskata, ka viņš strādā… lielum lielais vairākums uzskata, ka viņi strādā pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēkam ir ļoti grūti to pieņemt, kad viņam tā saka… Problēma ir nevis cilvēkos, kuri strādā, nevis cilvēkos, kuri paņem kredītus attīstībai vai arī savām vajadzībām. Problēma ir cita! Tā ir normāla situācija, ka, pievienojoties sistēmai ar daudz augstākām algām, ar daudz augstākām cenām un saņemot milzīgu naudas ieplūdumu gan no Eiropas Savienības, gan no privātām banku institūcijām… Tas ir resurss, kas dod nodokļus, un tas ir resurss, kas dod iespēju paaugstināt izdevumu daļu, tajā skaitā algu daļā. Šā resursa pieauguma vairs nav. Tāpēc, lai cik arī sāpīgi tas būtu, mums diemžēl ir jāreaģē arī pretējā virzienā. Šī programma sastāv no trim gadiem. Kas attiecas uz atlīdzību… un šeit nevajadzētu jaukt… Es nerunāju par algām, es runāju par atlīdzību, kas bez algām ietver sevī vēl arī piemaksas, prēmijas, naudas balvas… Un šajā valstī ir izveidota ļoti stratificēta un ļoti sarežģīta atalgojumu sistēma. Turklāt šī sistēma ir iespējama tikai tad, ja ir attiecīgs ienākumu, ieņēmumu nodrošinājums. Tāpēc šis 15 procentu samazinājums ir nopietns uzstādījums un neapstrīdams uzstādījums, lai mēs varētu saņemt kopējo finansiālo ekonomisko atbalstu. Mums bija ļoti grūti sākumā to pieņemt kā valdībai. Mēs uzskatījām, ka solis uz algu iesaldēšanu jau ir pietiekams, taču tas netika uzskatīts par normālu argumentu. Turklāt šoreiz pirmo reizi tas skar ne tikai valsts iestādēs strādājošos, ne tikai valsts akciju sabiedrībās strādājošos, bet arī pašvaldībās un pašvaldību akciju sabiedrībās un uzņēmumos strādājošus cilvēkus. Viens no uzstādījumiem, lai mēs varētu šo programmu īstenot, ir absolūta solidaritāte. Tas nozīmē, ka faktiski laikam vienīgā sfēra, kur valdība nevar pieņemt lēmumu, ir privātā sfēra. Tur uzņēmēji paši pieņem lēmumus, bet tajā pašā laikā starptautiskās organizācijas no mums pieprasa visdažādākos dokumentus, kas apliecina, ka arī privātajā sfērā šie algu samazinājumi ir obligāti vajadzīgi un ir nosakāmi. Bet to mēs nevaram izdarīt juridiski, lai nebūtu… Es tālāk tikai konkrētus likumprojektus mēģināšu jums paskaidrot, jo saprotu, ka tie varbūt dažādi tiek uztverti. Es ceru, ka ne tikai politiski dažādi, bet dažādi arī pēc būtības, jo varbūt nav pilnīgas izpratnes. Es saprotu, ka arī mēs 24 stundu laikā varbūt saražojam ne pašu kvalitatīvāko produktu. Un tomēr pēc būtības. Es runāšu par izdevumu daļu. Ja izdevumu daļā ir 90 latu liels palielinājums neapliekamajā minimumā, tad tas vairs… tas patlaban dabā tā nav. Patlaban ir 80 lati neapliekamais minimums. Mēs esam iekļāvuši programmā palielinājumu līdz 90 latiem; un arī par apgādājamām personām mēs nevaram palielināt par 20, bet mēs esam atstājuši 10 latu palielinājumu, un kā kompensāciju tam sarunās ar arodbiedrībām mēs likām priekšā samazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim par diviem… Vienlaikus mēs noslēdzām līgumu ar pašvaldībām. Vakar vakarā mēs parakstījām dokumentu ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju, un