Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_11-seq186> ?p ?o. }

• 2008_12_11-seq186 type Speech.
• 2008_12_11-seq186 number "186".
• 2008_12_11-seq186 date "2008-12-11".
• 2008_12_11-seq186 isPartOf 2008_12_11.
• 2008_12_11-seq186 spokenAs 136.
• 2008_12_11-seq186 spokenText "Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Deputāti! Klātesošie! Man ir jāizsaka dziļa nožēla, ka šodien, laikā, kad pasaulē ir liela ekonomiskā krīze, finanšu krīze, no šīs Saeimas tribīnes notiek spēle, kas ir saistīta ar nākamajām vēlēšanām, ar profilēšanos, ar to, kādā veidā stiprināt vienas vai otras partijas elektorātu. Nenotiek profesionāla diskusija, no opozīcijas puses neizskan konkrēti priekšlikumi, kā tagad ir jārīkojas. Visiem ir skaidrs, ka nav iespējams palielināt izdevumus, vienlaikus nepalielinot ienākumus. Nav iespējams celt algas, nepadomājot, no kurienes šī nauda nāks. Un jāsaka, ka iepriekšējās valdības laikā tieši Aigars Kalvītis bija tas premjerministrs, kurš bija nolikts fakta priekšā, ka, ja netiks palielinātas algas daudziem valsts nozarēs strādājošajiem, tad būs piketi. Un notika arī visdažādākie citi draudējumi attiecībā uz to, kas īsti šo valsti gaida. Visiem vajadzēja vēl un vēl, pat jautājums par algu iesaldēšanu netika izskatīts. Desmit procentu palielinājums tika uzskatīts par mazu… Vai tad tas netika pieņemts šajā zālē? Jā, tika! Taču šodien mēs redzam pretējo - to, ka šī lielā pasaules krīze, šis lielais cunami vilnis, kas tika sācies Amerikas Savienotajās Valstīs, ir nonācis arī līdz Latvijai. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Jā!”) Diemžēl jāsaka, ka tad, kad sabruka tādas korporācijas, finanšu grupas kā Lehman Brothers un Meryll Lynch, daudzi Latvijā dzīvojošie, to skaitā arī politiķi, uzskatīja, ka tas jau ar Latviju neesot saistīts, jo mēs esam tālu prom no Amerikas. Un arī tad, kad sākās problēmas daudzās Eiropas bankās un daudzas bankas norakstīja miljardiem lielus zaudējumus, mums šķita, ka tas nekādā gadījumā nav saistīts ar Latviju. Bet tajā dienā, kad aiz slēgtām durvīm valdība lēma, ko darīt ar otru Latvijas lielāko nacionālo banku, kas pieder vietējiem pilsoņiem, tad, jāsaka, šī diskusija aiz aizslēgtām valdības durvīm noritēja daudzas stundas. Un Latvijas valdība kopā ar Latvijas Banku un FKTK pieņēma vienotu lēmumu. Visi ministri, visas koalīcijas partijas, kopā ar Latvijas Banku un FKTK pieņēma vienotu lēmumu par to, ka mums jāiet un jāpalīdz stabilizēt finanšu situāciju valstī! Kāpēc notika šis gadījums ar „Parex banku” tik pēkšņi? Tikai tāpēc, ka šī lielā krīze atnāca uz šo reģionu, un tad tās valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, sāka pieņemt lēmumus, ko darīt, lai situācija stabilizētu. Un, kad Zviedrijas valdība pieņēma lēmumu novirzīt vairāk nekā 100 miljardus eiro, lai stabilizētu banku sistēmu, tad, protams, noguldītāji automātiski saprata, kuras bankas ir drošākas, kuras nav. Un šis lielais cunami vilnis tika sajusts šeit tiešā klātienē! Un tad, kad atvērās valdības durvis un no turienes iznāca premjers kopā ar finanšu ministru un Latvijas Bankas vadītāju, daudzi žurnālisti, kad premjers paziņoja, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu pārņemt šo banku, uzdeva jautājumu: „Cik tad jūs tērēsiet nodokļu maksātāju naudas?” Un tad, kad tika nosaukta cena - 2 lati, tad daži žurnālisti palika bāli. Viņi saprata, ka finanšu krīze ir tiešām