Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_11-seq194> ?p ?o. }

• 2008_12_11-seq194 type Speech.
• 2008_12_11-seq194 number "194".
• 2008_12_11-seq194 date "2008-12-11".
• 2008_12_11-seq194 isPartOf 2008_12_11.
• 2008_12_11-seq194 spokenAs 5.
• 2008_12_11-seq194 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam jau daudz runājuši un droši vien arī vēl turpināsim diskutēt, jo šis ir tikai jautājums par visu šo likumprojektu, visa šī plāna, nodošanu pirmajam lasījumam. Tomēr droši vien daudz mazāk mēs būtu šodien runājuši un droši vien dokuments būtu bijis daudz labāks tad, ja būtu bijis iespējams jau iepriekš to darīt, aktīvi diskutēt par dokumentu šeit, Saeimā, jau iepriekš un pietiekami ilgu laiku par to debatēt. Tomēr šāda iespēja mums atkal ir bijusi liegta. Es negribu piekrist tam apgalvojumam, ka šeit no tribīnes nav bijušas izteiktas daudzas labas domas, idejas, priekšlikumi. Droši vien daudzi no tiem parādīsies arī tagad, tiks iesniegti šo likumprojektu otrajam lasījumam. Tomēr ir jautājums - vai tie tiks atbalstīti tādā steigā? Un tas ir būtisks jautājums. Droši vien netiks atbalstīti dēļ šīs lielās steigas. Jautājumu ir daudz, jo cilvēki seko līdzi tam, kas notiek šajā zālē. Viņi redz, ko jūs darāt savās deputātu vietās, - vai jūs klausāties, vai jūs iesaistāties, vai jūs debatējat, vai jūs vienkārši sarunājaties, neklausāties it nemaz, jo viss jau ir nolemts. Tas viss ir ļoti labi redzams. Un, piemēram, viens no tiem jautājumiem ir tas, kurš arī man tika atsūtīts kā ziņa, - jautājums par valdības vadītāja apgalvoto, ka PVN palielinājums neko nemainīšot vai pat uzlabošot, konkurences apstākļos pazemināšot preces cenu. Viņš turklāt piebilda, ka monopola apstākļos tas tomēr neradītu labvēlīgu efektu. Un tagad ir jautājums, kas tika atsūtīts: kā tas ietekmēs, piemēram, siltuma tarifus, siltuma ražotāju iniciatīvas un elektrības ražotāju iniciatīvas? Jo tie jau ir monopoluzņēmumi! Mēs jau piedzīvojām siltuma sadārdzinājumu. Tad nu jājautā - kāds tas sadārdzinājums būs pēc PVN paaugstināšanas? Tāds ir šis jautājums. Atbilde uz to netika saņemta. Kā jau jūs, kolēģi, zināt, es parasti šeit nāku tribīnē un runāju tad, kad ir jautājumi, kas attiecas uz sociālo bloku. Kā jau mēs dzirdējām, sociālais bloks šajā reizē tā kā būšot pasargāts. Tomēr, paskatoties nodokļu ieņēmumus, protams, rodas jautājums - kas notiks tālāk ar sociālo budžetu un sociālā bloka vajadzību īstenošanu, ja šeit tiek teikts, ka plānoti tiek mīnusā 453 miljoni latu? Kā jūs atceraties, vēl nesen mēs plānojām sociālo budžetu ar pieaugumu par 224 miljoniem latu. Tagad mēs plānojam ar mīnusu: mīnus 453 miljoni latu! Protams, nebūs algu, nebūs sociālo iemaksu. Tad nu ir jautājums - no kādiem avotiem mēs segsim šo mīnusu, ja viss šis lielais apjoms tiek uzlikts uz sociālā budžeta uzkrājuma pleciem, ja tā var izteikties? Tas nav sevišķi gudri darīts. Lai arī mums ir šis pārpalikums jeb, precīzāk izsakoties, uzkrājums, kas ir 962,8 miljoni latu, tomēr - kas tur paliks