tajā mēs skaidri definējām divas lietas: gan valdība, gan pašvaldības ar visām savām struktūrām apņemas solidāri samazināt savu atlīdzības, atalgojuma fondu par 15 procentiem. Tajā pašā laikā, zinot to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze – mīnus 22 procenti - visvairāk skars tieši pašvaldības, šajā pašvaldību protokolā un mūsu finanšu plānā 80 procenti tiek mainīti uz 83 procentiem par labu pašvaldībām. Un es visā šajā programmā visgrūtāko situāciju paredzu tieši pašvaldībās, tāpēc tieši es, deputāti, domāju, ka mums ļoti strauji nāksies diskutēt par jauniem nodokļiem, kas ir virzīti tieši uz pašvaldību atbalstu. Mēs, valdība, patlaban šajā programmā no 1. janvāra to nevaram izdarīt, jo ir problēmas ar tiesisko paļāvību. Nevar divās dienās iedibināt likumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, taču ir jārod iespējas izskatīt jautājumu par to, kad ieviesīs nekustamā īpašuma normu arī attiecībā uz dzīvojamo fondu, nosakot, protams, zināmu limitu, - es domāju, 40–50 kvadrātmetrus uz cilvēku. Tāda varētu būt pašvaldību kategoriska prasība deputātiem un valdībai, lai ienākumiem nodrošinātu šādu posteni. Mēs uzskatām, ka to vēl 2009. gadā varētu neieviest, ja mums izdotos šo problēmu tomēr novērst. . . Cerot, ka ekonomika tik strauji nesamazināsies, mēs tomēr varētu šo normu neiedibināt. Tā cilvēkiem ir ļoti smaga sociālā norma. Protams, ja mēs runājam tikai par tiem, kuriem platība ir vairāk nekā 50 kvadrātmetri, rēķinot uz vienu cilvēku, tad te ir drusku cita situācija, bet tomēr arī tas nav vienkārši. Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad izdevumu daļā ir ļoti svarīgi uzsvērt vēl divas lietas. Es paredzu, ka te ir pietiekami daudz opozicionāru, kas mēģinās stāstīt ko citu. Taču es gribu pateikt pilnīgi precīzi, ka šīs programmas sociālajā daļā tiek saglabāti šie posteņi, lai mūsu lielākā iedzīvotāju daļa - pensionāri - neizbaudītu pensijas samazinājumu. Vēl vairāk! Šajā programmā ne tikai pensijas tiek saglabātas, bet no 1. janvāra tiek nodrošināta arī 30 santīmu papildpiemaksa tiem, kuri savā laikā, ieviešot jauno pensiju likumu, izbaudīja šā likuma netaisnīgumu. Tas pats attiecas uz māmiņu pabalstiem, uz bērnu pabalstiem un visām citām šīm lietām. Šie posteņi ārā izņemti nav, tāpēc katram, kas te nāks un mēģinās teikt ko pretēju, es atbildēšu, ka tā ir nepatiesība. Tāpēc, runājot par sociālo bloku, mēs neesam pasliktinājuši šīs sabiedrības grupas stāvokli, neskatoties uz to, lai arī cik smaga mums būtu finansiālā situācija. Mums, cienījamie kolēģi, bija divas problēmas. Tā pirmā problēma ir tāda: ja mēs gribam trīs gadu programmu izpildīt situācijā, kad 2009. gadā ir mīnus 5 procenti kopprodukts, bet, pie pesimistiska scenārija, mīnus 3 procenti vēl arī 2010. gadā, tad tikai 2011. gadā mēs izejam uz 0,5 procentu pozitīvu scenāriju. Tāpēc labāk šoreiz orientēsimies uz pesimistisku, nevis uz optimistisku lietu. Tāpēc man jāsaka tā, ka attiecībā uz izdevumu daļu mēs ieplānojām 2,5 procentu deficītu. Kopā ar jums mēs ar to nācām klajā. Tagad, lai mēs varētu panākt 4,5 procentu