sākusies arī Latvijā, jo mums šķita līdz pēdējam brīdim, ka mums kaut kā izdosies pārdzīvot. Un tieši tāpēc šodien mums ir jāprognozē, kas notiek pasaulē, citās valstīs, kas notiek šajā reģionā. Un tas, ka vienā valstī krīze parādās ātrāk, otrā vēlāk - tas ir tikai laika jautājums. Bet mums ir jābūt gataviem. Jo ir jāatceras, ka arī 1995. , 1998. gadā, kad bija lielā Krievijas–Āzijas krīze, mēs to negaidījām, bet mēs to piedzīvojām, jo tas nav atkarīgs no tā, gribam mēs šo krīzi vai negribam. Galarezultātā notika tas, ka mums nācās sadzīvot ar krīzi un pārdzīvot to. Un jāsaka, ka daudzi uzņēmumi arī tajā laikā uzskatīja, ka pie visa vainīga ir valdība, ka valdība viņus neatbalsta. Bet tas, ka mūsu uzņēmumi nestrādāja un nediversificēja savu eksportu uz daudzām pasaules valstīm, - tā bija mūsu problēma. Un jāsaka, ka pēc katras krīzes biznesā notika arī attīrīšanās, kas ir nepieciešama, un mūsu uzņēmumi meklēja jaunus tirgus. Galarezultātā, ja mēs apskatām statistikas datus, tad šodien redzam to, ka pēc šīm krīzēm mēs aizvien vairāk esam palielinājuši mūsu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm, tādā veidā nostiprinot savu ekonomiku. Un es ceru, ka arī tagad mēs mācīsimies no kļūdām, kuras esam piedzīvojuši. Jā, par daudzām lietām atbildīga ir arī valdība, bet nekādā gadījumā nav iespējams uz valdības pleciem novelt to atbildību, kas ir saistīta ar katra indivīda atbildību. Man ar biznesu nekustamā īpašuma jomā ir bijušas vistiešākās saiknes, un es kaut ko drusku no šī biznesa saprotu. Tad, kad eksperti runā par šo biznesu, viņi vienmēr saka: ir trīs galvenie kritēriji nekustamā īpašuma biznesā: vieta, vieta un vieta! Un es nekad nevarēju saprast, kādā veidā bankas finansē projektus, kur jauna ēka, jauns projekts, tiek realizēts starp četrām vecām padomju laika mājām, kā to var nofinansēt. Diemžēl notika tas, ka tās bankas, kas strādāja Latvijā, sacentās, lai būtu pēc iespējas lielāka peļņa. Un tā konkurence bija diezgan liela. Galarezultātā mēs tiešām dzīvojām uz tā rēķina, ka šie kredīti tika dalīti pa labi un pa kreisi. Protams, attīstījās arī nopietni uzņēmumi. Un tieši tāpēc es vēlos teikt, ka šeit vairākkārtīgi piesauktais teiciens „Gāzi grīdā!” nenozīmē to, ka jābrauc dzērumā, kā to ir darījuši daudzi šajā valstī dzīvojošie. Es varu atskaitīties par to, ko es esmu darījis kā satiksmes ministrs un kā esmu plānojis darbus ministrijā. Pirms kāda laika, kā mēs zinām, bija Latvijā viens tāds novārdzis uzņēmums, kurš strādāja praktiski bez peļņas, kuram bija daudzas problēmas un kurā vidējais atalgojums bija 280 latu. Tas bija „Latvijas Dzelzceļš”. Šodien tas ir restrukturizēts un pagājušo gadu ir beidzis ar peļņu – 28 miljoni latu. (No zāles dep. S. Āboltiņa: „Kas ar „Latvijas Pastu”?”) Jāsaka, ka šis uzņēmums samaksāja pagājušajā gadā 67 miljonus latu nodokļos šai valstij. Šajā gadā šie nodokļi būs vēl lielāki. Šogad mēs sasniedzām rezultātu, kas ir rekords „Latvijas Dzelzceļa” pastāvēšanas vēsturē, - mēs esam pārvadājuši 55 miljonus tonnu. Šajā uzņēmumā strādā kādi 14 tūkstoši cilvēku. Vidējais atalgojums ir 700 latu. Lielākā daļa no šīs naudas ir saist��ta ar kravām. Viņi pelna naudu, izmanto ģeogrāfisko situāciju. Dokeri, kuri strādā ostās, saņem no 1000 līdz 1500 latiem arī šodien, vēl joprojām, jo šajā nozarē lietas attīstās. Es domāju, ka šādā veidā ir nepieciešams plānot arī daudzus citus jautājumus. Ja mēs