pāri un cik ilgam laikam tad tā pietiks? Bija ideja par otrā pensiju līmeņa līdzekļu samazināšanu. Tas bija it kā loģisks priekšlikums, jo šajā laikā otrā pensiju līmeņa līdzekļi, kas tiek novirzīti no pirmā, solidārā, līmeņa, tiek nesaimnieciski, kā saka, apsaimniekoti. Tur ir lieli zaudējumi, pat 25 procenti ir mīnusā. Un būtu ļoti atbildīgi jāanalizē, kāpēc tas tā notiek. Vai tur banku un to fondu pamatdarbības neveiksmes tiek norakstītas uz šī rēķina? Vai varbūt tas tā notiek kāda cita iemesla dēļ? Ir jāprasa atbildība par to, kas notiek otrajā pensiju līmenī, jo šie līdzekļi tiek valsts garantēti, iekasēti un atdoti bankām un fondiem apsaimniekošanai, pat nesekojot līdzi tam, ka ir šie lielie mīnusi, un garantējot jebkurā gadījumā šiem apsaimniekotājiem 2,5 procentu ieņēmumus no savām neveiksmēm. Es domāju, ka tas vienkārši nav ne saprotams, ne pieņemams. Tātad jautājumu ir ļoti daudz, un var, protams, teikt, kā šeit arī tika teikts, - ir jāmaina sabiedrības uztvere par ekonomikā notiekošo, jo, lūk, sabiedrība neko nesaprot. Bet kā tad lai to attieksmi un to uztveri par ekonomikā notiekošo izmaina, ja valdības plāni top pašpietiekamā klusumā - aiz slēgtām durvīm, nediskutējot ne Saeimā, ne ar… un kur nu vēl ar sabiedrību?! Un vēl vairāk: izlemj par informācijas pieejamības sadārdzināšanos nākamajā gadā, tādējādi apdraudot vārda brīvību! Tātad ar šo PVN palielināšanu… tātad rakstītais vārds un klausītājiem raidītais vārds kļūs daudz dārgāks, un rodas jautājums - vai tas būs iespējams un pieejams cilvēkiem? Tas ir jautājums. Kā tad sabiedrību informēs par šiem plāniem? Valsts prezidents šodien teica tādus zelta vārdus, ka, ejot kopīgi uz mērķi, mēs varam tikt ārā no krīzēm. Tie patiešām ir zelta vārdi. Bet kā tad nodrošināt šo kopīgo iešanu? Ar varu? Ar nesarunāšanos? Ar draudiem? Un ar rīcības neskaidrošanu? Domāju, ka tad nekas nesanāks. Ja nav atbilžu uz būtiskiem jautājumiem, tad rodas šaubas un neticība un nav iespējams skaidri saskatīt, kur ir tie mērķi un cik tālu tie mērķi atrodas, un kas būs ceļā jāupurē. Tad nav iespējams to objektīvi redzēt. Nevajag novērtēt mūsu sabiedrību, Latvijas sabiedrību, pārāk zemu! Latvijas sabiedrība ir ļoti pacietīga un saprotoša. Tā ir pietiekami gudra, lai saprastu arī nepopulārus lēmumus, ja vien ir skaidrs pamatojums un pārliecība, ka savādāk rīkoties nav bijis iespējams. Ka viss iespējamais no valdības puses jau ir izdarīts. Taču tādas pārliecības šobrīd nav. Nav tādas pārliecības, ziniet, un paši jūs esat vainīgi, ka neesat to skaidrojuši, ka nav bijis šī dialoga. Un tāpēc vienkārši neceļas roka… dēļ šīm šaubām, dēļ tā, ka nav šīs pārliecības, roka neceļas balsot par šiem jūsu sagatavotajiem plāniem un vēl aicināt sabiedrību tos saprast un aicināt mums kaut kur doties līdzi. Jo nav skaidrs, uz kurieni mēs īsti dodamies.".
• 2008_12_11-seq194 language "lv".
• 2008_12_11-seq194 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2008_12_11-seq194 mentions Q822919.
• 2008_12_11-seq194 mentions Q211.