deficītu vai, precīzāk izsakoties, - 4,9 procentu deficītu, mums nāksies samazināt izdevumus tuvu pie 700 miljoniem, bet ienākumus - tuvu pie 300 miljoniem. Tas kopā ir viens miljards. Nav ko sevi mānīt! Mums nav nekādas citas iespējas 2009. gadā panākt šādu deficītu, kurš strauji samazinās, bet 2011. gadā pie šīs programmas izpildes tas kļūs par nulli. Bet tad, lūk, tas nozīmē, ka mēs veicam visus šos smagos pasākumus. Lai jums būtu pilnīga skaidrība, mēs no 2,5 procentu liela deficīta nonākam pie 4,9 procentu deficīta. Ja mēs runājam par ieņēmumu daļu, tad… Es vispirms pabeigšu par izdevumu daļu… Viens no atbalsta nosacījumiem ir tāds, uz kuru mēs ietaupīt vairs nevarēsim, kaut gan, es neslēpšu, valdībai bija šī doma - pēc iespējas mazāk un mazāk aiztikt atlīdzību, atalgojumu cilvēkiem pēc principa. . . pēc iespējas mazāk atbrīvot šos cilvēkus, jo pašreizējā situācijā… Mēs neesam krīzē šodien… Šodien katrs saņem savu algu, liela daļa, starp citu, pirms 1. novembra ir saņēmuši prēmijas, un nevienā no valstī strādājošajām pašvaldībām. . . strādājošajām struktūrām krīzes nav. Tas, cik strauji ir mainījusies dienas kārtība apmēram četru mēnešu laikā, kad mēs runājām par ļoti augsto inflāciju un par to, ka mums ir jāved strādnieki iekšā. . . Mēs trīs mēnešu laikā esam pilnīgi mainījuši dienas kārtību. Mums inflācija vairs nav galvenais jautājums, mums darbaspēka ievešana vairs nav galvenais jautājums, bet mums ir citi jautājumi. Mums jautājums ir bezdarba pieaugums, nevis inflācija, arī straujais kopprodukta samazinājums. . . Nu tad, lūk, pie šādām straujām ekonomikas izmaiņām mūsu izvēle ir šāda. Mēs vēlējāmies ietaupīt uz atlīdzības samazinājuma rēķina, neapgūstot visu Eiropas Savienības fondu 2009. gadā un tādā ziņā izdarot mazāku spiedienu uz tiem cilvēkiem, kuriem nule kā iesaldē algu. Taču šāds nosacījums nav izpildāms, jo kopējā programma nepieļauj šādu situāciju, tāpēc ka viena no struktūrām, kura ir izteikusi vēlmi atbalstīt Latviju šādā ekonomikas straujā izmaiņā un uzdevumu pārfinansēšanā, kategoriski pieprasa - un tai ir taisnība –, lai Eiropas nauda tiktu apgūta pilnībā. Līdz ar to šis postenis vairs nav taupīšanas objekts, un visus 800 miljonus mums nāksies apgūt. Tāpēc, ja tas ir tā, mums nav iespējas izdarīt to, ko mēs bijām plānojuši darīt, lai kaut cik mazinātu iespaidu uz cilvēku atalgojumu. Mēs to izdarīt nevaram! Ja mēs runājam par izdevumu daļu, tad man vēl ir jāsaka tā: ir divas grupas, par kurām mēs īpaši runājām arī jau iepriekš… Tie ir valstī strādājošie… tie ir skolotāji un ārsti, kuriem tiek piemērota cita sistēma. Un, ņemot vērā to, cik liela nozīme ir šīm divām profesijām, mēs tomēr panācām, ka programmā ir īpaša atalgojuma politika šīm divām grupām. Attiecībā uz skolotājiem šeit ir izmaiņas, kas ir saistītas nevis ar 15 procentu samazinājumu. . . Nē, šāda samazinājuma skolotājiem nebūs, bet ir vesela virkne papildu piemaksu, kas no 1. janvāra netiks izmaksātas. Ir arī vesela virkne tā saucamo ietaupīto slodžu līdz 5 procentiem, kas tiks ietaupītas, un skolotājiem galvenā reforma atlīdzības un