skatāmies uz tranzīta biznesa iespējām, tad es redzu, ka nākamajos gados, iespējams, tieši šis bizness lielā mērā būs spiests kompensēt tos zaudējumus, ko mums ir radījis nekustamā īpašuma bizness un citi. Ja mēs runājam par citiem valsts uzņēmumiem, tad, protams, ir jāizvērtē katrs uzņēmums atsevišķi. Arī „Latvijas Pasts”, kuru daudzkārt te ir piesaukuši. Varu pateikt tikai to, ka šis vēl pagājušajā gadā ar zaudējumiem strādājušais uzņēmums šo gadu pabeigs praktiski bez zaudējumiem. Un tas būs izdarīts viena gada laikā, šīs krīzes laikā! Un nākamajā gadā šis uzņēmums varētu jau sākt strādāt ar peļņu. Ja mēs runājam par tūrismu, kurš daudzkārt ir piesaukts, tad jāteic, ka arī man ir bijis vistiešākais sakars ar šo nozari, ņemot vērā to, ka par aviāciju ir atbildīga tieši Satiksmes ministrija. Mēs runājam par nodokļiem, bet es gribu uzdot katram klātesošajam jautājumu - kā tie tūristi Latvijā nokļūst? Ar mašīnām brauc? Es domāju, ka ļoti maz ir tādu tūristu, kas atbrauc ar savām personīgām automašīnām. (No zāles dep. S. Āboltiņa: „Ko viņi te dara?”) Vai nu brauc pa jūru, vai lido. Un tieši tāpēc ir jāsaka, ka šodien tieši šajā jomā notiek lielas izmaiņas. Un mums ir jāatbild, tieši ko mēs esam darījuši. Un, pateicoties tieši šim lēmumam „Gāzi grīdā!”, mēs neesam tur, kur šodien ir Igaunija un Lietuva. Varu paziņot, ka, iespējams, jau tuvāko nedēļu laikā beigs pastāvēt Lietuvas nacionālā aviokompānija. Tikai tāpēc, ka tur, iespējams, vairs nebūs naudas, ko maksāt un apmaksāt rēķinus. Tas pats gaida arī Igaunijas aviokompāniju. Jautājums - kāpēc mēs ceram izdzīvot šajā krīzes laikā? Ieskatieties arī ciparos! Mēs esam palielinājuši apgrozījumu par 17 procentiem. Gada beigās, kad Igaunijā un Lietuvā ir mīnusi, mēs joprojām strādājam ar plusiem, ar pieaugumu. Jautājums - no kurienes rodas šie plusi? Šķiet, ka daudziem tas nemaz neinteresē šodien, jo galvenais ir gāzt valdību un profilēt savu partiju. Es varu pateikt to, ka nacionālā aviokompānija „AirBaltic” šā gada janvārī vēl strādāja ar 12 procentu apgrozījumu saistībā ar tranzīta pasažieriem. Mēs strādājām, lai piesaistītu tranzīta pasažierus. Šogad novembrī mēs darbu pabeidzām ar 40 procentiem. . . Caur Rīgu lido šodien tie, kas nekad nav lidojuši. Mēs esam to panākuši ar konkrētu darbu. „AirBaltic” strādājošajiem vidējais atalgojums ir 1500 latu. Un jāsaka, ka, pateicoties konkrētam darbam, nākamajā gadā, kā es paredzu, šajā nozarē pieaugums būs vislielākais tās pastāvēšanas vēsturē. Tieši krīzes laikā! Kāpēc? Tikai tāpēc, ka citās valstīs arī ir krīze. Skandināvijas nacionālā aviokompānija SAS piedzīvo zaudējumus, kuri varētu būt miljarda eiro apmērā. Austriešu aviokompānija tik tikko ir nopirkta no „Lufthansa” puses, Austrijas valdībai piemaksājot pusmiljardu eiro, lai tikai šī kompānija nebankrotē. Itāļu kompānija uz bankrota robežas, to sanē jau daudzu gadu garumā. Es varu pateikt to, ka šeit lozungs „Gāzi grīdā!” netiks atcelts. Bet mēs nebrauksim dzērumā. Mēs brauksim skaidrā prātā. Un es esmu pārliecināts, ka, jo vairāk būs tādu cilvēku, kuri spēj skaidri nodefinēt mērķi un virzīt lietas uz šo mērķi, jo vairāk būs valstī arī ienākumu. Ja mēs runājam par to, no kurienes rodas nauda, varu pateikt, ka pēc Vācijas valdības ministra ielūguma nesen apciemoju Frankfurti, tikos ar vairākiem uzņēmumiem saistībā ar loģistikas biznesu, tūrisma biznesu, izstāžu biznesu. (No zāles