skaita ziņā acīmredzot notiks septembrī, kura tāpat būtu notikusi, ja šī krīze, teiksim, mums nebūtu tuvojusies un nebūtu notikušas šīs te straujās izmaiņas. Un tas nozīmē, ka es varu no šīs tribīnes teikt, ka skolotāji algas samazinājumu tādā veidā, kā tā mazināsies citiem valsts pārvaldē strādājošiem. . . ka viņi neizjutīs tik smagi šo triecienu. Kas attiecas uz veselības aprūpē strādājošajiem. Veselības aprūpes sistēmai netiks samazināts finansējums. Mēs nevarējām atrast nevienu posteni, ko varētu samazināt veselības aprūpē, jo mēs esam pēdējā vietā attiecībā uz kopproduktu, kas piešķirts cilvēku veselības aprūpei, un tie ir 2,8 procenti, ja mēs runājam par to, ko valsts tai sniedz. Tāpēc šajā postenī mēs pierādījām, ka mums nav iespējas ietaupīt nevienā variantā. Tiesa gan, ņemot vērā to, ka gan slimnīcas, gan arī citu pakalpojumu sniedzēji tomēr ir akciju sabiedrības vai SIA, kuru īpašnieki ir valsts vai pašvaldības, visiem pilnvarniekiem ir uzdots sasaukt akcionāru sapulces un nevis lineāri samazināt algas vai atlīdzību, bet samazināt atlīdzības fondu kopumā… Kā viņi to dara - to lemj attiecīgo akciju sabiedrību valdes, atskaitoties akciju sabiedrības akciju turētājiem. Esošajā situācijā, runājot par lielajiem mērķiem, šajā programmā viens no būtiskākajiem mērķiem… pats pamatmērķis, kāpēc mēs ejam uz šādiem ļoti nopietniem, es gribētu teikt, samazinājumiem, kas principā ir unikāli, – un to atzīst arī starptautiskās institūcijas. . . jo šādu kritumu, kas ir 7 procenti divos gados, kopproduktā ir ļoti grūti divos vai trijos gados nokupēt ar ieņēmumu un izdevumu izmaiņām. Tomēr man ir jāsaka tā, ka pats pamatmērķis šeit ir ievērots, un pirmais mērķis ir absolūta lata kursa pret eiro stabilitāte un lata kursa maiņas saglabāšana, tāda, kāda ir noteikta līgumā ar Eiropas Centrālo banku un mūsu banku. Bez diskusijām. Tāpat arī 2012. gads kā mērķa gads eiro ieviešanai… Runājot par ieņēmumu daļu, man ir ļoti svarīgi pateikt vairākas lietas, par kurām, kā es paredzu, šeit būs ļoti liela kritika. Runājot par nodokļiem, ir tikai divas iespējas: vai nu jūs palielināt tiešos nodokļus, vai netiešos nodokļus. Atcerēsimies… Tad, kad patēriņš bija ļoti straujš un mazumtirdzniecības apgrozījums gadā mainījās par 30 un vairāk procentiem, kad privātais patēriņš pieauga vairāk nekā 20 procentu gads pret gadu… jā, neapšaubāmi, tas varbūt bija tas laiks, kad vajadzēja ieviest paaugstinātu PVN uz šo patēriņu. Taču atcerēsimies, kāda bija inflācija tajā laikā! Es nezinu, vai deputāti būtu atbalstījuši paaugstinātas PVN likmes ieviešanu tajā laikā, kad pati cenu dārdzība precēm auga vairākkārt - par 17, 18, 20 un vairāk procentiem tā auga pārtikas precēm. Baidos, ka ar atpakaļejošu datumu varbūt esam visi drosmīgi, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka liekais vairākums pat nebūtu gatavs runāt par šo lietu. Pēc politiskās loģikas un ekonomiskās loģikas, tad, kad samazinās ekonomikas attīstības temps, nodokļi vai nu jātur uz vietas, vai jāsamazina. Tad, kad ekonomikas attīstības temps pieaug, nodokļi ir vai nu jāpaaugstina, vai jāaptur. Skaidrs, ka tas viennozīmīgi attiecas uz tiešajiem nodokļiem, un to mēs šeit arī īstenojam ar savu piedāvājumu. Tas ir neapstrīdami. Attiecībā uz patēriņa nodokļiem tam ir īpaša jēga. Patēriņa nodokļi ir divi - pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis. Pievienotās vērtības nodoklis. Kāpēc valdība nāk ar šīs likmes palielinājumu? Eiropā ir konkrēti piemēri, kas ir faktiski pierādījuši, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņa nostabilizē budžetu. Vācija nupat, pirms diviem gadiem, izmainīja pievienoto vērtību par trim procentpunktiem un no negatīva budžeta iegāja pozitīvā budžetā. Viena no retajām valstīm Eiropā, kam ir pozitīva budžeta bilance. Tas, protams, maksā, bet darīt tur neko nevar. Attiecībā uz PVN likmēm dažādām preču grupām viens no valdības soļiem, kas nebija vienkārši paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, bija saistīts ar šādu loģiku. Mēs ejam inflācijas samazināšanas… mēs esam patlaban inflācijas, dzīves dārdzības samazināšanas etapā, un, ja mēs precei, kas samazinās pēc savas vērtības, palielinām pievienoto vērtību, absolūtās vērtības ziņā šī prece būs lētāka nekā pirms trim mēnešiem ar mazāku PVN likmi. Tad tas nozīmē, ka izslēdz karteļu vienošanos, pret ko valdība ļoti nesaudzīgi cīnīsies. Un mēģinājumi mākslīgi vienoties par cenu paaugstināšanu… Mēs uzskatām, ka, neskatoties arī uz to, ka 3 procentus pieliek PVN klāt, mēs neieraudzīsim strauju cenu kāpumu produkcijai, kas tika piedāvāta konkurētspējīgā tirgū. Cita lieta ir ar monopolprecēm. Tāpēc šajā programmā ir iestrādāta pazemināta pievienotā vērtība - nevis 21 procents, bet 10 procenti (tur ir 5 procentu pielikums). Tās ir tādas lietas, kas, neapšaubāmi, pirmkārt, ir monopolpiedāvājums un, otrkārt, sāpīgākais. Kā jūs to labi redzat, tās ir ieliktas likumā. Tās ir: siltums, elektrība, zāles, publiskais transports un zīdaiņu pārtika. Mēs nevarējām paplašināt citas grupas arī fiskālu iemeslu dēļ. Pie kam mums neizdevās pierādīt, ka arī… nevaram pierādīt mūsu un arī, teiksim, starptautiskajām finanšu organizācijām, ka arī tādos konkurētspējīgos piegādājumos kā grāmatu ražošana un tirdzniecība, kā viesnīcu pakalpojumi, kuriem ir brīvs, konkurējošs tirgus, ir iespējams piemērot to pazemināto likmi, ko parasti piemēro monopolpakalpojumu piedāvājumu rezultātā. Pie kam, runājot par viesnīcām, valdība noklausījās, protams, ļoti asos protestos. Es varu teikt tikai to, ka drīzāk jau nu viesnīcu pakalpojumu apjoms būs atkarīgs no tā, kāds būs dzīves līmenis un pirktspēja tiem cilvēkiem, kas ierodas šajās viesnīcās. Un tas ir mazāk saistīts ar to dzīves līmeni un pirktspēju, kas ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šeit. Un mēs ar jums viesnīcās nedzīvojam. Lielākoties tas būs atkarīgs no citu valstu tūristiem, kas šeit ieradīsies, un viņu dzīves līmeņa. Un es nedomāju, ka pievienotās vērtības pieaugums, kurā viesnīcas ielika iekšā ne tikai tīros viesnīcu pakalpojumus, saņemot PVN priekšnodokli, bet ielika iekšā arī veselu virkni pakalpojumu (ēdināšanas un citus pakalpojumus), būs tas, kas