dep. K. Šadurskis: „A Slovākijā nebiji?”) Un mani pārsteidza visvairāk tas, ka Frankfurte, kas ir neliela pilsēta ar 680 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir mazāka par Rīgu, ir spējusi nodrošināt apgrozījumu savai lidostai - 54 miljonus pasažieru gadā. Un tad, kad es šim valdības ministram jautāju, kāds ir Frankfurtes veiksmes stāsts, viņš nosauca trīs lietas: pirmkārt - tā ir lidosta, otrkārt – tās ir bankas, treškārt - tas ir izstāžu komplekss. Un, tiekoties ar Frankfurtes mesas jeb izstāžu kompleksa īpašniekiem, mēs panācām vienošanos, ka, iespējams, nākamajā gadā mēs ļoti nopietni ķersimies pie šāda projekta realizācijas Latvijā. Jo ir trīs lieli šādi izstāžu kompleksi, kas piesaista starptautisko biznesu un starptautisko tūrismu, - tie atrodas Frankfurtē, Parīzē un Milānā. (No zāles dep. K. Šadurskis: „Un Bratislavā!”) Kāpēc ne Rīgā? Tieši Rīgā mēs varam radīt šādu projektu, kas piesaistīs tūristus. Kas tad īsti piesaista tūristus? Atsevišķās naktsmītnes? Nē! Ir jābūt labām viesnīcām, labam servisam. Es runāju ne tikai par pieczvaigžņu viesnīcām, jo arī trīszvaigžņu viesnīcai ir jābūt ar pienācīgu servisu un pienācīgu kvalitāti. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis PVN, ar kuru mēs it kā radām problēmas tūrisma nozarei, tiks kompensēts ar to, ka mēs piesaistīsim tūristus Latvijai šodien. Latviju ar citām valstīm savieno 60 avioreisi, turpretim Lietuvā to jau ir mazāk par 20, tāpat kā Igaunijā; iespējams, to būs vēl mazāk. Un tieši tāpēc, ka šis tranzīta koridors tagad veidojas arī gaisa satiksmē, mūsu tūrisma nozarei es paredzu lielu izaugsmi. Taču tas būs ne jau tāpēc, ka valdība iedos kādu īpašu atbalstu, bet tikai tāpēc, ka nozares ministrija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu, kā to attīstīt. Un tas ir nepieciešams visās nozarēs. Un tieši tāpēc saku: ja kāds vēlas mainīt valdību, tad sāksim dialogu! Piedāvājiet konkrētu rīcības plānu - kur nāks nauda, kā mēs to pelnīsim. Kamēr šāda plāna nebūs, godīga politika, caurspīdīga politika, godīga nodokļu iekasēšana - tas viss vienkārši nedarbosies. Ir jābūt plānam - ko jūs gribat piedāvāt. Esmu pārliecināts, ka šis smagais plāns, ko valdība pašreiz piedāvā, šodien ir vajadzīgs. Tas ir sāpīgs, tas nav vienkāršs, bet tas ir tas, ko mums ir nepieciešams darīt. Mums, pozīcijai un opozīcijai, ir nepieciešams šodien apvienot spēkus un kopīgi padomāt, kā šo valsti mēs varam ātrāk no šīs finanšu krīzes izvilkt ārā. Vienkārši veidojot jaunu valdību, sadalot krēslus bez šī konkrētā biznesa plāna, man šķiet, vajadzīgais rezultāts netiks sasniegts. Es ceru, ka šodien opozīcijā sēdošie, it sevišķi tie, kas vakar bija spējīgi pieņemt valstisku lēmumu un parakstīt līgumu, lai stabilizētu nevis valdību, bet situāciju valstī, tiešām būs gatavi iesaistīties šajā procesā. Es aicinu „Pilsonisko Savienību” un „Saskaņas Centru” rīkoties ļoti konkrēti - sēsties pie sarunu galda. Vismaz es, satiksmes ministrs, esmu gatavs to darīt. Ja kādam gribas tikai kritizēt un, nepiedāvājot neko konkrētu, mēģināt vienkārši teikt, ka vajag mainīt valdību, tad nekādu jaunu valdību veidot mums nav nepieciešams. Es zinu, ka nākamajā gadā kopprodukts būs zemāks nekā šogad. Nobeigumā es pateikšu tikai dažus skaitļus. Kopprodukta kritums nākamajā gadā nebūs zemāks par to, kāds mums bija 2007. gadā. Ja šogad mums kopprodukts ir 15 miljardi latu, nākamajā gadā varētu būt apmēram 14,3 – tātad 2007. gada līmenis… Tas nav ne 2006. , ne 2005. , ne arī 2004. gada līmenis, kurā mēs bijām. Mēs esam tālu tikuši. Bet diemžēl šodien mums ir ne tikai jāmeklē vainīgie, bet ir arī jāmeklē risinājumi, kā celt efektivitāti, kā nodrošināt vairāk biznesa, kas ir orientēts uz eksportu. Ir jāsaprot tas, ka vēl pavisam nesen, pirms šīs krīzes, mēs dzirdējām frāzes: nav cilvēku, darbaspēku vajag ievest, tiem, kas strādā celtniecībā, nesamērīgi ātri palielina algas… Atnāk īpašnieks un saka: „Kāpēc jūs apstādinājāt darbu?” - „Mēs gribam pārskatīt līgumu. Maksā vairāk, vai arī mēs ejam projām!” Brigādes tika pārpirktas. Tas bija vēl pavisam nesen. Un tā mēs gribējām attīstīt savu valsti! Un es varu pateikt, ka arī mēs esam piedzīvojuši to, ka, piemēram, vasarā lidostā krāvēji vienkārši pazuda, jo viņi visi saslima. Bija karstas, saulainas dienas, un izskatījās, ka visi bija dabūjuši saulesdūrienu. Taču tas nebija saulesdūriens. Vienkārši vasarā Jūrmalā viņi varēja jauki atpūsties, jo viņi uzskatīja, ka viņus no darba atbrīvot nevar, jo neviens viņu vietā nenāks un nestrādās. Šodien situācija ir tāda, ka tie, kas grib strādāt, turas pie savas darbavietas. Un tieši tāpēc strādāsim, lai efektivitāte celtos, lai mēs vairāk pelnītu! Es ceru, ka opozīcijas konstruktīvie spēki būs gatavi sēsties pie sarunu galda un runāt par to, kā mēs varam attīstīt valsti. Un, ja būs nepieciešams mainīt valdību, mainīsim valdību. Tikai vispirms nepieciešams rīcības plāns, biznesa plāns, jānosprauž konkrētie mērķi, un tikai tad var notikt balsojums par jauno valdību. (No zāles dep. K. Šadurskis: „Sarunāts!”) Paldies.".
• 2008_12_11-seq186 language "lv".
• 2008_12_11-seq186 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q822919.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q211.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q2660080.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q37.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q191.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q193089.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q40.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q458.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q11213537.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q687709.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q39731.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q159.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q2167704.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q90.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q435407.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q183.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q1807088.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q34.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q2033921.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q30.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q903671.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q214.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q300924.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q210715.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q6454285.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q490.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q1780.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q102356.
• 2008_12_11-seq186 mentions Q9325.