šo biznesu izjauks. Pie kam man jāsaka viena lieta, cienījamie deputāti, jūsu zināšanai - visas tās nozares, kas ir ar pazemināto likmi, saņem no valsts budžeta tiešās dotācijas. Pirmajā pusgadā viesnīcu bizness no visu citu nodokļu maksātāju naudas saņem vairāk nekā 5 miljonus latu. Ziniet, man ir grūti iedomāties, ka pietiekami grūtās finansiālās situācijās nodokļu maksātāji no savas naudas uztur zināmu daļu biznesa. Nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš. Es pilnīgi saprotu šos biznesa īpašniekus un organizētājus. Es saprotu viņu protestus, bet tas nav tas veids, kas mums šajos apstākļos, pēc manas pārliecības, ir pats pirmais, ko mēs varam piemērot līdzīgām lietām kā zālēm, kā elektrībai un siltumam; tās ir nesalīdzināmas lietas, no cilvēku sociālā atbalsta viedokļa. Kas attiecas uz veselu virkni citu prasību, īpašs gadījums šeit ir prese. Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs runājam par Latvijas valdības pieņemtajiem mēriem, nedaudz atkāpšos atpakaļ. . . Tagad, kad mēs varam pārmest Latvijas valdībai, ka tā no 5 procentiem paaugstina pievienotās vērtības nodokli uz 10 procentiem, es vienkārši lūgšu jūs iepazīties ar Igaunijas valdības politiku: tur no 2008. gada 1. janvāra maksimāli palielināja likmi komunālajiem pakalpojumiem, elektrībai un siltumam, kā arī benzīnam un degvielai pie daudz citādākas cenu struktūras. Tas nozīmē, ka ne tikai mēs vienīgie ejam šo ceļu, ņemot vērā to, kāda ir situācija ekonomikā. Arī Lietuvas valdības jaunā programma sevī ietver ne tikai PVN palielinājumu, bet arī vēl daudz smagāku lietu, jo atšķirībā no mums Lietuvā vēl ilgi pastāvēja pazeminātā likme pārtikas produktiem. Un tagad tās valdībai būs jāsper soļi, kas mūsu valdībai nav jādara. Tas ir ļoti sāpīgi, ka jūs pazemināto likmi pārtikas produktiem esat spiesti palielināt atpakaļ uz pamatlikmi. Jā, tās ir mūsu kaimiņu problēmas. Un jāsaka uzreiz: ja mēs šo programmu neīstenosim, tas atstās graujošu iespaidu ne tikai uz mūsu ekonomiku, bet arī uz to valstu ekonomiku, kuras ir mums apkārt un kuras ir mūsu produkcijas galvenās noņēmējas un arī preču eksportētājas uz šejieni. Tā ka mūsu atbildība ir ne tikai Latvijā, mūsu atbildība ir arī reģionāla atbildība. Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nav valdības jautājums. Šis jautājums ir plašāks. Tas ir nopietnāks. Par to teica Valsts prezidents. Es domāju, ka mums būs laiks analizēt, kāpēc tik straujas izmaiņas piedzīvojām tieši mēs. Vai mēs esam pirmie? Vai pēc mums šīs izmaiņas būs arī citiem? Taču viens ir skaidrs. Tā informācija, kādu es esmu ieguvis no starptautiskajām institūcijām, nopietnām starptautiskām institūcijām, ir sekojoša. Uz mums skatās ļoti daudzi. Uz mums skatās Eiropas Savienība, NATO. Uz mums skatās ļoti daudzas institūcijas. Un, ja mēs par to nelasām katru dienu avīzēs un starptautiskos žurnālos, tad tas vēl nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka mēs varam bezatbildīgi izturēties pret šo situāciju. Un tāpēc es varu izteikt tikai vienu lūgumu: pieņemot visnežēlīgāko kritiku un, protams, uzņemoties atbildību, es tomēr aicinu deputātus pieņemt valstiskus lēmumus, šo programmu atbalstot. Kas attiecas uz pēcetapiem šīs problēmas risināšanā, uz kontroli, šo līdzekli… Es tagad nerunāju par līdzekļiem, kurus mēs varbūt aizņemsimies. Varbūt mums aizdos. Šeit absolūti nav ne mazāko valdības domu, ka mēs būtu pret to, ka šo kontroli paceltu daudz augstākā līmenī, piesaistot gan Latvijas Banku, gan attiecīgo institūciju, tajā skaitā arī Valsts kontroles struktūru, šo eventuālo, iespējamo līdzekļu izlietošanas kontrolē. Taču pagaidām es teikšu tā: šie dokumenti un programma, ko mēs esam sagatavojuši, - tā nav biļete uz vilcienu, tā nav naudas saņemšanas kvīts. Tā ir tikai programma, uz ko mums jātiecas un ko mēs esam izdarījuši, lai mēs iespējami saņemtu šo atbalstu. Noslēgumā es pateikšu tikai par trijiem atbalsta izlietošanas veidiem, ja mēs to saņemsim. Ja mēs to nesaņemsim? Arī pie tādas programmas mēs strādājam. Taču es uzskatu, ka patlaban visi spēki būtu jāvelta tieši šai programmai. Protams, mēs nevaram paļauties tikai uz to, vai kādam būs līdzekļi, vai kāds varēs aizdot. Ja nevarēs, mums būs alternatīvs plāns, bet tad tas plāns būs pilnīgi citādāks un daudz smagāks, bet es negribētu patlaban jūs iepazīstināt ar šā plāna, tā teikt, finesēm. Kaut gan tie, kas zina ekonomiku, skaidri saprot, ko tas nozīmē. Ko es gribu teikt noslēgumā? Pateikšu par divām lietām, par ko visu laiku šeit ir bijusi runa. Šeit ir vēl divi dokumenti par atalgojumiem. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka runa ir par atlīdzības fondu, cienījamie deputāti! Tas nav tā, ka visiem samazina algu par 15 procentiem. Nē, te ir runa par atlīdzības fondu, par ko attiecīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu, par to pats atbildēdams. Tajā skaitā par visām piemaksām, prēmijām, papildu piemaksām un tā tālāk. Un pirmais, kas būtu jāsamazina, ir redzams mūsu dokumentā, likumprojektā. Tas darbojas tikai 2009. gadā. Mēs ļoti rūpīgi esam skatījušies, lai mēs nepārkāptu Satversmi vai citus likumus. Es domāju, mēs pierādīsim, ka mēs to nedarām. Mums nav tiesību lauzt kolektīvos līgumus akciju sabiedrībās vai uzņēmējdarbības formās. To mēs nedarām! Bet mums kā akcionāriem, akcionāru pārstāvjiem valstī, ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci un prasīt samazināt atlīdzības fondu attiecīgā kolektīvā līguma ietvaros. Ja tas nenotiek, pārskatot kolektīvo līgumu, tad tas pamatā ir saistīts ar darbinieku skaita samazināšanu, nevis ar atlīdzības piespiedu samazināšanu. Tas ir viens. Otrs. Runājot par lietām, kas saistītas ar šīs eventuālās naudas izmantošanu. Es domāju, ir par agru par to runāt. Un tomēr vienmēr es paredzu, ka nāks šeit cilvēki un teiks, ka mēs te runājam… Kāpēc mēs to visu darām? Mēs visu to darām tādēļ, lai pārvarētu šo krīzi, kuras vēl nav, bet kura būs. Un, ja mēs to darīsim apsteidzoši, tad, es domāju, mēs samazināsim šīs krīzes ziņu. Un faktiski vajadzības mums ir tikai trīs: pirmā vajadzība ir saistīta ar to, ko es jums jau stāstīju, - tā ir kasu likviditāte, budžeta pakāpeniska samazināšana un pārfinansēšana ar mērķi pamazām šo kredītu atdot, pie reizes savus izdevumus attiecinot uz saviem ienākumiem. Uz saviem, nevis uz svešiem ienākumiem! Otrā vajadzība - tā ir rezerve. Es pasvītroju - rezerve, nevis izdevumi banku sistēmai, kur mums ir citas saistības! Nav ne 1995. gads, ne 1998. gads. Jo mēs jau teicām, ka esam piedzīvojuši banku krīzi, kurā mēs vienkārši aiztaisījām bankas ciet. Un mēs šīs privātbankas neglābām. Nu ir cita situācija! Mēs esam Eiropas Savienībā, ir citi kritēriji, ir citi pienākumi, kas mums ir saistoši ne tikai pret tiem cilvēkiem, kuri tur naudu bankās, bet arī pret bankām no Eiropas un citām valstīm, kas ir mūsu banku sistēmai aizdevušas. Mēs nevaram no tā norobežoties! Bet tā ir rezerve. Mēs tomēr ceram, ka banku sistēmu mēs nostabilizēsim, netērējot šo aizņemto naudu. Labākajā gadījumā tas varētu būt papildu depozīts, ko mēs atgūtu atpakaļ pret ķīlu. Un vēl trešā lieta, kas prasa atsevišķu analīzi. Tā ir pavisam cita lieta, ar ko tagad nodarbojas visas Eiropas valdības neatkarīgi no tā, lai arī kādas Eiropas regulas un Eiropas saistības būtu šinī brīdī. Tā ir visizmisīgākā metode, kā tieši atbalstīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar ražošanu vai ar pakalpojumu sniegšanu situācijā, kad banku sistēma praktiski ir atteikusies to darīt. Un šeit es jau vairākas reizes esmu teicis: šie līdzekļi ir konkrēti izlietojami mūsu eksporta atbalstam - kredītlīniju nodrošināšanai situācijā, kad nobremzējas maksājumi par mūsu produkciju ne tikai ārpus Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Savienībā. Un te ir vesela virkne atbalsta sistēmu, kas faktiski simulē banku sistēmu Eiropas Savienības projektu apgūšanai. Es tomēr ceru, ka mums nebūs jānonāk līdz sistēmai, kad mums atliks aizstāt bankas vai izolēt tikai mūsu valsts banku. Es tomēr ceru, ka banku sistēma galu galā attapsies un iesaistīsies šīs ekonomikas, tā varētu teikt, dzīvības uzturēšanā vai, es ceru, pat atjaunošanā. Taču mēs nevaram paļauties uz emocijām, tāpēc ka, neapšaubāmi, arī šis mērķis ir ārkārtīgi svarīgs. Sirsnīgi pateicos par man doto iespēju uzstāties šeit. Paldies jums, deputātu kungi! (Aplausi.)".
• 2008_12_11-seq38 language "lv".
• 2008_12_11-seq38 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q822919.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q211.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q4294791.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q37.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q191.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q193089.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q458.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q21625222.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q687709.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q8901.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q8880.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q7184.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q183.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q34.
• 2008_12_11-seq38 mentions Q7804.